Nedēļas nogalē izskanēja ziņas, ka Ventspils pilsētas grasās ieviest savu valūtu, Ventus. To preses konferencē paziņoja pats Aivars Lembergs.

Sabiedrības reakcija, spriežot pēc komentāriem dažādos portālos, ir galvenokārt izsmejoša, nereti atklāti naidīga. Neviena racionāla argumenta, kāpēc tas ir slikti, tikai personiski uzbrukumi. Izskatās, ka vairumam komentētāju ir visai miglaina izpratne par naudas sistēmas būtību, nolūku un darbības principiem. Tāpēc ierosinu padomāt par šo situāciju saprātīgi, bez liekām emocijām. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Cerams, ka mūsu politiķi saprot, ar ko viņiem ir darīšana – mūsu “galvenais sabiedrotais” pamazām bankrotē. Ja finansiāli bankrotē pasaules militāri spēcīgākā lielvara, kas gan ir sagaidāms?

Tātad, ASV ieņēmumi un izdevumi:

• Nodokļu ieņēmumi: $2,170,000,000,000
• Federālais budžets: $3,820,000,000,000
• Jauni aizņēmumi: $1,650,000,000,000
• Nacionālais parāds: $14,271,000,000,000
• Pēdējie taupības pasākumi : $38,500,000,000

Lai varētu labāk salīdzināt, no katra skaitļa svītrosim 8 nulles. Nu jau izskatās pēc iedomātas mājsaimniecības budžeta. Skaidri redzams, ka pēdējie taupības pasākumi ir plāksteris mironim. Attiecīgi:

• Gada ieņēmumi: $21,700
• Gadā laikā iztērēts: $38,200
• Jauni parādi kredītkartē: $16,500
• Kopējais parāds kredītkartē: $142,710
• Kopējie tēriņu samazinājumi: $385

Avots: US Cash Flow Made Simple

Interesanti būtu paskatīties līdzīgā kopsavilkumā par Latviju. Atgriežoties pie ASV, bažas rada acīmredzamā virzība ASV finanšu sabrukuma virzienā. Rezultāts būs visai nelāgs, jo visas lielvalstis savas finanšu problēmas risina ar karu palīdzību. Kara laikā no savas zemes pilsoņiem var pieprasīt to, ko nevar miera laikā, konkrēti, masveida uzupurēšanos valsts labā. Kara laikā kopējās bažas par izdzīvošanu attaisno jebkuru valsts rīcību. Pat valsts kreditoru un šķietamu ienaidnieku fizisku iznīcināšanu bez liekiem jautājumiem. Ārējs karš valsti virza iekšējas diktatūras virzienā.

Ja valsti tomēr faktiski pārvalda noslēpumaini privāti kreditori no Federālo Rezervju Bankas akcionāru bankām, kā tas ir ASV gadījumā, drīzāk ir gaidāma nodokļu maksātāju kā vienīgā reālā ienākumu avota paverdzināšana. Pašreizējie nelikumīgie kari Lībijā, Irākā un vēl šur tur visai skaidri norāda, ka ASV pārvēršas no republikas par diktatūru. Finansiāls sabrukums ir ļoti labs līdzeklis šī mērķa veicināšanai – krīzes novēršana ir ideāls iegansts iejaukties visās sfērās, kur vien sagribas, savā valstī vai citās, bez tādiem apgrūtinājumiem kā likumības ievērošana.

Ja karos ASV, karosim arī mēs. Mēs taču esam tik cītīgi sabiedrotie! Zinot amerikāņu mūžīgo cepšanos par savu drošību, sagaidāms, ka piemērotā brīdī mūs ziedos “augstāku mērķu labad”, piemēram, pamudinot uz līdzīgu idiotisku rīcību kā Saakašvilli Gruzijas uzbrukums Krievijai. Pat to tad arī manas galvenās bažas.

Vēl šajā blogā:

• Izskatās, ka pasaules finanšu krīze ir tīši iestudēta
• Goldman Sachs – viena no bankām, kura gūst lielu labumu no ekonomikas nestabilitātes
• Vara eksistē tāpēc, lai ievāktu nodokļus

Nu re, tagad arī manā lapā ir reklāmas.
Redzēsim, kāda būs atdeve. Pēc kāda laiciņa uzrakstīšu.

Eksperimentējiet droši.

Reāla situācija: pērkam burkas Maksimā, divlitrīgās, tukšas, iepakojumā 12 burkas, iepakojuma cena tuvu četriem latiem. Uzlīme uz vienas burkas, priekš visa komplekta.

Pārdevēja nolasa svītrkodu, un saskaita visu kopā – sanāk apmēram 40 lati par 12 burkām. Protams, konflikts tika nokārtots uzreiz un mierīgi, čeks anulēts un kārotās burkas nopirktas par 4 latiem komplektā, nevis gabalā.

Tagad jautājums: maksājot ar karti, cik ātri šo kļūdu atrastu (visticamāk, jau parakstot čeku pie kases), un cik laika prasītu tās izlabošana? Skaidrs, ka šajā gadījumā skaidras naudas norēķins ir bijis drošāks. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Kura banka jau simts gadus nodarbojas ar ekonomisko burbuļu radīšanu?

Kura banka visvairāk pelna no ekonomisko burbuļu pūšanas un spridzināšanas?

Kurai bankai bija noteicoša loma naftas cenu sašūpošanā un nestabilitātes izraisīšanā?

Kurai bankai ir daudz savējo cilvēko ietekmīgos ASV valdības, finanšu un citos posteņos?

Kurai bankai par nevajag īpaši censties, lai saņemtu nodokļu maksātāju naudu no valdības, kamēr konkurentiem tiek atļauts bankrotēt?

Kurai bankai par nevajag īpaši blēdīties, lai saņemtu dažādas būtiskas priekšrocības un praktiski garantētu peļņu, jo tās labā par salīdzinošām kapeikām cenšas politiķi?

Kas ziedoja līdzīgas summas gan Obamas, gan Makkeina kandidatūrām pēdējās vēlēšanās?

Protams, tā ir Goldman Sachs. Ja ir vēlēšanās uzzināt, kā tieši viņi strādā, var palasīt šeit un šeit.

Interesants rakstiņš par Ziemeļdakotas štata (North Dakota) banku un to, kā viņiem klājas krīzes laikā. Tur arī links uz interviju ar Ziemeļdakotas štata bankas prezidentu Ēriku Hārdmeijeru (Eric Hardmeyer).

Ziemeļdakota ir reti apdzīvots ASV ziemeļu štats ar apmēram 640 tūkstošiem iedzīvotāju (apmēram kā Rīgā), galvenā iedzīvotāju nodarbošanās ir lauksaimniecība, klimats vēss, teritorija 183 000 kvadrātkilometru. Tātad situācija līdzīga kā mums, daudzējādā ziņā.

Štatā kopš 2000. gada ir vērojama laba ekonomiskā izaugsme, un budžeta pārpalikums ir 1,2 miljardi dolāru. Kāpēc, kur ir šīs veiksmes pamats?

Kopš 1919. gada Ziemeļdakotai ir štatam piederoša banka, kura tika dibināta ar nolūku atvieglot fermeru un mazo biznesu dzīvi, izsniedzot kredītus par saprātīgu cenu un veicinot biznesu. Visu štata naudu iegulda šajā bankā, banka maksā dividendes štatam, un sadarbojas ar privātajām bankām. Noguldījumus garantē štats. Tādējādi, summas, ko parasti samaksā privātiem baņķieriem procentos, nonāk štata kasē, un bieži vien procentu maksājumi sastāda 50% no dažādu projektu izmaksām.

Varbūt arī Latvijas Bankai tiešāk jāpiedalās kreditēšanā, veidojot konkurenci ārvalstu bankām un piesaistot ieguldījumus no iedzīvotājiem?

Zemāk citāts no raksta:

North Dakota boasts the only state-owned bank in the nation. The Bank of North Dakota (BND) was established by the state legislature in 1919 specifically to free farmers and small businessmen from the clutches of out-of-state bankers and railroad men. The bank’s stated mission is to deliver sound financial services that promote agriculture, commerce and industry in North Dakota. By law, the state must deposit all its funds in the bank, which pays a competitive interest rate to the state treasurer. The state rather than the FDIC guarantees the bank’s deposits, which are plowed back into the state in the form of loans. The bank’s return on equity is about 25%, and it pays a hefty dividend to the state, which is expected to exceed $60 million this year. In the last decade, the BND has turned back a third of a trillion dollars to the state’s general fund, offsetting taxes. The former president of the BND is now the state’s governor.

The BND avoids rivalry with private banks by partnering with them. Most lending is originated by a local bank. The BND then comes in to participate in the loan, share risk, and buy down the interest rate. The BND provides a secondary market for real estate loans, which it buys from local banks. Its residential loan portfolio is now $500 billion to $600 billion. Guarantees are also provided for entrepreneurial startups, and the BND has ample money to lend to students (over 184,000 outstanding loans). It purchases municipal bonds from public institutions, and it backs loans made to new farmers at 1% interest. The BND also has a well-funded disaster loan program, which helps explain how Fargo, when struck by a disastrous flood recently, managed to avoid the devastation suffered by New Orleans in similar circumstances.

North Dakota has also managed to avoid the credit freeze, through the simple expedient of creating its own credit. It has led the nation in establishing state economic sovereignty. In California and other states, workers and factories are sitting idle because the private credit system has failed. An injection of new money from a system of publicly-owned banks on the model of the Bank of North Dakota could thaw the credit freeze and bring spring to the markets once again.

Jau diezgan ilgu laiku internetā var uzraut spēles, kurā piedalās tūkstošiem cilvēku vienlaicīgi. Viena no tādām spēlēm ir EVE, kas ir visnotaļ paralēla pasaule reālajai, ar 200 000 tūkstošiem iedzīvotāju un protams, arī savu naudu.

Pēdējais fakts ir ļoti interesants no ekonomiskā viedokļa. Līdz šim brīdim nekur pasaulē vēl nav bijusi neviena valsts, kurā brīvā tirgus princips būtu darbojies pilnībā, vienmēr ir iejaukusies vara, brīvo tirgu izkropļojot, citur mazāk, citur vairāk.

Pēc tā, kas līdz šim novērots EVE vidē, var diezgan droši teikt, ka brīvais tirgus darbojas labi, un tieši tā, kā to pirms 100 gadiem aprakstīja Adams Smits, ja vien tirgus ir brīvs. Par šo tēmu ir interesanta publikācija Scientific American.

Globalreserach.ca ir publicēts interesants Ellenas Braunas rakstiņš par Starptautisko norēķinu banku (Bank of International Settlements) un tās varbūtējo lomu vienotas pasaules valūtas un līdz ar to arī vienas Pasaules Centrālās Bankas radīšanā. Iespējams, ka pašreizējā krīze ir ar nodomu mākslīgi izraisīta, lai pārņemtu kontroli pār dažādu tautu bankām.

Citēju tulkojot:

“BIS noteikumi kalpo tikai vienam mērķim: starptautiskās privāto banku sistēmas stiprināšanai, kaut vai tādēļ jānogremdē nacionālās ekonomikas…. SVF un BIS pārraudzītās starptautiskās bankas ir viena komanda: starptautiskās bankas bezrūpīgi aizdod naudu aizņēmējiem jaunattīstības valstu ekonomikās, radot ārvalstu parādu krīzi; IMF ierodas un saprātīgas monetārās politikas vārdā pielipina monetārismu, pēc tam starptautiskās bankas ierodas “finanšu glābšanas” operācijas ietvaros un par sviestmaizi iegādājas nacionālās bankas, ko BIS uzskata par nepietiekami kapitalizētām un bankrotējušām.”

Vai nav kaut kas pazīstams? Kurš iegādājās Parex bankas akciju ceturto daļu ar tiesībām izraudzīties pircējus? Kurš, kā šodien stāsta ziņās, apsver kapitāla daļu iegādi vēl 2 vietējās Latvijas bankās? Pareizi, ERAB, viena no starptautiskajām bankām.

Vēl viens citātiņš:

“Ja piemēro Valsts Naudas teoriju, saskaņā ar kuru jebkurai neatkarīgai valstij ir tiesības drukāt savu naudu, jebkura valdība ar savu naudu var apmaksāt pašu valsts attīstību un uzturēt pilnu nodarbinātību bez inflācijas.

…BIS noteikumi pieprasa augstu bezdarbu un nacionālo ekonomiku attīstības apturēšanu kā godīgu cenu par sakarīgas privātas vispasaules banku sistēmas ieviešanu.“

Saskaņā ar šo rakstu, Ķīna pastiprināti uzkrāj vara rezerves, baidoties no ASV dolāra devalvācijas inflācijas rezultātā. Vara pirkšana zelta vietā ir ļoti sakarīgs risinājums: pērkot zeltu par 1,95 triljoniem dolāru, tā vērtība neganti pieaugs, taču vara pasaulē ir daudz vairāk, izmantojams rūpniecībā un visā, kas saistīts ar elektrību; tas nerūsē, to var viegli uzglabāt un kabatā daudz neaizstiepsi. Iztukšojot pasaules vara atradnes, tā vērtība tikai pieaugs.

Labs risinājums. Varbūt arī mums jāiepērk vara stieņi?

Daudzi ietekmīgi finansisti iesaka SVF sadrukāt naudu, lai veiktu “kvantitatīvu atvieglošanu” – acīmredzot naudas trūkums kaitē ne tikai mazajam cilvēkam. Protams, SVF nedrukās dolārus, bet SDR, kas lietas būtību daudz nemaina: ir paredzama inflācija pasaules mērogā.

Kas savukārt nozīmē, ka gan lats, gan eiro var zaudēt daļu no savas vērtības, neatkarīgi no mūsu valdības vai ECB centieniem.

Dažs labs Volstrītas baņķieris silti iesaka izdzīvošanas nolūkos turēties pie mājas ar zemes gabalu, ko nenomāc kredītu nasta un kas izmantojams pārtikas audzēšanai.