Komentāri par Egleskoka emuārs

Komentāri iekš Izvairīšanās no nodokļiem: reliģiskais ceļš no egleskoks

egleskoks — Fri, 30 Jul 2010 06:39:38 +0000

Un viņi nekad arī nebūs uzdevumu augstumos, jo sistēma bez atgriezeniskās regulējošās saites veicina liekēžu un neliešu nonākšanu pie varas: viņu dzīves mērķis ir dzīvot kādam uz kakla, un visvieglāk to darīt ir uz nodokļu maksātāju kakla – maksātāju ir daudz, naudas arī, un individuāli neviens neapvainojas, jo atņemšana notiek pastarpināti, cēlu mērķu vārdā.
Kāpēc nodokļu maksātāji turpina par viņiem balsot? – tāpēc, ka paradumam ir milzīgs spēks, un vairums cilvēku ir pārāk praktiski, aizņemti ar savu dzīvi, lai aizdomātos par sistēmas principiem. Jo netiešāk notiek ekspluatācija un čakarēšana, jo tai mazāka pretestība, jo vairāk par čakarēšanas esamību šaubās cilvēki.
Bankas ir priviliģētā stavoklī tāpēc, ka viņām ir resursi, lai šo priviliģēto stāvokli uzturētu, iegūstot vēl vairāk resursu. Pašpastiprinošs cikls, kas, laicīgi nepārtraukts, noved pie resursu koncentrācijas vienas kastas rokās, un uzturošā sistēma kļūst vāja, sabiedrība iet bojā, jo vairs netur spiedienu no ārpuses.

Komentāri iekš Izvairīšanās no nodokļiem: reliģiskais ceļš no Vientiesis

Vientiesis — Thu, 29 Jul 2010 09:18:33 +0000

Tavi minētie nodokļu un valsts resursu izmantošanas piemēri norāda tikai uz to, ka tie, kas pieņem lēmumus par naudas izmantošanu, maigi izsakoties nav savu uzdevumu augstumos. Man ir tikai divi skaidrojumi šādai rīcībai – vai nu šie ierēdņi ir blēži, kas noziedzīgi izmanto varu personīgajam labumam, vai arī stulbeņi, kas nespēj pieņemt valstij noderīgus un iedzīvotāju vairākumam izdevīgus lēmumus. Abi iemesli ir pietiekoši, lai šos cilvēkus nekad nepielaistu pie amatiem valsts un pašvaldību pārvadē.
Kāpēc vēlētāji (nodokļu maksātāji) turpina par viņiem balsot??? Vai minētais skaidrojums par blēžiem un stulbeņiem būtu jāattiecina arī uz vēlētāju vairākumu?
Bet bankas gandrīz visās valstīs, izņemot, varbūt, islāma pasauli, ir priviliģētā stāvoklī. Kāpēc? Sk. manu komentāru Egleskoka rakstam par bankām un Zviedru valdību.

Komentāri iekš Bernards Lietaers par Šveices WIR norēķinu sistēmu no egleskoks

egleskoks — Sun, 25 Jul 2010 19:11:59 +0000

To es arī gribēju pateikt

Komentāri iekš Bernards Lietaers par Šveices WIR norēķinu sistēmu no Inta

Inta — Sun, 25 Jul 2010 16:02:13 +0000

Atvaino, nepaskatīju, ka esi atbildējis. Drukātā veidā grāmatu var dabūt Krievijā http://www.chtivo.ru/chtivo=3&bkid=1272722.htm
Tevis minētais kartupeļu darījums nav īsti par to, principā tas ir barters ar pēcmaksu (malkā). Ja piemēram Tev būtu izauguši kartupeļi, kurus Tu nevari pats noēst un Tu atdod tos kaimiņa pa ziemu uzglabāt, lai pavasarī tos paņemtu atpakaļ- tad, Tu pie šīs sistēmas saņemtu nevis 5 maisus atpakaļ, bet piem 4.5- kaut kas sabojājies, kaut kas noēsts.. Tu maksātu par glabāšanu. Mistisku iemeslu dēļ ar naudu ir savādāk
WIR Šveicē, LET Kanādā un Time Dollar Amerikā pēc būtības ir sistēma, kad “nauda” rodas līdz ar preci un tā nav paredzēta uzkrāšanai (nu kā var uzkrāt kaimiņa darbu un palikt bagāts?), bet gan apritei.
http://www.ecobusinesslinks.com/local_currencies.htm

Komentāri iekš Polijas delegācijas bojāeja: ieguvēji un zaudētāji no jurisM

jurisM — Tue, 20 Jul 2010 08:50:14 +0000

Liekas ka tie paši leiši cinās labāk par mums – mūsu jelgavas cukurfabriku aizveda pie sevis un ražo, arī priekš NATO sauso paiku ražo…Kapēc mūsu Valmierā ražotās degvielas kannas nav visos NATO spēkos?? Kapēc mēs neražojam patrons priekš NATO? Daugavpilī ir uzņēmums, kurš ražo patronas medību ieročiem…

Komentāri iekš Akcīzes nodoklis cukuram un sālij? no jurisM

jurisM — Tue, 20 Jul 2010 08:39:35 +0000

Sāli un cukuru vajadzētu tirgot aptiekās uz receptēm…:))))
Nopietni runājot ir pārkāpta būtiskā robeža – kad sāls un cukurs no konservanta (tradicionāli lietota Latvijas laukos, lai saglabātu pārtikas krājumus ziemas periodam, kas arī izskaidro to pēc butības stratēģisko vērtību un attiecīgi augsto cenu senos laikos), ir kļuvuši par pārtikas piedevu ar kuru palīdzību palielināt kāda produkta noietu vai samzinātu pašizmaksu. Problēma nav sāli vai cukurā, bet lielajā biznesā….

Komentāri iekš Izvairīšanās no nodokļiem: reliģiskais ceļš no jurisM

jurisM — Tue, 20 Jul 2010 08:33:23 +0000

Runājot par nodokļiem – stāsts nav par to vai maksāt vai nemaksāt nodokļus (ja mēs pieņemam, ka tiek izmantoti kopējā labuma gūšanai un individuāli nerealizējamu kopēji lietojamu pasākumu realizēšanai, tad šis jautājums ir lieks). Stāsts ir par to cik taisnīgi (tātad kopējo nodokļu maksātāju interesēs) un ekonomiski (cenas/ieguvuma attiecība) nodokļi tiek izmantoti un par to cik taisnīgi ar nodokļiem tiek aplikti nodokļu maksātāji.
Tradicionālie jautājumi par Parex bankas glābšanu, par Dienvida tilta būvniecību, par Nacionālās bibliotēkas būvniecību, par Hokeja halles celtniecību, par ceļu būvniecību, dažādiem valsts iepirkumiem, jo īpaši Latvenergo elektroenerģijas iepirkumiem par 2x, 3x un 5x cenām…
Šos visus pasākumus vieno vienas un tās pašas pazīmes – pasūtītājs ir valsts vai pašvaldības uzņēmums, kurš operē ar nodokļu maksātāju naudu, izpildītājs bieži vien jau ir zināms pirms konkursa sludināšanas, cenas…:)) Un pats galvenais – objektu/iepirkumu kā tādu apšaubāmā nepieciešamība un lietderība.
Tas nodokļu maksātājā rada pārliecību par to ka viņa nauda tiek izmantota nelietderīgi un vienlaicīgi rodas vēlme nemaksāt šos nodokļus.
Vēl interesanta lieta – bankas vienmēr figurē pelnošo uzņēmu topu augšgalā, bet nekada tās neieņem līdzvērtīgas vietas nodokļu maksātāju topos. Kapēc gan tā?

Komentāri iekš Akcīzes nodoklis cukuram un sālij? no egleskoks

egleskoks — Sun, 18 Jul 2010 19:21:15 +0000

Jā, sāls mūsu uzturā ir diezgan par daudz, taču kultūrā šis paradums lietot sāli ir jau tik tālu iesakņojies, ka to mainīt būs pagrūti. Kaut arī nolūki, cenšoties ieviest akcīzes nodokli sālim un cukuram, ir cēli, tomēr tas nozīmē, ka veselīgu dzīvesveidu valsts uzspiež, liekot maksāt par neveselīgu uzturu vairāk. Brīvā sabiedrībā jebkuram vajadzētu būt brīvībai savu veselību bojāt, ja viņš to uzskata par nepieciešamu.
Bez tam, ir vēl vesela rinda citu pārtikas piedevu, kuras arī pamatīgi kaitē, taču par kuru kaitīgumu mēs vai nu neesam informēti, vai esam pieradināti neuztraukties. Piemēram, tas ir nātrija glutamāts gaļas produktos un sausajās zupās, kas izraisa vēzi un veicina metastāžu veidošanos; tas pats nātrija nitrīts, kurš ir uzturā daudz kaitīgāks par vārāmo sāli, taču atrodams praktiski visās žāvētajās gaļās, un par ko neviens nesatraucas, taču satraucas par mazāko nitrātu saturu dārzeņos; par ģenētiski modificētām izejvielām pārtikas produktos nemaz nerunājot. Piedevām, daudzi iepakojumi jau satur nanodaļiņas ar nolūku uzlabot iepakojuma kvalitāti un baktericīdās īpašības, tačo šo nanodaļiņu ietekmi uz veselību neviens vēl nav īsti pētījis (Latvijā pašlaik notiek šādi pētījumi, starp citu). Tai pašai maizei liek klāt sojas miltus, lai kompensētu zemo olbaltumvielu saturu graudos; liela daļa no tās nāk no ģenētiski modificētām sojas pupām. Un visbeidzot, lielākajā daļā baltmaizes ir hidrogenētas augu eļļas, tāpat kā majonēzēs un konditorejas izstrādājumos; šīs eļļas ir viens no nozīmīgākajiem otrā tipa cukura diabēta cēloņiem.
Tāpēc, nenoliedzot sāls daudzuma būtisko nozīmi veselības uzturēšanā, tomēr aicinu skatīt lietas kopumā un vairāk pievērsties tām pārtikas piedevām, kuras, lai arī likumdošanas pieļaujamas, tomēr būtiski bojā mūsu, un tātad arī tautas, jo sevišķi tās mazturīgākās daļas, veselību. Mēs neko nepanāksim ar aizliegumiem un jauniem likumiem, jo tie, tāpat kā “sausais likums”, nelikvidē pieprasījumu. Cilvēki ir jāizglīto, taču tas ir smags un nepateicīgs darbs…

Komentāri iekš Akcīzes nodoklis cukuram un sālij? no Pēteris Apinis

Pēteris Apinis — Sun, 18 Jul 2010 08:53:10 +0000

Nejauši uzdūros uz šo komentāru
Pirms tam Jūsu blogā ar interesi lasīju dazādu pasaules intelektuāļu atziņas par nodokļiem, naudu, bankām
Īsumā par sāli un cukuru:
• esmu kategoriski pret neapliekamā nodokļa samazināšanu, pret ienākuma nodokļa paaugstināšanu, pret nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu laukos. Tie galvenokārt ir vērsti pret maznodrošināto pilsoni.Bet valsts nodokļus cels tā vai tā– mūsu budžeta ieņēmumu daļu paaugstinās līdz līmenim, kamēr budžeta deficīts būs iespējami mazs (6.5% vai 3% šoreiz nediskutēsim);
• esmu par to, lai šādā gadījumā ar nodokļiem apliktu tās preces, bez kurām nudien var iztikt (dārgas automašīnas, luksus preces, alkoholu, tabaku ut.);
• nodokļi ir veids kā valsts var ietekmēt savu iedzīvotāju veselību. Šobrīd būtu īstais brīdis pievērst uzmanību pārmērīgai vārāmās sāls lietošanai Latvijā. Par daudz sāli Latvijas iedzīvotāji saņem galvenokārt ar rūpnieciski gatavotiem pārtikas produktiem. Lai mūsu maizīte iznāktu mīksta un kraukšķīga, tai ir par daudz vārāmās sāls. Daudz par daudz sāls ir čipšiem, desu izstrādājumiem, sieram un citiem produktiem. Pat ja vienam produktam šis natrija hlorīds nepārsniedz pieļaujamās devas, kopumā ikdienas iedzīvotājs, kas pārtiku pērk lielveikalā, sāli saņem daudz par daudz. Vārāmās sāls pārmēra lietošana ir viens no galvenajiem hipertenzijas jeb augsta asinsspiediena iemesliem. Pārmērīga sāls lietošana Latvijā mūsu valsts iedzīvotāja vidējo dzīves ilgumu samazina par 2–3 gadiem salīdzinot ar skandināvu, bet 3–4 gadus, salīdzinot ar japāni vai dienvidkorejieti. Protams, iekliedzas oponenti– mēs taču vidēji dzīvojam par desmit gadiem īsāku mūžu kā pieminēto nāciju iedzīvotāji. Tā ir taisnība– šōs desmit gadus mums samazina arī smēķēšana, nepareizs uzturs, vāja profilakse un prevencija sirds asinsvadu un onkoloģijas slimnīcām un daudzi citi faktori, bet sāls ir viens no būtiskākajiem.

Es nebūt neesmu tik naivs, lai domātu, ka pēc manas publikācijas valsts skries celt akcizi sālij un cukuram. Bet kādam nepopulāras lietas (par sāli un cukuru mani norējuši turpat visi respondenti) ir jāsāk virzīt.
Ar cieņu,
P.A.
(man patika Jūsu emuārs)

Komentāri iekš Ko pat zinātnieki baidās teikt par Meksikas līča naftas noplūdi no Guigo

Guigo — Thu, 17 Jun 2010 13:56:51 +0000

skērī šit!
nav ko piebilst.