Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

Publiska diskusija: nauda bez inflācijas un procentiem

Autors egleskoks @ 17 februāris, 2012

2012.gada 13.martā no 18.00 līdz 20.00 LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 „Open” auditorijā Nr.101, pirmajā stāvā (pa labi) notiks publiska diskusija „Nauda bez inflācijas un procentiem”.  Sarunas iemesls ir Mārgritas Kenedijas tāda paša nosaukuma grāmata, kas nesen pārtulkota latviski un ir brīvi pieejama internetā.

17.30 – 18.00 Klausītāju un dalībnieku ierašanās;

18.00 – 18.10 Diskusijas vadītāja ievadvārdi;

18.10 – 18.50 Pētera Mārtiņsona (grāmatas „Nauda bez inflācijas un procentiem” tulkotāja) priekšlasījums “Parādu problēmas neizbēgamība pašreizējās finanšu sistēmas apstākļos”;

18.50 – 19.10 BA absolventa Mārtiņa Bormaņa priekšlasījums par Silvio Gesella idejām;

19.10 – 20.00 Dalībnieku diskusija.

Diskusiju rīko Latvijas Ekonomistu asociācija  sadarbībā ar Jāņa Čakstes demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrību, TautasForums.lv un EglesKoks.lv

Interesentiem līdz diskusijai ieteicams izlasīt Mārgritas Kenedijas grāmatu „Nauda bez inflācijas un procentiem”. Grāmata latviešu valodā bez maksas ir pieejama internetā.

Līdzīgi ieraksti

  • Nav līdzīgu ierakstu

Tēmas Pasākumi | Nav komentāru »

Ē. Čoders. Vai godājam Brīvības cīnītāju piemiņu?

Autors egleskoks @ 16 februāris, 2012

Šis raksts ir Ērika Čodera skatījums uz finanšu kooperācijas stāvokli Latvijā un tās uzlabošanas iespējām. Pilnībā pievienojos idejai, ka mums ir jāveido sava, nebanku finanšu kooperācija, racionālāk apsaimniekojot savus brīvos līdzekļus un investējot tos savu tautiešu uzņēmumos, nevis ārvalstu korporācijās.

Vai godājam Brīvības cīnītāju piemiņu?

Daudzi nedomājot atbildēs – JĀ, jo 11. novembrī iededza svecītes, gāja lāpu gājienos, dziedāja Latvijas himnu un bija lepni par mūsu senču paveikto. Neaizmirsa piespraust sarkanbaltsarkanas lentītes pie krūtīm un pacelt valsts karogu  pie mājas. Un viņi bija patiesi.

BET kā ir ar tām vērtībām, kuru dēļ Latvijas dēli un meitas bija gatavi uz savas valsts neatkarības altāra ziedot  dzīvības?

1920. gada 15. februārī, vēl nebija noklusušas Brīvības cīņas austrumu frontē, vēl sūrstēja nesadziedētās Lāčplēša dienas cīņās gūtās rētas un karavīra šinelis vēl nebija nomainīts pret zemnieka svārkiem vai amatnieka priekšautu, bet jau sanāca Vispārējais kooperatīvu pārstāvju kongress. Bija jārisina neatliekami un Latvijas valstij svarīgi jautājumi. Jāpanāk, lai latvietis ir ne tikai savas zemes saimnieks, bet ir arī noteicējs pār sava darba rezultātiem. Kādēļ šis jautājums viņiem šķita tik svarīgs?

Jau vairākus gadu desmitus vācu muižniecība visiem līdzekļiem cīnījās, lai nepieļautu latviešu saimniecisko apvienošanos. Kā Baltijas jūras viļņi, apskalojot krastu pie Jūrkalnes,  grauž Latvijas zemi, tā Baltvācu krājkases, aizdodot naudu zemniekiem, tukšoja viņu klētis un laidarus. Aktīvi tām piepalīdzēja dažādi augļotāji. Tika aizliegta Krievijā pirmā krājaizdevu sabiedrība, ko veidoja Sodas pagasta zemnieki. Visi centieni apvienot vēlāko krājaizdevu sabiedrību un kooperatīvu finanšu resursus, atdūrās pret vācu un cariskās Krievijas ierēdņu pretdarbību. Darbs latvieti nebiedēja, bet princips – jo vairāk nopelnīsi, jo vairāk tiks atņems, radīja bezcerību. Jau pirms pirmā pasaules kara tūkstošiem latviešu saimniecību bija izpostītas un izputināts vairāku paaudžu darbs.

Latvijas valstij bija jākļūst par garantu tam, ka šādai attieksmei pret  darba darītāju, pienācis gals. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Līdzīgi ieraksti

Tagi: , ,
Tēmas Naudas lietas | 2 komentāri »

Finanšu kooperācija – likumdošanas kavēta iespēja sadarbībai

Autors egleskoks @ 8 februāris, 2012

TautasForumā ir publicēts interesants Ērika Čodera raksts par īsu finanšu kooperācijas vēsturi Latvijā. Ēriks Čoders ir  Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības “Allažu saime” valdes priekšsēdētājs. “Allažu saimes” veicinātā reģiona attīstība ir viens no veiksmes stāstiem pēdējo gadu krīzes laikā.

Pašreizējā Latvijas likumdošana finanšu kooperāciju neveicina. Citās Eiropas valstīs, kur likumdošana ir labvēlīgāka, finanšu kooperatīvi veido ievērojamu kredītu tirgus daļu.

Līdzīgi ieraksti

Tagi: , ,
Tēmas Naudas lietas | 1 komentārs »

Manabalss.lv balsošana par izstāšanos no ES

Autors egleskoks @ 4 februāris, 2012

Netīšām caur draugiem.lv uzskrēju virsū kārtējai manabalss.lv parakstu vākšanai, šoreiz “Par izstāšanos no Eiropas Savienības“. Aizgāju un parakstīju, nobrīnījos par mazo balsu skaitu, kas savāktas 2 mēnešu un 3 nedēļu laikā – tikai divdesmit divas. Salīdzinot ar tādām nebūtiskām lietām, kā “Vēlēšanu biļetenus uzglabāt vismaz 5 gadus“, ko 3 mēnešu laikā parakstījuši 655 cilvēki, tas ir nedabīgi maz.

Kāds ir cēlonis, sapratu, kad manabalss.lv centos iegūt visu iniciatīvu sarakstu – par izstāšanos no ES tajā nebija atrodama. Caur meklēšanas formu arī to nevar atrast. Piekļūt var tikai caur tiešo saiti: http://manabalss.lv/par-izst-anos-no-eiropas-savien-bas/show.

Kaut kā māc nelabas aizdomas par manabalss.lv ne gluži objektīvo pieeju… Kā jau zinātāji komentāros norādīja, jāsavāc vismaz 100 balsis, lai iniciatīva kļūtu redzama galvenajā lapā un pieejama plašākai balsošanai. Tad nu aicinu savākt trūkstošās balsis. Mums nav nekādas vajadzības atdot savu neatkarību kārtējam PSRS tipa veidojumam, kur lietas nosaka birokrāti kaut kur aiz apvāršņa, un kur lietu ietekmēšanai ir vajadzīgas baisas summas, ko maksāt lobētājiem.

12.februāris. Izskatās, ka pirmās simt balsis ir savāktas. BET! Tagad notiks tas, ko sauc par juristu filtru: tie dos slēdzienu, vai izstāšanās no ES ir tiesiski iespējama, vai tā nav pretrunā ar satversmi, un “vai iniciatīvai ir risinājums”. Te nu gan ir vieta, kur ietekmēt iniciatīvas redzamību. Gadījumā, ja juristu kungu atbilde ir negatīva, gribētos redzēt viņu sniegto atbildi…

24. februāris. Aizsūtīju e-pastu uz sveiki@manabalss.lv, interesējos par šīs iniciatīvas statusu.

5. marts. Joprojām gaidu atbildi. Ja man nevajadzētu interesēties par šo iniciatīvu, viņi  varēja vismaz atsūtīt attiecīgu atbildi. Bet klusums. Iniciatīva nav redzama arī manabalss.lv apstiprināto iniciatīvu sarakstā.

13. marts. Uztaisīju pats savu iniciatīvu par izstāšanos no ES :) http://manabalss.lv/i/326. Gaida apstiprinājumu.

14. marts. Iniciatīva ir pirmo 100 parakstu vākšanas stadijā. Kas vēlas, var parakstīties: http://manabalss.lv/i/326

19. marts. Savāktas jau 40 balsis.

Līdzīgi ieraksti

  • Nav līdzīgu ierakstu

Tagi: ,
Tēmas Dažādi | 12 komentāri »

Tulkojums: nauda bez inflācijas un procentiem

Autors egleskoks @ 23 decembris, 2011

Ielādēt "Mārgrita Kenedija. Nauda bez inflācijas un procentiem"Tā nu ir sanācis, ka tieši uz Ziemassvētkiem, ir izdevies pabeigt tulkojumu latviešu valodā Mārgritas Kenedijas grāmatai “Nauda bez inflācijas un procentiem” (angļu variants pieejams Margrit Kennedy. Inflation and Interest Free Money).

Grāmata latviešu valodā visiem interesentiem pieejamai ielādei bez maksas, tāpat kā citās valodās.

Spiest šeit, lai ielādētu PDF datni.

Daudzi no mums jau zin, ka pašreizējā finanšu sistēma darbojas pretēji cilvēces interesēm, par to jau ir bijušas daudzas publikācijas, un pasaules finanšu krīze arī liek par sevi manīt. Rodas loģisks jautājums: ko īsti tad likt vietā? Viena lieta ir kritizēt, taču pavisam cita – piedāvāt vietā kaut ko labāku. Šī grāmata ir mēģinājums rast risinājumu, piedāvājot dažas jau darbībā sevi pierādījušas idejas.

Autores Dr. Mārgritas Kenedijas vietne
Kenediju bibliotēka, kurā atrodama arī šī grāmata daudzu valodu tulkojumos
Monneta.org, Money Network Alliance for the Research and Development of Complementary Currencies – organizācija, kurai pieder ar grāmatas autore. Alternatīvu meklējumi pašreizējai naudas un finanšu sistēmai.

Vēl šajā blogā:

Līdzīgi ieraksti

Tagi: , , , , ,
Tēmas Netradicionāli par naudu | 1 komentārs »

Īsa pamācība osteoporozes ārstēšanā

Autors egleskoks @ 15 decembris, 2011

Īss stāstiņš par osteoporozi. Nu jau kādus 5 gadus, varbūt pat vairāk, gandrīz katrā žurnālā var redzēt reklāmas, kas mudina pirkt dažādus kalcija preparātus, tādējādi stiprinot kaulus. Savā ziņā, labs bizness, jo kalcija preparātiem pašizmaksa ir maza. Cik tas palīdz novērst vai vismaz apturēt osteoporozi, nav īsti zināms. Varu ieteikt lētāku risinājumu: olu čaumalas un kauli no tirgus. Ja slinkums smalcināt, paņem skrimšļus, izvāri zupā un apēd gardu muti :)

Uzskrēju virsū nelielai intervijai ar kādu 74 gadus vecu amerikāņu tanti, kura tikusi vaļā no osteoporozes, nepērkot nekādus preparātus, tikai izmainot savu ēdienkarti un dzīvesveidu. Kā uzzināja par savu diagnozi, tā atteicās no saldumiem, sāka ēst daudz svaigu un zaļu dārzeņu, sāka vingrot un vispār vairāk kustēties, uzturēties saulē un svaigā gaisā. Sāka pamazām un pēc dažiem gadiem beidza ar to, ka ārsts vairs nevarēja konstatēt nekādu osteoporozes pazīmju.

74. g. v tante, kura tika vaļā no osteoporozes pati - ēdot zaļumus, vingrojot un atsakoties no saldumiem.

74 gadīgā tante, kura tika vaļā no osteoporozes pati - ēdot zaļumus, vingrojot un atsakoties no saldumiem.

Jau sen ir zināms, ka kauli ir tādi paši orgāni kā pārējie, un pielāgojas slodzei, ko tiem jāiztur. Par to reiz pārliecinājos pats, kožot lazdu riekstus ar zobiem. Sākumā zobi, uz kuriem kodu, pēc pāris saujām riekstu kļuva tādi jūtīgi, un arī ne jau katru riekstu varēju pārkost. Taču pēc pāris mēnešiem un 10 kg riekstu, nekādu nepatīkamu sajūtu vairs nebija.

Otrs faktors ir kalcijs, kura sāļi veido kaulu masas lielāko daļu. Pārtikā kalcija ir diezgan daudz, taču tas ne vienmēr ir bioloģiski pieejams, proti, ne viss, kas norīts, tiek sagremots un uzsūcas ķermenī. Kalcija saglabāšanu kaulos veicina D vitamīns, kurš ir tikai atsevišķos produktos (zivju eļļā, piemēram). Cilvēka āda to sintezē saules ultravioletā starojuma ietekmē. D vitamīna trūkums bērniem izraisa rahītu, kauli kļūst mīksti un izliecas, bieži deformējas kājas. Starp citu, balto cilvēku gaišā āda ir pielāgojums dzīvei klimatā, kurā ret spīd saule un tāpēc vienmēr trūkst D vitamīna.

Ir vēl kāds maz novērtēts aspekts, silīcija faktors. Arī silīcijs ir nepieciešams cilvēka ķermenim kaulu masas veidošanai. Vairums ķermenim uzņemamā silīcija atrodas augu zaļajās daļās – kātos un lapās. Šķiet, ka tieši silīcija pietiekamība tantei nodrošināja panākumus, pie kuriem nevarētu nonākt, ja zaļumu un dārzeņu vietā ēstu kalcija tabletes.

Par silīciju var sīkāk palasīt rakstiņā Dietary silicon intake and bioavailability. Tas gan atrodas kādas pārtikas piedevu kompānijas lapā, taču to pašu informāciju var atrast arī citur. Alus dzērāji būs apmierināti – izrādās, alū ir daudz bioloģiski pieejama silīcija :)

Reiz kāds cilvēks izteica domu, ka silīcija mūsu uzturā ir par maz tāpēc, ka pārtikā ir par maz smilšu, praktiski nemaz. Nu nez vai – toreiz, kad ēda smilšainu pārtiku, cilvēki vairāk kustējās un uzturējās svaigā gaisā :D

Vēl šajā blogā:

Līdzīgi ieraksti

  • Nav līdzīgu ierakstu

Tagi: , , ,
Tēmas Veselība | 5 komentāri »

Meitenīt, vai arī Tevi piečakarēja modes žurnāls?

Autors egleskoks @ 12 decembris, 2011

Šis stāsts ir veltīts jaunām, naivām meitenēm, kuras cenšas līdzināties tā dēvētajiem skaistuma etaloniem. Ja vienā teikumā, “skaistuma etaloni” ir pilnīgi sintētiski, it īpaši pēdējos desmit gados, un kļūst aizvien mākslīgāki, dabā neeksistējoši. Par šo tēmu ir publikācija The Daily Mail, ar attiecīgām bildītēm no H&M kataloga, lai ilustrētu faktus. Bildē redzamajām četrām kaulainajām daiļavām reālas ir tikai sejas, un arī tās pašas tikai daļēji, jo ķermenis ir visām vienāds, ņemts no plastmasas manekena un krietni uzlabots ar datoru.

Mākslīgais skaistums, četrās dažādās variācijās.

Mākslīgais skaistums, četrās dažādās variācijās. Uzmanība pievēršama vienādajām ķermeņa kontūrām un faktūrai.

Publikācija ir diezgan gara, bet pamatdoma ir sekojoša: kataloga auditorija ir jaunas, viegli ietekmējamas sievietes. Radot neiespējamu “ideālu”, tiek krietni nopelnīts, kad viņas cenšas sasniegt neiespējamo un dara to veidā, kas mērķi tuvina visai apšaubāmi, proti, pērkot drēbes.

Neviens no modes industrijas lāgā nesaprot, kāpēc līdz nejēdzībai ideāli ķermeņi nes peļņu. Taču tas ir fakts, un ar to pietiek, lai lieta turpinātos.

Jaunajām, viegli ietekmējamajām sievietēm varu dot padomu: vairumā gadījumu vīrieši nemaz nezin, kas ir modē, un īsti nemaz neievēro, kas kādai sievietei ir mugurā. Viņus vairāk interesē, kas ir zem drēbēm :D

Taču sievietes par apģērbu rūpējas ne tikai tāpēc, lai patiktu vīriešiem vai labi justos pašas, bet arī lai sacenstos ar citām sievietēm. Pēdējais, šķiet, prasa visvairāk pūļu un naudas, ir sevišķi, ja ļaujamies spīdīgu žurnālu hipnozei.

Patiesībā, vairums slavenību tuvplānā bez grima ne ar ko neatšķiras no vidējā pilsoņa – tās pašas pumpas, celulīts, vēnas un krunciņas.

Vēl šajā blogā:

Līdzīgi ieraksti

Tagi: , , , ,
Tēmas Dažādi | 2 komentāri »

Krājbankas notikums – loģiskas sekas globalizācijai

Autors egleskoks @ 30 novembris, 2011

Dažas pārdomas par pēdējā laika notikumiem ap Krājbanku. Krājbankas lietā skaidri ir zināms visai maz, taču pamatdoma ir sekojoša: kāds no Krājbankas mātes uzņēmuma izņēma krietnu žūksni un notinās miglā. Vienkārši runājot, apzaga sava uzņēmuma klientus un aizbēga. Un par šiem grēkiem maksās Lietuvas un Latvijas noguldītāji un nodokļu maksātāji, jo naudu stabilizācijas fondā ielika arī valdība, kura to savukārt aizņēmās kaut kad iepriekš. Tātad visi mēs maksāsim.

Kāds tam visam sakars ar globalizāciju? Sakars vienkāršs: globalizācija nozīmē brīvu kapitāla un personu kustību. Pats svarīgākais šeit ir kapitāla brīvā kustība. Nauda var brīvi šķērsot valstu robežas, lai tiktu ieguldīta izdevīgākos darījumos vai atrastos labvēlīgākos nodokļu režīmos. Galvenie ieguvēji no globalizācijas ir tie, kuru rīcībā ir pietiekoši lieli naudas līdzekļi, lai naudas kustināšanai pār robežām vispār būtu jēgas, tātad lielie starptautiskie uzņēmumi un turīgi, izglītoti cilvēki. Mazturīgiem cilvēkiem no globalizācijas liela labuma nav – ne tiem prasmes rīkoties ar naudu starptautiskajā vidē, ne tiem līdzekļu ceļošanai pa pasauli pāris reizes mēnesī, ne arī jēgas veidot savas ofšoru kompānijas kaut kur Kaimanu vai Bermudu salās.

Krājbankas gadījumā, globalizācija  Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Līdzīgi ieraksti

  • Nav līdzīgu ierakstu

Tagi: , , ,
Tēmas Latvijas iekšpolitika un ekonomika | 20 komentāri »

Nodokļi iznīcina valstis. Arī mūsējo.

Autors egleskoks @ 18 novembris, 2011

Tuvojas kārtējā Latvijas neatkarības gadadiena, un atkal rodas vēlēšanās parunāt par nodokļiem. Jo īpaši tāpēc, ka pēdējā laikā kāds “tur augšā”, pie vadības ruļļiem ir sarosījies ciešāk pievilkt skrūves, jo valstij, redz, naudas nepietiek. Gribas pakritizēt dažas no nesen dzemdinātajām un publiskajā telpā iekakātajām idejām, jo tās visas ir cīņa ar sekām, pilnīgas muļķības.

Ideja numur viens: Ja Tu nemaksā nodokļus, kāds no pensionāriem mirst badā. Apmēram tā. Varbūt ne gluži mirst, bet sviestu uz maizes uzsmērēt nevarēs. Katrā ziņā, katram nodokļu nemaksātājam būtu jājūtas vainīgam. Spiediens ar vainas sajūtu, netieši norādot, ka es esmu vainīgs pie Latvijas pensionāru mērdēšanas badā.

Te nu jāsaka, ka es pirmkārt atbildu par savu ģimeni, par saviem tuvākajiem. Tātad arī par savas ģimenes pensionāriem. No kurienes izriet, ka es pats, bez valsts iejaukšanās un vadošajiem norādījumiem, ar savu naudu uzturu tos pensionārus, kuri man ir mīļāki. Cerams, pat paši šo vainas apziņu bīdītāji dara tāpat. Ja nedara, tad viņiem galvā pavisam noteikti kaut kas ir šķērsām.

Izskaidrojums uz pirkstiem. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Līdzīgi ieraksti

Tagi: , ,
Tēmas Latvijas iekšpolitika un ekonomika | 44 komentāri »

Ventspils nauda = atlaižu kuponi

Autors egleskoks @ 12 oktobris, 2011

Šodien, kā solījis, Lembergs prezentēja Ventspils naudu. 1 vents = 1 santīms. Izrādījās, ka tie ir tikai atlaižu kuponi dažu Ventspils uzņēmumu pakalpojumiem. Biju jau sacerējies, ka Ventspils ieviesīs reģionālo valūtu, stiprinot vietējo ekonomiku.

Taču, skatīsimies uz lietas pozitīvo pusi. Troksnis tika sacelts liels, un mārketinga triks iznāca labu labais. Notikums pielīdzināms reklāmas kampaņai ar Salacgrīvas meteoru :)

Līdzīgi ieraksti

Tagi: , ,
Tēmas Skaļie notikumi | Nav komentāru »

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija