Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

Arhīvi 'Netradicionāli par naudu' Tēma

Tulkojums: nauda bez inflācijas un procentiem

Autors egleskoks @ 23. Dec 2011

Ielādēt "Mārgrita Kenedija. Nauda bez inflācijas un procentiem"Tā nu ir sanācis, ka tieši uz Ziemassvētkiem, ir izdevies pabeigt tulkojumu latviešu valodā Mārgritas Kenedijas grāmatai “Nauda bez inflācijas un procentiem” (angļu variants pieejams Margrit Kennedy. Inflation and Interest Free Money).

Grāmata latviešu valodā visiem interesentiem pieejamai ielādei bez maksas, tāpat kā citās valodās.

Spiest šeit, lai ielādētu PDF datni.

Daudzi no mums jau zin, ka pašreizējā finanšu sistēma darbojas pretēji cilvēces interesēm, par to jau ir bijušas daudzas publikācijas, un pasaules finanšu krīze arī liek par sevi manīt. Rodas loģisks jautājums: ko īsti tad likt vietā? Viena lieta ir kritizēt, taču pavisam cita – piedāvāt vietā kaut ko labāku. Šī grāmata ir mēģinājums rast risinājumu, piedāvājot dažas jau darbībā sevi pierādījušas idejas.

Autores Dr. Mārgritas Kenedijas vietne
Kenediju bibliotēka, kurā atrodama arī šī grāmata daudzu valodu tulkojumos
Monneta.org, Money Network Alliance for the Research and Development of Complementary Currencies – organizācija, kurai pieder ar grāmatas autore. Alternatīvu meklējumi pašreizējai naudas un finanšu sistēmai.

Vēl šajā blogā:

Tagi: , , , , ,
Tēmas Netradicionāli par naudu | 1 komentārs »

Pirms bartera bija dāvanu ekonomika

Autors egleskoks @ 2. Mar 2011

Bieži tiek uzskatīts, ka seno sabiedrību ekonomisko pamatu veidoja barters. Gandrīz katrā grāmatā, kas apskata naudas izcelsmi, pirmā nodaļa ir veltīta barteram kā sākotnējai situācijai, kuru cilvēki tiekušies uzlabot ar dažādu naudas sistēmu ieviešanu. Taču, kā liecina neskaitāmi antropologu novērojumi un mūsu pašu sabiedrības tradīcijas, pašā sākumā visticamāk ir bijusi tā saucamā “dāvanu ekonomika” (angļu ‘gift economics’).

No antropoloģiskiem novērojumiem ir zināms, ka cilvēku sabiedrības pamatelements ir kopiena no 50-200 cilvēkiem, kuri cits citu labi pazīst kopš bērnības un kurus saista ciešas savstarpējās pieķeršanās saites. Šai parādībai pamatā ir tā saucamais Danbāra skaitlis, vidējais savstarpējo attiecību skaits grupā, kuru viens cilvēks spēj aptvert. Lielākās grupās rodas nepieciešamība pēc formāliem likumiem attiecību regulēšanai, jo cilvēki viens otru nespēj pazīt personiski, vienkārši nepietiek laika tik daudzu personisku attiecību uzturēšanai. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Tagi: , ,
Tēmas Netradicionāli par naudu | 9 komentāri »

Izvairīšanās no nodokļiem: reliģiskais ceļš

Autors egleskoks @ 19. Mar 2010

Valentin De Boulogne. Kristus izdzen no tempļa naudas mijējus

Valentin De Boulogne. Kristus izdzen no tempļa naudas mijējus

Vai šāds veids ir reāls, lai izvairītos no nodokļiem? Butu interesanti dzirdēt kompetentus viedokļus :)

Nodibinam reliģisko organizāciju, piereģistrējam. Statūtos nav nekā nosodāma. Piemēram, viena no Kristīgās ticības sektām, kuras pamatā ir Kristus mācības traktējums, īpašu uzmanību pievēršot Kriestus attieksmei pret augļotājiem (šķiet, tā bija vienīgā reize, kad Kristus pielietoja vardarbību – kad izdzina no tempļa naudas mijējus).

Tātad, mūsu sektas īsteni ticīgais nedrīkst maksāt nodokļus, maksāt procentus par kredītiem un pieprasīt procentus par aizdevumiem; īsteni ticīgais neiznieko laiku lūgšanām bet praktizē ticību, visa viņa dzīve ir ticības aplicinājuma akts, aktīvi uzturot brālību un līdzcietību, un brīvību, nesot prāta gaismu un nevardarbīgās rīcības spēku. Nekādas hierarhijas, likuma pārākuma pār ētiskām vērtībām un personisko brīvību. Savas vides kā Dieva tempļa sargāšana utt. Domāju, vispārējais virziens ir saprotams. Pamatdoma – izveidot kopienu, kurā cits citam palīdz un visi balstās aptuveni vienādās ētiskās vērtībās.

Kad valsts uzbrauc par nodokļu nemaksāšanu, ceļam troksni par reliģiskās brīvības apspiešanu. Ļoti jauks piemērs politkorektās domas praktiskai pārbaudei ar ticības svēto govi.

Varu saderēt, drīz vien sekotu dažādas netīras provokācijas un represijas no valsts puses ar visai miglainu, neloģisku argumentāciju, piemēram, “likumi tāpēc ir likumi, ka jāievēro”, “nelikumīgu likumu nemēdz būt” un “nodokļu nemaksātāji apzog savus līdzcilvēkus, kas nodokļus maksā”.

Tā būtu skaista provokācija pret mūsdienu valsti, ar ļoti kvēlām diskusijām :) ))

P.S. Viela pārdomām: kā valsts reaģētu uz reliģiju, kuras stūrakmenis būtu cilvēku upurēšana Saules dievam (kā maijiem)? Viens variants ar vardarbīgu ziedošanu, otrs ar brīvprātīgu ziedošanos.

Cilvēku ziedošana. Ilustrācija no Codex Magliabechiano

Cilvēku ziedošana. Ilustrācija no Codex Magliabechiano

Tagi: , , ,
Tēmas Netradicionāli par naudu | 20 komentāri »

Daži Kropotkina vārdi par nodokļiem

Autors egleskoks @ 19. Mar 2010

Daži vārdi ievadam.

Pjotrs Kropotkins bija mācīts vīrs, zoologs un ģeologs, pazīstams zinātnieks, un viens no zināmākajiem 19/20. gs mijas krievu anarhistiem.

Anarhisti, pretēji populāram uzskatam, neuzskata, ka vajadzīgs visu karš pret visiem. Viņi vienkārši uzskata, ka valsts nav vienīgā sabiedrības pašorganizācijas forma, kaut arī mūsdienās visizplatītākā. Manuprāt, šo uzskatu apstiprina daudzi gadījumi, kad dažādu notikumu rezultātā iestājas valsts panīkums, vai lokāls valsts varas trūkums.

Šajā rakstā pieminētais krievu rublis kopš 1897. gada bija pielīdzināts 2⅔ frankiem jeb 0.774 gramiem zelta (Latvijas Bankas zelta kurss 2010. gada 18. martā ir 574.9 lati par Trojas unci jeb 31.1 gramu; apmēram 18,5 Ls gramā jeb 1 rublis=14,30 Ls)

1 desetīna = 1,0925 ha

Tātad, Pjotra Kropotkina “Nodokļi – līdzeklis bagāto bagātināšanai” no http://lib.ru/POLITOLOG/KROPOTKIN/nalog.txt
manā tulkojumā. Ja ir vēlēšanās, šo rakstiņu var izplatīt jebkur, ja vien netiek mainīts saturs un saglabājas norāde uz autoru un tulkotāju.

—–

Nodokļi ir tik izdevīgi! Naivie ļaudis – “dārgie pilsoņi”, kā tos uzrunā vēlēšanu laikā – pieraduši domāt, ka nodokļi ir līdzeklis dižu, tautai noderīgu  civilizācijas sasniegumu īstenošanai. Taču valdības labi zin, ka nodokļi ir pats ērtākais veids, kā Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Tagi: , , ,
Tēmas Netradicionāli par naudu | Nav komentāru »

Nodokļi ir varas būtība

Autors egleskoks @ 11. Feb 2010

Jūs esat uzņēmējs, un Jums ir veikals, kurā pārdodat kaut ko. Piemēram, pārtikas preces. Tirdzniecība iet no rokas, un Jūs pelnat naudu.

Kādu dienu pie Jums atnāk vīrs ar skarbu seju un piedāvā savus “aizsardzības” pakalpojumus. Jūs atsakaties, jo līdz šim nevienam nav nācis prātā Jūs aplaupīt.

Nākošajā dienā jūsu veikala skatlogā tiek iemests ķieģelis, un rīta pusē atkal atnāk tas pats vīrs, atkal piedāvājot aizsardzību par mērenu samaksu. Vīram rokā ir beisbola nūja, un Jums beidzot pielec – tas bija viņš, kas iemeta ķieģeli. Jūs atsakāties maksāt, un dabūjat punu no sitiena ar beisbola nūju. Vīrs kaut ko piemin par kāju salaušanu un Jūsu bērniem.

Kad vīrs nākamajā dienā atnāk atkal, Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Tagi: , ,
Tēmas Netradicionāli par naudu | 12 komentāri »

Latvija. Kalifornija. Ziemeļdakota. Nauda.

Autors egleskoks @ 14. Jūl 2009

Interesants Elēnas Braunas rakstiņš par naudas radītās krīzes risinājuma variantiem, šoreiz Kalifornijas kontekstā.
Kalifornijā ir diezgan daudz cilvēku, un tās ekonomika skaitās astotā lielākā pasaulē. ASV štats, kura gubernators ir mums visiem labi pazīstamais aktieris un kultūrists Arnolds Švarcenēgers, pašlaik ir nonācis visai nelāgā finansiālā situācijā. Budžeta deficīts ir 26 miljardi dolāru, nodokļus paaugstināt neviens negrib, un vēl vairāk samazināt izdevumus arī nē. ASV federālā valdība un Kongress atsakās sniegt finansu palīdzību, lai gan ir iemaksājuši dažu “svarīgu banku glābšanai” 700 un vairāk miljardus dolāru. Ja neņem vērā mērogu atšķirības, situācija ir visnotaļ līdzīga kā Latvijā. Tiesa, viņus pie rīkles netur dažas ārvalstu bankas, kā mums Latvijā zviedru bankas.

Tad lūk, interesantais sākas ar to, ka štata valdība ir uzsākusi maksāt algas štata darbiniekiem daļēji parādzīmēs, kuras spekulatīvos nolūkos uzpērk dažas finansu institūcijas, taču vairums banku netaisās ar kaut ko tādu ķēpāties.
Principā, šāda ideja jau ASV ir bijusi, un diezgan sekmīgi darbojusies. Ideja norēķināties ar papīra parādzīmēm parādījās anonīma autora izdevumā tālajā 1650. gada Anglijā, un Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Tagi: , , , , ,
Tēmas Netradicionāli par naudu | 4 komentāri »

Tomass Greko (Thomas H. Greco) par naudu

Autors egleskoks @ 7. Jūl 2009

Tikai viens Tomasa Greko citāts, kas pasaka ļoti daudz:

Daudzi mūsu sabiedrības pamatlikumi ir balstīti uz kļūdainiem, pretrunīgiem pieņēmumiem. Vieni no viskaitīgākajiem pieņēmumiem ir sekojošie:

1. Ticējums, ka visums ir radīts cilvēku vajadzībām, ka cilvēkam ir jāvalda pār visu esošo un tas jāpārveido savām vajadzībām; ka daba ir ienaidnieks, kuru jāapspiež un jākontrolē.

2. Clivēku dalīšana klasēs un kastās – “viņi” un “mēs”; “dižciltīgie” un “zemnieki”; “aristokrāti” un “parastie ļaudis”; elite, kurai jāvalda, un masa, kuras jāpārvalda; defektīvie klienti, kurus “jāuzlabo” un profesionāļi-uzlabotāji, kuri ir sertificēti veikt labojumus.

3. Ticējums, ka ir taisnīgi, ja vairākums valdības vārdā iesauc personu vai pārņem īpašumus, lai tie kalpotu valsts vajadzībām.

4. Pieņēmums, ka zeme un dabas resursi, kas ir visas cilvēces un (un būtībā, visas dzīvās dabas) mantojums, ir tāds pats īpašums kā pārējie, ko var pirkt un pārdot, izmantot vai ekspluatēt, un turēt īpašumā spekulatīvos nolūkos.

5. Ticējums, ka ir lietderīgi dažiem cilvēkiem piešķirt privilēģiju radīt uz parādiem balstītu naudu un saņemt procentus par to, ka citi to izmanto.

Avots: New Money For Healthy Communities, by Thomas H. Greco, chapter 1.

Tēmas Netradicionāli par naudu | 12 komentāri »

Krīze mūsu galvās: domāšanas šablons ‘Chicago’

Autors egleskoks @ 26. Jūn 2009

Interesants rakstiņš par krīzes cēloni, kas atrodas vadošu politiķu, finansistu un citu ietekmīgu cilvēku galvās, un pēdējā laikā pamazām iesūcas arī vidusmēra latvieša galvā. Tas saucas “Chicago mindset” jebšu Čikāgas domāšanas stils, kura būtība ir sekojoša: maksimizējiet atdevi naudas veidā, un viss pārējais nokārtosies.

Ekonomiskā sistēma, ko radījuši šādi domājoši cilvēki, garantē resursu koncentrāciju. Tie, kam ir nauda, diktē noteikumus, jo nauda ir vienīgā vērtība, kura izpelnās ievērību. Šādi domāt iemāca jau vidusskolā, un rezultāts ir cilvēki, kas visu mēra naudā, vienīgajā viņiem pazīstamajā vērtību sistēmā. Tādēļ arī ir tik grūti saskatīt krīzes patiesos cēloņus, jo tie atrodas ārpus “naudas sistēmas” robežām. Pēc būtības, šāda domāšana ir pielīdzināma reliģijai, kurā fakti tiek aizstāti ar ticību.

Lai sabiedrība spētu pastāvēt ilgtermiņā, ir nepieciešami trīs nosacījumi: finansiāla tālredzība, sabiedriskā vienotība un līdzsvars ar vidi. Pašreizējā sistēmā vērtība ir tikai naudai, maksimizējot peļņu uz visa pārējā rēķina.

Tagi: , , ,
Tēmas Netradicionāli par naudu | 3 komentāri »

Ernsts Frīdrihs Šūmahers un ‘Budistu ekonomika’

Autors egleskoks @ 26. Mai 2009

Kaut kā uzskrēju virsū E.F Šūmahera darbu aprakstam, un atradu par visai interesantu esam, mūsdienu ekonomiskās krīzes un alternatīvas meklējumu kontekstā. Būs jāiepēta dziļāk.

Daži citāti no minētā teksta:

Piemēram, 1955. gadā uzturoties Birmā kā kunsultants, Šūmahers izstrādāja ekonomiskos principus, ko pats nosauca par “Budistu ekonomiku”. Pamatā ir ticība, ka labs darbs ir būtiski nepieciešams cilvēka pareizai attīstībai un ka ‘vietējā ražošana no vietējiem materiāliem vietējām vajadzībām ir visracionālākais saimniekošanas veids’.

Vēl daži citāti.

1. No darba devēja viedokļa, darbs jebkurā gadījumā pieder pie izmaksām, kuras jāsamazina līdz minimumam vai pat pilnībā jāizskauž, kaut vai ar automatizācijas palīdzību. No strādnieka viedokļa, darbs ir ‘nederīgs’; strādāt nozīmē ziedot savas ērtības un brīvo laiku, un alga ir kaut kas kompensācijai līdzīgs par ziedošanos.

2. No Budista viedokļa, tas nozīmē pilnīgas aplamības, jo vērtē lietas augstāk par cilvēkiem un patēriņu augstāk par radošu darbību. Tas nozīmē novirzīt uzmanību no strādnieka uz darba rezultātu, tas ir, no cilvēka uz nedzīvo, padodoties ļaunumam.

3. Budistu skatījumā, darba jēga ir trīskārša: dot cilvēkam iespēju attīstīt un izmantot savas spējas; ļaut cilvēkam pārvarēt savu egocentrismu, ar citiem veicot kopēju uzdevumu; un radīt lietas un pakalpojumus dzīvei.

4. Organizēt darbu tā, ka izpildītājam tas ir nenozīmīgs, garlaicīgs, smieklīgs vai satraucošs, ir gandrīz krimināls noziegums; tas nozīmē domāt par materiālām vērtībām vairāk kā par cilvēkiem, ļaunu līdzjūtības trūkumu un dvēseli graujošu pieķeršanos šīs pasaules primitīvākajam esības veidam.

Tagad es saprotu, kāpēc man reizēm nepatīk strādāt, kaut arī slinks neesmu. Iespējams, saprotu arī, kāpēc latvieši labi strādā tikai paši sev, ar ne pārāk biežiem izņēmumiem. Par to nav jākaunas, tas ir normāli.

Tagi: , ,
Tēmas Netradicionāli par naudu | 5 komentāri »

Igaunijas "Laimes banka"

Autors egleskoks @ 10. Apr 2009

Igaunijā ir tāda “Laimes banka” (precīzāk – būšot kaut kad maijā), kuras būtība ir tāda pati kā visām LETS (Local Exchange Trade System): cilvēki izdara pakalpojumus viens otram, un norēķinās ar nosacītām vienībām, kurām nav objektīvas vērtības. To var darīt pēc patērētā laika principa, var arī savādāk. Sistēma ir pašregulējoša, un balstās uz dalībnieku brīvprātību; tā dod iespēju mainīties ar pakalpojumiem un precēm bez naudas starpniecības, veicinot sadarbību un sociālās saites.

Viens no organizatoriem ir Rainers Nolvaks (Rainer Nolvak), ar pieredzi interneta uzņēmējdarbībā, Microlink Baltics dibinātājs un Igaunijas Dabas fonda priekšsēdētājs. Kāds diezgan interesants un nesens viņa projekts ir “Mana Igaunija” – portāls visiem, kas vēlas piedalīties ideju apspriešanā par to, ko vajadzētu darīt un kā to darīt. Pieejams ar krieviski, somiski un angliski.

Rainers Nolvaks ir miljonārs, taču, pēc paša vārdiem, nauda viņu nav darījusi laimīgu; pat pasaules bagātākie cilvēki neesot laimīgi, mārketings cilvēkos rada aizvien jaunas un nepiepildāmas vajadzības, mēs dzīvojam bezmērķīgā sabiedrībā, tiecamies pēc lietām un izvairāmies domāt par laimes patiesajiem iemesliem. Laimi mums sniedz patiesi draugi un patiesa kopiena, un nekādi virtuāli “draugi” šo problēmu neatrisinās, jo būs ar mums tikai priekos, nevis bēdās.

Acīmredzot Rainera Nolvaka pieredze ir ļāvusi šo projektu izreklamēt plaši un skaļi, Google ir pilns ar atsaucēm uz “Estonian Happiness Bank”, piemēram publikācija Times Online. Viens no līdzīgiem projektiem šoziem tika klusi aizsākts arī Latvijā, www.tirgus-kaiminiem.lv (2011. g. 25. februārī: un tikpat klusi arī nomira 2010. gadā). Sākotnēji, bija bažas par cīņu ar krāpniecību no neapzinīgu dalībnieku puses, taču sanāca potenciālas problēmas ar Datu valsts inspekciju, līdz kuru atrisināšanai projekts ir apstādināts. Cilvēki aktīvi reģistrējās un izrādīja interesi par šo projektu, un testēšanas laikā nekāda krāpniecība netika novērota.

Tagi: , , ,
Tēmas Netradicionāli par naudu | 1 komentārs »

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija