Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

Izlasi. Izdrukā. Izplati

Autors egleskoks @ 28 februāris, 2013

http://www.tautasvarasfronte.lv/?q=node/36

Tautas mūža mežs – Latvija mutuļo postošās liesmās.
Sadeg viss – cilvēki, zeme, svētums.

Kad mežu plosa ugunsgrēks, zvēri, putni -
visa radība meklē patvērumu klajumā pie upes.
Cieši kopā pulcējas lauvas, antilopes, vilki, stirnas, vanagi, žubītes.

Latvijas dedzinātāji turpina sarīdīt cilvēkus, šķelt tautu,
lai mūs un mūsu zemi izpostītu pavisam.

Ja pat dzīvnieki zina, ka no visus vienādi apdraudošas nelaimes
jāglābjas kopā, vai mēs, cilvēki, būsim neprātīgāki par dzīvniekiem?

Tautas mūža mežu apdzēst varam tikai vienotā Frontē.

Nepadodies. Nekavējies. Piepulcējies.

Dievs, Tava zeme deg!

Kaspars Dimiters
dziesminieks
TVF dibinātājs

28.02.2013
Latvijā

http://tautasvarasfronte.lv
tautasvarasfronte@gmail.com

Līdzīgi ieraksti

  • Nav līdzīgu ierakstu

Tēmas Latvijas iekšpolitika un ekonomika | Nav komentāru »

ANO atzīst Palestīnu par 194. valsti

Autors egleskoks @ 30 novembris, 2012

Par spīti Izraēlas spiedienam, vairums pasaules valstu pārstāvju ANO ģenerālajā asamblejā nobalsojuši par Palestīnas atzīšanu par pasaules 194. valsti. Par 138, pret 9 un atturējās 41, tajā skaitā Latvija. Tiesa, Palestīna vēl nekļūst par pilntiesīgu ANO locekli, taču tiek pacelta statusā no “ANO neietilpstoša novērotāja” uz “ANO neietilpstošu valsti“, tādējādi statusā pielīdzinoties Vatikānam.

Šai pašā dienā pirms 65 gadiem ANO atzina Izraēlas valsti.

Avots: The Guardian

Līdzīgi ieraksti

  • Nav līdzīgu ierakstu

Tagi: , ,
Tēmas Politika | Nav komentāru »

Manabalss.lv tagad var nobalsot par izstāšanos no ES

Autors egleskoks @ 24 novembris, 2012

Iniciatīva par izstāšanos no ES tagad ir pieejama otrajai kārtai, 10000 parakstu vākšanai. Tiesa, tīri tehniski tas ir pieprasījums Saeimai izskatīt referenduma jautājumu par izstāšanos no ES, jo tiešā veidā referendumu rosināt nevarot (saskaņā ar manabalss.lv juristu viedokli).
Izplatiet šo ziņu visiem, kas skeptiski izturas pret ES kā federālu valsti un kas nevēlas savas valsts suverenitātes zaudēšanu. Saite uz iniciatīvu, ko izplatīt medijos, ir http://manabalss.lv/i/326.

Līdzīgi ieraksti

Tagi: ,
Tēmas Bez tēmas | 2 komentāri »

Manabalss.lv pēkšņi rauc degunu par izstāšanos no ES

Autors egleskoks @ 22 novembris, 2012

Jau iepriekš rakstīju par neskaidrībām Manabalss.lv darbībā (Manabalss.lv balsošana par izstāšanos no ES, Pirmie 100 paraksti par izstāšanos no ES savākti), kad atsevišķas iniciatīvas dažādu iemeslu dēļ iestrēgst. Sākumā tā bija kāda cilvēka iniciatīva par izstāšanos no ES, kura savāca pirmās simts balsis, un tad tika ignorēta. Mani jautājumi par šo iniciatīvu, ko sūtīju manabalss.lv, tika ignorēti. Vēlēdamies situāciju pārbaudīt pats, 13. martā izveidoju pats savējo iniciatīvu par izstāšanos no ES. 17. oktobrī atkal tika savāktas 100 balsis, un kopš tā laika notika visai lēna saziņa ar manabalss.lv par dažādiem sīkiem iniciatīvas uzlabojumiem (visu saraksti var skatīt rakstā Pirmie 100 paraksti par izstāšanos no ES savākti).

Kā no sarakstes redzams, manabalss.lv Kristofa Blausa personā pēkšņi izdomā, ka šai gadījumā manabalss.lv vairs nav piemērots tautas viedokļa apkopošanas līdzeklis. Motivācija – lai cilvēkiem neliktu vilties, ja šī nobalsošana beigsies ne ar ko. Interesanti, vai tad arī citas iniciatīvas nevar beigties bez rezultāta? Vai tad cilvēkiem tad arī nebūs vilšanās? Kāpēc pēkšņi šāda selektivitāte?

Pagaidām, nesteigsimies ar secinājumiem un dosim laiku Kristofam Blausam loģiski sakarīgai atbildei.

2012.gada 23.novembrī iniciatīvai tika dota “zaļā gaisma”. Kristofs Blaus nepievīla. Parakstīties iniciatīvai var šeit: http://manabalss.lv/i/326. Izplatiet šo iespēju savos kanālos.

Līdzīgi ieraksti

Tagi: ,
Tēmas Latvijas iekšpolitika un ekonomika | Nav komentāru »

Diskusija par ĢMO nesaturošu dzīvnieku barību

Autors egleskoks @ 15 novembris, 2012

15.11.2012

PRESES RELĪZE

Rītdien, 16. novembrī, Zemkopības ministrijas telpās notiks Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) ekspertu veiktās izpētes par ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) nesaturošas dzīvnieku barības pieejamību, ražošanas iespējām un izmaksām prezentācija un diskusija.

Izpēte veikta ar mērķi noskaidrot, cik pamatoti ir apgalvojumi, ka Latvijā nav alternatīvu ĢMO saturošai dzīvnieku barībai un ka ĢMO nesaturošas dzīvnieku barības izmantošana nozīmīgi sadārdzinātu galaprodukta cenu.

Līdz šim pastāvēja viedoklis, ka ĢMO saturoša dzīvnieku barība ir lētākais un izdevīgākais proteīnu avots, kuram nav alternatīvu, līdz ar to lielākā daļa Latvijas gaļas un piena izcelsmes produkti nāk no dzīvniekiem, kas baroti ar šādu barību.

Pretēji šim viedoklim, izpētes rezultāti liecina par plašām iespējām aizstāt no ĢM kultūraugiem (sojas un kukurūzas) ražotos barību līdzekļus ar pašražotām sastāvdaļām, kuras nodrošina nepieciešamo uzturvērtību kā arī samazina dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas izmaksas. Kā būtiski pozitīvi faktori pašražotai dzīvnieku barībai minēti arī neatkarība no tirgus cenu svārstībām dzīvnieku barībai, uzlabota augu barības vielu bilance saimniecībā, kā arī uzlabota augsnes izmantošanas ilgtspējība.

Šis ir pirmais šāda veida informācijas apkopojums Latvijā, un to iniciējusi vides aizsardzības organizācija Latvijas Zemes draugi, pievēršot uzmanību iespējām aizstāt ĢMO saturu dzīvnieku barībā ar videi, sabiedrībai un ekonomikai draudzīgākām alternatīvām. Izpēte veikta ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu.

Mēs ceram, ka pētījums rosinās turpmākas diskusijas par lauksaimniecības attīstības perspektīvu Latvijā kontekstā ar Eiropas Kopīgās lauksaimniecības politikas reformu un par ĢMO-brīviem dzīvnieku izcelsmes produktiem.

*Izpētes prezentācija un diskusija norisināsies 16. novembrī plkst. 11:00-13:00 Zemkopības ministrijā, 314.telpā.*

Aktivitāte norisinās Eiropas Sociālā fonda finansētā projekta „*NVO līdzdalības kapacitātes stiprināšana ĢMO aprites politikas jautājumos un inovatīvā publiskā pakalpojuma „Brīvs no ĢMO” attīstīšanā”* ietvaros.

Informācija un pieteikšanās: inese.romanova@zemesdraugi.lv, 28378038

Līdzīgi ieraksti

Tagi: , , ,
Tēmas Lauksamniecība, Pasākumi, Ģenētiskā modifikācija | Nav komentāru »

Pirmie 100 paraksti par izstāšanos no ES savākti

Autors egleskoks @ 17 oktobris, 2012

Par izstāšanos no ES savākti pirmie 100 paraksti. Tagad atliek sekot līdzi, kas un kā notiks tālāk. Zemāk vēstule ar apstiprinājumu no manabalss.lv:

Sveiki,

lieliski – apsveicam ar veiksmīgi savāktiem 100 parakstiem iniciatīvai – Par Latvijas izstāšanos no Eiropas Savienības Nosūtījām Jūsu iniciatīvu ManaBalss.lv juridiskajai komandai, kas pārbaudīs iniciatīvas atbilstību juridiskajiem kritērijiem un tad jau – sāksim kopīgiem spēkiem vākt 10000 parakstus!

Iniciatīvu pilnveidot var šeit: http://manabalss.lv/i/326

ManaBalss.lv
Tālr. +371 67227747
Twitter: @ManaBalss
e-pasts: sveiki@manabalss.lv
Adrese: Kronvalda bulvāris 10-24, Rīgā

Ieva Kudure 17. Oct
Sveiki!
ManaBalss.lv diemžēl nav iespējams vākt parakstus referenduma ierosināšanai. Taču var vākt parakstus iesniegumam Saeimai. Ja Jūs vēlaties savākt parakstus kolektīvajam iesniegumam, Jums attiecīgi jāpārformulē iniciatīvas uzstādījums.
Pēteris Mārtiņsons 20. Oct
1. Vai Jūs lūdzu varētu norādīt, kādu likuma normu dēļ nav iespējams vākt parakstus referendumam?
2. Lūdzu paskaidrojiet sīkāk par parakstu vākšanu iesniegumam Saeimai. Vai tas var notikt ar Manabalss.lv starpniecību? Ja jā, vai atkal jāvāc pirmie 100 paraksti, vai arī var sākt uzreiz ar 10 tūkstošu mērķi?
Ieva Kudure 23. Oct
Sveiki!
1. Tiek pieprasīts, lai paraksti būtu apiecināti pie zvērināta notāra.
2. Jā, caur ManaBalss.lv var vākt parakstus kolektīvajam iesniegumam Saeimai. Pēc ManaBalss.lv izveidošanas likumā tika radīts īpašs kolektīvā iesnieguma regulējums, kas paredz arī to, ka šādus iesniegumus var parakstīt arī ar internetbanku starpniecību un tiem ir īpaša izskatīšanas procedūra.
Tātad Jūs varat pieprasīt no Saeimas, lai tā lemj par Latvijas izstāšanos no ES. Ja Saeima tam piekristu, tad gan visticamāk pati Saeima rosinātu arī referendumu (jo par iestāšanos lēma tauta referendumā). Teorētiski izstāšanās no ES patiešām ir iespējama, tas ir regulēts Lisabonas līgumā, kas stājās spēkā 2009. gadā.
Pēteris Mārtiņsons 24. Oct Iniciatīva noformulēta atbilstoši jurista ieteikumiem.
Ieva Kudure 26. Oct Sveiki! Lūdzu, nomainiet teikumu “Diemžēl, juridisku iemeslu dēļ nav iespējams rīkot referendumu tieši, savācot 10 tūkstošus balsu.” uz šādu – “Diemžēl caur ManaBalss.lv nav iespējams vākt parakstus referenduma ierosināšanai.”

Izlabojiet šo vietu – “5.3 punktu” uz “5.3 apakšnodaļu”.
Iesaku pievienot atbilstošu attēlu, lai iniciatīva būtu pamanāmāka!
Pēteris Mārtiņsons 1. Nov Iniciatīvai veikti ieteiktie labojumi. Var publicēt.
Ieva Kudure 6. Nov Sveiki! Lūdzu, tomēr nomainiet arī teikumu “Diemžēl, juridisku iemeslu dēļ nav iespējams rīkot referendumu tieši, savācot 10 tūkstošus balsu.” uz šādu – “Diemžēl caur ManaBalss.lv nav iespējams vākt parakstus referenduma ierosināšanai.”
Pēteris Mārtiņsons 6. Nov Izlabots. Vārds “caur” aizstāts ar “ar”, lai izvairītos no rusicisma.
Kristofs Blaus 21. Nov Sveiki! Šī iniciatīva prasījusi diskusijas ManaBalss.lv veidotāju vidū. Mēs uzskatām, ka šis jautājums ir risināms referenduma ceļā un ManaBalss.lv nevar auglīgi palīdzēt iniciatīvai. Rezultātā tiks mānīti cilvēki – domās, ka parakstoties atrisinās jautājumu, taču beigās Saeima ideju atgriezīs atpakaļ un teiks: “rīkojiet referendumu”… Neauglīgi. Šim jautājumam ir vieta referendumā, ko var iniciēt jebkurš pilsonis.
Pēteris Mārtiņsons 22 Nov Saskaņā ar manabalss.lv deklarēto, kas redzama manabalss.lv pirmajā lapā, “Katra iniciatīva, ko paraksta vismaz 10’000 pilsoņu un, kas atbilst Saeimas juridiskajiem kritērijiem, nonāks Saeimā.” Saskaņā ar šo, Jums nav jāuzņemas apgrūtinājums izvērtēt iniciatīvas izredzes, tā ir vairāk mana kā iniciatora problēma. Šīs iniciatīvas galvenais uzdevums ir izteikt ievērojamas Latvijas pilsoņu daļas attieksmi.
Saskaņā ar manabalss.lv juristu komentāriem, iniciatīva likumam atbilst. Kā jau juriste norādījusi, nevar vākt parakstus referendumam, taču var vākt parakstus iesniegumam Saeimai, kas arī tiek darīts. Ja ir kādi citi, augstāk neminēti iemesli, kādēļ šo iniciatīvu nevēlaties virzīt tālāk (piem., politisks spiediens, biznesa apsvērumi, šantāža utt.), lūdzu informējiet mani personiski, ja citādi nevarat.
——————————————–
Ērtības labad šī sarakste pievienota kā ekrānšāviņš PDF formātā (ap 0,5 Mb).
——————————————–

Informācijai. Iniciatīvas teksts pēc juristu ieteiktajiem labojumiem (pašlaik aktuālā redakcija):

ES - Nē!Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, ir atdevusi daļu no savas suverenitātes, taču pretī saņēmusi tikai dažādus ierobežojumus un iespējas, ko objektīvu apstākļu dēļ nav spējīga izmantot. Mēs esam zaudējuši kontroli pār savas valsts naudu un kapitālu, Latviju pārvalda ārvalstu banku un korporāciju intereses. Ir pienācis laiks atgūt reālu neatkarību. Sadarb ību ar citām valstīm var īstenot ar divpusēju līgumu palīdzību, tāpēc nav jāatsakās no valsts neatkarības.

Diemžēl ar ManaBalss.lv nav iespējams vākt parakstus referenduma ierosināšanai. Taču var rosināt šo jautājumu izskatīt Saeimai. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.3 apakšnodaļu “Kolektīvā iesnieguma izskatīšana” Saeimai var pieprasīt izskatīt jautājumu par referenduma rīkošanu, kurā iedzīvotāji varētu nobalsot par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Pietiekami daudz balsu par izstāšanos no Eiropas Savienības ļaus panākt labvēlīgākus noteikumus sadarbībā ar lielajām ES valstīm, kuras pašlaik diktē nosacījumus mazajām. Pat, ja referendums nebūs veiksmīgs, tas būs pietiekami stiprs signāls, ka “lielajiem brāļiem” ar mums ir vairāk jārēķinās.

Kopsavilkums
Ir vajadzīgs referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības. Pat, ja izstāšanās nenotiks, savāktās balsis būs nopietns arguments, lai ES nopietnāk ņemtu vērā mūsu vajadzības.

Aicinājuma teksts
Pieprasi Saeimai referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības! http://manabalss.lv/i/326

————————————————-

Informācijai. Kolektīvā iesnieguma izskatīšanas punkts, izkopēts no likumi.lv:

5.3 Kolektīvā iesnieguma izskatīšana

(Nodaļa 19.01.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.02.2012.)

131.3 (1) Ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt Saeimai kolektīvo iesniegumu. Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāma fiziskā persona, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, tās adrese un kontaktinformācija. Kolektīvā iesnieguma parakstītājs salasāmi norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Parakstus kolektīvajam iesniegumam var vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība.

(2) Kolektīvais iesniegums nedrīkst ietvert tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs, kolektīvais iesniegums nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.

(3) Nosakot kolektīvā iesnieguma iesniedzēju skaitu, netiek ņemta vērā parakstu atsaukšana Saeimā jau iesniegtam kolektīvajam iesniegumam.

(4) Ja kolektīvais iesniegums nosūtīts elektroniskā veidā, vienlaikus iesniedzama arī tehniskā informācija, kas apstiprina kolektīvā iesnieguma parakstīšanu un ļauj pārliecināties par parakstītāju skaitu, katra parakstītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu.

131.4 (1) Prezidijs ne vēlāk kā 20 dienas pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas izvērtē tā atbilstību Kārtības ruļļa 131.3 panta prasībām, ja nepieciešams, nodod to pārbaudei Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, un lemj par šā iesnieguma nodošanu sākotnējai izvērtēšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Uz Prezidija sēdi uzaicināma fiziskā persona, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus.

(2) Ja Prezidijs konstatē, ka iesniegtais dokuments neatbilst Kārtības ruļļa 131.3 panta prasībām, atbildi uz to sniedz saskaņā ar Iesniegumu likumu.

131.5 (1) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde, kurā veic kolektīvā iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu, sarīkojama ne vēlāk kā mēnesi pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas Saeimā, un komisijas sēdes norisi ieraksta audioformātā.

(2) Uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi uzaicināma persona, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, deputāti no citām Saeimas komisijām un pārstāvji no institūcijām, kurus skar kolektīvajā iesniegumā ietvertais prasījums.

(3) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē personai, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, ir tiesības komisijas noteiktajā kārtībā pamatot kolektīvo iesniegumu un piedalīties tā apspriešanā.

(4) Ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sagatavo ziņojumu par kolektīvā iesnieguma izvērtēšanu komisijā un Saeimas lēmuma projektu par kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību.

(5) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojumā iekļaujama informācija par kolektīvā iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu komisijā, it īpaši kolektīvā iesnieguma iesniedzēju prasījumi un to pamatojums, uzaicināto personu viedokļi, kā arī cita informācija, kuru komisija atzīst par nepieciešamu. Saeimas lēmuma projektā par kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību norāda kolektīvā iesnieguma:

1) iesniedzēju skaitu;

2) būtības īsu izklāstu;

3) vēlamo turpmāko virzību (piemēram, izveidot īpašu Saeimas komisiju attiecīga likumprojekta sagatavošanai, nodot kolektīvo iesniegumu kādai institūcijai tālākai izvērtēšanai, uzdot Ministru kabinetam sagatavot koncepciju vai likumprojektu, atstāt bez izskatīšanas, noraidīt).

(6) Saeimas lēmuma projektu par kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību izskata Kārtības ruļļa 117.panta kārtībā.

(7) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija kontrolē ar Saeimas lēmumu par kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību dotā uzdevuma izpildi un, ja nepieciešams, var sagatavot citus Saeimas lēmuma projektus, lai nodrošinātu dotā uzdevuma izpildi.

Līdzīgi ieraksti

Tagi: ,
Tēmas Latvijas iekšpolitika un ekonomika | Nav komentāru »

Manfrēda Šnepa lekcija «Globālās spēles un Latvijas loma tajās»

Autors egleskoks @ 12 oktobris, 2012

Otrdien, 16.oktobrī 17:30, LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, „Open” auditorijā Nr.101

notiks Manfrēda Šnepa lekcija

« Globālās spēles un Latvijas loma tajās »

par vienu no noslēpumainākajām un noklusētākajām Latvijas vēstures personībām Voldemāru Ozolu, par to, kā tapa Latvijas valsts un ko mēs no vēstures varam mācīties visaptverošās globalizācijas laikmetā

Ierašanās no 17:00, pirmā stāvā pa labi

Visi laipni aicināti

Lekcijas pamatā ir topošā e-grāmata «Globālās spēles un Voldemārs Ozols – sešu valstu armiju virsnieks» (grāmata ir krievu valodā: Мировые „шахматы” и Вольдемар Озолс — офицер шести армий).

Voldemārs Ozols

Grāmatas nodaļas:

1. Voldemārs Ozols (1884-1949)

2. Ko mācīja Cara armijas kara stratēģiem: XIX gadsimta notikumi

3. Kaukāza frontē (1914-1915): cīņa par izeju uz Vidusjūru

4. Ziemassvētku kaujas (1916.g.decembris)

5. Ozols un latviešu sarkanie strēlnieki

6. Juku laiks Latvijā (1918-1919)

7. De Golca vāciešu armijas gājiens uz Petrogradu: Cēsu kaujas (1919.g.jūnijs)

8. Bermonta „«baltās»” armijas gājiens uz Petrogradu (1919.gada oktobris-novembris)

9. Kā angļi pārzīmēja Eiropas karti

10. Ozols pret Ulmani (1931-1934)

11. Vai Staļinam bija savs personiskais izlūkdienests?!

12. Globālās spēles turpinās

Līdzīgi ieraksti

Tagi: , , ,
Tēmas Pasākumi | Nav komentāru »

Daži citāti par Austrumeiropu un ASV

Autors egleskoks @ 30 septembris, 2012

Fragments no 2012. gada septembra Rīgas Laika 21. lappuses. Tas ir 2003. gada 12. marta intervijas tulkojums, ko sniedzis Gors Vidals Austrālijas saviedriskās TV SBS žurnālistam Markam Deivisam. Oriģināla teksts angļu valodā lasāms Peace Archive vietnē.

Par Austrumeiropu:

Marks Deiviss: Lai arī daudzi raugās uz amerikāniskajām individuālo brīvību idejām ar zināmu cinismu, tās joprojām daudz ko nozīmē cilvēkiem visā pasaulē. Interesanti, ka lielāko atbalstu ASV pašlaik saņem no agrākā Eiropas Austrumu bloka valstīm, Ramsfelda “Jaunās Eiropas”. Amerikāņu vērtības viņos joprojām izraisa rezonansi, vai nav tiesa?

Gors Vidals: Viņiem nav ne jausmas, kas īstenībā ir ASV. Viņi, protams, labi zina, kas ir Padomju Savienība, un tā viņiem galīgi nepatika. Viņi mūs asociē ar savu relatīvo atbrīvošanu. Tas ir viss. Bet viņi nezina, kas mēs patiesībā esam. Viņi tic propogandai. Viņi tic masu medijiem, kas nepārtraukti gvelž par demokrātiju, brīvību, dižāko zemi pasaulē un par to, ka vienīgā nelaime ar šo pasauli ir tāda, ka tajā dzīvo ĻAUNI cilvēki, kuri mūs ienīst, jo mēs esam tik LABI. Es nesaprotu, kā kāds uz šī āķa var uzķerties, bet cilvēki uzķeras. Viņi nav pārāk labi informēti. Rietumeiropas valstis, kas ir labāk informētas, lieliski zina, kāda ir mūsu spēle. Ģenerālis de Golls izvāca Franciju no NATO, jo viņam radās aizdomas, ka mēs būvējam impēriju, un viņš negribēja šajā spēlē piedalīties. Taja pašā laikā Francija palika mūsu sabiedrotā – katram gadījumam, ja sāktos karš ar Padomju Savienību. Man liekas, ka mums nevajadzētu uztvert austrumeiropiešus pārāk nopietni. Ar laiku viņi sapratīs, kā to jau ir sapratusi Turcija, ka mēs esam bīstami.

Par ASV masu medijiem:

Gors Vidals:[...] Es gribu teikt tikai to, ka cenzūra šeit ir ļoti stingra. Nedomājiet, ka mēs esam brīva valsts, kurā var runāt visu, ko grib. Mēs varam runāt, bet to nedrukās un nerādīs televīzijā. Es jums nevaru ne izstāstīt, cik dzelžainā kontrolē te viss tiek turēts, un cilvēki sāk par to aizdomāties. [...]

Par frāzi “In God we trust” uz ASV dolāra:

Gors Vidals: [...] Mums te notiek lielas diskusijas par to, kā uz ASV dolāra parādījās vārdi “In God we trust”. Šie vārdi tur pārādījās pār Tomasa Džefersona un un citu valsts dibinātāju līķiem, jo vairākums no viņiem neticēja Dievam un uzskatījas, ka baznīcai jābūt šķirtai no valsts. Visi amerikāņi, šķiet, domā, ka šo vārdus uz naudas uzrakstīja Džordžs Vašingtons. Nē, tos tur uzrakstīja Dvaits Eizenhauers, la dabūtu savā pusē dienvidnieku, baptistu sludinātāju balsis. [...]

Līdzīgi ieraksti

Tagi: , ,
Tēmas Citāti, Politika | Nav komentāru »

Kurš pirmais teica “Mīlu šo valsti, bet neieredzu šo valdību!” ?

Autors egleskoks @ 21 septembris, 2012

Teiciens “Mīlu šo valsti, bet neieredzu šo valdību” jau kādus 3-4 gadus cirkulē Latvijā, un tiek uzskatīts par vietējas izcelsmes ideju. Taču izrādās, tā autors ir Džeimss Trafikants, ASV Parstāvju palātas loceklis no demokrātu partijas. Savulaik aktīvi cīnījās pret ASV Valsts Ieņēmumu dienesta visatļautību un kritizēja Federālās Rezerves un ebreju ietekmi ASV valdībā. Par ko arī tika iesēdināts uz 7 gadiem, iznāca no cietuma 2009. gada septembrī.

“Mīlu šo valsti, taču neieredzu šo valdību” ir atrodams ASV 2002. gada Pārstāvju palātas arhīvos, runas fragments citēts CNN pārraidē, no kurienes izplatījies tīmeklī un bieži lietots angliski runājošo vidū.

Dokuments no ASV Pārstāvju palātas, 2002. gada 18. jūlija Dž. Trafikanta runa, 16. lappuse:

When Federal judges removed God from the pledge of allegiance, Federal judges welcomed Satan. We have an aristocratic judiciary who is only concerned about it being investigated by the FBI and the IRS. They cater to them. They are scared to death of them. And you’d better put that in order.
I broke no laws. You expel me, I will go down in history as an expelled Member. But you know what? I have a very clear conscience. I am proud to be an American. I hate the government and love America, and the part of the government I hate is what I told you earlier, that executive branch that scares the American people.
And let me close by saying, no American should be afraid of our government. It is our government, and you should help take it back. I think the Republicans can do that. I think the Democrats want to do that, and I think they are going to take back the House, and somebody better sure as hell do that, because the American people are beginning to distrust, not just fear. From fear and distrust comes hate and, God almighty, where are we going to end up?

Tulkojums:

Izslēdzot no sava uzticības zvēresta Dievu, Federālie tiesneši deva vaļu Sātanam. Mums ir aristokrātu tiesas, kuras baidās tikai no Federālā Izmeklēšanas Biroja un Ieņēmumu dienesta izmeklēšanām. Tiesas viņiem kalpo un nāvīgi baidās. Šī lietu kārtība ir noteikti jāmaina.

Es neesmu pārkāpis likumus. Izmetiet mani, un ieiešu vēsturē kā izslēgtais pārstāvis. Bet ziniet ko? Mana sirdsapziņa ir pilnīgi tīra. Es lepojos, ka esmu amerikānis. Es ienīstu valdību un mīlu Ameriku, un ienīstu to valdības daļu, par kuru jau runāju iepriekš, no kuras amerikāņi baidās – izpildvaru.

Nobeigšu ar domu, ka nevienam pilsonim nevajadzētu baidīties no savas valdības. Tā ir musu valdība, un jums tā ir jāpalīdz atgūt. Domāju, ka Republikāņi to var.  Domāju, ka Demokrāti to vēlas, un viņiem pārstāvju palāta ir jāatgūst, kādam tas taču jāizdara, pie velna! Jo amerikāņi ne tikai baidās, viņi arī zaudē ticību valdībai. No neuzticēšanās un bailēm ceļas naids, un Dievs sazin, kur tas novedīs?


Vairāk par Trafikantu un ASV naudas lietām var palasīt “ASV pilsoņi un viņu īpašums ir nodrošinājums valsts parādam” (angliski).


Līdzīgi ieraksti

  • Nav līdzīgu ierakstu

Tagi: , , , ,
Tēmas Citāti, Politika | 1 komentārs »

Seminārs “Vietējās ekonomikas stiprināšana”

Autors egleskoks @ 17 jūlijs, 2012

Sestdien, 21. jūlijā 11:00 aicinām Tevi uz semināru “Vietējās ekonomikas stiprināšana”.

Semināru vadīs  Bernards Džoiss (Bernard Joyce) no Īrijas, kurš ir uzkrājis lielu pieredzi ekonomiskās ilgtspējības jomā, strādājot par lauku kopienu attīstības konsultantu Īrijā.  Bernards rādīs prezentāciju par dažādiem scenārijiem attiecībā uz naudas un resursu plūsmu cauri vietējai kopienai, kas vietējo izaugsmi var ietekmēt pozitīvi. Pasākuma otrajā daļā paredzēti uzdevumi un diskusijas par risinājumiem.

Semināra tēmas:

- cik bagāti mēs esam? Cik bagāti varētu būt?
- kur paliek mūsu novadam cauri plūstošie naudas resursi?
- kā paturēt resursus vietējā apritē?
- kāpēc mums vajag spēcīgas vietējās ekonomikas?
- kāda ir mana loma vietējās ekonomikas stiprināšanā?

- pozitīva nākotnes vīzija novadam;
- metodes vīzijas sasniegšanai;
- pārmaiņu iniciatīvu loma;
- ilgtspējīga un zaļa novada attīstība.

Seminārā tiks nodrošināts daļējs tulkojums latviešu valodā.

Ieeja par ziedojumiem

Norises vieta un laiks:
Ikšķiles novada pašvaldības Dienas centrs Daugavas prospektā 34 (100 m no Ikšķiles dzelzceļa stacijas)
21. jūlijā plkst.11:00-13:00

Pasākumu rīko biedrība: „Ikšķiles pārmaiņu iniciatīva” sadarbībā ar Ikšķiles novada Dienas centru.

Vēlot saulainu un zaļu vasaru,
Artūrs Polis
tel. 29656778

Biedrība „Ikšķiles pārmaiņu iniciatīva”
www.parmainupilseta.wordpress.lv

Līdzīgi ieraksti

  • Nav līdzīgu ierakstu

Tagi: , , ,
Tēmas Pasākumi | Nav komentāru »

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija