Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

Otrā pasaules kara cēloņi

Autors egleskoks @ 27 decembris, 2008

Pirms kādiem astoņiem gadiem, kad izlasīju vairākus Viktora Suvorova darbus par otrā pasaules kara izcelšanās iemesliem un sākotnējiem notikumiem austrumu frontē, radās atbildes uz daudziem jautājumiem par agresiju pret “nevainīgo” padomju Krieviju, un radās daži tikpat būtiski jautājumi. Konkrēti, ja jau Suvorovs dzīvo un raksta savas grāmatas Apvienotās Karalistes slepenpolicijas aizsegā, kā arī lasa lekcijas militārajās koledžās, tātad ir jābūt kādam iemeslam, kādam labumam, ko Apvienotā Karaliste iegūst no šī cilvēka. Vienu brīdi šķita, ka tas tiek darīts aiz tīrās patiesības un cilvēkmīlestības pret komunisma upuriem. Tiesa, mans naivums nebija ilgs :)

Izskatās, ka patiesība ir vēl nedaudz savādāka. Atslēga sapratnei – atcerēties, pirmkārt, ka informācija un propoganda ir tik cieši saaugušas, ka praktiski nav atdalāmās, un tā tas bija jau pirms 60 gadiem; otrkārt, ka politiskajās cīņās nav labo un ļauno, kaut arī katrs dalībnieks cenšas sevi iztēlot par “labo”; treškārt, visi kari notiek par varu un/vai materiālajiem labumiem, kas pēc būtības ir viens un tas pats.

Tātad, ko iegūst briti, atbalstot Suvorovu, kas visu vainu par otrā pasaules kara izraisīšanu uzveļ Staļina vadītajiem komunistiem? Noteikti arī viņiem ir savs noslēpums, savs grēciņš. Jāatceras, ka tolaik Apvienotā Karaliste bija norietoša impērija, kurai nāvīgu triecienu deva pirmā pasaules kara izdevumi un ar tiem saistītie parādi tuvākajam sabiedrotajam, ASV, kura šos parādus i nedomāja atlaist. ASV ekonomiku tajā laikā jau stingri kontrolē privātu banku kartelis, vārdā Federālās Rezerves, kuru galvenais peļņas avots ir naudas aizdošana pret procentiem ASV valdībai. Vācija, kuru tajā laika vada intelektuālais maniaks Ādolfs Hitlers ar vienīgo domu par Vācijas varenības atdzimšanu un vēsturiskā taisnīguma atdzimšanu, īsteno ekonomiskās reformas, atsakoties no kapitālistiskā modeļa un augļošanas izmantošanas finanšu sistēmā, ar savu veiksmīgo piemēru radot draudus pārējā rietumu pasaulē valdošās finanšu elites varai. Staļiniskā un resursiem bagātā PSRS strauji industrializējas, lai militāri un ekonomiski panāktu Rietumus, un gatavojas ideoloģiski neizbēgamajam karam ar Rietumiem. Japāna, kura arī vēlas kļūt par militāri un ekonomiski varenu valsti, mocās ar resursu problēmām, no kurām galvenā – naftas nepietiekamība ekonomikas darbināšanai, ko arī izmanto ASV, uzskatot Japānu par bīstamu konkurentu; nafta arī ir iemesls Japānas iebrukumam Mandžūrijā un DA Āzijas salās, un cēlonis karam ar ASV.

Britu impērijai otrais pasaules karš un Vācijas iznīcināšana bija vajadzīga, lai neitralizētu bīstamu konkurentu un iegūtu tā daļu Eiropas tirgū; otrs motīvs, vienojošs ar ASV, ir iznīcināt alternatīvu finanšu modeli tautsaimniecībai, ko iemieso Vācija un arī Krievija, un ierobežot Krievijas ekspansijas plānus Eiropā; Krievijai savukārt ir izdevīgs Britu impērijas un Vācijas karš, kas novājinātu Eiropu un atvieglotu tās iekarošanu. Vācijai, tāpat kā Japānais, trūkst naftas, un tās tuvākās atradnes ir Dienvideiropā, tad Dienvidkrievijā, un tad Tuvajos Austrumos, kas ir galvenokārt Britu impērijas kontrolē. ASV, kurai naftas ir pa pilnam savā teritorijā, cer ar kara palīdzību veicināt savu ekonomiku un izkļūt no krīzes, nopelnot ar sabiedroto finansēšanu, iznīcinot ekonomiskos konkurentus Vāciju, Japānu un daļēji arī Britu impēriju, un iegūstot arī militāras lielvaras statusu.

Vienīgais īstenais 2. pasaules kara uzvarētājs ir ASV, kas pēc kara diktē noteikumus pasaules ekonomikā, ir galvenā militārā lielvara un kontrolē lielāko daļu pasaules zelta rezervju. Britu impērija sabrūk, pārvēršoties par ASV piedēkli, Vācija un Japāna ir pilnīgi sakautas, un PSRS ir zaudējusi lielāko daļu spēka, un uz ekspansiju vairs nav spējīga, kaut arī joprojām spēcīga militāri.

Avoti, ko palasīties: The Myth of German Culpability, Stalin’s speech to the Politburo on 19 August 1939, Interview with Professor Grover Furr, author of “Anti-Stalinist Villainy”

Mūsdienu globālie kari arī ir cīņa par naftas rezervēm un pret islamisko naudas sistēmu, kurā neiekasē procentu procentus, pretēji Rietumiem.

Ja mūsu “draugi” pašlaik ir NATO, tas nenozīmē, ka mums ar viņiem notiekti nebūs jākaro. Drīzāk jau otrādi, ar tādiem draugiem arī ienaidniekus nevajag :( To pašu, protams, var teikt arī par Krieviju.

Līdzīgi ieraksti

8 komentāru ierakstam uz “Otrā pasaules kara cēloņi”

  1. k99 teica:

    Interesanti.
    Cik saprotu no Suvorova, krievi bija apbruņojušies daudz labāk, nekā visa Rietumeiropa kopā. Viņš apgalvo, ka viņu neveiksmes kara sākumā bija saistītas ar to, ka viņi bija gatavojušies uzbrukumam, nevis aizsardzībai. Vācijas karš bija jau sākotnēji lemts neveiksmei (un viņi paši to saprata), jo viņiem nebija naftas resursu.
    Protams, visu to minēto var apšaubīt, jo es īsti nezinu, kā pārbaudīt Suvorova minēto (vai citu vēsturnieku minēto) faktu patiesumu.

  2. egleskoks teica:

    Runājot par Suvorovu, viss ir skaidrs līdz vienam jautājumam: kāpēc briti viņam snieguši patvērumu un ļauj izteikties un apmaksā pasniedzēja darbu? Acīmredzot arī viņiem ir savs izdevīgums tai visā pasākumā.
    Nesen dzirdēju vēl vienu versiju par I pasaules karu: Boļševiku revolūcijai bija jāiznīcina Krievija kā potenciāls konkurents, un Staļins bija krievu armijas izlūkošanas aģents, kas centās to nepieļaut.
    Šāda tēze ir visai sakarīga, jo 20. gs sākumā Krievija strauji industrializējās. Līdz ar to loģiski izskaidrojama boļševiku rīcība, reizē ar izvirtušo aristokrātiju šaujot inteliģentus un citus “kontrrevolucionārus”, kas patiesībā bija nācijas mugurkauls un spējīgākie cilvēki. No otras puses, tad arī ir saprotams, kāpēc Staļins iznīcināja “veco gvardi” ar trockistiem un citiem vēl radikālākiem ļautiņiem, kāpēc par katru cenu centās turpināt valsts industrializāciju, gatavojoties karam. Suvorovs uzskata, ka Staļins to darīja vienkārši tāpēc, ka bija zvērējis uzcelt komunismu visā pasaulē; taču Staļins savā rīcībā bija pārāk konsekvents un reāls, lai tik sviestains mērķis iekļautos viņa maniakālajā personībā. Domāju, ka drīzāk viņu virzīja ar valsts izdzīvošanu saistīti apsvērumi. Šajā shēmā iekļaujas arī manipulācijas ar iekaroto valstu/republiku teritorijām, piemēram, Abreni atdodot Krievijai, tāpat pa gabaliņam no citām republikām vai valstīm atdodot citām( Gruzija, Armēnija utt.): šādi veidojumi ir potenciālas konfliktus izraisošas bumbas, kuras iedarbina, piesaucot vēsturisko taisnīgumu un citus saukļus. Iespējams, viņš plānoja, ka Krievijai tomēr vēlreiz būs jākaro uz savas ģeopolitiskās skatuves.

  3. vvin teica:

    apskaties datumus
    vācija uzbrūk polijai 1. sept, sākas II karš, krievija uzbrūk polijai 17.sept, novembrī krievija uzbrūk somijai, latvijā un igaunijā tiek izvietoti krievu gaisa spēki, igaunijā pret somiem, latvijā pret poļiem, reizē ar tiem ienāk speciālie dienesti, bez tam krievi noslēdz līgumu ar japāņiem par neuzbrukšanu, kuru japāņi arī ievēro, un tas krieviem dod iespēju izdzīvot pēc tam, kad vācieši pēkšņi uzbruka un krievu rūpniecība koncentrējās aiz urāliem, ja japāņi būtu uzbrukuši, ar krieviem būtu cauuri, bet japāņi uzbruka pērļu ostai un tas beidzot lika iesaistīties karā slimajam rūzveltam-
    un tikai trumena saprātīgums jau pēc kara lietas nostādīja savās vietās
    mēģini balsināt krievus un nolikt asv un nato, nu nu, netrūkst pēdējā laikā tādi, kas svim 8.martu un fano par dinamo rīga, vemt gribas, sori

  4. egleskoks teica:

    Kas attiecas uz vēlēšanos vemt, tā ir katra paša izvēle un emocijas, kas jautājuma būtību nemaina.
    Nabaga slimais Rūzvelts jau labu laiku pirms kara nodarbojās ar valsts ietekmes palielināšanu ekonomikā, tādējādi radot visus priekšnoteikumus ekonomikas mobilizācijai kara gadījumam, šeit iederējās arī naftas vada celšana līdz ASV austrumu piekrastei.
    Japāņu jautājums bija sekojošs: tieši ASV viņiem liedza pieeju naftai, atsakoties to pārdot. Līdz ar ko japāņiem tas bija viņu goda jautājums – nepieļaut savas “sejas zaudēšanu”, kurā ietilptu gan nepretošanās ASV, gan līguma laušana ar krieviem. Uzbrukums krieviem neatrisinātu konfliktu ar ASV, un dotu iespēju ASV uzbrukt ar attaisnojošu iemeslu. Arī pats uzbrukums Pērlharborai bija politiski ļoti izdevīgs ASV, jo deva ļoti labu ieganstu iesaistīties karā ar visas tautas taisnīgo dusmu atbalstu. Par japāņu gaidāmo uzbrukumu ASV atbildīgie cilvēki zināja jau labu laiku iepriekš, taču neko nedarīja, lai uzbrukumu apturētu pusceļā vai vismaz izrādītu cienīgu pretestību.
    Man nav nekādu ilūziju par Krieviju, taču arī pārējās lielvaras nav labākas, tici man. Vienkārši vēsturi raksta uzvarētāji.

  5. vvin teica:

    pareizi, ka nepiegriez lielu vērību emocijām (manām, šoreiz:)
    runājot par tēmu, gribētu koncentrēties uz
    psrs un asv atbildību
    un tā es pastāvu uz savu, ka psrs ir tieši līdzvainojama ww2 sākšanā un uz to, ka asv ar to karu nebija nekāds sakars
    asv un japānas attiecībām ir cits rakurss, cīņa par ietekmi klusā okeāna reģionā, kurā japānas imperiālisti bija agresors un kurā amerikāņi spēlēja pokeru, kamēr dabuja par degunu un visa viņu non-interventionism politika izkūpēja vienā dienā, kā rezultātā tika atvērta reāla otrā fronte, ar ko nacionālsociālisti galā netika (netika ne ar vienu beigās)
    un tikai pēc šī kara asv sāka piekopt reālu ārpolitiku
    vēsturi raksta uzvarētāji- tas tiesa, piemēram, fakts, ka sarkanarmieši izvarojuši un līdz nāvei nomocījuši pat simttūkstoš sieviešu rietumeiropā ir grūti aptverams joprojām

  6. vvin teica:

    precizējums
    100 000 sieviešu(t.sk. mazi bērni un vecas tantiņas) tika izvarotas(vairākkārtīgi) tikai vienā pašā Berlīnē, pieskaitot citas vietas sanāk daudzkārt vairāk, sarkanarmiešu drausmīgās neģēlības no iekšpuses atspoguļojis aculiecinieks solžeņicins

  7. egleskoks teica:

    ASV vienkārši gaidīja izdevīgu brīdi, kad iesaistīties, lai izskatītos cēli. Nedomāju, ka viņi bija labāki par krieviem vai vāciešiem, impērija paliek impērija.

  8. vvin teica:

    to nevar tā vienkārši salīdzināt, jo viss vienā ziņā ir relatīvs (relatīvs- no apstākļiem vai aplūkojuma viedokļa atkarīgs pretmets absolūtam) Amerikāņi nav nekādi absolūtie cukurgraudiņi, tomēr viņi ir mūsu sabiedrotie vismaz pašreizējā atskaites sistēmā un es palieku pie sava, ka neatkarīgi no tā, kas viņi ir pret mums tagad, wwII viņi bija spiesti iesaistīties, nevis to iniciēja, tāpēc uzskatu, ka te vairs nav ko diskutēt, tev savs viedoklis, man savs

Atstāt atbildi

* Nokopējiet paroli:

* Un ierakstiet to šajā laukā:

XHTML: Drīkst izmantot šādus tagus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija