Egleskoka emuārs

Par izstāšanos no ES savākti pirmie 100 paraksti. Tagad atliek sekot līdzi, kas un kā notiks tālāk. Zemāk vēstule ar apstiprinājumu no manabalss.lv:

Sveiki,

lieliski – apsveicam ar veiksmīgi savāktiem 100 parakstiem iniciatīvai – Par Latvijas izstāšanos no Eiropas Savienības Nosūtījām Jūsu iniciatīvu ManaBalss.lv juridiskajai komandai, kas pārbaudīs iniciatīvas atbilstību juridiskajiem kritērijiem un tad jau – sāksim kopīgiem spēkiem vākt 10000 parakstus!

Iniciatīvu pilnveidot var šeit: http://manabalss.lv/i/326

ManaBalss.lv
Tālr. +371 67227747
Twitter: @ManaBalss
e-pasts: sveiki@manabalss.lv
Adrese: Kronvalda bulvāris 10-24, Rīgā

Ieva Kudure 17. Oct

Sveiki!

ManaBalss.lv diemžēl nav iespējams vākt parakstus referenduma ierosināšanai. Taču var vākt parakstus iesniegumam Saeimai. Ja Jūs vēlaties savākt parakstus kolektīvajam iesniegumam, Jums attiecīgi jāpārformulē iniciatīvas uzstādījums.

Ieva Kudure 23. Oct

Sveiki!

1. Tiek pieprasīts, lai paraksti būtu apiecināti pie zvērināta notāra.

2. Jā, caur ManaBalss.lv var vākt parakstus kolektīvajam iesniegumam Saeimai. Pēc ManaBalss.lv izveidošanas likumā tika radīts īpašs kolektīvā iesnieguma regulējums, kas paredz arī to, ka šādus iesniegumus var parakstīt arī ar internetbanku starpniecību un tiem ir īpaša izskatīšanas procedūra.

Regulējums ir Saeimas Kārtības ruļla 5.3 sadaļā “Kolektīvā iesnieguma izskatīšana”.

Tātad Jūs varat pieprasīt no Saeimas, lai tā lemj par Latvijas izstāšanos no ES. Ja Saeima tam piekristu, tad gan visticamāk pati Saeima rosinātu arī referendumu (jo par iestāšanos lēma tauta referendumā). Teorētiski izstāšanās no ES patiešām ir iespējama, tas ir regulēts Lisabonas līgumā, kas stājās spēkā 2009. gadā.

Otrdien, 16.oktobrī 17:30, LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, „Open” auditorijā Nr.101

notiks Manfrēda Šnepa lekcija

« Globālās spēles un Latvijas loma tajās »

par vienu no noslēpumainākajām un noklusētākajām Latvijas vēstures personībām Voldemāru Ozolu, par to, kā tapa Latvijas valsts un ko mēs no vēstures varam mācīties visaptverošās globalizācijas laikmetā

Ierašanās no 17:00, pirmā stāvā pa labi

Visi laipni aicināti

Lekcijas pamatā ir topošā e-grāmata «Globālās spēles un Voldemārs Ozols – sešu valstu armiju virsnieks» (grāmata ir krievu valodā: Мировые „шахматы” и Вольдемар Озолс — офицер шести армий).

Grāmatas nodaļas:

1. Voldemārs Ozols (1884-1949)

2. Ko mācīja Cara armijas kara stratēģiem: XIX gadsimta notikumi

3. Kaukāza frontē (1914-1915): cīņa par izeju uz Vidusjūru

4. Ziemassvētku kaujas (1916.g.decembris)

5. Ozols un latviešu sarkanie strēlnieki

6. Juku laiks Latvijā (1918-1919)

7. De Golca vāciešu armijas gājiens uz Petrogradu: Cēsu kaujas (1919.g.jūnijs)

8. Bermonta „«baltās»” armijas gājiens uz Petrogradu (1919.gada oktobris-novembris)

9. Kā angļi pārzīmēja Eiropas karti

10. Ozols pret Ulmani (1931-1934)

11. Vai Staļinam bija savs personiskais izlūkdienests?!

12. Globālās spēles turpinās

Fragments no 2012. gada septembra Rīgas Laika 21. lappuses. Tas ir 2003. gada 12. marta intervijas tulkojums, ko sniedzis Gors Vidals Austrālijas saviedriskās TV SBS žurnālistam Markam Deivisam. Oriģināla teksts angļu valodā lasāms Peace Archive vietnē.

Par Austrumeiropu:

Marks Deiviss: Lai arī daudzi raugās uz amerikāniskajām individuālo brīvību idejām ar zināmu cinismu, tās joprojām daudz ko nozīmē cilvēkiem visā pasaulē. Interesanti, ka lielāko atbalstu ASV pašlaik saņem no agrākā Eiropas Austrumu bloka valstīm, Ramsfelda “Jaunās Eiropas”. Amerikāņu vērtības viņos joprojām izraisa rezonansi, vai nav tiesa?

Gors Vidals: Viņiem nav ne jausmas, kas īstenībā ir ASV. Viņi, protams, labi zina, kas ir Padomju Savienība, un tā viņiem galīgi nepatika. Viņi mūs asociē ar savu relatīvo atbrīvošanu. Tas ir viss. Bet viņi nezina, kas mēs patiesībā esam. Viņi tic propogandai. Viņi tic masu medijiem, kas nepārtraukti gvelž par demokrātiju, brīvību, dižāko zemi pasaulē un par to, ka vienīgā nelaime ar šo pasauli ir tāda, ka tajā dzīvo ĻAUNI cilvēki, kuri mūs ienīst, jo mēs esam tik LABI. Es nesaprotu, kā kāds uz šī āķa var uzķerties, bet cilvēki uzķeras. Viņi nav pārāk labi informēti. Rietumeiropas valstis, kas ir labāk informētas, lieliski zina, kāda ir mūsu spēle. Ģenerālis de Golls izvāca Franciju no NATO, jo viņam radās aizdomas, ka mēs būvējam impēriju, un viņš negribēja šajā spēlē piedalīties. Taja pašā laikā Francija palika mūsu sabiedrotā – katram gadījumam, ja sāktos karš ar Padomju Savienību. Man liekas, ka mums nevajadzētu uztvert austrumeiropiešus pārāk nopietni. Ar laiku viņi sapratīs, kā to jau ir sapratusi Turcija, ka mēs esam bīstami.

Par ASV masu medijiem:

Gors Vidals:[...] Es gribu teikt tikai to, ka cenzūra šeit ir ļoti stingra. Nedomājiet, ka mēs esam brīva valsts, kurā var runāt visu, ko grib. Mēs varam runāt, bet to nedrukās un nerādīs televīzijā. Es jums nevaru ne izstāstīt, cik dzelžainā kontrolē te viss tiek turēts, un cilvēki sāk par to aizdomāties. [...]

Par frāzi “In God we trust” uz ASV dolāra:

Gors Vidals: [...] Mums te notiek lielas diskusijas par to, kā uz ASV dolāra parādījās vārdi “In God we trust”. Šie vārdi tur pārādījās pār Tomasa Džefersona un un citu valsts dibinātāju līķiem, jo vairākums no viņiem neticēja Dievam un uzskatījas, ka baznīcai jābūt šķirtai no valsts. Visi amerikāņi, šķiet, domā, ka šo vārdus uz naudas uzrakstīja Džordžs Vašingtons. Nē, tos tur uzrakstīja Dvaits Eizenhauers, la dabūtu savā pusē dienvidnieku, baptistu sludinātāju balsis. [...]

Teiciens “Mīlu šo valsti, bet neieredzu šo valdību” jau kādus 3-4 gadus cirkulē Latvijā, un tiek uzskatīts par vietējas izcelsmes ideju. Taču izrādās, tā autors ir Džeimss Trafikants, ASV Parstāvju palātas loceklis no demokrātu partijas. Savulaik aktīvi cīnījās pret ASV Valsts Ieņēmumu dienesta visatļautību un kritizēja Federālās Rezerves un ebreju ietekmi ASV valdībā. Par ko arī tika iesēdināts uz 7 gadiem, iznāca no cietuma 2009. gada septembrī.

“Mīlu šo valsti, taču neieredzu šo valdību” ir atrodams ASV 2002. gada Pārstāvju palātas arhīvos, runas fragments citēts CNN pārraidē, no kurienes izplatījies tīmeklī un bieži lietots angliski runājošo vidū.

Dokuments no ASV Pārstāvju palātas, 2002. gada 18. jūlija Dž. Trafikanta runa, 16. lappuse:

When Federal judges removed God from the pledge of allegiance, Federal judges welcomed Satan. We have an aristocratic judiciary who is only concerned about it being investigated by the FBI and the IRS. They cater to them. They are scared to death of them. And you’d better put that in order.
I broke no laws. You expel me, I will go down in history as an expelled Member. But you know what? I have a very clear conscience. I am proud to be an American. I hate the government and love America, and the part of the government I hate is what I told you earlier, that executive branch that scares the American people.
And let me close by saying, no American should be afraid of our government. It is our government, and you should help take it back. I think the Republicans can do that. I think the Democrats want to do that, and I think they are going to take back the House, and somebody better sure as hell do that, because the American people are beginning to distrust, not just fear. From fear and distrust comes hate and, God almighty, where are we going to end up?

Tulkojums:

Izslēdzot no sava uzticības zvēresta Dievu, Federālie tiesneši deva vaļu Sātanam. Mums ir aristokrātu tiesas, kuras baidās tikai no Federālā Izmeklēšanas Biroja un Ieņēmumu dienesta izmeklēšanām. Tiesas viņiem kalpo un nāvīgi baidās. Šī lietu kārtība ir noteikti jāmaina.

Es neesmu pārkāpis likumus. Izmetiet mani, un ieiešu vēsturē kā izslēgtais pārstāvis. Bet ziniet ko? Mana sirdsapziņa ir pilnīgi tīra. Es lepojos, ka esmu amerikānis. Es ienīstu valdību un mīlu Ameriku, un ienīstu to valdības daļu, par kuru jau runāju iepriekš, no kuras amerikāņi baidās – izpildvaru.

Nobeigšu ar domu, ka nevienam pilsonim nevajadzētu baidīties no savas valdības. Tā ir musu valdība, un jums tā ir jāpalīdz atgūt. Domāju, ka Republikāņi to var.  Domāju, ka Demokrāti to vēlas, un viņiem pārstāvju palāta ir jāatgūst, kādam tas taču jāizdara, pie velna! Jo amerikāņi ne tikai baidās, viņi arī zaudē ticību valdībai. No neuzticēšanās un bailēm ceļas naids, un Dievs sazin, kur tas novedīs?

Vairāk par Trafikantu un ASV naudas lietām var palasīt “ASV pilsoņi un viņu īpašums ir nodrošinājums valsts parādam” (angliski).

Sestdien, 21. jūlijā 11:00 aicinām Tevi uz semināru “Vietējās ekonomikas stiprināšana”.

Semināru vadīs  Bernards Džoiss (Bernard Joyce) no Īrijas, kurš ir uzkrājis lielu pieredzi ekonomiskās ilgtspējības jomā, strādājot par lauku kopienu attīstības konsultantu Īrijā.  Bernards rādīs prezentāciju par dažādiem scenārijiem attiecībā uz naudas un resursu plūsmu cauri vietējai kopienai, kas vietējo izaugsmi var ietekmēt pozitīvi. Pasākuma otrajā daļā paredzēti uzdevumi un diskusijas par risinājumiem.

Semināra tēmas:

- cik bagāti mēs esam? Cik bagāti varētu būt?
- kur paliek mūsu novadam cauri plūstošie naudas resursi?
- kā paturēt resursus vietējā apritē?
- kāpēc mums vajag spēcīgas vietējās ekonomikas?
- kāda ir mana loma vietējās ekonomikas stiprināšanā?

- pozitīva nākotnes vīzija novadam;
- metodes vīzijas sasniegšanai;
- pārmaiņu iniciatīvu loma;
- ilgtspējīga un zaļa novada attīstība.

Seminārā tiks nodrošināts daļējs tulkojums latviešu valodā.

Ieeja par ziedojumiem

Norises vieta un laiks:
Ikšķiles novada pašvaldības Dienas centrs Daugavas prospektā 34 (100 m no Ikšķiles dzelzceļa stacijas)
21. jūlijā plkst.11:00-13:00

Pasākumu rīko biedrība: „Ikšķiles pārmaiņu iniciatīva” sadarbībā ar Ikšķiles novada Dienas centru.

Vēlot saulainu un zaļu vasaru,
Artūrs Polis
tel. 29656778

Biedrība „Ikšķiles pārmaiņu iniciatīva”
www.parmainupilseta.wordpress.lv

Pēdējā laikā cilvēki bieži apspriež jautājumu par tā saucamo “nelikumīgo” radio klausīšanos, šķietami pārkāpjot autoru svētās tiesības. Manuprāt, šī diskusija jau pēc būtības ir pilnīgi lieka, jo ir elementāri neloģiska. Tālāk paskaidrošu, kāpēc.

Sāksim ar faktiem, kā notiek apraide, un par kādiem līdzekļiem:

1. Autors rada skaņdarbu, pēc paša iniciatīvas vai pasūtījuma.
2. Radiostacija atskaņo skaņdarbu, par atlīdzību autoram vienojoties tieši ar autoru vai pastarpināti ar autoru pārstāvošu organizāciju.
3. Privāta radiostacija savu darbību finansē no reklāmas ieņēmumiem. Publiskā (valsts) radiostacija – no nodokļu maksātāju naudas. Reklāmdevēji naudu reklāmai gūst no klausītāju pirktajām precēm.
4. Klausītājs izvēlas klausīties to staciju, kura pārraida tam tīkamāku saturu.
5. Jo vairāk cilvēku no mērķauditorijas klausās staciju, jo izdevīgāka reklāmas izvietošana tajā un vairāk nopelna gan radiostacija, gan reklāmdevējs.

Autortiesības aizstāvošas organizācijas apgalvo, ka vienīgais likumīgais bezmaksas radio klausīšanās veids ir ģimenes lokā vai personiski, visus pārējos klausīšanās veidus apzīmējot par publisko izpildījumu. Attēlojot shēmās, pilnīgi un viennozīmīgi likumīgā bezmaksas klausīšanās izskatās šādi:

Savukārt, tā saucamā “nelikumīgā” atskaņošana, jeb pa radio skanošo skaņdarbu publiskais atskaņojums, ja nav veikti otrreizēji maksājumi autoriem, ir shēmā attēlojama šādi:

Vienīgā atšķirība abās shēmās ir nepieciešamais radioaparātu daudzums. Kā jau 3. un 5. punktā konstatējām, radio reklāmas ieņēmumus nosaka klausītāju skaits, kuri reaģē uz reklāmām. Saprotams, ka radioaparātu skaits autortiesību atlīdzību ietekmē tikai par tik, par cik palielina klausītāju loku. Attiecīgi, no “publiskā atskaņojuma” neviena radiostacija un autori nezaudē, tieši otrādi, tikai iegūst.

Pieprasot samaksāt par “publiskā radio atskaņojuma” tiesībām, pēc būtības tiek pieprasīts apmaksāt pakalpojumu divas reizes. Privāto staciju gadījumā pirmā reize ir reklāmdevēju nauda, kas nāk no pircējiem; valsts radio gadījumā, tā ir arī nodokļu maksāju nauda. Otrā reize iestājas, kad autortiesību pārstāvji cenšas iekasēt samaksu no radioaparāta īpašnieka.

Arguments, ka mūzikas atskaņošana publiskā telpā dod papildus ieņēmumus atskaņotājam, piemēram, kafejnīcas īpašniekam, neiztur kritiku sekojošu iemeslu dēļ:

1. Ne visiem patīk klausīties radio publiskās vietās, sevišķi jau skaļi. Piemēram, man
2. Ne visiem patīk klausīties viena un tā paša stila mūziku. Attiecīgi, mūzikas izvēle piesaista vienus un atbaida citus apmeklētājus, atlasot konkrētas stacijas cienītāju loku un atbilstoši veidojot reklāmas auditoriju. Klausītās stacijas reklāmdevēji un īpašnieki nezaudē, tieši otrādi – iegūst no paplašinātas auditorijas.
3. Daudziem cilvēkiem ir pilnīgi vienalga, kāds ir fona troksnis.

Secinājums: neloģiskā un tāpēc netaisnīgā likuma prasība otrreiz apmaksāt radio klausīšanos, ja skaņa no viena radioaparāta vienlaikus sasniedz to cilvēku ausis, kas “neietilpst parastajā ģimenes lokā”, ir atceļama kā absurda. Nekas tā neiedragā likumu ievērošanu, kā to acīmredzamais netaisnīgums un bezjēdzīgums.

Šo rakstu atļauts pārpublicēt jebkādā veidā ar visiem attēliem, ja vien tiek saglabāta atsauce uz avotu (šo vietni) un netiek grozīts raksta saturs

2012.gada 13.martā no 18.00 līdz 20.00 LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 „Open” auditorijā Nr.101, pirmajā stāvā (pa labi) notiks publiska diskusija „Nauda bez inflācijas un procentiem”.  Sarunas iemesls ir Mārgritas Kenedijas tāda paša nosaukuma grāmata, kas nesen pārtulkota latviski un ir brīvi pieejama internetā.

17.30 – 18.00 Klausītāju un dalībnieku ierašanās;

18.00 – 18.10 Diskusijas vadītāja ievadvārdi;

18.10 – 18.50 Pētera Mārtiņsona (grāmatas „Nauda bez inflācijas un procentiem” tulkotāja) priekšlasījums “Parādu problēmas neizbēgamība pašreizējās finanšu sistēmas apstākļos”;

18.50 – 19.10 BA absolventa Mārtiņa Bormaņa priekšlasījums par Silvio Gesella idejām;

19.10 – 20.00 Dalībnieku diskusija.

Diskusiju rīko Latvijas Ekonomistu asociācija  sadarbībā ar Jāņa Čakstes demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrību, TautasForums.lv un EglesKoks.lv

Interesentiem līdz diskusijai ieteicams izlasīt Mārgritas Kenedijas grāmatu „Nauda bez inflācijas un procentiem”. Grāmata latviešu valodā bez maksas ir pieejama internetā.

Šis raksts ir Ērika Čodera skatījums uz finanšu kooperācijas stāvokli Latvijā un tās uzlabošanas iespējām. Pilnībā pievienojos idejai, ka mums ir jāveido sava, nebanku finanšu kooperācija, racionālāk apsaimniekojot savus brīvos līdzekļus un investējot tos savu tautiešu uzņēmumos, nevis ārvalstu korporācijās.

Vai godājam Brīvības cīnītāju piemiņu?

Daudzi nedomājot atbildēs – JĀ, jo 11. novembrī iededza svecītes, gāja lāpu gājienos, dziedāja Latvijas himnu un bija lepni par mūsu senču paveikto. Neaizmirsa piespraust sarkanbaltsarkanas lentītes pie krūtīm un pacelt valsts karogu  pie mājas. Un viņi bija patiesi.

BET kā ir ar tām vērtībām, kuru dēļ Latvijas dēli un meitas bija gatavi uz savas valsts neatkarības altāra ziedot  dzīvības?

1920. gada 15. februārī, vēl nebija noklusušas Brīvības cīņas austrumu frontē, vēl sūrstēja nesadziedētās Lāčplēša dienas cīņās gūtās rētas un karavīra šinelis vēl nebija nomainīts pret zemnieka svārkiem vai amatnieka priekšautu, bet jau sanāca Vispārējais kooperatīvu pārstāvju kongress. Bija jārisina neatliekami un Latvijas valstij svarīgi jautājumi. Jāpanāk, lai latvietis ir ne tikai savas zemes saimnieks, bet ir arī noteicējs pār sava darba rezultātiem. Kādēļ šis jautājums viņiem šķita tik svarīgs?

Jau vairākus gadu desmitus vācu muižniecība visiem līdzekļiem cīnījās, lai nepieļautu latviešu saimniecisko apvienošanos. Kā Baltijas jūras viļņi, apskalojot krastu pie Jūrkalnes,  grauž Latvijas zemi, tā Baltvācu krājkases, aizdodot naudu zemniekiem, tukšoja viņu klētis un laidarus. Aktīvi tām piepalīdzēja dažādi augļotāji. Tika aizliegta Krievijā pirmā krājaizdevu sabiedrība, ko veidoja Sodas pagasta zemnieki. Visi centieni apvienot vēlāko krājaizdevu sabiedrību un kooperatīvu finanšu resursus, atdūrās pret vācu un cariskās Krievijas ierēdņu pretdarbību. Darbs latvieti nebiedēja, bet princips – jo vairāk nopelnīsi, jo vairāk tiks atņems, radīja bezcerību. Jau pirms pirmā pasaules kara tūkstošiem latviešu saimniecību bija izpostītas un izputināts vairāku paaudžu darbs.

Latvijas valstij bija jākļūst par garantu tam, ka šādai attieksmei pret  darba darītāju, pienācis gals. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

TautasForumā ir publicēts interesants Ērika Čodera raksts par īsu finanšu kooperācijas vēsturi Latvijā. Ēriks Čoders ir  Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības “Allažu saime” valdes priekšsēdētājs. “Allažu saimes” veicinātā reģiona attīstība ir viens no veiksmes stāstiem pēdējo gadu krīzes laikā.

Pašreizējā Latvijas likumdošana finanšu kooperāciju neveicina. Citās Eiropas valstīs, kur likumdošana ir labvēlīgāka, finanšu kooperatīvi veido ievērojamu kredītu tirgus daļu.

Netīšām caur draugiem.lv uzskrēju virsū kārtējai manabalss.lv parakstu vākšanai, šoreiz “Par izstāšanos no Eiropas Savienības“. Aizgāju un parakstīju, nobrīnījos par mazo balsu skaitu, kas savāktas 2 mēnešu un 3 nedēļu laikā – tikai divdesmit divas. Salīdzinot ar tādām nebūtiskām lietām, kā “Vēlēšanu biļetenus uzglabāt vismaz 5 gadus“, ko 3 mēnešu laikā parakstījuši 655 cilvēki, tas ir nedabīgi maz.

Kāds ir cēlonis, sapratu, kad manabalss.lv centos iegūt visu iniciatīvu sarakstu – par izstāšanos no ES tajā nebija atrodama. Caur meklēšanas formu arī to nevar atrast. Piekļūt var tikai caur tiešo saiti: http://manabalss.lv/par-izst-anos-no-eiropas-savien-bas/show.

Kaut kā māc nelabas aizdomas par manabalss.lv ne gluži objektīvo pieeju… Kā jau zinātāji komentāros norādīja, jāsavāc vismaz 100 balsis, lai iniciatīva kļūtu redzama galvenajā lapā un pieejama plašākai balsošanai. Tad nu aicinu savākt trūkstošās balsis. Mums nav nekādas vajadzības atdot savu neatkarību kārtējam PSRS tipa veidojumam, kur lietas nosaka birokrāti kaut kur aiz apvāršņa, un kur lietu ietekmēšanai ir vajadzīgas baisas summas, ko maksāt lobētājiem.

12.februāris. Izskatās, ka pirmās simt balsis ir savāktas. BET! Tagad notiks tas, ko sauc par juristu filtru: tie dos slēdzienu, vai izstāšanās no ES ir tiesiski iespējama, vai tā nav pretrunā ar satversmi, un “vai iniciatīvai ir risinājums”. Te nu gan ir vieta, kur ietekmēt iniciatīvas redzamību. Gadījumā, ja juristu kungu atbilde ir negatīva, gribētos redzēt viņu sniegto atbildi…

24. februāris. Aizsūtīju e-pastu uz sveiki@manabalss.lv, interesējos par šīs iniciatīvas statusu.

5. marts. Joprojām gaidu atbildi. Ja man nevajadzētu interesēties par šo iniciatīvu, viņi  varēja vismaz atsūtīt attiecīgu atbildi. Bet klusums. Iniciatīva nav redzama arī manabalss.lv apstiprināto iniciatīvu sarakstā.

13. marts. Uztaisīju pats savu iniciatīvu par izstāšanos no ES http://manabalss.lv/i/326. Gaida apstiprinājumu.

14. marts. Iniciatīva ir pirmo 100 parakstu vākšanas stadijā. Kas vēlas, var parakstīties: http://manabalss.lv/i/326

19. marts. Savāktas jau 40 balsis.