Egleskoka emuārs

Ja tā padomā, tad sekojošais varētu būt diezgan atbilstošs notiekošās krīzes traktējums. Galvenie punkti:

1. Naftas krājumus izsmeļ ātrāk, nekā prognozēts – ieguve krītas par apmēram 6-9% gadā.
2. Visa mūsdienu industriālā civilizācija balstās uz naftu. Ja tās sāk trūkt, civilizācija kļūst nestabila.
3. ASV ar saviem 5% pasaules iedzīvotāju patērē 25% visas iegūtās naftas. Secinājums – lai situāciju pasaulē uzlabotu, jāsagrauj pieprasījums ASV, sagraujot to ekonomiku.
4. Pie ASV ekonomikas sagraušanas piestrādā jau visu Buša prezidentūras laiku, ļaujot vaļu dažādiem varai pietuvinātiem spekulantiem. Viņi sev jau ir nodrošinājuši privātas drošības salas dažās Latīņamerikas diktatūrās.
5. Bušs pabeigs ekonomikas sagraušanu, un vietā nāks Obama, melnais prezidents. Cilvēki savā naivumā pataisīs viņu par grēkāzi, un secinājums, ko tie zemapziņā izdarīs, būs – melnie neko nespēj.
6. Savārītos sūdus būs jāizstrēbj mums, parastajiem cilvēkiem un ne tikai ASV.

Avots:

http://mikeruppert.blogspot.com/2008/09/what-really-happened-today_29.html

Kas rada vērtības? Tikai un vienīgi darbs apvienojumā ar resursiem. Tātad, ja resursu trūkst, tos daļēji var aizstāt ar darbu, taču darba produktivitāte krītas. Ja mums jāizvēlas starp pazeminātu produktivitāti un nestrādāšanu vispār, labāk ņemt pirmo.

Nodoklis, kuru uzliek darbaspēkam dažādos veidos, samazina padarītā darba rentabilitāti. No šāda viedokļa, nodoklis darbaspēkam no darba tirgus izslēdz darbus, kuriem ir maza pievienotā vērtība. Ja no saražotā produkta vēlas iztikt 3 personas – strādnieks, darba devējs un valsts, tur visiem var arī nepietikt.

Tātad, ja mēs vēlamies nodarbinātību apstākļos, kad daudzi darbi neatmaksājas, jāatceļ nodokļi darbaspēkam. Piemēram, palielinot neapliekamo minimumu līdz 500 ls un tamlīdzīgi. Pirmajā brīdī skatoties, valsts paliks bešā; taču nē, jo pievienoto vērtību būs jādala 2, nevis 3 daļās, kas nozīmē, ka radīsies vairāk līdzekļu patēriņam, no kura savukārt iekasē citus nodokļus, konkrēti PVN. Ietaupās arī sociālās izmaksas bezdarbniekiem utt. Parādās vēl viens interesants efekts: kļūst izdevīgi nedalīties ar darba devēju, ja tas ir iespējams, tādējādi pieaug pašnodarbināto skaits ar visiem jau iepriekšējā teikumā minētājiem pozītīvajiem efektiem.

Citiem vārdiem, ja visiem ir grūti, parazītisms ir jāierobežo, citādi arī paši parazīti var iet bojā kopā ar saimnieku.

Milzīgu banku bankroti ASV turpinās, un drīz jo drīz process nonāks arī līdz mums, nekur neizbēgsim. Kas un kā notiks, grūti pateikt, taču mūsu līdzšinējā dzīve mainīsies, tas nu ir skaidrs.

Cilvēki, kas no šiem procesiem saprot daudz, saka apmēram sekojošo…

http://mikeruppert.blogspot.com/2008/09/now-is-time-there-is-hope.html

Par to, kā plūst un grozās narkotiku nauda. Ļoti interesanti un aizraujoši. Derētu kādam pārtulkot latviski.

http://www.narconews.com/narcodollars1.html

Droši vien visi ir kaut ko dzirdējuši par pašmotivāciju: “Tev ir jātic”, “Sajūti, ka Tev jau ir”, “Iedomājies vēlamo visās detaļās” un tā tālāk. Cilvēki ir sarakstījuši kaudzēm grāmatu par pašmotivāciju (self-motivation), un turpina rakstīt, un sarakstīs vēl, jo ar šīs problēmas skaistu apgremošanu var labi nopelnīt.

Vienmēr esmu uzskatījis, ka noderīgas zināšanas var izteikt pāris teikumos, principiālā līmenī. Taču tā jau ir atsevišķa saruna.

Šis ir stāsts par visspēcīgāko pašmotivācijas metodi, kādu vien esmu izmēģinājis. Saku uzreiz, tā lieta darbojas.

Uzskrēju virsū pavisam nejauši, klausoties vienu lekciju ciklu par redzes un visas veselības uzlabošanu pēc Beitsa-Šičko metodes, krievu valodā. Cilvēku, vārdā Genādijs Šičko, reiz nodarbināja dažādu atkarību, galvenokārt alkoholisma, izcelsme un ārstēšana. Vai tam bija personisks iemesls, par to vēsture lai klusē

Īsumā, viņa ideja bija šāda: cilvēkus vide, galvenokārt citu cilvēku personā, programmē jau no bērnības, tajā skaitā uz alkoholismu un citiem nevēlamiem uzvedības veidiem. Ja cilvēks reiz ir programmēts, viņam ir grūti rīkoties pretēji šai programmai, ja vien pats nenodarbojas ar “atprogrammēšanu”, nelāgo paradumu aizstājot ar derīgu vai vismaz neitrālu.

Galvenais ir atprogrammēšanas metode, ļoti vienkārša savā būtībā. Vakarā, pirms gulētiešanas, kad acis pašas krīt ciet, paņem papīra lapu un raksti “vēlamo programmu”. Dienas nogurums prāta cenzūru atslābina, un rakstīšana ir process, kas piesaista ļoti daudz uzmanības, tāpēc uzrakstītie vārdi kalpo kā jauna programma, kuru smadzenes guļot apstrādā.

Vēlamā programma ir vienkārši veids, kā Tu plāno rīkoties problemātiskajā situācijā. Piemēram, ja Tev ir bail no suņiem, un tāpēc suņi Tevi sakož, raksti: Rīt es kaimiņa suņiem iešu garām mierīgi un uzsmaidīšu, jutīšos labi, jo suns tāds dzīvnieciņš vien ir. Ja arī tie rejot tuvosies, es reaģēšu mierīgi un pārliecināti, un tie liksies mierā. Un tādā garā. Jāraksta apgalvojumi, ko darīsi, nevis nedarīsi, un jāraksta bez saīsinājumiem.

Pats izmēģināju, intereses pēc. Jau pēc 3 dienām atradu veidu, kā bez pārmērīgas piepūles papildus piepelnīties, par ko arī rakstīju savā programmā. Alkoholismu pēc šīs metodes varot izārstēt apmēram pusgada laikā. Labākais ir tas, ka nav vajadzīga nekāda īpaša gribas piepūle, jo vienkārši no zemapziņas nāk ieprogrammētā vēlme, kurai vienkārši jāpaklausa.

Salīdzinot ar dažām lieteratūrā sastopamajām metodēm, kuru pamatā ir specifisks iekšējais monologs, šī darbojas daudz spēcīgāk un ātrāk. Taču princips līdzīgs.

Metode universāla un pielāgojama praktiski jebkam, no piespiešanas sevi mācīties līdz kļūšanai laimīgam un veselam.

“Capitalism is the astounding belief that the most wickedest of men will do the most wickedest of things for the greatest good of everyone.” –John Maynard Keynes

“Kapitālisms ir apbrīnojamā ticība, ka visļaunākie cilvēki veiks visļaunākās lietas, lai sniegtu vislielāko labumu visiem.” – Džons Meinars Keinss

Narkotiku ražotāji un izplatītāji ir cieši saistīti ar lielākajām bankām. Un tas ir saprotami, ja biznesa nolūks ir pēc iespējas lielākas peļņas gūšana. Šis mērķis gan narkotiku izplatītājiem, gan lielajām bankām ir kopīgs. Atliek tikai parūpēties par konkurences novākšanu un peļņas maksimalizāciju. Pārējais ir detaļas, kā smejies.

Avots: Drug money helps banks to stay afloat, jeb “narkotiku nauda palīdz bankām izdzīvot”. Agrāk par šo tēmu bija interesants raksts http://www.lifeaftertheoilcrash.net/Archives2008/September08.html, taču nu jau kādu laiku ir noņemts.

Vispār ticami, ja ņem vērā pasaules notikumus. Sanāk loģiskāk nekā tas, ko stāsta CNN un BBC. Uzreiz ir saprotams, kāda mārrutka pēc amīšiem Afganistāna ar visu nereāli mītisko Bin Ladenu un kāpēc Talebans kļuva par sliktajiem, kad sāka apkarot opija plantācijas. Cilvēka tiesībām šai kontekstā nav nekādas nozīmes.

#1) narcotics are the world’s third biggest industry behind only energy and weapons;
#2) the most profitable narcotics are (by far) heroin and cocaine;
#3) about 85% of the capital from the international narcotics trade ends up in Western banks;
#4) Afghanistan produces 90% of the world’s opium;
#5) Opium production in Afghanistan has smashed all previous records since the U.S. invaded just in time for planting season in 2001;
#6) the profits are typically deposited in off-shore banks and then laundered into the western banking system via low-interest loans for massive construction projects such as the massive condo-tower developments in Dubai and the massive exurban home developments in the American Sunbelt;
#7) As a result of numbers 1-6, capital influx from the narcotics trade is now as important to the western financial system as oil imports are to the western transportation and agriculture systems.

Tulkojums:

#1) Narkotikas ir trešais lielākais pasaules rūpals, atpaliekot tikai no enerģētikas un ieroču ražošanas;
#2) Vislielāko peļņu var iegūt no heroīna un kokaīna;
#3) Apmēram 85% no narkotiku tirdzniecības kapitāla nonāk Rietumu bankās;
#4) Afganistānā saražo 90% pasaules opija;
#5) Opija ražošana Afganistānā, kopš ASV iebrukuma 2001. gadā tieši pirms sējas, ir pārsniegusi visus iepriekšējos rekordus;
#6) Peļņa parasti nogulst ofšoru bankās un tiek atmazgājot ievadīta Rietumu banku sistēmā ar zemu procentu aizdevumu palīdzību lielu celtniecības projektu finansēšanai,  piem. milzīgie daudzdzīvokļu torņi Dubajā un plaši ārpilsētas māju projekti ASV;
#7) Punkti 1-6 ir izskadrojums tam, kāpēc Rietumu finansu sistēmai kapitāla pieplūde no narkotiku tirdzniecības ir tikpat svarīga, kā naftas imports transportam un lauksaimniecībai.

Interesenti var palasīt angļu valodā:

Narcodollars for beginners. Part I – How the money works in the illicit drug trade

Narcodollars for beginners. Part II – The narco money map

Narcodollars for beginners. Part III – Drugs as currency

Netīšām atradu veselu sauju ar maijvaboļu kāporiem, un nāca iedvesma: vajag tos APĒST! Sajūta bija, ka rokā ir riktīgs dārgums.
Saliku burkā kopā ar zāles kušķi, lai šamējiem interesantāk, lai nekož viens otram pakaļā aiz garlaicības.
Cūcība, tā arī ņēmu un aizmirsu, iedvesma nerealizējās. Laikam nebija pa īstam.

Labojums: ideja tika realizēta 2009. gada maijā.

Ir tāda parādība: cilvēks kaut ko zin, taču neatceras, kā to ir uzzinājis. Ļoti svarīga parādība, kas ļauj izskaidrot mūsu domāšanas paradumus un uzskatus. Kaut ko kaut kad esam nekritiski pieņēmuši, un tas ir kļuvis par mūsu sastāvdaļu. Gandrīz par ticību.
Cilvēks ļoti nelabprāt uzņem informāciju, kas ir acīmredzamā pretrunā ar to, ko viņš jau zin. Tāpēc ateisti nelasa Bībeli, kristieši nelasa Korānu, un musulmaņi pat nedomā par Bībeles lasīšanu. Klasisks piemērs informācijas uzņemšanai kopš bērna kājas, aizmirstot avotu. Var teikt, ka viena informācija apspiež uztveres atvērtību pēc satura pretējai informācijai.
Cēlonis droši vien ir tīri dabisks – pasaules uzskata pārskatīšana paņem daudz spēka, un daba ir taupīga. Nav paredzēts, ka pārskatīsim savu pasaules uztveri reizi gadā, tas notiek tikai pēc izciliem emocionāliem satricinājumiem, kad pasaule uzskatāmi pierāda, ka mūsu apraksts neatbilst realitātei. Dabiskais domāšanas slinkums dara mūs aizvērtus, pašpārliecinātus un viszinīgus.
Ja kaut paretam pārskatīsi savu pasaules uztveri saskaņā ar jauniem, ticamiem faktiem, līdzcilvēki sāks no Tevis izvairīties, jo Tu, nelietis tāds, liec viņiem mainīt viņu pasaules redzējumu, kurā Tev bija piekarinātas noteiktas, nemainīgas birkas. Taču Tu uzdrošinājies mainīties, un viņu birkas vairs neatbilst esošajai situācijai, viņiem ir jāpiepūlas ar jaunu birku radīšanu. Šo izmaiņu vaininieks, protams, esi Tu, tāpēc nebrīnies, ja Tevi nosauks par nepastāvīgu, pārāk mainīgu vai kā tamlīdzīgi; pārmetums ir viens: “Tu neesi nemainīgs, tātad esi neuzticams”.
Tāpēc mana visdziļākā cieņa tam, kas spēj iedziļināties arī sev pilnīgi pretējā viedoklī, ar pilnu uzmanību, jo viņš ir kārtējo reizi pārvarējis instinktu, kas liek slinkot un pakļauties pārējo viedoklim.

Daudziem cilvēkiem pati ideja par evolūciju šķiet nepieņemama, jo apziņā cieši saistās ar teicienu “izdzīvo stiprākais”. Ir morāli nepieņemama doma, ka tikai stiprākais ir pelnījis izdzīvot, ka viss balstās uz varas īstenošanu, ka dabā nav nekāda taisnīguma tā cilvēciskajā izpratnē.

Jā, arī man nepatīk šī sajūta. Arī man patīk taisnīgums cilvēciskā izpratnē. Taču tāpēc nav jānoliedz evolūcija, pietiek papētīt drusku dziļāk, ko tad īsti Darvins ir gribējis pateikt.

Darvins patiesībā teica lūk, ko: Izdzīvo PIELĀGOTĀKAIS. Tas nenozīmē obligāti stiprākais, kaut arī to var ietvert. Apmēram 20. gs. sākumā Darvina darbu izmantoja dažādi turīgi un ietekmīgi cilvēki, lai morāli attaisnotu savu milzīgo varu un bagātību, ko bija ieguvuši dažādos morāli un likumiski apšaubāmos veidos. Šim nolūkam, “pielāgotākais” aizstāja ar “stiprākais”, tādējādi radot tautā ilūziju, ka viņi rīkojas pēc dabas un zinātnes likumiem.

Šeit vajadzētu saprast, kas tad īsti ir pielāgotākais, pēc kādiem kritērijiem to izvērtē. Ja mēs skatamies tīri no populācijas viedokļa, tad indivīda izdzīvošanai ir mazāka nozīme nekā sugas. Nav svarīgi, cik kāds ir stiprs, bagāts vai varens, no evolūcijas viedokļa viņš ir beigts, ja neatstāj pēctečus. Tāpat viņš ir faktiski beigts, ja viņu bērnu bērni neatstāj pēcnācējus. Var nomirt desmitā daļa tautas, taču tas neapdraud tās izdzīvošanu, ja vien mirušie nav speciāli atlasīti gudrākie un vairotiesspējīgākie īpatņi. Tieši tāpat, nav jēgas dzemdēt 10 bērnus, ja līdz 20 gadiem izdzīvo tikai divi; mirušajos ir velti ieguldīti spēki, kurus varēja veltīt dzīvajiem.

Ja ņemam globālāk, tad populācija, kura 10 paaudžu laikā iznīcina savu barības vai citu izdzīvošanas bāzi, arī nav pielāgota, jo tāpat izmirs, kad resursi izsīks. No šāda viedokļa, mūsdienu tehnoloģiskā civilizācija spēlējas ar nāvi, jo nav īsti zināms, cik ilgi varēs šādi turpināt, aizvien ātrākā tempā izsmeļot dabas resursus. Tas nekas, ka militāri tā var citus iznīcināt; pašas nāvi tas neattālina.

Te daži ilustrējoši piemēri par to, kurš ir pielāgotāks.

1. Piemērs.

1) Maiks Taisons, kurš var piekaut vairumu pasaules iedzīvotāju, un kuram, cik zināms, bērnu nav; toties piemīt izšķērdība un tieksme palaist rokas;

2) Bils Geitss, kurš ir bagātāks par vairumu pasaules cilvēku, un kuram ir 2 bērni, kurus jāsargā no visādiem nolaupītājiem-izspiedējiem, un kurš milzīgos apjomos nodarbojas ar labdarību;

3) Nevienam plašāk nepazīstams pilsonis kaut kur Āfrikā, Dienvidamerikā vai jebkur citur pasaulē, kam ir 3 bērni, kas bez īpašas piepūles nopelna sev un ģimenei iztiku un māca to arī saviem bērniem, kam ir draugi un labas attiecības ar radiem un kaimiņiem.

Varu saderēt, ka Taisons tas nebūs noteikti, kaut arī viņš varētu piekaut abus pārējos ar visām ģimenēm. Reālitātē, dzīve ir daudz sarežģītāka, tā nav primitīva cīņa ar dūrēm par gaļas gabalu. Tāpēc pielāgotākais nozīmē to, ka viņam dzīve ir labāka; kāpēc tieši, tur jau ir milzums variantu. Cilvēku gadījumā, ļoti svarīga ir sadarbība ar citiem.

Jā, zinu jau parastos argumentus par “cilvēks cilvēkam vilks” un tamlīdzīgi, kuru pamatdoma ir tāda, ka savu dzīvi labāku var izveidot tikai uz kāda cita rēķina. Te nu otrs piemērs.

2. Piemērs.

Pieņemsim, ka cilvēks A ir ļoti izveicīgs un viņa iespējas uzvarēt jebkurā konfliktā ir 4 iespējas no 5, savācot no pretinieka visu, taču zaudējuma gadījumā viņš pats zaudē visu. Tāpat ir cilvēks B, kurš tiecas sadarboties un izvairīties no konfliktiem, un katrā darījumā viņam ir iespēja iegūt kaut kādu, samērā nelielu labumu, taču 1 gadījumā no 5 viņu drusku apčakarē un viņš nedaudz zaudē, apmēram tikpat, cik varētu iegūt.

Jautājums: Cik katram no viņiem veiksies ilgākā laika periodā?

Skaidrs, ka cilvēka A dzīve būs kā pa celmiem, te augšupeja, te dziļš kritiens; viņu daudzi ienīdīs un ar laiku viņš būs savācis daudz ienaidnieku, un tērēs ievērojamus resursus aizsardzībai. Dzīvē nekad nevar zināt, kuram veiksies, jo bieži iejaucas nejaušība. Jo biežāk riskē, jo lielāka varbūtība uzrauties uz zaudējumu, no kura neatgūstas.

Cilvēka B dzīve būs mierīgāka un pamazām augšupejoša, bez dziļiem satricinājumiem, ar nelieliem zaudējumiem un nelieliem, taču regulāriem guvumiem. Visticamāk, ka viņam būs vairāk bērnu kā pirmajam, jo dzīve nav tik nervoza. Tad kurš ir pielāgotāks?

3. Piemērs.

Dzīvoja reiz krokodils. Pats krutākais savā purvā, apēda visus citus krokodilus, atstājot tikai mātītes, lai vairotos. Taču kādu dienu no upes purvā ieklīda nepazīstams krokodils, kas pārnēsāja nepazīstamu slimību. No tās nomira pats krutākais krokodils, puse no mātītēm un visi krutā krokodila bērni. Viņš nebija pielāgots šai slimībai.

Pielāgotība ir daudzšķautņaina lieta. Un nejaušība spēlē lielu lomu.

Pirmavots: Č. Darvina “Par sugu izcelšanos” (angliski, brīvi pieejams lasīšanai).