Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

Kā interpretēt Darvinu

Autors egleskoks @ 4 septembris, 2008

Daudziem cilvēkiem pati ideja par evolūciju šķiet nepieņemama, jo apziņā cieši saistās ar teicienu “izdzīvo stiprākais”. Ir morāli nepieņemama doma, ka tikai stiprākais ir pelnījis izdzīvot, ka viss balstās uz varas īstenošanu, ka dabā nav nekāda taisnīguma tā cilvēciskajā izpratnē.

Jā, arī man nepatīk šī sajūta. Arī man patīk taisnīgums cilvēciskā izpratnē. Taču tāpēc nav jānoliedz evolūcija, pietiek papētīt drusku dziļāk, ko tad īsti Darvins ir gribējis pateikt.

Darvins patiesībā teica lūk, ko: Izdzīvo PIELĀGOTĀKAIS. Tas nenozīmē obligāti stiprākais, kaut arī to var ietvert. Apmēram 20. gs. sākumā Darvina darbu izmantoja dažādi turīgi un ietekmīgi cilvēki, lai morāli attaisnotu savu milzīgo varu un bagātību, ko bija ieguvuši dažādos morāli un likumiski apšaubāmos veidos. Šim nolūkam, “pielāgotākais” aizstāja ar “stiprākais”, tādējādi radot tautā ilūziju, ka viņi rīkojas pēc dabas un zinātnes likumiem.

Šeit vajadzētu saprast, kas tad īsti ir pielāgotākais, pēc kādiem kritērijiem to izvērtē. Ja mēs skatamies tīri no populācijas viedokļa, tad indivīda izdzīvošanai ir mazāka nozīme nekā sugas. Nav svarīgi, cik kāds ir stiprs, bagāts vai varens, no evolūcijas viedokļa viņš ir beigts, ja neatstāj pēctečus. Tāpat viņš ir faktiski beigts, ja viņu bērnu bērni neatstāj pēcnācējus. Var nomirt desmitā daļa tautas, taču tas neapdraud tās izdzīvošanu, ja vien mirušie nav speciāli atlasīti gudrākie un vairotiesspējīgākie īpatņi. Tieši tāpat, nav jēgas dzemdēt 10 bērnus, ja līdz 20 gadiem izdzīvo tikai divi; mirušajos ir velti ieguldīti spēki, kurus varēja veltīt dzīvajiem.

Ja ņemam globālāk, tad populācija, kura 10 paaudžu laikā iznīcina savu barības vai citu izdzīvošanas bāzi, arī nav pielāgota, jo tāpat izmirs, kad resursi izsīks. No šāda viedokļa, mūsdienu tehnoloģiskā civilizācija spēlējas ar nāvi, jo nav īsti zināms, cik ilgi varēs šādi turpināt, aizvien ātrākā tempā izsmeļot dabas resursus. Tas nekas, ka militāri tā var citus iznīcināt; pašas nāvi tas neattālina.

Te daži ilustrējoši piemēri par to, kurš ir pielāgotāks.

1. Piemērs.

1) Maiks Taisons, kurš var piekaut vairumu pasaules iedzīvotāju, un kuram, cik zināms, bērnu nav; toties piemīt izšķērdība un tieksme palaist rokas;

2) Bils Geitss, kurš ir bagātāks par vairumu pasaules cilvēku, un kuram ir 2 bērni, kurus jāsargā no visādiem nolaupītājiem-izspiedējiem, un kurš milzīgos apjomos nodarbojas ar labdarību;

3) Nevienam plašāk nepazīstams pilsonis kaut kur Āfrikā, Dienvidamerikā vai jebkur citur pasaulē, kam ir 3 bērni, kas bez īpašas piepūles nopelna sev un ģimenei iztiku un māca to arī saviem bērniem, kam ir draugi un labas attiecības ar radiem un kaimiņiem.

Varu saderēt, ka Taisons tas nebūs noteikti, kaut arī viņš varētu piekaut abus pārējos ar visām ģimenēm. Reālitātē, dzīve ir daudz sarežģītāka, tā nav primitīva cīņa ar dūrēm par gaļas gabalu. Tāpēc pielāgotākais nozīmē to, ka viņam dzīve ir labāka; kāpēc tieši, tur jau ir milzums variantu. Cilvēku gadījumā, ļoti svarīga ir sadarbība ar citiem.

Jā, zinu jau parastos argumentus par “cilvēks cilvēkam vilks” un tamlīdzīgi, kuru pamatdoma ir tāda, ka savu dzīvi labāku var izveidot tikai uz kāda cita rēķina. Te nu otrs piemērs.

2. Piemērs.

Pieņemsim, ka cilvēks A ir ļoti izveicīgs un viņa iespējas uzvarēt jebkurā konfliktā ir 4 iespējas no 5, savācot no pretinieka visu, taču zaudējuma gadījumā viņš pats zaudē visu. Tāpat ir cilvēks B, kurš tiecas sadarboties un izvairīties no konfliktiem, un katrā darījumā viņam ir iespēja iegūt kaut kādu, samērā nelielu labumu, taču 1 gadījumā no 5 viņu drusku apčakarē un viņš nedaudz zaudē, apmēram tikpat, cik varētu iegūt.

Jautājums: Cik katram no viņiem veiksies ilgākā laika periodā?

Skaidrs, ka cilvēka A dzīve būs kā pa celmiem, te augšupeja, te dziļš kritiens; viņu daudzi ienīdīs un ar laiku viņš būs savācis daudz ienaidnieku, un tērēs ievērojamus resursus aizsardzībai. Dzīvē nekad nevar zināt, kuram veiksies, jo bieži iejaucas nejaušība. Jo biežāk riskē, jo lielāka varbūtība uzrauties uz zaudējumu, no kura neatgūstas.

Cilvēka B dzīve būs mierīgāka un pamazām augšupejoša, bez dziļiem satricinājumiem, ar nelieliem zaudējumiem un nelieliem, taču regulāriem guvumiem. Visticamāk, ka viņam būs vairāk bērnu kā pirmajam, jo dzīve nav tik nervoza. Tad kurš ir pielāgotāks?

3. Piemērs.

Dzīvoja reiz krokodils. Pats krutākais savā purvā, apēda visus citus krokodilus, atstājot tikai mātītes, lai vairotos. Taču kādu dienu no upes purvā ieklīda nepazīstams krokodils, kas pārnēsāja nepazīstamu slimību. No tās nomira pats krutākais krokodils, puse no mātītēm un visi krutā krokodila bērni. Viņš nebija pielāgots šai slimībai.

Pielāgotība ir daudzšķautņaina lieta. Un nejaušība spēlē lielu lomu.

Pirmavots: Č. Darvina “Par sugu izcelšanos” (angliski, brīvi pieejams lasīšanai).

Līdzīgi ieraksti

  • Nav līdzīgu ierakstu

4 komentāru ierakstam uz “Kā interpretēt Darvinu”

  1. Viesis teica:

    Interesanti domu graudi.
    Tomēr sākumā nevajadzēja pieminēt Darvinu, jo raksts ir par EKSISTĒJOŠAS sugas izdzīvošanu un pielāgošanos, kas ir interesanti un pētāmi, tāpat kā ar mušiņām drozofilām vai pupām oriģināldarbos.
    Darvinu pieminēt ir lieki, jo viņš nebūt neapgalvoja, ka cilvēks ir pārveidojies mērkaķis, kā arī neapgalvoja, ka nejauši, kaut arī miljardos gadu varēja izveidoties kaut vai viena vienīga šūna.
    Vispārējā dzīvo organismu evolūcija uz mūsu planētas ir vecs un izkurtējis ateistu-ticīgo pārņemts mīts,
    lai naivam un neizglītotam pūlim “pamatotu” ateisma pareizību, vardarbīgi mainītu valsts iekārtu, “neturētu neko svētu” – tas palīdz, lai cilvēks varētu “atraisīti un nepiespiesti” slepkavot sev līdzīgos līdzcilvēkus skaidrā prātā dienas laikā, izlaupīt baznīcas, droši pāri līķiem dibinātu ateistu diktatūras. Un, kā atceramies, pūlim tas nāca pie sirds, pierada un padarīja par vienīgo pareizo mācību.

  2. egleskoks teica:

    Lūdzu, rūpīgāk pārlasi mana ieraksta 3. rindkopu. Tas ir tieši tas, ko Tu apraksti sava komentāra otrajā daļā.
    Tas tiesa, Darvins nepieskārās dzīvības izcelšanās jautājumam (ja arī pieskārās, tad esmu to palaidis garām).
    Kas attiecas uz eksistējošām sugām – viens no sugas kritērijiem ir vairošanās barjeras, kas liedz atšķirīgo sugu īpatņiem krustoties un veidot pēcnācējus, vai tomēr atļauj, taču pēcnācēji ir sterili. Ja ņemam no šāda viedokļa, tad vilki un suņi ir neapšaubāmi viena suga. Tātad, lai rastos jauna suga, ir jārodas vairošanās barjerai, kas kaut kādu iemeslu dēļ sadala populāciju divās daļās.
    Spriežot pēc Tava komentāra pēdējās rindkopas, Tev tas ir ticības un morāles jautājums, ticēt vai neticēt evolūcijai. Ja tā, tad loģiskas diskusijas par šo tēmu principā nav iespējamas, diemžēl, jo diskutēt par ticību, kuras pamatā ir emocionāli personiskas dabas apsvērumi, nav nekādas jēgas.

  3. Viesis teica:

    Kā jau teicu – laba tēma un piemēri :)
    Pie tā diskusijā arī ir jāpaliek. Viss ir Ok, izņemot otrās rindkopas otro teikumu – pilnīgi lieku, kas galīgi nav kontekstā ar interesantajiem piemēriem. Kāda jēga piesaukt evolūciju, ja par to runa tālāk neiet? Nekāda.
    Cita lieta par Darvinu: būtu dzīvs Darvins šodien, viņš būtu vinnējis daudzos tiesas procesos, kur viņam piedēvē to, ko viņš nav domājis un teicis, būtu kļuvis bagāts no kompensācijām vien, kas sakrājušās pa šo laiku, aktualizētu savu oriģināldarbu lasīšanu, nevis populārus pārstāstus, uz kuru kļūdainās vispārināšanas “evolūvijas mācība cilvēku galvās” “gūst” “pierādījumus” arī balstās :)
    Kas attiecas uz ticību, tad , protams, nevar komunicēt ar to, kā nav, vai ar to, kā eksistencei netici, tici tam, kā dabānav, kā arī tici, bet neesi sastapis un pārliecinājies par realitāti.
    Pilnīgi piekrītu tekstam ” ticību, kuras pamatā ir emocionāli personiskas dabas apsvērumi”. Teikšu pat vairāk – tā nav ticība, bet muļķība. Tas, uz ko balstīt savu dzīvi ir jābūt reāls un tā eksistencē nedrīkst būt nekādu šaubu. Jebkura ticība ir nedzīva, ja tai neseko darbi, kurā piedalās abas puses – tā, kura tic, un tā, kurai tic.

  4. Priedeskoks teica:

    Krīze prāta slimības neārstē.
    http://www.svobodanews.ru/Article/2008/11/21/20081121135434780.html
    Kādēļ nav pieminēti dlefīni un vaļi ?
    Cilvekiem nav bērnu, viņi izdomā-sublimē savas dabiskās vēlmes citos – dīvainos veidos: “В этом году в странах ЕС нарастает движение за предоставление человеческих прав некоторым видам обезьян.”

Atstāt atbildi

* Nokopējiet paroli:

* Un ierakstiet to šajā laukā:

XHTML: Drīkst izmantot šādus tagus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija