Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

Islande, Lielbritānija un SVF Latvijas kontekstā

Autors egleskoks @ 19. Jūn 2009

Maikls Hudsons raksta par Islandes krīzi un Lielbritānijas un IMF lomu šajos notikumos. Novērojamas dažas nelāgas līdzības ar Latviju.

Islandē visi kredīti nu ir indeksēti pēc pamatsummas saskaņā ar Islandes kronas kursu pret svarīgākajām ārvalstu valūtām. Tas nozīmē, ja kronas kurss krītas par, piemēram, 10%, tad kredīta pamatsumma, kas ekvivalenta 10 000 USD, tiek palielināta par 10%, tātad līdz 11 000 USD. Apstākļos, kad ražošana un cilvēku ienākumi samazinās, šāda politika nozīmē lēnu un rūpīgu asins nolaišanu naudas veidā. Kad cilvēku un biznesa uzkrājumi būs izsīkuši, mājas un uzņēmumus par lētu naudu uzpirks ārzemju investori. Lieka nauda pašlaik ir tikai tiem, kuri saņēma valdības naudu sava “kritiski svarīgā biznesa” glābšanai – pirmkārt jau lielās bankas, kuras valdība tā vai citādi pabalstīja ar nodokļu maksātāju naudu.

SVF savu naudu kredītiem saņem galvenokārt no tā sauktajām “donorvalstīm”, kas ir vadošās un bagātākās Rietumu valstis. Šīs pašas valstis ir tās, kuras aizdeva naudu ekonomikām, kuras tagad ir krīzes situācijā: Skandināvija – Baltijai, Austrija – Ungārijai.

SVF motivācija ir vienkārša: aizdodot naudu parādnieku valstīm, šī nauda atgriežas donorvalstu ekonomikā, glābjot bankas, kuras citādi nespētu atgūt aizdevumus un bankrotētu, un vienlaikus iegrūžot parādniekus vēl lielākos parādos, jo SVF naudu nevienam tāpat vien nedod, tas ir aizdevums. Šī shēma ir jau sen atstrādāta Dienvidamerikā. Piedevām, veicot SVF pieprasītās strukturālās reformas, notiek dažādu valsts objektu privatizācija, un tie galu galā nonāk starptautiskā kapitāla īpašumā, un finālā situācija ir sekojoša: iedzīvotāji strādā, maksā savus kredītus, maksā darba devēja kredītus, ja tas vēl ir vietējais, vai kalpo ārvalstu uzņēmumiem, kuru peļņa tiek repatriēta, un maksā par infrastruktūras izmantošanu arī tiem pašiem starptautiskajiem investoriem. Valsts un iedzīvotāji nonāk bezgalīgā parādu verdzībā, jo ekonomika, kurai nav līdzekļu sevis attīstīšanai, ir nolemta nīkuļošanai.

Kas tagad īsti sanāk? Ja lats tiek devalvēts, šis fakts grauj uzticību arī pārējo Baltijas valstu valūtām, un pie reizes visu Austrumeiropas valstu ekonomikām, no kurām daudzas ir eiro zonā. Savukārt tas destabilizē eiro. Jāatgādina, ka Zviedrija joprojām nav eiro zonā, tā joprojām turas pie savas kronas, līdz ar to eiro problēmas to skar mazāk. Krīze Baltijā ir izraisījusi Zviedru kronas krišanos par apmēram 10%. Aizdevumi Baltijā ir eiro, kas attiecībā pret kronu ir pieaudzis vērtībā. Ja Latvijas lats tiek devalvēts, vismaz sākotnēji krītas Zviedrijas banku ienākumi no kredītiem, līdz pirmajai kredītprocentu indeksācijai. Ja devalvācija nenotiek, kredīprocentu maksājumi tiek kavēti, kas arī nav labi. Abos gadījumos, tuvākajā laikā jaunu kredītu izsniegšana nav ieteicama sakarā ar nestabilo situāciju un sliktajām ekonomikas attīstības prognozēm, tādēļ Skandināvijas bankas cenšas evakuēt kapitālu no Baltijas. Vārdos tās sola turpināt uzņēmēju kreditēšanu, taču praksē, cik esmu runājis ar cilvēkiem, pat sekmīgiem uzņēmumiem tiek pārtrauktas kredītlīnijas, dodot priekšroku ātrai naudai, ko var iegūt no uzņēmuma ātras izpārdošanas. SVF kredīts šajos apstākļos Latvijai neko nemaina, taču dod iespēju atkal atmaksāt daļu kredītu no apgrozībā nonākušās naudas, galu galā kredīprocentu veidā nonākot bankās, tajā skaitā Skandināvijas.

SVF turpina uzspiest strukturālās reformas, kas praksē nozīmē radikālu valsts lomas samazināšanu ekonomikā un atbilstoši, starptautiskā kapitāla ietekmes palielināšanos. Devalvēt vai nedevalvēt latu – šķiet, tam vairs nav nozīmes, jo abos gadījumos sekas ir mūsu valsts ekonomikas pagrimums. Mēs atkal esam zaudējuši ekonomiskajā karā, tāpat kā 90-os gados.

Ko varētu darīt? Daudzas valstis šādos apstākļos izvēlas devalvēt savu naudu, un maksāt kredītus uz inflācijas rēķina, kad valsts vienkārši drukā naudu savām un kredītu nomaksas vajadzībām. Inflācija nozīmē, ka visi strādā, lai būtu vismaz kaut kāda iztikšana, un naudu tērē ātri. Turpretī, deflācijas apstākļos, kādi ir tagad, strādāt vispār nav jēgas, jo neviens nevēlas naudu tērēt, darbaspēka izmaksas un vispārējā dzīves dārdzība aug, nekas nenotiek un ekonomika apstājas, valstij nav naudas un tā ir spiesta izpārdot savu infrastruktūru. Izskatās, ka SVF ir pilnīgi vienalga, būs deflācija vai inflācija, jo galvenais ir “strukturālās reformas” – valsts atvēršana ārzemju uzpircējiem.

Vienīgā izeja ir ieviest finansu sistēmu, kurā nauda ir pakalpojums, kas pieejams visiem. Pašlaik tā ir visvairāk pieejama tiem, kuriem tās ir daudz: citādi neeksistētu kredīti ar procentiem. Kā tieši šāda sistēma darbotos, tas jau ir cits, ļoti plašs jautājums. Var tikai paredzēt, ka pašreizējā sistēma mainīta netiks, pārāk daudz ietekmīgu ļaužu no tās barojas, un pārāk daudz ierindas cilvēku nav ne jausmas, ka varētu darīt arī citādi.

Vēl par šo tēmu:

Latvija 2: 1990.gada 4.maijs – 2009.gada 6.jūnijs
…galvenais, lai SVF un zviedri priecīgi…

Tagi: , , , ,
Tēmas Latvijas iekšpolitika un ekonomika | 5 komentāri »

Kāda gan starpība, Obama vai Makkeins?

Autors egleskoks @ 4. Nov 2008

Atļaušos apgalvot, ka atšķirība ir visai maza. Rietumu “demokrātijās” politiķi pieder tiem, kam ir ekonomiskā vara, tātad dažādām lielām firmām un to apvienībām. Citādi vienkārši nav iespējams savākt naudu politiskās reklāmas kampaņai (Repše – mazas valsts un harizmātiskas personības radīts izņēmums); un politiskā reklāma ir vajadzīga, jo vairumam ļaužu ir samērā vienalga, kas vinnēs, jo politiskās platformas atšķirību praktiski nav. Pareizāk sakot, atšķirība ir tikai viena: kurām korporācijām tiks valsts nauda, šādā vai tādā veidā.

Vidējais cilvēks par politiķiem spriež pēc sevis, tādēļ tautas acīs tie ir labāki nekā realitātē, jo vidējais cilvēks, lai arī ielaižas sīkās blēdībās, tomēr pat nesapņo par tāda mēroga afērām un noziegumiem, kurus paveic politiķi, savu sponsoru ekonomisko interešu skubināti.

Vienīgā daudzmaz patiesā bauma, koe smu dzirdējis par šiem abiem, ir tāda: Makkeins pārstāv neokonservatīvos, pie kuriem pieder arī Bušs; neokonservatīvie ir tā saucamie “psihopāti”, kas dod priekšroku militārām un citām spēka metodēm ASV dominances sasniegšanai; Obama savukārt pārstāv Klintoniem tuvos “Jaunās pasaules kārtības” bīdītājus, kuru mērķis arī ir saglabāt ASV dominējošo stāvokli pasaulē, tikai ar maigākām, taču ne mazāk iedarbīgām metodēm, kādas tika lietotas Klintona laikā.

Neko būtisku šīs vēlēšanas nenesīs, ja nu vienīgi vēl biezākus gumijas cimdus, kas lien vēl dziļāk visās ķermeņa atverēs, kad šķērsojat ASV robežu, ja uzvarēs Makkeins :D

Uzskrēju vienam rakstiņam par Lielbritāniju un Islandi: izskatās, ka Lielbritānija ir izmantojusi savus pretterorisma likumus, lai pārtrauktu norēķinus starp abu valstu bankām, tādējādi jūtami pasliktinot jau tā bēdīgo Islandes stāvokli. Uzskatāms piemērs, no kādiem draugiem jāuzmanās vairāk kā no ienaidniekiem :/ Daži ir vienlīdzīgāki par pārējiem “jaunajā pasaules kārtībā”.

Šī būtu laba reize, kad Latvija varētu atcerēties, kas pirmais atzina mūsu neatkarību. Varbūt braukt uz Islandi ar dolāru koferīti?

Avots: http://www.nytimes.com/2008/11/02/world/europe/02iceland.html?pagewanted=2&_r=2&ref=business

Tagi: , , , ,
Tēmas Politika | Nav komentāru »

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija