Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

Arhīvi 'Globālās problēmas' Tēma

What is Anonymous? What is “The Plan”?- LV subtitri

Autors egleskoks @ 29. Sep 2011

Jau kopš jūnija vidus notiek pasaules mēroga akcija, ko ierosināja Anonymous. Kas tas tāds, var uzzināt zemāk redzamajā filmā, kurai piekabināju latviešu subtitrus (paldies par ideju jāsaka rakstam par Anonymous un ‘united as one, divided by zero’).

Dažas citas filmiņas var tēmu var pavērot un iztulkot subtitrus http://dotsub.com/user/theanonymousmovement. Par dažādām Anonymous akcijām un to iznākumiem sīkāk var uzzināt http://www.whatis-theplan.org.
Viena no skaļākajām līdzīgām akcijām, par kuru prese ziņoja maz, ir Occupy Wallstreet. Tur dalību ņēma arī Anonymous atbalstītāji.

Tagi: , ,
Tēmas Globālās problēmas | Nav komentāru »

Ko pat zinātnieki baidās teikt par Meksikas līča naftas noplūdi

Autors egleskoks @ 16. Jūn 2010

Lasot www.lifeaftertheoilcrash.net, uzdūros saitei uz rakstiņu Globalresearch.ca, kas saucas “What US Scientists Are Forbidden To Tell The Public About The Gulf“, savukārt pārpublicēts no rense.com. Mēģinot to atvērt uz globalreserch.ca, rakstiņš ir dzēsts. Kas liek domāt, ka tur tiešām kaut kas interesants ierakstīts, tāpēc sameklēju to Gūgles kešā. Un tik tiešām, tur stāstītais paredz visai nepatīkamas sekas. Pareizāk sakot, ļoti nepatīkamas.

Tālāk īss pārstāsts latviešu valodā, ar sekojošu oriģinālrakstu angliski, lai tautieši var izlasīt.

==========================

Naftas platformas un naftas noplūde Meksikas līcī, karte. Avots: http://www.flickr.com/photos/50065183@N06/4593362250/

Naftas platformas un naftas noplūde Meksikas līcī, karte. Avots: http://www.flickr.com/photos/50065183@N06/4593362250/

Meksikas līcī nafta noplūst ar ātrumu 80 – 100 tūkstoši barelu dienā. Naftas barels ir apmēram 159 litri, tātad tie ir vismaz 12720 kubukmetri jēlnaftas dienā. Spiediens, ar kādu nafta plūst ārā no urbuma, ir no 20,000 līdz 70,000 PSI, kas atbilst 1360-4760 atmosfērām (vieglā automobiļa riepā ir 2-3 atmosfēras, maģistrālajos gāzes vados līdz kādām 70 atmosfērām). Šādu spiedienu ir grūti savaldīt un ierobežot. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Tagi: , ,
Tēmas Globālās problēmas | 3 komentāri »

Oglekļa kvotas: jaunā finansu sistēma?

Autors egleskoks @ 28. Jan 2010

Šķiet, ka beidzot ir rasts sakarīgs izskaidrojums globālās sasilšanas idejas slēptajam finansiālajam izdevīgumam. Līdz šim likās, ka saceltais tracis ap, ak šausmas, cilvēku piedūmoto planētu ir tikai labu gribošu, taču maz ko saprotošu vides aizsardzības aktīvistu histērija. Kas prot lasīt angliski, vara uzreiz skatīties Carbon Currency: A New Beginning for Technocracy? un manis rakstīto izlaist. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Tagi: , ,
Tēmas Globālās problēmas | 7 komentāri »

Vides aizsardzības reliģija

Autors egleskoks @ 16. Nov 2009

Dzīvoja reiz Maikls Krihtons. Gudrs un produktīvs cilvēks bija, ar izcilību beidza Hārvadas Universitāti, galvenās interešu sfēras – bioloģija, medicīna, antropoloģija un programmēšana. Sarakstījis arī grāmatas, no kurām vienu esmu lasījis agri jaunībā – “Andromēdas celms”. Laba grāmata bija. Un piedalījies arī vairāku filmu uzņemšanā, tai skaitā “Juras laikmeta parks”.

Tātad, vismaz stulbumā un nespējā mēs viņu apvainot nevaram, ja vien paši neesam tādi. Turpat viņa saitā ir eseja, “Vides aizsardzība kā reliģija“. Dažas ļoti labas idejas, kuras man manāmi lika aizdomāties par notiekošo. Iesaku izlasīt oriģinālu angļu valodā. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Tagi: , , ,
Tēmas Globālās problēmas | 2 komentāri »

Štiglics: nekas nav beidzies

Autors egleskoks @ 21. Sep 2009

Ja var ticēt plaši pazīstamajam Nobela prēmijas laureātam un ekonomistam Džozefam Štiglicam, ar pasaules ekonomiku nekas vēl nav kārtībā, jo milzīgās naudas summas, ko dažāduvalstu valdības ir iegrūdušas svarīgākajās un lielākajās bankās, lai veicinātu kreditēšanu un glābtu pašas bankas, tajās bankās arī ir palikušas, vai vēl ļaunāk – dažādos vairāk vai mazāk mahinatīvos veidos ir sadalītas kā akcionāru un/vai izpilddirektoru ienākumi. Tāpēc pašas bankas ir vēl nestabilākā stāvoklī kā gadu iepriekš un pasaules ekonomikā ir sagaidāmi vēl daudzi negaidīti pagriezieni. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Tagi: , ,
Tēmas Globālās problēmas | 1 komentārs »

Dzimstības kontrole, Džons Holdrens un Baraks Obama

Autors egleskoks @ 29. Aug 2009

Kāds tam visam sakars?

Baraks Obama ir pasaules spēcīgākās un ietekmīgākās valsts prezidents, vismaz formāls valsts vadītājs.

Džons Holdrens ir zinātnieks, kurš iestājas par masveida iedzīvotāju vakcināciju. 1977. gadā kopā ar diviem citiem autoriem publicējis grāmatu “ECOSCIENCE” par pārapdzīvotības problēmas risinājumiem, iesakot piespiedu abortus, piespiedu sterilizāciju, izplatot medikamentus ar pārtiku un ūdeni,  un to bērnu piespiedu adopciju citās ģimenēs, kas dzimuši vientuļajām mātēm. Lai to visu īstenotu, jāievieš globālā pasaules policija. Nekad nav teicis, ka atsakās no saviem uzskatiem šajā jautājumā.

Un Džons Holdrens pašlaik ir Obamas padomnieks zinātnes jautājumos, tā saucamais Science Tzar. Cilvēks, kurā prezidents ieklausīsies. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Tagi: , , , ,
Tēmas Globālās problēmas | 4 komentāri »

Dmitrijs Orlovs par tuvāko nākotni

Autors egleskoks @ 18. Jūn 2009

Dmitrijs Orlovs ir viens no interesantākajiem un sakarīgākajiem autoriem, kas raksta par mūsdienu finansu krīzi un tuvāko nākotni. Šoreiz labs, diezgan pagarš rakstiņš “Definancialization, Deglobalization, Relocation” viņa paša blogā, ar dažiem slaidiņiem.

Finansu krīze attīstas pilnā sparā, un tā ir sekas naftas ieguves ierobežojumiem, jo vieglāk iegūstamā nafta ir izmantota un turpmāk tās ieguvei vajadzēs arvien vairāk resursu. Naftas ieguves lietderības robeža ir 25% no iekšzemes kopprodukta – ja tās ieguvei ir jāpatērē vairāk, tas vairs neatmaksājas.

Pašreizējā sabiedrība centīsies nemainīties, izvairīties no izmaiņām par katru cenu, tādēļ atlikušie resursi tiks izniekoti bezjēdzīgos mēģinājumos “atdzīvināt ekonomiku”. Taču ekonomika nav atdzīvināma, jo tā darbojas ar naftu, kuras vairs nav. Krīze ir sākusies, un tā nebeigsies nekad: tehnoloģiju uzturēšana prasa naftas resursus tiešā veidā (remonti, daļu izgatavošana) un netiešā (strādnieku barošana, izglītošana – kas mācās, tas nestrādā, taču ēst grib). Ja sabiedrība vēlētos mainīties, vislielākie zaudētāji būs tie, kas sistēmas ietvaros dzīvo vislabāk, kas to vada – lielie biznesmeņi un valdības aparāts. Tāpēc arī centieņi neko nemainīt turpināsies līdz pēdējam brīdim, ko arī varam novērot, ja vērojam Latvijā notiekošo.

Tāpēc sistēma sabruks neatkarīgi no politiķu centieniem. Agri vai vēlu, “civilizētajai” sabiedrībai būs jāpāriet uz ilgtspējīgu dzīvesveidu, kas nesagrauj vidi, kurā dzīvojam. Nav jēgas turpināt ieguldīt spēkus esošā dzīvesveida turpināšanai, jo tas nozīmē skriet arvien pieaugošā ātrumā pēc arvien sarūkoša burkāna. Jēdzīgākais, ko var darīt, ir ieguldīt savās zināšanās un prasmēs, lai varētu iztikt bez “augstajām tehnoloģijām”, iepirkt zemi, kur varētu dzīvot viens vai ar bērniem, un meklēt līdzīgi domājošu cilvēku kompāniju, jo grupas atbalsts krīzes situācijās ir ļoti svarīgs.

Nākotne ir barteram, jo nauda ir abstrakcija, ar ko ir viegli manipulēt. Vai tiešām, to vēl redzēsim.

Pašlaik tehnoloģiskā civilizācija ir iznīdējusi savvaļas cilvēkus, kuru prasmes būs ļoti noderīgas. Kartupeļi un kukurūza nelietīgi izmanto cilvēkus, lai vairotos uz mūsu rēķina :D

Pašreizējais stāvoklis

Pašreizējais stāvoklis

Barters

Barters

Tagi: , , , , ,
Tēmas Globālās problēmas | 2 komentāri »

Saūda Arābijas naftas ieguve mazāka nekā plānots

Autors egleskoks @ 27. Apr 2009

Saūda Arābijas Naftas ministrs Ali Al-Naimi ir darījis zināmu, ka valsts naftas ieguve ir mazāka nekā plānots, 7,79 miljoni barelu dienā plānoto 8,1 miljonu vietā. Prognozējama rezervju samazināšanās.

Saūda Arābija ir OPEC līderis, OPEC savukārt piegādā ap 40% pasaules naftas.

Ko tas nozīmē priekš mums? To, ka naftas krājumi nav bezgalīgi un naftas cenu svārstības ir sagaidāms rezultāts, kad naftas visiem nepietiek un notiek cīņas ap atlikušo. Neskatoties uz pasaules ekonomisko krīzi, naftas aizvien nepietiek, tās cena nekrītas. Pie kā novedīs divu krīžu mijiedarbība, resursu krīzes un finanšu krīzes, ir grūti paredzēt.

Piezīme 2011. gada 7. februārī.

Saūda Arābija intensīvi manipulē ar naftas cenām peļņas maksimizācijas nolūkos. Tas ir iespējams, jo Saūda Arābija ir viena no lielākajām naftas ieguvējām ar pietiekami lielu ietekmi uz globālo naftas tirgu.

Tagi: , ,
Tēmas Globālās problēmas | Nav komentāru »

Kāds sakars "Globālajai sasilšanai" ar naudu?

Autors egleskoks @ 7. Mar 2009

Mūs joprojām turpina biedēt ar globālās sasilšanas izraisītajiem draudiem cilvēcei, taču draudētāji aizmirst piebilst, ka šādas bažas ir jau vismaz 100 gadus senas, un joprojām nav piepildījušās. Jā, klimata izmiņas notiek, kā tas ir noticis jau miljoniem gadu, un cilvēka loma šai procesā ir stipri tuva nullei. Kāpēc, par to var palasīties šajā blogā.

Ne mazāk interesants ir jautājums, kāpēc kādam ir izdevīga panikas celšana par cilvēces drīzo bojāeju no karstuma vai aukstuma, vai abiem kopā?

Globālā sasilšana ir “globāla problēma”, tātad jārisina globāli. Ne jau velti problēma šādi nosaukta, lietojot vārdu “globāls”. Globālam risinājumam ir vajadzīgi globāla koordinācija un resursu mobilizācija, tādēļ rodas burvīgs iegansts uzlikt nodokli visiem un visam, kas jebkādā veidā izdala CO2, metānu un citas “briesmīgi kaitīgas” gāzes. Un ja kāda cilvēku grupa vai valsts atsakās ar savu maksājumu atbalstīt kopējo glābšanas pasākumu, ir ļoti labs iegansts vērsties pret tiem ar sankcijām vai par karu. Nedrīkst taču apdraudēt kopējo izdzīvošanu! Lūk, arī nauda.

Ir viens labs rakstiņš par Austrālijas govīm un aitām. Austrālijas lauksaimniecības ministrs izdomājis bīdīt pētījumus, lai iegūtu tehnoloģiju, kas darītu govju un aitu pirdienus un atraugas videi draudzīgākas, talkā ņemot arī ģenētisku modificēšanu. Klasisks valsts naudas šķērdēšanas piemērs. Tiesa, nedaudz skaidrākās galvas ierosina vairāk audzēt ķengurus, kuru zarnu trakts tik daudz gāzu neražo.

Ļoti iespējams, pēc gadiem desmit mums uztieps šādas ģenētiski modificētas govis, lai “cilvēces glābšanas vārdā” iegūtu vēl lielāku kontroli pār mūsu pārtikas ražošanu. Beigās iestāsies situācijā kā Dž. Rodāri “Sīpoliņā”, kad ļaudīm jāmaksā par lietu, kas līst, un gaisu, kuru tie elpo.

Tagi: , , ,
Tēmas Globālās problēmas | 6 komentāri »

Kurā valstī nav problēmu ar bankām? Kanādā!

Autors egleskoks @ 14. Feb 2009

Kanāda ir viena no valstīm, kuru neskar banku problēmas. Kāpēc, tas apskatīts šajā nelielajā rakstiņā. Ja īsi, tad kanādiešiem nepatīk riskēt un viņu politiķi ir nedaudz atbildīgāki pār pārējo valstu amatabrāļiem. Un prognozē ne tikai īstermiņā.

Jā, Artūrs iesūtījis ziņu par vēl vienu valsti, kur nav krīzes: Albānija. Cēlonis – iedzīvotāji neuzticas ne valstij, ne bankām, un visu, kas ir, glabā skaidrā naudā. Un uz kredīta nedzīvo.

Tagi: , ,
Tēmas Globālās problēmas | 1 komentārs »

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija