Egleskoka emuārs » Latvija

Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

Manfrēda Šnepa lekcija «Globālās spēles un Latvijas loma tajās»

Autors egleskoks @ 12. Okt 2012

Otrdien, 16.oktobrī 17:30, LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, „Open” auditorijā Nr.101

notiks Manfrēda Šnepa lekcija

« Globālās spēles un Latvijas loma tajās »

par vienu no noslēpumainākajām un noklusētākajām Latvijas vēstures personībām Voldemāru Ozolu, par to, kā tapa Latvijas valsts un ko mēs no vēstures varam mācīties visaptverošās globalizācijas laikmetā

Ierašanās no 17:00, pirmā stāvā pa labi

Visi laipni aicināti

Lekcijas pamatā ir topošā e-grāmata «Globālās spēles un Voldemārs Ozols – sešu valstu armiju virsnieks» (grāmata ir krievu valodā: Мировые „шахматы” и Вольдемар Озолс — офицер шести армий).

Voldemārs Ozols

Grāmatas nodaļas:

1. Voldemārs Ozols (1884-1949)

2. Ko mācīja Cara armijas kara stratēģiem: XIX gadsimta notikumi

3. Kaukāza frontē (1914-1915): cīņa par izeju uz Vidusjūru

4. Ziemassvētku kaujas (1916.g.decembris)

5. Ozols un latviešu sarkanie strēlnieki

6. Juku laiks Latvijā (1918-1919)

7. De Golca vāciešu armijas gājiens uz Petrogradu: Cēsu kaujas (1919.g.jūnijs)

8. Bermonta „«baltās»” armijas gājiens uz Petrogradu (1919.gada oktobris-novembris)

9. Kā angļi pārzīmēja Eiropas karti

10. Ozols pret Ulmani (1931-1934)

11. Vai Staļinam bija savs personiskais izlūkdienests?!

12. Globālās spēles turpinās

Tagi: , , ,
Tēmas Pasākumi | Nav komentāru »

Latvija. Kalifornija. Ziemeļdakota. Nauda.

Autors egleskoks @ 14. Jūl 2009

Interesants Elēnas Braunas rakstiņš par naudas radītās krīzes risinājuma variantiem, šoreiz Kalifornijas kontekstā.
Kalifornijā ir diezgan daudz cilvēku, un tās ekonomika skaitās astotā lielākā pasaulē. ASV štats, kura gubernators ir mums visiem labi pazīstamais aktieris un kultūrists Arnolds Švarcenēgers, pašlaik ir nonācis visai nelāgā finansiālā situācijā. Budžeta deficīts ir 26 miljardi dolāru, nodokļus paaugstināt neviens negrib, un vēl vairāk samazināt izdevumus arī nē. ASV federālā valdība un Kongress atsakās sniegt finansu palīdzību, lai gan ir iemaksājuši dažu “svarīgu banku glābšanai” 700 un vairāk miljardus dolāru. Ja neņem vērā mērogu atšķirības, situācija ir visnotaļ līdzīga kā Latvijā. Tiesa, viņus pie rīkles netur dažas ārvalstu bankas, kā mums Latvijā zviedru bankas.

Tad lūk, interesantais sākas ar to, ka štata valdība ir uzsākusi maksāt algas štata darbiniekiem daļēji parādzīmēs, kuras spekulatīvos nolūkos uzpērk dažas finansu institūcijas, taču vairums banku netaisās ar kaut ko tādu ķēpāties.
Principā, šāda ideja jau ASV ir bijusi, un diezgan sekmīgi darbojusies. Ideja norēķināties ar papīra parādzīmēm parādījās anonīma autora izdevumā tālajā 1650. gada Anglijā, un Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Tagi: , , , , ,
Tēmas Netradicionāli par naudu | 4 komentāri »

Sviests par Latviju, vai tomēr nē?

Autors egleskoks @ 27. Jūn 2009

Īpatnēja publikācija krievu mosnews.com: Latvijā esot firma, kas izsniedz kredītus apmaiņā pret parādnieka dvēseli, apjomā no 50 līdz 500 latiem, saucoties “Kantora”. Dvēseles ieķīlāšanas līgums esot īss.

Izklausās pēc pilnīgākās pīles, taču daži ārzemju blogeri to ir ņēmuši nopietni :)

Labojums: izskatās, ka ši informācija ir patiesa, ja spriež pēc Tvnet.lv ziņas….

Tagi: , ,
Tēmas Prikoli un sviests | 1 komentārs »

Kā militāri aizsargāt Latviju

Autors egleskoks @ 17. Dec 2008

Rakstiņš, kurā īsumā izklāstīta Baltijas, tajā skaitā Latvijas, aizsardzības problēma. Kā lai tādas mazas valstiņas, kas ne trīs tankus nespēj nopirkt, lai sevi aizsargā? Acīmredzams, ka Gruzijas pieeja, pērkot tankus, lidmašīnas un vēl sazin ko, galīgi nenostrādāja, jo nebija pietiekoši daudz apmācītu cilvēku.

Īsumā, ir tikai daži varianti, kuri tur izklāstīti:

1. Gruzijas variants, pats sliktākais: izgāzt daudz naudas par dažām mums baisi dārgām, taču galīgi kara gadījumā stipri nederīgām mantiņām – tankiem, iznīcinātājiem, karakuģiem. Ja uzbrūk Krievija, viņiem ir desmitkārtīgs pārspēks jebkurā jomā, un tur arī mantiņas nelīdz.

2. Mēģināt sabiedroties ar kādu tuvu lielvaru, kas konkurē ar Krieviju. Diemžēl tādas lielvaras nav jau kopš otrā pasaules kara laikiem.

3. Sabiedroties ar kādu tālu lielvaru. Mūsu pašreizējā pieeja, esam NATO. Taču šis variants ir vairāk izdevīgs pašai NATO: ja vajadzēs, varam nemaz nešaubīties, ka mūs upurēs vispārības labad. Lai atceramies, kas notika ar Poliju, kura pirms otrā pasaules kara sabiedrojās ar Angliju un Franciju. Kamēr nenotiek plēšanās ar Lāci, NATO ir izdevīgi kontrolēt šo teritoriju, un mēs NATO ietvaros specializējamies. Kara gadījumā specializācija nelīdzēs.

4. Ceturtā izvēle, gatavošanās partizāņu karam, kad katrs pieaudzis cilvēks prot šaut un izgatavot bumbas, un vēl dažas briesmīgas lietas. Par viena tanka cenu var sapirkt 100 vai vairāk raķetes, ar katru no kurām var iznīcināt labu tanku. Nerunājot nemaz par mīnām un strēlnieku ieročiem. Lēti un dusmīgi, ja prot pielietot. Īsāk sakot, kļūt maziem, nikniem un smirdīgiem, lai ar mums karot neatmaksātos. Kaut kas līdzīgs Čečenijai. Šajā kontekstā Veldres ideja par zirgiem armijas vajadzībām vairs nešķiet tik komiska: zirgs ir transportlīdzeklis, kas pats vairojas un neprasa degvielu no ārzemēm, un silda naktī :)

5. Nestrīdēties ar krieviem. Grūti un brīžiem pazemojoši, taču labāk nekā kauties. Apmērom to pēdējos 60 gadus ir piekopusi Somija. Mums arī noteikti izdotos.

Avots: Defending the Baltics

Tagi: , , ,
Tēmas Politika | 2 komentāri »

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija