Egleskoka emuārs

Ar Lībiju notiek dīvainas lietas. Ar mūsu politiķiem arī, Lībijas kontekstā. Tālāk seko dīvainību sīkāks izklāsts.

Īsi par to, kas ir Lībija

Lībija ir musulmaņu, galvenokārt sunnītu, apdzīvota valsts Āfrikas ziemeļos. Iedzīvotāju skaits ap 6,5 miljoni, galvenokārt gar Vidusjūras piekrasti, koncentrējoties trīs lielākajās pilsētās. Etniski dalās vairākās grupās, galvenās – berberi, turki, arābi un tuaregi, kā arī apmēram miljons ārzemnieku, galvenokārt ēģiptiešu. Pastāv ap 140 cilšu un klanu (Demographics of  Libya).
Valsts teritorija ir milzīga, apmēram 1 800 000 kvadrātkilometru (Aļaskas lielumā), lielākā daļa no tās ir Sahāras tuksnesis. Galvenā dabas bagātība – nafta, izpētītās rezerves ir lielākās Āfrikā, nedaudz apsteidzot Nigēriju. Apjoms – apmēram 60 miljardi barelu naftas un ap 1500 miljardu kubikmetru gāzes. Ieguve – starp 1,3 un 1,7 miljonu barelu dienā (“Operation Libya” and the Battle for Oil: Redrawing the Map of Africa ). Naftu iegūst kopš 1959. gada, un tā ir valsts galvenais ienākumu avots un iedzīvotāju turības stūrakmens. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Bieži tiek uzskatīts, ka seno sabiedrību ekonomisko pamatu veidoja barters. Gandrīz katrā grāmatā, kas apskata naudas izcelsmi, pirmā nodaļa ir veltīta barteram kā sākotnējai situācijai, kuru cilvēki tiekušies uzlabot ar dažādu naudas sistēmu ieviešanu. Taču, kā liecina neskaitāmi antropologu novērojumi un mūsu pašu sabiedrības tradīcijas, pašā sākumā visticamāk ir bijusi tā saucamā “dāvanu ekonomika” (angļu ‘gift economics’).

No antropoloģiskiem novērojumiem ir zināms, ka cilvēku sabiedrības pamatelements ir kopiena no 50-200 cilvēkiem, kuri cits citu labi pazīst kopš bērnības un kurus saista ciešas savstarpējās pieķeršanās saites. Šai parādībai pamatā ir tā saucamais Danbāra skaitlis, vidējais savstarpējo attiecību skaits grupā, kuru viens cilvēks spēj aptvert. Lielākās grupās rodas nepieciešamība pēc formāliem likumiem attiecību regulēšanai, jo cilvēki viens otru nespēj pazīt personiski, vienkārši nepietiek laika tik daudzu personisku attiecību uzturēšanai. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Eh, gribējās jau noticēt, ka Zikovs ir ļaundaris tīrā veidā, un nošāvis otru cilvēku aukstasinīgi un principa pēc. Par to esmu rakstījis iepriekš. Pēc pirmās informācijas presē, tā vismaz varēja nodomāt. Taču par laimi, dzīve ir krāsaina, nevis melnbalta. Liecība, ko sniegusi viena no aculieciniecēm, ienes skaidrību par iesaistīto pušu motīviem un konflikta eskalāciju.

“Nikolajs tik tiešām grabinājis popkorna turzu un skaļi gremojis, taču ne tik uzkrītoši, lai par to pārlieku uztrauktos.

“Jā, viņš pasmējās, nedaudz komentēja, bet man tas netraucēja,”

žurnālistam atzīst sieviete. Tomēr Aigaram Eglem vīrieša uzvedība ļoti nepatikusi un viņš vairākas reizes aizrādījis.

Kad filma jau beigusies, viņš pagriezies un izsitis Nikolajam turzu no rokām, savukārt viņš atbildējis, uzlejot Eglem uz galvas neizdzerto kolas glāzes saturu.

“Tad Egle pārlēca pāri krēslu rindai, lai, iespējams, viņu iekaustītu, un tad atskanēja šāvieni”

Acīmredzams, ka abas puses ir reaģējušas pārspīlēti, sākotnēji sīko konfliktiņu pārvēršot abpusēji traģiskā iznākumā. Ja Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Šis ir turpinājums manam iepriekšējam ierakstam par traģisko gadījumu kinoteātrī Citadele, kad Nikolajs Zikovs sīka personiska strīda dēļ nogalināja cilvēku no sava personiskā ieroča. Politiskā konjunktūra reaģē paredzami: dažādi cilvēki ar kaut kādu ietekmi pašlaik cenšas noskaņot sabiedrisko domu personisko ieroču iegādes un ierobežošanas virzienā. Pamatdoma sekojoša: ja Nikolajs Zikovs nebūtu varējis iegādāties ieroci, tad slepkavība nebūtu notikusi. Vai tiešām? Vai viena konkrēta līdzekļa nepieejamība var atturēt cilvēku īstenot savus nodomus?

Tāpēc apskatīsim, kā vēl Zikovs būtu varējis izdarīt šo pašu noziegumu. Motivācija nemainās, mainās tikai izpildījums.

Tātad mums ir Zikovs, cilvēks ar pašvērtības problēmām, kurš ļoti jūtīgi uztver personiskā statusa jautājumus. Vismaz tā tas ir saprotams no presē pieejamās informācijas. Viņš ir Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Runa ir par incidentu 2011. gada 19. decembrī, kad kinoseansa beigās viens 27 gadus vecs vīrietis nošauj otru, 42 gadus vecu vīrieti viņa meitas acu priekšā. Oficiālā versija ir konflikts par pārāk skaļu popkona tūtes čaukstināšanu, pēc tam kad seansa sākumā upuris aizrādījis šāvējam. Citāts no Очевидец: «В Forum Cinemas отца девочки застрелили за замечание»:

Одна из зрительниц рассказала kriminal.lv такую версию событий. Некий мужчина крупного телосложения, пришедший на сеанс с дамой и сидевший с ней в последнем ряду, во время просмотра фильма вел себя не особенно корректно: громко разговаривал и постоянно шуршал попкорном. Зал терпел. Но где-то в середине фильма ему очень тактично сделал замечание другой зритель – мужчина около 40 лет, который привел в кино дочку-подростка.

По словам свидетельницы, сидевшей со своим мужем через несколько мест от шумного зрителя, тот дождался конца сеанса и, Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Skatoties TV jauno politikas censoņu diskusijas par aktuālākajām problēmām politikā, kuras norit vēlīgā politikas veterānu pavadībā, tiem brīžiem šķībi pasmaidot, radās nepārvarama vēlēšanās izteikt savas nedaudz sistematizētās pārdomas šajā jautājumā.

Tātad, ir problēmas: bezdarbs, no tā izrietošā darbaspēka emigrācija uz ārzemēm un līdzekļu trūkums valsts budžetā. Visās diskusijās, kuras vērojamas TV un presē, šīs problēmas parasti apskata ja ne gluži pilnīgi atdalīti, bet tomēr kā atsevišķus apakšpunktus. Šķiet, ka tā tomēr tālu netiksim, jo dzīvē viss ir šā vai tā diezgan cieši saistīts.

Iesākumā par to, kas ir darbs un tā jēga

Darbs ir jebkura mērķtiecīga darbība, lai iegūtu vēlamo rezultātu – izdzīvošanu. Rezultāta vai darbības veids pēc būtības nav svarīgs, jo Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Ar šo ir tapis mans megaieraksts blogā, pats garākais, kas paņēma 2 dienas no mana slimības atvaļinājuma. Jūtos varonis
Ielūkojoties Centrālās Vēlēšanu komisijas lapā ar partiju programmām, radās īpatnēji secinājumi.
Partijas, kuras skaitās smagsvari un reāli pretendē uz iekļūšanu Saeimā, savām programmām velta īpaši mazu uzmanību, acīmredzot tas nozīmē, ka programmai ir visai maza nozīme. Sliktā nozīmē sevišķi izceļas “Par labu Latviju”, daudz neatpaliek arī “Vienotība”.
Nacionālistiem, kā krievu, tā latviešu, ir visai līdzīgas un saprātīgas nostādnes Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Šorīt iemetu aci NIC.lv sadaļā, kurā uzskaitīti pēdējie atbrīvotie domēnu vārdi. Sev par pārsteigumu, ievēroju tādus vārdus kā arsenāls.lv, dailesteātris.lv, dinamorīga.lv, kinorīga.lv, kurši.lv, latvijasbalzāms.lv, sīrups.lv, tribīne.lv.

Vai tas nozīmē, ka domēnu nosaukumus ar latviskajiem burtiem publika nelieto? Vai arī tā ir vienkārša aizmāršība no domēnu lietotāju puses, proti – piemirsuši reģistrēt?

Lasot www.lifeaftertheoilcrash.net, uzdūros saitei uz rakstiņu Globalresearch.ca, kas saucas “What US Scientists Are Forbidden To Tell The Public About The Gulf“, savukārt pārpublicēts no rense.com. Mēģinot to atvērt uz globalreserch.ca, rakstiņš ir dzēsts. Kas liek domāt, ka tur tiešām kaut kas interesants ierakstīts, tāpēc sameklēju to Gūgles kešā. Un tik tiešām, tur stāstītais paredz visai nepatīkamas sekas. Pareizāk sakot, ļoti nepatīkamas.

Tālāk īss pārstāsts latviešu valodā, ar sekojošu oriģinālrakstu angliski, lai tautieši var izlasīt.

==========================

Naftas platformas un naftas noplūde Meksikas līcī, karte. Avots: http://www.flickr.com/photos/50065183@N06/4593362250/

Meksikas līcī nafta noplūst ar ātrumu 80 – 100 tūkstoši barelu dienā. Naftas barels ir apmēram 159 litri, tātad tie ir vismaz 12720 kubukmetri jēlnaftas dienā. Spiediens, ar kādu nafta plūst ārā no urbuma, ir no 20,000 līdz 70,000 PSI, kas atbilst 1360-4760 atmosfērām (vieglā automobiļa riepā ir 2-3 atmosfēras, maģistrālajos gāzes vados līdz kādām 70 atmosfērām). Šādu spiedienu ir grūti savaldīt un ierobežot. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Drošības iestādes vakar lepni paziņoja, ka ir arestēts tā dēvētais “Neo”, cilvēks, kurš internetā publicējis no VID iegūto informāciju par valsts iestāžu darbinieku atalgojumiem. Vienlaikus, informācija par šī cilvēka identitāti “netiek ne apstiprināta, ne noliegta”. Acīmredzot, policija atstāj sev “atkāpšanās ceļu” gadījumam, ja Poikāns tomēr neizrādās Neo.

Interesanti, kāpēc vajadzīgs apcietināt cilvēku, par kura vainu paši vēl šaubās, un uztaisīt skaļu kratīšanu žurnālistes Nagles dzīvoklī, kuras nepieciešamība arī netika izskaidrota? Rodas situācija, par kuru runā visos plašsaziņas līdzekļos, TP ir runājusi par Mūrnieces demisiju kratīšanas sakarā, un arī Zatlers bilst savu vārdu, aicinot visu ķidāt lēnām un pamatīgi.

Notikušā rezultāts ir pamatīgs troksnis presē, un mazāk domājošajiem rodas iespaids, ka “mūsu policijai rokas ir garas”. 12. maijā notika vēl viens nozīmīgs notikums, kurš Neo aizturēšanas troksnī ir praktiski pazudis no uzmanības loka: noraidīts valdības priekšlikums kredītņēmēju Lasīt pārējo ieraksta daļu »