Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

ES pagarina mūzikas autortiesības no 50 uz 70 gadiem

Autors egleskoks @ 11. Sep 2011

Pirmdien spēkā stāsies ES jaunais likums, kas autortiesību aizsardzību mūzikai pagarina par 20 gadiem, no iepriekšējiem 50 gadiem uz 70 (Avots: Music industry claims victory as EU extends copyright laws). Tam vajadzētu veicināt jauna satura radīšanu. Vismaz tāda ir formālā motivācija.

Man gan tas vairāk izskatās pēc sēdēšanas uz veciem lauriem. Kādam, kura ļoti labie ienākumi no populārām dziesmiņām tuvojas beigām, ir izdevies “pierādīt” likumdevējiem, ka tas viss ir kopējā labuma dēļ.

Un tagad padomāsim, vai ilgs autortiesību laiks veicina jauna satura radīšanu.

Pieņemsim, ka kāds cilvēks ir sacerējis jaunu dziesmiņu, kura kļūst ļoti populāra. Šis cilvēks Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Tagi: , ,
Tēmas Intelektuālais īpašums | Nav komentāru »

Polijas delegācijas bojāeja: ieguvēji un zaudētāji

Autors egleskoks @ 11. Apr 2010

Desmitajā aprīlī 10:56 pēc Maskavas laika pie Smoļenskas nolaižoties nogāzās Polijas delegācijas lidmašīna. Visi pasažieri gāja bojā. Starp upuriem bija daudz Polijas augsti stāvošu amatpersonu, tajā skaitā Polijas prezidents Lehs Kačinskis un viņa sieva, ārlietu ministra vietnieks, kultūras ministra vietnieks, vismaz divi prezidenta padomnieki, 12 palamenta locekļi, valsts bankas vadītājs Slavomirs Skrzipeks, armijas štāba priekšnieks un praktiski visas augstākās militārpersonas, ieskaitot flotes, sauszemes un gaisa spēku, kā arī speciālās nozīmes karaspēka komandierus; Aleksandrs Sšžiglo, nacionālā drošības biroja vadītājs.

Acīmredzami, ka Polijas valstij šo cilvēku zaudējums ir nopietns trieciens, un nav svarīgi, vai katastrofa bija tīši izraisīta, vai apstākļu sagadīšanās. No otras puses, poļu nāciju ši traģēdija saliedēs, tāpat kā līdzīgos apstākļos jebkuru citu tautu.

Polija ir viena no stabilākajām NATO jaunajām loceklēm, pati lielākā un militāri spēcīgākā. Acīmredzami, NATO šāds pavērsiens galīgi nav izdevīgs, ja spriežam pēc publiski pieejamās informācijas. Tieši otrādi, tas var nedaudz apgrūtināt līdzšinējo sadarbību.

Krievijai ir ilgstoši bijušas domstarpības ar Polijas valsti, Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Tagi: , , , ,
Tēmas Politika | 5 komentāri »

Solis atpakaļ, virziens – ESSR?

Autors egleskoks @ 20. Nov 2009

Herman Van Rompuy un Baronese Eštona

Herman Van Rompuy un Baronese Eštona

Nu tad tā, brālīši. Ir iecelts jaunais ES “prezidents”, kas ir kārtējais solis jaunas PSRS tipa organizācijas virzienā.

Tante ES ārlietu ministres amatā ir pavisam garām, kaut kāda no nezin kurienes izvilkta, nav pat nevienu vēlētu amatu ieņēmusi. Tas nekas, ka baroneses tituls.

Toties Hermanis ir nelāgu lietu pilns, esot baisi pārliecināts federālists un talantīgs diplomāts. No kā var secināt, ka viņa uzdevums ir mūs maigi pārliecināt, ka visiem kopā būs labāk, vienotā nodokļu sistēmā, ar vienotu ES himnu, ES karogu un iespējams, pēc pārdesmit gadiem – vienotu ES valodu. Galu galā, visas nesaskaņas taču ceļas no atšķirībām, vai ne? Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Tagi: , , ,
Tēmas Politika | 2 komentāri »

Godmanis par situāciju valstī un Eiropā

Autors egleskoks @ 7. Aug 2009

Interesanta intervija ar Godmani publicēta NRA, par pašreizējo krīzi un valdības rīcības motivāciju. Centrālās tēzes:

1. 2008. g. 21. oktobrī notika sēde, kurā Eiropas Padome pieņēma lēmumu, kas uzlika par pienākumu visām ES valstu valdībām nepieļaut nevienas sistēmas bankas bankrotu.  Tas viss tika nodrošināts ar vairāk nekā 200 miljardiem naudas, kas tika guldīta iekšā šajās bankās.

Kāpēc EP negribēja pieļaut nevienas bankas bankrotu? Arī banka ir uzņēmums, kam ir jābnkrotē, ja tas nespēj darboties. Acīmredzot bankām ir pārāk liels spēks, un tās ir panākušas, ka ir ārpus likuma.

2. Eiropas un arī pasaules lielākā daļā krīzes pārvarēšana notiek uz nenormālas valsts parādu palielināšanas rēķina. Mēs esam pilnīgi citā nometnē. Viņiem sociālpolitiski samazinājumi ir neiespējami. Visi runā par krīzi, bet turpina likt valsts sektorā algu klāt. Viņi vairo parādu un cer, ka ekonomika pati atdzīvosies, ka varēs naudu atdot.

Citiem vārdiem, cenšas izvairīties no deflācijas ar inflācijas palīdzību. Pensijas viņi nost ņemt nevar atļauties, momentā būs nemieri, taču mums to netieši liek darīt.

3. Uz mums skatās kā uz eksperimentālu laboratoriju. Kāpēc ar mums tik ilgi runā un darbojas? Vienkārši nevar saprast, vai šāds eksperiments iet cauri vai neiet.

Kaut ko līdzīgu esmu dzirdējis no The Wall Street Journal. Mēs esam pietiekoši sīki un maznozīmīgi, lai ar mums varētu eksperimentēt. Vai kāds vēl šaubās par ES nodomiem, draudzīgumu un to, ka mūs grūtā brīdī nepārdos?

4. SVF saka: jums jāsamazina algas, lai jūs varētu celt produktivitāti. Mēs sakām – mēs jau mazinām. Viņi saka – valsts sektorā jā, bet privātie? Mēs sakām – mēs nevaram viņiem uzdot samazināt algas.

Kāpēc jāmazina algas privātajā sektorā? Jo tas parauj līdzi visu pārējo ekomoniku, viss kļūst lēts un bankrotējošs, viss kļūst par vieglu laupījumu ārvalstu investoriem.

5. Valdībai nav iespēju nepiekrist kopumā, jo neviens cits mums naudu tā vienkārši neaizdos. Ja neredzēs, ka mēs to varam atdot. Bet, ja mums pārstās aizdot, te viss sagāzīsies.

Tātad mēs neesam finansiāli patstāvīgi, ja jau dzīvojam no viena parāda līdz otram. Nākotnē tas nozīmē vēl sliktāku situāciju, jo pārādu procenti izrauj resursus no mūsu ekonomikas.

6. SVF un EK uzskata, ka jūnija grozījumi ir bijuši tikpat sasteigti, mehāniski un lineāri kā decembra grozījumi. Tas nozīmē, ka tur apakšā nav ne strukturālu, ne finansiāli pamatotu reformu.

Tulkojums: SVF un EK nav sagaidījuši sev vēlamās strukturālās reformas, kas ļautu novājināt valsti tiktāl, lai varētu aizstāt vietējos parazītus ar viņējiem, privatizējot valsts dabiskos monopoluzņēmumus un pamatresursus. Valsts struktūras vēl eksistē.

7. Jebkuras sistēmas izmaiņas ir saistītas ar nenormālu pretestību no sistēmas uzturētājiem. Mēs pagaidām nespējam to pārvarēt.

Tas tā ir vienmēr bijis jebkurā birokrātijā. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc jau reiz radīta sistēma nespēj sevi reformēt no iekšpuses, un pārmaiņas iespējamas tikai tai sagrūstot.

Tagi: , , , ,
Tēmas Latvijas iekšpolitika un ekonomika | 2 komentāri »

Libertas.eu: vēl viena iespēja izteikties

Autors egleskoks @ 24. Apr 2009

Ir tāda organizācija, Libertas.eu, kas cīnās par lielāku ES procesu caurspīdīgumu. Iespējams, politiskā partija. Piemēram, par to, lai dažādi līgumi un konstitūcijas tiktu pieņemti ar dalībvalstu referendumiem, nevis kaut kur “augšās”, kuras, iespējams, nemaz nav vēlētas. Un pret ES neievēlētu prezidentu, kuram būs samērā lielas pilnvaras. Vienu no petīcijām var parakstīt šeit.

Lai kāda arī nebūtu šī organizācija, varbūt kontrolēta opozīcija, taču tā ir iespēja izpaust savu viedokli lielākam cilvēku lokam. Ir jābūt aktīviem, jāstāsta par savām domām un idejām, un mūs sadzirdēs. Ja jau dažādas reliģiskas un tām pielīdzināmas organizācijas, aktīvi darbojoties, spēj izbīdīt sev vismaz daļēji labvēlīgus lēmumus vienkārši ar savu aktivitāti, tad cilvēki ar ne tik specifiskām interesēm spēj vēl vairāk. Nevajag cerēt, ka viens komentārs daudz mainīs, taču tas ir ieguldījums kopējā lietā.

Libertas.eu blogs (nedarbojas) angļu valodā ir laba vieta, kur pasmelties idejas un ziņas eiroskeptiķiem, pie kuriem arī es sevi pieskaitu :) Piemēram, lūk algas un tamlīdzīgi Eiroparlamenta locekļiem, kādas tie saņems kopš jūnija, pēc vēlēšanām:

* Pamatalga €7,665 mēnesī (virs €90,000 gadā, nodokļu likme īpašā, 15%)
* Dienas nauda €298, pietiek ar klātbūtni(sanāk €1,500 nedēļā)
* Izdevumi par sekretāra darbu €4,202 mēnesī (€50,202 gadā), izdevumu pamatotība nav jāpierāda.
* Apmaksāti visi ceļojumu izdevumi biznesa klasē.
* Pensiju plāns “uz zelta paplātes”, ko garantē nodokļu maksātāji vairāk kā €200 miljonu apmērā.

Libertas.eu blogs latviešu valodā (nedarbojas)

Libertas.eu blogu lappuse (nedarbojas)

Piezīme 2012. g. 4. februārī. Izskatās, ka libertas.eu ir iznīcis. Sīkāk var palasīt http://en.wikipedia.org/wiki/Libertas.eu

Tagi: , , ,
Tēmas Politika | Nav komentāru »

Par to, kāpēc nedevalvēja latu

Autors egleskoks @ 1. Apr 2009

Atbilde, vai vismaz viens no atbildes variantiem par lata nedevalvēšanu, ir atrodams The Wall Street Journal publikācijā par Starptautiskā Valūtas Fonda politikas izmaiņām pēdējās krīzes ietekmē.

Izrādās, latu nedevalvēja tāpēc, lai mēs varētu atmaksāt savu parādu Rietumeiropas bankām – SVF ieteica devalvēt, taču ES un ECB bija pret. No sevis varu piemetināt, ka mums nav ne zelta un dimanta raktuvju, ne kakao plantāciju, pat ne daudz čaklu cilvēku, ar kuru palīdzību šo parādu varētu segt. Tāpēc nolēma mūs pietaupīt, la pavisam nenogalinātu slaucamo govi :)

Citāts:

“In Eastern Europe, the IMF generally limited its requirements for loans to cuts in spending. In Serbia, IMF economists criticized the country for failing to privatize state industries and neglecting exports, but they didn’t insist on a privatization program, as they had in Asia and Latin America. Serbia is in line to receive $4 billion in loans.

When Latvia requested loans(Tātad pieprasīja?!), IMF economists considered stipulating that the country devalue its currency, the lats, and end its peg to the euro. That would have made imports less affordable, but could have made the country’s exporters more competitive.

But after the European Union and European Central Bank pressed the IMF to keep the currency peg to make it easier for Latvia to pay debts to Western European banks, the IMF relented, say European and IMF officials. Instead of devaluation, the IMF settled for a steep cut in government salaries, which the Latvian government backed anyway.”

Tiešām reizēm ir izdevīgi būt tādam, no kura nav ko ņemt…

Tagi: , , ,
Tēmas Latvijas iekšpolitika un ekonomika | 1 komentārs »

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija