Egleskoka emuārs

Rick Simpson

Reiz Kanādā dzīvoja kāds cilvēks, vārdā Rickey Logan Simpson. 1997. gadā ieguva galvas traumu ar paliekošām sekām, kuras vajadzēja ārstēt ar zālēm. Un zālēm bija nelāgi blakusefekti. Padzirdējis par marihuānas (Cannabis indica, Indijas kaņepe) smēķēšanu ārstnieciskos nolūkos, Rikijs izmēģināja arī šo lietu, katru dienu izsmēķējot pa cigaretei. Galu galā, galvas trauma tika izārstēta, un zāļu blakusefekti arī. Viņa ārsts ieteica marihuānas smēķēšanu pārtraukt, un Rikijs sāka kaņepes audzēt pats, no tām ar vārīšanu iegūstot tetrahidrokanabinolu saturošu eļļu, ko arī lietoja smēķēšanas vietā.

Neilgi pēc tam viņam konstatēja bazālo šūnu audzēju, visbiežāk sastopamo ādas vēža veidu. Par spīti operācijām, tas turpināja attīstīties. Rikijs slimības skartās ādas vietas ierīvēja ar sevis iegūto kaņepju eļļu. Neilgā laikā visi vēža perēkļi pazuda. Rikijs izdarīja secinājumu, ka kaņepju eļļa ir daudz iedarbīgāka par smēķēšanu.

Nu viņš savu eļļu ieteica arī kaimiņiem, kuri tāpat kā viņš bija cilvēki gados ar dažām slimībām. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Īpatnēja ziņa Dienas Biznesā: kāds gatavojas organizēt vīngliemežu (Helix pomatia) eksportu no Latvijas. Kuldīgā jau esot atvērta audzētāju skola.

Parka jeb īstais vīngliemezis (Helix pomatia)

Vispār laba doma. Daļā Latvijas, kur augsnē ir daudz kalcija, tie ir uzmācīgi kaitēkļi, kas kāpostus un citus dārzeņus noēd pa tīro. Un labi vairojas, neskatoties uz centieniem šamējos iznīdēt. Tātad audzēšanai labvēlīgi apstākļi. Pats esmu pieredzējis šādu “kariņu” savā nelielajā dārzā.

Ja lietuvieši vīngliemežus iepērk par 50 santīmiem kilogramā, tad gan jau mūsējie lētāk par 40 diez vai maksās. Maziem bērniem būs, ko darīt vasarā, ja citādi nevarēs piepelnīties.

Deviņdesmito gadu sākumā, kad vēl studēju, fakultātē par šotēmu dzirdēju diskusijas: jāskatās, vai tikai pēc spēcīgas aplasīšanas neiznīks. Toreiz vienu gadu atļāva eksportēt 20 tonnas. Acīmredzami, neiznīka.

Kaut kad pavasarī nejauši uzdūros publikācijai internetā, saskaņā ar kuru Latvijā esot vairāki simti zemnieku saimniecību, kas audzē vīngliemežus. Nezinu, taču līdz šim kaut kā nav nācies dzirdēt. Teorētiski, vīngliemeži ātri vairojas, jo ir hermafrodīti, ātri aug (ņemams izmērs jau otrajā gadā) un ēd augus, ko cilvēki nevar ēst. Un dabisko ienaidnieku arī neesot pārāk daudz.

Lai nu izdodas iecere. Mazāk par 100 tonnām starptautiski nevarot pārdot…

Pavisam īsi: tas, kas tagad notiek Latvijā, ir loģiskais iznākums varas attiecībām ar tautu, ja trūkst atgriezeniskās saites starp tautu un valdību. Ir viena saite, kad valdība ietekmē tautu, taču otrā, kad tauta ietekmē valdību, ir ļoti novājināta. Principā, katras varas sapnis ir vienvirziena saite: varas turētājs dara, ko grib, bet viņam par to nekas nav. Pat sirdsapziņas pārmetumu. Loģiskais iznākums vienmēr ir nolaišanās līdz intelektuāla, egocentriska plēsēja līmenim.

Nupat jau esam nonākuši pie tā, ka Latvijas tautu politiķi vaino visos savos nodarījumos. Šī tendence novirzīt atbildību vērojama jau kādus pēdējos 10 gadus, un tikai pieņemas spēkā. Un daži naivi ļautiņi, daudzi no kuriem spļaudās Delfi.lv komentāros, savai vainai tic ar visu savu naivo sirdi, nenojaušot, ka tā vara ir iecerējusi, tā tiek veidota sistēma. Mea culpa, mea maxima culpa.

Par šo tēmu Latvijā ir labi uzrakstīts šeit: Tautas varas vertikāle

Un vēl, viela pārdomām, par varu. Rakstiņš ir par arhetipiem, to simbolu izmantošanu manipulācijās ar cilvēkiem. Un viens no šādiem arhetipiem ir kopēja upurēšana, kas emocionāli un psihiski saista dalībniekus. Daudzi varas struktūrās iesaistītie nodarbojas ar upurēšanu tādā vai citādā veidā. Tā var būt teatralizēta ceremonija, un tā var būt reāla kāda cilvēka vai grupas nogalināšana vai iznīcināšana sociāli vai materiāli. Kāpēc? Šķiet, ka upurēšanas mērķis ir saliedēt grupu un mazināt, vislabāk pilnīgi iznīcināt grupas locekļu individuālo sirdsapziņu. Daudzas noziedznieku grupas jaunajiem dalībniekiem liek nogalināt kādu, tā vai citādi. Pēc būtības, tā ir upurēšana.

Uzmanieties, ja kāds no varas cilvēkiem piedalās kaut vai simboliskā upurēšanā. Tas nozīmē centienus atbrīvoties no sirdsapziņas. Iespējams, dvīņu torņu nogāšana arī bija 2000 cilvēku upuris, un vienlaikus priekš tautas arhetipiskā simbolisma pilns psiholoģiski graujošs notikums.

Controlling The Minds Of The Masses: How It Is Done And Why

Šorīt kopā ar pēdējiem sapņiem ienāca maza, smuka idejiņa: mums, pašreizējās Latvijas Republikas iedzīvotājiem, jādibina jauna valsts. Dibināsim to pašreizējās Latvijas Republikas teritorijā, tādējādi latviešiem nekur nebūs jābrauc labākas dzīves meklējumos. Tēlaini runājot, pārcelsimies ar visu savu zemi uz citu juridisko personu, nodarbosimies paši ar savas zemes kolonizāciju. Nekādas vardarbības, mainīsim savas zemes iekārtu mierīgi un kulturāli, tā būs labāk lielākajai daļai cilvēku.

Nosauksim šo veidojumu par Latvijas Trešo Republiku. Tai būs pavisam citāda valstiskā iekārta kā Latvijas Republikai. Kāda tieši, to mēs izdomāsim pa ceļam, nemaz nešaubos. Daži pamatprincipi ir skaidri jau tagad: Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Mums ir tā saucamā “vietējā elite” – bagātu cilvēku slānis ar politiskiem kontaktiem, kas patiesībā stūrē Latvijas valsti. Izskatās, ka viņiem ir pilnīgi pie vienas vietas, kas notiek ar Latviju un tās iedzīvotājiem, kamēr viņi paši var netraucēti pelnīt un čupoties savā starpā. “Greed is good”, jeb “Alkatība ir laba”, kā saka neoliberāļi. Ja noreducē līdz skaitļiem peļņas/ieņēmumu tabulā, nav nekādas dižās starpības, cik īsti ir bezdarbnieku, ja vien peļņa nemazinās. Ja nu galīgi viss brūk, vienmēr taču var emigrēt – parādā taču paliks valsts, nevis katrs atsevišķi.

SVF sēž tieši tādi paši brālīši, tikai ar citu mērogu. Arī viņiem ir pilnīgi pie vienas vietas, kas notiek Latvijā, ja tikai viņu pārstāvētajām bankām tiek atdoti parādi kopā ar procentiem. Un paņemt viņi mācēs, Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Pēdējā gada notikumi ir uzskatāmi parādījuši, ka mēs vairs neesam nacionāla valsts. Jo nacionāla valsts ir tāda, kurā nācijas etniskās, kultūras, politiskās un ģeogrāfiskās robežas ir vienotas, un tādējādi valstī valda zināma vienprātība attiecībā uz pamatvērtībām, un ir viegli veidot politiku, kas aizstāv šo vērtību sistēmu.

Jau ilgāku laiku mūsu valsts neaizstāv savas intereses, vai aizstāv tās tikai šķietami. Mēs esam pievienojušies ES, atdodot tiesības lemt par daudzām svarīgām lietām ES. Pirmā un galvenā atdotā tiesība ir tiesība veidot neatkarīgu finanšu politiku, jo kopš 2006. gada Latvijas Banka ir ES centrālo banku sistēmas locekle un tās pienākums ir ievērot ECB norādījumus un normatīvos aktus. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Herman Van Rompuy un Baronese Eštona

Nu tad tā, brālīši. Ir iecelts jaunais ES “prezidents”, kas ir kārtējais solis jaunas PSRS tipa organizācijas virzienā.

Tante ES ārlietu ministres amatā ir pavisam garām, kaut kāda no nezin kurienes izvilkta, nav pat nevienu vēlētu amatu ieņēmusi. Tas nekas, ka baroneses tituls.

Toties Hermanis ir nelāgu lietu pilns, esot baisi pārliecināts federālists un talantīgs diplomāts. No kā var secināt, ka viņa uzdevums ir mūs maigi pārliecināt, ka visiem kopā būs labāk, vienotā nodokļu sistēmā, ar vienotu ES himnu, ES karogu un iespējams, pēc pārdesmit gadiem – vienotu ES valodu. Galu galā, visas nesaskaņas taču ceļas no atšķirībām, vai ne? Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Šī ir mana uzruna Tev, latviešu tauta, valsts dibināšanas svētkos. Esmu parasts ierindas pilsonis, kas interesējas par politiku un mēģina saprast, kas vispār notiek. Aina, ko redzu, veidojas visai nepievilcīga, taču savā būtībā tā ir tipiska un atkārtojas visās pasaules malās un laikos.

Cilvēki vienmēr ir cīnījušies par varu. Šī cīņa ir mūsu mantojums no dzīvnieku pasaules. Kopš mēs esam sākuši domāt, šī cīņa ir kļuvusi arvien izsmalcinātāka, cilvēkiem apvienojoties karapūļos un karaspēkos, veidojot valstis un dažāda cita veida organizācijas. Varai pašai par sevi nav jēgas; vara ir tikai līdzeklis dažāda veida resursu iegūšanai. Gudrākie to saprata pirmie, un par savu ieroci arvien vairāk izmantoja prāta spēku. Par galveno ieroci šajā cīņā kļuva nauda. Ar naudu var algot armijas un uzpirkt karavadoņus, un ar naudu var izpostīt zemes bez jebkādas vardarbības pielietošanas. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Dzīvoja reiz Maikls Krihtons. Gudrs un produktīvs cilvēks bija, ar izcilību beidza Hārvadas Universitāti, galvenās interešu sfēras – bioloģija, medicīna, antropoloģija un programmēšana. Sarakstījis arī grāmatas, no kurām vienu esmu lasījis agri jaunībā – “Andromēdas celms”. Laba grāmata bija. Un piedalījies arī vairāku filmu uzņemšanā, tai skaitā “Juras laikmeta parks”.

Tātad, vismaz stulbumā un nespējā mēs viņu apvainot nevaram, ja vien paši neesam tādi. Turpat viņa saitā ir eseja, “Vides aizsardzība kā reliģija“. Dažas ļoti labas idejas, kuras man manāmi lika aizdomāties par notiekošo. Iesaku izlasīt oriģinālu angļu valodā. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Nupat pa Radio SWH dzirdēju, ka Apinis ieteicis ieviest akcīzes nodokļus cukuram un sālij, rūpēs par iedzīvotāju veselību. Un ne jau pats sadomājis, Apinis atsaucas uz “Eiropas krīzes konferences rekomendācijām, kurās cita starpā valstu vadītājiem ieteikts arī: “Izmanto iespējas un cel nodokļus tabakai, alkoholam, cukuram un sālij.” (Citēju Delfi.lv)

Tā teikt, ja negribat paši veselīgi dzīvot, tad piespiedīsim. Lai arī esmu par veselīgu dzīvesveidu, tomēr neiebilstu, ja kāds vēlas tīšām bojāt savu veselību. Galu galā, tā ir viņa izvēle. Un ko darīt tad, ja nu pēkšņi modernā medicīna nokļūdās tīši vai netīši un par veselīga dzīvesveida stūrakmeni sāk uzskatīt, piemēram, gulēšanu ne vairāk par 4 stundām diennaktī? Izdosim valdības verdiktu, ar kuru darba diena sākas piecos no rīta? Nešaubos, ka arī to varētu motivēt ar rūpēm par iedzīvotāju veselību, valsts naudas taupīšanu un sazin ko vēl ne. Lasīt pārējo ieraksta daļu »