Egleskoka emuārs

Par to, ka redzi var uzlabot arī bez brillēm, pirmo reizi uzzināju pirms kādiem 15 gadiem, kad reformu un juku laikos grāmatnīcā uz Stabu un Brīvības ielu stūriem, kur pašlaik atrodas Double Coffe ēstuve, uzskrēju plānai, zilai grāmatiņai, ko arī nopirku. Autore bija Mārgreta Dersta Korbeta (Margaret Darst Corbett). Taču tolaik biju samērā nepacietīgs un tā arī nekādu labumu no grāmatas neguvu, jo vingrinājumus visu laiku aizmirsu izpildīt.

Otro reizi ar šo informāciju sastapos šovasar, kad kāds draugs man piespēlēja adresi ar filmām par lekcijām, ko un kā jādara, lai atbrīvotos no brillēm. Filma gara, 6 CD diski ar kādām 10 stundām lekciju krievu valodā. Redzes uzlabošana pēc Beitsa-Šičko metodes. Starp citu, stāsta ne tikai par acīm, arī par daudziem veselības uzlabošanas paņēmieniem bez zālēm. Arī Latvijā notiek šādi kursi, kaut kur Jelgavā manīju. Ielādēt var no Ždanova mājaslapas, saite uz filmām par redzes uzlabošanu ir apmēram lapai pa vidu, lapa ir gara (paldies priedeskokam par saiti!)

Šoreiz vingrinājumus pildīju samērā cītīgi un varu apliecināt, ka darbojas, un redze uzlabojas. Tiesa, pēc tam atiet atpakaļ, ja turpina blenzt visu dienu monitorā bez pārtraukuma, lai atpūtinātu acis.

Tiem, kas prot angliski un šī tēma interesē, varu ieteikt paša Viljama Beitsa sarakstīto grāmatu “The Cure of Imperfect Sight by Treatment Without Glasses, by W. H. Bates, M. D.”.

Vēl šajā blogā:

• Ždanovs teoretizē par telegoniju un jaunavības lietām
• Kā motivēt sevi bez lielas gribas piepūles
• Varbūt Tavi hemoroīdi ir no tā, ka neproti pareizi pakakāt?

Palasījos viena 20.gs sākumā dzīvojuša cilvēka pārdomas par naudu un ekonomiku. Brīnums, kāpēc par tām līdz šim nekur nav dzirdēts. Paldies internetam

Tātad, viņu sauca Silvio Gesell (latviski – Silvio Džēzels?), kuram bija veiksmīgs bizness Argentīnā, taču kārtējā krīze viņu izputināja un viņš iegrima pārdomās par naudas un ekonomikas dabu. Rezultātā radās grāmata “The Natural Economic Order”, kuru mūsdienās var iekačāt adresēs http://www.appropriate-economics.org/ebooks/neo/gesell.htm un http://www.utopie.it/pubblicazioni/gesell.htm.

Kopš seniem laikiem cilvēces lāsts ir bijusi augļošana, ko nosodīja visas ticības, kristietību ieskaitot, līdz 18. gadsimtam, kad Katoļu baznīcas īpašumos galveno pārsvaru ieguva finansu līdzekļi, nevis zemes kā līdz tam. Augļošana veido parazītu slāni, kas citu cilvēku darba augļus iegūst tāpēc, ka viņu īpašumā ir apmaiņas līdzeklis, kas vajadzīgs visiem; tādējādi, vieni maksā par naudas izmantošanu, kamēr tie, kuriem tās ir daudz, no tās pašas naudas izmantošanas iegūst. Ja atceramies vēl procentu procentus, tad aina kļūst pavisam atbaidoša.

Dabā ir iekārtots tā: visam ir savs sākums un gals, tajā skaitā visiem cilvēka darba augļiem: graudi pēc laika vairs nedīgst, maize sapelē un mājlopi slimo un noveco. Vienīgais izņēmums ir zelts, kas, reiz savākts, eksistē nesalīdzināmi ilgāk par citām precēm. Tieši tāpēc tas kļūst par “vērtības glabātāju”. Un tieši šī iemesla dēļ kļūst iespējama augļošana: kāpēc gan lai kāds, kuram zelts ir, to aizdotu citam, riskējot ar neatdošanu dažādu iemeslu dēļ?

Mūsdienās, kad cilvēki pārsvarā izmanto papīra naudu, šī situācija joprojām saglabājas, par spīti inflācijai: nauda joprojām tiek uzskatīta par preci, lai arī tai ir jābūt tikai informācijai, kas atvieglo apmaiņas procesu. Papīra nauda ir lielisks izgudrojums, taču tai ir ļoti bīstams trūkums: tās emitētājs, vienmēr izjūt kārdinājumu sadrukāt to savām vajadzībām. Vai tā ir ASV valdība, kas naudu aizņemas no Federālajām Rezervēm, vai ķīniešu monarhs, kas mazvērtīgam papīram uzspiež savu zīmogu, princips saglabājas: pirmais, kas jaunizveidoto naudu dabū izmantot, ir uzvarētājs inflācijas spēlītē, tāpēc viņa apetīte aug ēdot, kamēr kāds neliek piebremzēt vai arī sistēma sabrūk hiperinflācijā, jo pārējiem dalībniekiem zūd ticība tās taisnīgumam.

Silvio radās loģiska ideja: naudai ir jānoveco tāpat kā vairumam preču, piemēram, par 1% mēnesī. Zaudē tas, kurš naudu ilgi tur pie sevis, vinnē tas, kurš ražo vērtības vai pakalpojumus un savu naudu savlaicīgi tērē. Uz šāda principa divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, krīzes laikā, darbojās daudzas lokālās valūtas ASV un Eiropā, manāmi paceļot dzīves līmeni. Arī tagad šādi gadījumi ir sastopami, it īpaši Vācijā, ar nolūku atbalstīt vietējo ražotāju. Sīkāk par vienu no piemēriem šeit: http://en.wikipedia.org/wiki/Chiemgauer, http://www.chiemgauer.info

Galu galā, naudas galvenā īpašība ir informatīvā: cik labumu cilvēki savstarpēji apmainījuši. Nauda dod iespēju salīdzināt āžus ar naglām, un ārsta pakalpojumus ar bumbieriem

Protams, ka visu grāmatu šādi pārstāstīt nevar, taču iesaku izlasīt visiem, kas meklē atbildes risinājumiem pašreizējai ekonomiskajai situācijai un vēlas padomāt par ekonomisko brīvību.

Atļaušos apgalvot, ka atšķirība ir visai maza. Rietumu “demokrātijās” politiķi pieder tiem, kam ir ekonomiskā vara, tātad dažādām lielām firmām un to apvienībām. Citādi vienkārši nav iespējams savākt naudu politiskās reklāmas kampaņai (Repše – mazas valsts un harizmātiskas personības radīts izņēmums); un politiskā reklāma ir vajadzīga, jo vairumam ļaužu ir samērā vienalga, kas vinnēs, jo politiskās platformas atšķirību praktiski nav. Pareizāk sakot, atšķirība ir tikai viena: kurām korporācijām tiks valsts nauda, šādā vai tādā veidā.

Vidējais cilvēks par politiķiem spriež pēc sevis, tādēļ tautas acīs tie ir labāki nekā realitātē, jo vidējais cilvēks, lai arī ielaižas sīkās blēdībās, tomēr pat nesapņo par tāda mēroga afērām un noziegumiem, kurus paveic politiķi, savu sponsoru ekonomisko interešu skubināti.

Vienīgā daudzmaz patiesā bauma, koe smu dzirdējis par šiem abiem, ir tāda: Makkeins pārstāv neokonservatīvos, pie kuriem pieder arī Bušs; neokonservatīvie ir tā saucamie “psihopāti”, kas dod priekšroku militārām un citām spēka metodēm ASV dominances sasniegšanai; Obama savukārt pārstāv Klintoniem tuvos “Jaunās pasaules kārtības” bīdītājus, kuru mērķis arī ir saglabāt ASV dominējošo stāvokli pasaulē, tikai ar maigākām, taču ne mazāk iedarbīgām metodēm, kādas tika lietotas Klintona laikā.

Neko būtisku šīs vēlēšanas nenesīs, ja nu vienīgi vēl biezākus gumijas cimdus, kas lien vēl dziļāk visās ķermeņa atverēs, kad šķērsojat ASV robežu, ja uzvarēs Makkeins

Uzskrēju vienam rakstiņam par Lielbritāniju un Islandi: izskatās, ka Lielbritānija ir izmantojusi savus pretterorisma likumus, lai pārtrauktu norēķinus starp abu valstu bankām, tādējādi jūtami pasliktinot jau tā bēdīgo Islandes stāvokli. Uzskatāms piemērs, no kādiem draugiem jāuzmanās vairāk kā no ienaidniekiem :/ Daži ir vienlīdzīgāki par pārējiem “jaunajā pasaules kārtībā”.

Šī būtu laba reize, kad Latvija varētu atcerēties, kas pirmais atzina mūsu neatkarību. Varbūt braukt uz Islandi ar dolāru koferīti?

Avots: http://www.nytimes.com/2008/11/02/world/europe/02iceland.html?pagewanted=2&_r=2&ref=business

Neliels vingrinājums par tēmu “cik izmaksā automašīna”.

Pieņemsim, ka mēs nopērkam lietotu autiņu par kādiem 2000 LVL, ne pārāk vecu un ne pārāk jaunu. Braucam ar to kādus piecus gadus, beigās pārdodot par 1000 LVL. Tātad, 200 Ls zaudējums gadā. Nobraukumu rēķinam mērenu, kādus 15 000 km gadā, kas degvielā sastāda apmēram 150 x 8 litri/km = 1200 litri, izmaksas apmēram 1200 x 0.65 = 780 LVL gadā. Plus vēl apdrošināšana apmēram uz latiem 150, plus apmēram 1 remonts gadā uz latiem 150 (amortizatoru, eļļas, filtru, negaidīti salūzušu mezglu maiņa), ja mašīnu pārāk nelaužam. Viens vasaras un un viens ziemas riepu komplekts, 300 Ls uz 5 gadiem, 60 Ls gadā. Garāžas īre vismaz 30 LVL mēnesī (360 Ls gadā), ja Rīgā. Maksa par stāvvietu izmantošanu un CSN pārkāpumu soda naudām nerēķinam.

Kopā sanāk apmēram 200 + 780 + 150 + 150 + 60 + 360 = 1700 Ls/gadā, rēķinot pēc minimuma.

Ja sadala pa nedēļām, sanāk apmēram 32 Ls/nedēļā vai apmēram 130 Ls mēnesī. 32 lati nedēļā taksometram vai sabiedriskajam transportam

Ar katru dienu man arvien vairāk un vairāk top skaidrs, ka paradīze zemes virsū ir pilnīgi iespējama un reāla. Vienīgais, kas tam vajadzīgs, ir – vairumam cilvēku ir jānotic šai iespējai. Pat nevis jānotic, vienkārši drusku jāpadomā, un tas kļūst saprotams kā divreiz divi.

Cilvēks ir vienīgā pagaidām zināmā būtne, kas spēj mērķtiecīgi un sistemātiski izzināt savu vidi un izdarīt vispārinošus secinājumus. Cilvēks spēj pārvarēt savus instinktus, ja uzskata to par vajadzīgu. Cilvēks spēj izmantot vidi savā labā, bieži vien n-pakāpju netiešā veidā, gatavojot instrumentus, lai izgatavotu instrumentus, lai izgatavotu instrumentus…. un galu galā, lai tas novestu pie labuma pašam.

Vēsture pierāda, ka visu, ko cilvēks ir nolēmis sasniegt, tas ir izdarījis. Neizdošanās ir tikai tad, kad kāda cita cilvēku grupa cenšas panākt pretējo, rezultātā saņemam mužīgu, traumējošu cīņu, kuras būtība vislabāk redzama asiņainos karos.

No šejienes arī secinājums: gan idivīda, gan grupu līmenī jāizvairās no savstarpējām cīņām, un guvums būs daudz lielāks nekā uzvarētā karā. Tīri racionāls spriedums.

Daudzi cilvēki nedomā racionāli, vai arī ne vienmēr domā racionāli. Taču tas ir audzināšanas jautājums, un arī mēs, ja piekrītam šeit rakstītajam, varam to mainīt: vienkārši pie izdevības parunājiet par šo, izklāstiet savu ideju saprotamā veidā. Pasauli var mainīt, es to daru katru dienu

Tiekot apsvērta doma, ka SVF drukāšot savu naudu. Nepietiekot dolāru, ar ko dzēst krīzes visā pasaulē. Nuja, SDR papīrītis vien ir, tāpat kā USD vai lats. Lasīt šeit.

Nauda  – tie ir punktiņi spēlē, kas saucas “ekonomika”. Dīvainā kārtā punktiņi rodas tikai tad, kad Galvenais Punktiņu Pārvaldnieks (GPP) uzskata to par vajadzīgu. Katrā smilšu kastē (sauktā arī par valsti) ir savs GPP, un dažās pat nav vispār. Ja kāds grib tirgoties ar savu kaimiņu, viņam par samaksu jāiegūst punktiņi no GPP, un tirgošanās bez smilšu kastes punktiņiem tiek uzskatīta par sliktu. Vēl sliktāk ir tirgoties, par katru darījumu neatskaitot punktiņus Smilšukastes Galvenajam Keksam (SGK) un viņa čomakiem (sauktiem arī par valdību), lai viņi varētu netraucēti uzdzīvot un liktu mierā pārējos.

Jau vairākus gadus klīst runas par Amero, Ziemeļamerikas vienotās valūtas, ieviešanu. Nesen lasīju baumas, ka monētas jau iespiestas Ķīnā un tiks laistas apgrozībā, kad USD pilnīgi zaudēs vērtību. Pameklējiet youtube.com vai google.com vārdu “Amero”, tur info būs pietiekami. Vai solis uz Jauno Pasaules Kartību, kas tikpat labi var būt arī diktatūra? Jau komunistiem bija sapnis par proletariāta diktatūru visā pasaulē, lai nebūtu, kur bēgt.

Saitā http://www.amerocurrency.com tirgo Amero monētas, tai skaitā zelta. Pusuncīgā Amero monēta (attēls no tā paša websaita), kas redzama zemāk, maksā 725 USD; šodien zelta cena pēc www.goldmoney.com ir 772.90 USD, apmēram un pusi mazāka. Vai tā būtu zīme, cik tālu vēl augs zelta cena?

Amero zelta monēta no www.amerocurrency.com/2008coins/500goldmatte2008una.html

Un vēl. jakādam ir interese par modernajām apspiešanas metodēm, varat palasīt ASV armijas nemieru apspiešanas rokasgrāmatu. Ja šitais bardaks pasaulē turpināsies, agri vai vēlu mums atkal nāksies karot vai nu ar krieviem, vai amerikāņiem, jo valdības vienmēr novirza tautas dusmas no sevis uz kādu skadri apzīmējamu ārēju ienaidnieku. Politikā nav morāles, tikai intereses. Savukārt mums tas nozīmē dzīvot vai mirt, kopā ar saviem bērniem.

Drusku palasījos par dažādām civilizācijām un to sabrukuma iemesliem. Izradās, civilizācijas vidējais ilgums ir 200-600 gadu (8-24 paaudzes). Attīstība, kas sākas ar nelielām kopienām no 50-200 cilvēkiem, kuru dzīves stils ir tuvu dabai, pamazām sasniedz uzplaukumu ar lielām apdzīvotām vietām un vides pārveidojumiem, un neilgi pēc uzplaukuma augstākā punkta strauji atgriežas sākumpunktā vai pat zem tā, iedzīvotāju skaitam samazinoties emigrācijas, bada, slimību un vienkārši sanīkuma rezultātā.

Ar ko gan atšķiras “civilizēts” cilvēks no savvaļas cilvēka? Galvenokārt jau ar to, ka civilizētā cilvēka zināšanas ir iegūtas netieši, jo tās ir pārāk plašas, lai būtu pārbaudāmas praksē. Otrkārt, cilvilizētā cilvēka zināšanas ir gandrīz vienīgi par to, kā izdzīvot civilizācijas apstākļos. Tādējādi, jo vairāk attīstās civilizācija, jo vairāk zināšanu tā uzkrāj, jo vairāk tā iegrimst savā (ne)realitātē, kura aizvien vairāk attālinās no objektīvās realitātes. Pieaugot specializācijai, zūd spēja izdzīvot bez civilizācijas: lauksaimnieks kļūst atkarīgs no metāla rīkiem, kurus piegādā amatnieks, kam nav sajēgas par lauksaimniecību.

Noteiktā brīdī atrautība no realitātes kļūst kritiska, jo sabiedrības uzskatu pavēršana citā virzienā, atpakaļ pie realitātes, prasa tik daudz resursu, ka process kļūst neiespējams, jo jāmaina sabiedrības pamatus veidojošie uzskati. Ironiski, ka no realitātes sevišķi atraujas valdošais slānis, tā saucamā valdošā elite, jo starp viņiem un īsteno pasauli ir siena no pārvaldāmo cilvēku pakalpojumiem un produktiem. Tieši tāpēc sabiedrības deģenerācija sākas no augšas, un tieši tāpēc tā nereti noved pie kariem un citām kataklizmām – vienkārši elite turpina to pašu, ko parasti: cenšas norobežoties no realitātes ar padoto cilvēciņu ekspluatācijas palīdzību. Rezultātā resursu izsmelšana un izmiršana.

Cik ilgi dzīvo “savvaļas” civilizācijas, nav īsti zināms, jo nav ne rakstu un materiālās kultūras pieminekļu, pēc kuriem varētu datēt. Taču pēc atrastajiem sadzīves priekšmetiem ir zināms, ka nereti šādas kultūras izdzīvo vairākus tūkstošus gadu. Ir izņēmumi arī starp civilizācijām: Ķīna, Indija, Ēģipte. Izņēmumi ir iespējami, kad civilizācija ir labi norobežota, pašpietiekama un neizmeļ savus resursus.

Acīmredzot, ja jau mūsu civilizācijai lemts sabrukt, tas notiks apmēram tagad, jo kopš renesanses ir pagājuši apmēram 600 gadi. Un pamati jaunai civilizācijai un dzīves kārtībai nenāks no augšām, variet nemaz necerēt. Viss ir mūsu, parasto ļautiņu rokās, slīcēju glābšana kārtējo reizi ir pašu slīcēju problēma: sabiedrības valdošie slāņi ir ieinteresēti turpināt līzšinējo kārtību vairāk nekā visi pārējie, jo ir vislielākie ieguvēji..

1. Mazākus auto ir lētāk uzturēt un ar tiem ir lētāka braukšana. Pienācīgi uzturētas, Toyota vai Honda turēs 15 – 20 gadus, kamēr luksusauto rūsēs autokapsētās vai bez dārgiem remontiem nekustēs.

2. Paša gatavots īsts ēdiens ir lētāks, garšīgāks un daudz veselīgāks.

3. Bērni, kuriem audzināta taupība un pašpietiekamība (praktiski viens un tas pats), ir neatkarīgi; atsakieties no mājas tīrīšanas pakalpojumiem, nepērciet “sporta” dzērienus ikdienas našķim utt.

4. Pie auss pieaudzis mobilais Tevi nepataisa par krutaku. 80% no visas “komunikācijas” ir uzmanības novēršana. Novērsta uzmanība un pārmērīga informētība vēl nevienu nav padarījusi radošu.

5. Irēt ir vienkāršāk kā uzturēt māju. Kad kaut kas sabojājas, dodiet ziņu īpašniekam. Ja esat nopircis māju uz parāda, kredīta vērtība neseko mājas tirgus vērtības svārstībām; arī refinansējot nāksies maksāt dolāru tūkstošus. Īres cena mainās līdzi tirgus cenām, tādēļ var to nokaulēt vai pārvākties uz lētāku vietu bez 10% sava kapitāla zaudējuma (mājas pārdošana maksā 6% māklera komisijai un ir vēl saistītie izdevumi).

6. “Pirkt tikai jaunu” vidusšķira ar nicinājumu izturas pret lietotām mantām, taču tās izmantot ir izdevīgi. Pirmais īpašnieks ir sedzis 90% no zaudējumiem, vai 50% jauna auto gadījumā. Otrais lietotājs saņem visus labumus kopā ar ļoti mazu patiesās vērtības zudumu.

7. Mūsu planētai būs labāk, ja neko jaunu nepirksiet. Pat “zaļajam” Priusam ražošanā ir iztērēti simtiem galonu naftas, lai iegūtu metālu, izgatavotu tēraudu un plastmasas un detaļas, utt. Lai tādu Priusu uztaisītu, vajag vairāk naftas nekā tās visā savā ekspluatācijas laikā iztērēs. Ja jau pērc Priusu, tad vismaz lietotu.

8. Internets pārsvarā ir par velti (ieskaitot šo saitu). Tā ir visu laiku lielākā haļava. Jā, par piekļuvi ir jāmaksā ik mēnesi, taču rēķins parasti ir mazāks par mobilā telefona rēķinu. Var jau arī pieslēgties publiskajiem wi-fi tīkliem, kas ir par brīvu.

9. Reālā pasaule pārspēj visas elektroniskās simulācijas, kuras lietotājā neizbēgami izraisa dīvainu tukšumu un garlaicību. Pastaigas ir par brīvu, par brīvu var iemācīties kaut ko jaunu arī bez interneta, par brīvu var pavingrot savās mājās utt.

10. Par “jauno” tiek pārmaksāts. Mēs meklējam jauno, taču jaunais nav jāpērk.

11. Būvēt savu identitāti pēc patēriņa, jebkurā tā formā, ir patiesā iekšējā nabadzība. Tiekšanās būt par labākiem vecākiem, gudrākiem ieguldītājiem, apmācīt jaunākos kolēģus – tas viss ir par brīvu; tas veido patiesu identitāti, kuras nevajag apstiprināt no ārpuses.

12. Viss, no kā atsakies tāpēc, ka tas nav Tavās interesēs, Tev vairs nekad nepietrūks: gāzētie dzērieni, čipsi, nejēdzīgi dārgas futbola spēles, saldējums, ātrās uzkodas, kabļtelevīzija, utt, utt.

Aptuvens tulkojums no http://www.oftwominds.com/blogoct08/aspirations10-08.html

Jūras kravu pārvadājumi esot kritušies uz pusi, salīdzinot ar šo pašu laiku pērn; esot bankrotējušas puse no Ķīnas rotaļlietu fabrikām. Izskatās, ka mēs tiecamies uz dziļu, dziļu ekonomisko dibenu, un šoreiz pasaules mērogā.

Pie mums jau sāk atlaist cilvēkus, un jūtu, ka drīz arī mani. Jāsāk nemklēt, ar ko varu būt citiem noderīgs pa taisno, bez visādiem tur nodokļiem un citām blēņām, kuru īstais nolūks ir uzturēt parazītus. Ja kādam vajag uzprogrammēt kādu datu bāzīti vai iztulkot kādu tekstu no angļu valodas, rakstiet. Izskatīšu arī bartera piedāvājumus

Taču dzīve turpinās, un dzīvot var arī bez naudas. Galu galā, nauda ir tikai uzskaites sistēma. Un tādu var izveidot un iedarbināt arī bez centrālās bankas palīdzības. Galvenais, lai tie, kas šo uzskaites sistēmu lieto, tai tic. Manas ģimenes lokālā valūta, kā smejies )

Un pa tam lāgam, jāmācās audzēt visu ko ēdamu, līdz pavasarim vēl daudz var iemācīties.

Uzdūros labam citātiņam:

No, the currency system won’t change because of Barack Obama. He is as irrelevant as Bush currently is. The Bush administration is impotent to change anything, and so will he be. Both Bush and Obama are sucking on the teats of the same mother-sow that is the global banking elite. Mama sow is currently having a serious case of food poisoning, though. She is bleeding red ink from one end and vomiting credit from the other, and that invariably causes fatal dehydration.

Avots: http://www.321gold.com/editorials/wallenwein/wallenwein101408.html

Tulkojums:

Nē, Baraks Obama naudas sistēmu nemainīs. Viņš ir tikpat nenozīmīgs kā pašlaik Bušs. Buša administrācija nav spējīga neko mainīt, un arī viņš nespēs. Abi divi barojas no vienas sivēnmātes pupiem, un tā ir globālā baņķieru elite. Tiesa, sivēnmāte pašlaik ir nopietni saindējusies ar pārtiku. No viena gala asiņo sakanā tinte, un no otra tā atvemj kredītus, kas neizbēgami noved pie nāvīgas atūdeņošanās.