Egleskoka emuārs

Daži skaitļi, no kuriem paliek nelabi.

Citēju no finance.net:

Pēc Valsts kases sākotnējās informācijas, budžeta deficīts 2008.gadā sasniedzis 426,3 miljonus latu, kas ir 2,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) – pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, vai 3%-3,5% no IKP – pēc Latvijas Bankas aprēķiniem.

Salīdzinot ar novembri, decembrī Latvijas valdības parāds palielinājies par 685 miljoniem latu. Līdz ar to šis rādītājs sasniedzis 2,64 miljardus latu, salīdzinot ar 1,149 miljardiem latu 2007.gada beigās. Kopējais Latvijas parāds, ieskaitot privātā sektora parādu, sasniedzis 20 miljardus latu jeb 130% no IKP. Kā prognozē Latvijas Banka, šogad valdības ārējais parāds sasniegs četrus miljardus latu jeb 26,2% no IKP.

2008.g. I ceturksnī Latvijas ārējais parāds bija 8 009 790 000 latu (avots – Latvijas Banka), apmēram astoņi miljardi. Gada laikā ārējais parāds ir pieaudzis par 12 miljardiem latu! Ja izdalam vienādi uz visiem iedzīvotājiem, ļoti aptuveni rēķinot, sanāk astoņi tūkstoši latu, nerēķinot procentu maksājumus. Ja parēķina uz 1 strādājošo, sanāk vēl baisāka statistika, kādi 20 tūkstoši latu vismaz. Ja ierēķina procentus, tuvāko 20 gadu laikā katram strādājošajam būs jāatdod vismaz 40 tūkstoši latu, pie kam pasaules ekonomika neaug, tāpēc atdošana ievilksies vēl uz 20 gadiem, ja vispār notiks.

Šai sakarā interesanta doma par Latvijas situāciju izteikta “The Telegraph“. SWF esot ieteicis valūtas devalvāciju, kam esot pretojusies ES, jo devalvēts lats apdraudētu Latvijas iekļaušanos Eiropas Monetārajā Savienībā. Citēju:

Leaked documents reveal – despite a blizzard of lies by EU and Latvian officials – that the International Monetary Fund called for devaluation as part of a €7.5bn joint rescue for Latvia. Such adjustments are crucial in IMF deals. They allow countries to claw their way back to health without suffering perma-slump.

This was blocked by Brussels – purportedly because mortgage debt in euros and Swiss francs precluded that option. IMF documents dispute this. A society is being sacrificed on the altar of the EMU project.

Katrai no šīm organizācijām ir savi iemesli: devalvēts lats ļauj izpirkt Latvijas resursus “pa lēto”, pa ceļam izmantojot lētu darbaspēku un citus resursus, tirgu pārņem lielas ārvalstu kompānijas. Darbavietas ir, taču mēs zaudējam resursus. Savukārt pārcenots lats neveicina eksportu un bremzē visu ekonomiku, jo mēs reti ko vairs ražojam paši, tādēļ dārgo naudu zaudējam gan ar importa pārsvaru pār eksportu, gan ar dažādu kredītu procentu un pamatsummu maksājumiem, kad nauda Latvijas tirgum zūd, atgriežoties ārvalstu bankās kā peļņa.

Ir visi nosacījumi, lai Latviju īsā laikā padarītu par trešās pasaules valsti: aizvien pieaugošs naudas trūkums valsts iekšienē, kas noved pie deflācijas un ekonomikas apstāšanās, un šo ciklu pastiprina maksājumi par importu un parādiem.

Kāda ir izeja? Parādus būs jāatmaksā, tas ir skaidrs. Kā tieši – te jau ir vieta manevram. Atkal jāatgādina, ka krīzes laikā darbaspēka nekad netrūkst. Priekšlikums ieviest paralēli latam nekonvertējamu valūtu, ko pilsoņi var izmantot savstarpējos norēķinos, un kas nonāk apgrozībā proporcionāli paveiktajam darbam, tā saucamā Latvijas Tugrika ideja. Tas veicinātu vietējo ekonomiku, un netraucētu ārējā parāda atmaksu.

Pa tam lāgam paredz arī graudkopības nāvi Latvijā. Līdz ar ko Latvijas neatkarība būs zaudēta pilnībā, finansu un pārtikas.

nervozējoša cilvēka karikatūra

Ar pārsteigumu konstatēju, ka google.lv meklētājs uz manu blogu ir novirzījis cilvēku, kas meklējis “nervoza cilvēka uzvedības aprakstu”. Google norādītajam bloga ierakstam ar šādu aprakstu ir visai maz sakara, vienīgi vārdi ir sagadījušies tie paši. Šī kļūda ir steidzami jālabo, izveidojot ierakstu, kurā patiešām ir aprakstītas nervoza cilvēka uzvedības pazīmes

Vispirms mums ir jāsaprot, kas ir nervozitāte? Saskaņā ar wikipēdiju nervozitāte ir reakcija uz stresu, kura izraisītājs tiek izjusts kā nenovēršams, nekonkrēts un/vai nekontrolējams. Atšķirība no bailēm ir sekojoša: bailes izraisa konkrēts, identificēts drauds, tādēļ arī reakcija, izjūtot bailes, ir konkrēta un parasti viennozīmīga – bēgšana, aizstāvēšanās vai uzbrukums. Nervozitātes gadījumā drauda virziens un/vai izpausmes nav skaidri nosakāmas, tādēļ indivīds izjūt vienlaikus gan vēlmi rīkoties, gan apjukumu, jo rīkoties liedz tieši skaidrības trūkums.

Piemēram, naktī neapbruņots cilvēks atrodas pie ugunskura nelielas pļavas vidū, apkārt tumšs mežs. Cilvēkam ir zināms, ka kaut kur tur mežā atrodas tīģeris. Cilvēks nervozē, visu laiku ieklausās skaņās, maina savu atrašanās vietu, jo nezin, no kuras puses tīģeris var pienākt un vai vispār uzbruks. Vienlaikus, skriet mežā pašam arī ir riskanti, jo tur nav uguns, nekas nav redzams, un ir iespēja uzskriet virsū tīģerim. Ir mobilizācija darbībai, taču signāla darbībai nav.

Tikko tīģeris iznāk no meža, nervozitāte pāraug bailēs un notiek rīcība, kas katram izpaužas savādāk: viens krīt pie zemes un izliekas beigts, cits pāriet ugunskuram pretējā pusē, cits ņem degošu sprunguli un metas virsū tīģerim. Visos gadījumos nervozitāte ar atvieglojumu pāriet bailēs un rīcībā, jo organisms ir atradis veidu, kā stresu izlādēt.

No iepriekšminētā arī secinājums: nervoza cilvēka uzvedībā būs manāmas neizmantotas mobilizācijas pazīmes: paātrināta, skaļa runa salīdzinoši īsos teikumos, paaugstināts muskuļu tonuss, kas izpaužas kā netīšas, neapzinātas, asas, bezmērķīgas vai šķietami mērķtiecīgas, vai viegli nekoordinātas kustības, nereti trīsas kā salstot un  ievilkts apakšžoklis un atbilstoši izmainīts runas veids, paaugstināts balsenes tonuss un izmainīts balss tembrs. Cilvēks, kas vēlas slēpt nervozitāti, cenšas maskēt vēlmi kustēties ar kustībām, kas iekļaujas apkārtnes kontekstā, taču pašam sev neviļus šīs kustības veidojas pārāk uzsvērtas. Piemēram, lidostā pēc ilga un grūta lidojuma cilvēks iet, enerģiski vicinot rokas, skaļi runā, utt. Otrs variants ir pēc iespējas mazāk kustēties, lai kustības nenodotu; taču arī tad nervozētāja mazkustība trenētam vērotājam duras acīs. Piemēram, pārāk cītīgi lasot avīzi un pārāk enerģiski pāršķirot lapas. Nervoza cilvēka skatiens kustas paātrināti, salīdzinot ar viņa miera stāvokli, jo acis instinktīvi meklē draudu avotu.

Cilvēks, kas stresā cenšas maldināt citus, parasti izjūt nemotivētu vēlmi pieskarties sejas vai galvas ādai, īpaši mutei, jo nervozitāte apvienojumā ar meliem rada niezes izjūtu sejas un galvas sānu apvidū. Tas ir sens reflekss, kura uzdevums ir savstarpēji sasakņot cilvēka domas, izjūtas un uzvedību. Tā ir viena no pazīmēm, pēc kuras nosaka, vai cilvēks melo.

Mūsdienu lāsts ir samērā vāji stresi, kuri nenonāk pie izlādes; tādējādi organismam jātiek galā gan ar mobilizāciju, gan veltīgas mobilizācijas izraisītām sekām. Primitīvos apstākļos dzīvojošiem cilvēkiem stresi nereti ir daudz spēcīgāki, taču ne tik ilgstoši un parasti mobilizācija tiek izlādēta rīcībā. Civilizētais stress cilvēku deldē, primitīvais – uzmundrina un rada dzīves pilnības sajūtu. Tāpēc arī daudzi cilvēki meklē īslaicīgus, spēcīgus stresus, lecot ar izpletni, ātri braucot ar auto utt.

Izskatās, ka globalizācija tomēr iebremzē, vismaz daži tās aspekti. Un vāks ir ne tikai mums.

Starptautiskais preču pārvadājumu apjoms ir samazinājies pirmo reizi kopš 1940. gada, un pārvadātājkompānijas no Āzijas uz Eiropu ir gatavas pārvadāt kravas praktiski par velti, lai tikai saglabātu sevi.

GlobalEurope Anticipation Bulletin prognozē, ka martā atkal kļūs stipri, stipri sūdīgāk nekā pašlaik, un krīze ievilksies vismaz līdz 2010. gadam, un ļoti ticams, ka līdz 2018. Iespējams arī pamatīgs karš.

ASV militāristi brīdina, ka Meksika kā valsts var vienkārši sabrukt un pārtraukt eksistēt, jo kontroli pārņem narkotiku karteļi.

Pa tam lāgam Izraēlas armija ir sašāvusi ANO galveno mītni Gazas sektorā. Ban Ki-mūns sašutis, taču neko nevar darīt.

Ko mēs no tā varam secināt? Jāgatavojas sliktākajam. Iesaku iepirkt dārzeņu sēklas un atrast kādu kultivējamu zemes pleķīti, var gadīties, ka rudenī būs bads.

Izskatās, ka nekas nenotiek tā, kā paredzēts. Nassim Nicholas Taleb uzskata, ka to jau sen varēja sagaidīt, un īsti neparedzamie notikumi vēl tikai priekšā. Iesaku palasīt šī cilvēka domas, kaut kas samērā oriģināls. Paldies piesūtītājai

Lasiet un izmantojiet internetu, kamēr varat. Nebūšu pārsteigts, ja pēc pusgada kuram katram tas vairs nebūs iespējams.

Vēl viens apstiprinājums, ka cilvēki ar savām CO2 emisijām nav vainojami pie globālās sasilšanas. Šoreiz japāņu zinātnieki izteikušies. Meteorologi ar nopietnu pieeju savam darbam kaut ko tādu saka jau sen: cilvēks nav varenāks par kosmiskajiem cikliem. Es pilnībā pievienojos.

Tirgošanās ar CO2 kvotām būtu varens bizness, un pie reizes starptautisks kontroles mehānisms. Cerams, ka potenciālajiem tukšā gaisa tirgotājiem šis numurs neies cauri.

P. S. Mūsdienās vairums rietumu zinātnieku pēta tikai to, par kā pētīšanu viņiem maksā. Jāpēta globālā sasilšana, ko izraisa CO2? Lūdzu, maksājiet tik.

Ir pienākusi diena X+1, rakstīšanas brīdī jau X+2 un notiek intensīva politiskās ražas ievākšana, izmantojot mirkļa situāciju.
Galvenais pasākums ir vainīgā meklēšana, visneproduktīvākā nodarbe pašreizējos apstākļos. Valdošā koalīcija kaislīgi rāda ar pirkstiem tā saucamās opozīcijas virzienā, cerot novirzīt tautas uzmanību no normālās mītiņa daļas un mītiņa iemesliem; opozīcija vārgi cenšas par to atgādināt, un visu vainu noveļ uz esošo valdību, pie reizes audzējot savus reitingus un seju atpazīstamību TV. Ko arī viņiem nevar pārāk pārmest, tāda nu ir mūsu vēlēšanu sistēma, ka bez atpazīstamības ir grūti tikt ievēlētam.
Policija izmanto brīdi, lai uzskatāmi pierādītu savu nepieciešamību kriminālo elementu savaldīšanā (un te nu viņiem vismaz daļēji jāpiekrīt), bet tautas domas dalās – vieni uzskata, ka sen tā vajadzēja, citi, ka tik traki jau nu nevajadzēja. Taču vienai lielai daļai ir manāms apjukums, jo nav ne jausmas, kas īsti notiek.
Kas notika, to mēs zinām. Kāpēc – tas jau ir daudz sarežģītāks jautājums. Dažkārt dzīvē sagadās vairākas nejaušības, kopā veidojot kaut ko samērā nebaudāmu, un sleicos domāt, ka šī ir tā reize. Daži uzskata, ka vainojami krievu specdienesti, kas man liekas visai apšaubāmi: ja būtu iejaukti specdienesti, grautiņš būtu daudz lielāks un labāk organizēts, ar lielākām agresīvu cilvēku masām un stihisku, tomēr efektīvu koordināciju ar sms palīdzību.

Esošā situācija ir jāizmanto produktīvi. Un esošā situācija nozīmē sekošo: ir finanšu krīze, kuras cēloņi vairāk tomēr atrodas aiz mūsu valsts robežām, nekā šeit. Valsts iedzīvotāji vienkārši rīkojās atbilstoši savam zināšanu līmenim, un biznesmeņi izmantoja situāciju peļņas gūšanai, arī atbilstoši savam zināšanu līmenim. Nevienā skolā nemāca, ka ņemt patēriņa kredītus ir riskanti, un nevienā biznesa mācību grāmatā nav teikts, ka uzņēmējam ir jādomā par savu un savu bērnu nākotni tālākā perspektīvā, nemaz nerunājot par valsti, jo galvenais ir peļņa, un jo ātrāk, jo labāk: citādi nākotnes vairs var nebūt, jo citu gūs peļņu tavā vietā. Arī mūsu politiskā sistēma, ko nekritiski pārņēmām no Rietumiem, ar visiem labumiem un trūkumiem, ir pakārtota starptautiskajai biznesa un finansu videi, kas jau sen ir globāla un kuru valstu robežas praktiski neaiztur.

Mūsu valstij ir pienākuši grūti laiki, un tieši tāpēc ir svarīgi saglabāt sabiedrisko kārtību un veikt pārmaiņas organizēti, bez vandālisma un asinsizliešanas, jo tādējādi mēs savu jau tā ne visai labo situāciju padarītu vēl sliktāku, piedevām apdraudot mūsu valsts eksistenci, jo tā kļūtu par vieglu mērķi dažādiem politiskiem avantūristiem.

Tātad, valdībai ir jādara sekojošais (runāsim Godmaņa stilā ):
1. Jāskaidro, gari, plaši un uz visiem stūriem, lai katram muļķim kļūtu skaidrs: mūsu situācija ir loģiskas sekas starptautiskajai situācijai, kurā visu nosaka nauda, nauda, nauda, kura mūslaikos nav vairs ne ar ko segta, un kas darbojas tikai ekonomiskās izaugsmes apstākļos, jo tikai tad ir iespējama kredīta atdošana bez bankrota. Dzīvošanai no patēriņa kredīta, gan personiskā, gan valstiskā līmenī vairumā gadījumu ir ekonomiskā pašnāvība ilgtermiņā, ko pierāda ASV piemērs.
2. Jānovirza uzmanība no vainīgo meklēšanas uz izejas meklēšanu no esošās situācijas. Atrast un sodīt vainīgos, ja tādi patiešām ir, būtu taisnīgi, taču tā mēs zaudētu dārgo laiku, mums vienkārši nav laika un resursu razborkām. Nacionālā vienotība ir valsts izdzīvošanas jautājums, pat ja tāpēc masveidā ir jāpiešķir pilsonība nepilsoņiem. Viņi ir tieši tādi paši cilvēki kā mēs, vairumā ļoti normāli.
4. Jādara zināms, ka globalizācija ir pamatīgi iebuksējusi un pamazām brūk kopā, tāpēc jāuzņem kurss uz pašpietiekamību svarīgakajās nozarēs: pārtika, enerģētika un tamlīdzīgi. Tas ir stratēģisks neatkarības jautājums.
3. Izeja, kad grūst starptautiskā finansu sistēma, kas ir balstīta uz parādiem, ir atdalīšanās no tās. Kāda jēga pildīt SVF un PB noteikumus, ja viss, ko viņi var piedāvāt, ir parādu jūgs apmaiņā pret aizdevumu uz viņu noteikumiem? Tēlaini runājot, mēs satupstamies uz kuģa atlūzas un airējamies tālāk kopīgiem spēkiem, kamēr citi slīkst vai ķepurojas pa vienam. Krīzes laikā nekad netrūkst darbaspēka, trūkst tikai naudas, to tad arī valdībai vajag izmantot, kaut vai finansējot infrastruktūras uzturēšanu par fiksētām cenām ar svaigi sadrukātu naudu. Ja nauda nokļūs apritē nevis caur kredītiem, bet apmaiņā pret reāli padarītu darbu, inflācijas nebūs, un samazināsies bezdarbs, un visiem būs labāk. Inflāciju izraisa naudas nonākšana apgrozībā, kas nav segta ar materiālām vērtībām, peimēram, kredītu nauda.
4. No iepriekšējā punkta izriet, ka jāatceļ dažādi birokrātiski šķēršļi sīkās uzņēmējdarbības attīstīšanai, piemēram, atļaut tirgoties ar pārtiku visiem, kas to vēlas, bez ierobežojumiem. Lielos piena kombinātus un citus lielus uzņēmumus var pārpirkt ārzemnieki, taču vietējos tā neiznīcinās, ja vien neļaus manipulēt ar tirgu.
5. Jāmaina vēlēšanu sistēma, kurā pārstāvjus ievēlē tikai pēc dzīvesvietām cilvēki, kas viņus pazīst, un politisko partiju sistēma ir jāatceļ, jo politiskā partija ir veidojums, kas ir viegli finasējams un disciplinējams, tātad vadāms. Jāievieš katra deputāta personisku atbildību par saviem lēmumiem un balsojumiem. Deputāta mandātu piešķir un atņem tie, kas par viņu balsoja, pie kam nav termiņu ierobežojuma; tikko viens ir atcelts, vietā ievēlē citu. Līdz ar to, tikko deputāts izdara ko apšaubāmu, viņu ievēlējušie atceļ, un karjera beigusies, un otrādi – tie, kas labi strādā, var to darīt ilgāk, nodrošinot politiskā kursa nepārtrauktību. Visai balsošanai ir jābūt atklātai, jo godīgam cilvēkam nav jābaidās paust savu viedokli.

Labi saprotu, ka sistēma pretojas pārmaiņām, jo tās uzdevums ir uzturēt pašai sevi. Visticamāk, tā sagrūs, jo nespēs mainīties. Kāda jēga to saglabāt, ja izmaiņas notiks tik un tā?

Ann Coulter

Pats gan neesmu pārbaudījis, taču pati ideja likās izcila Atrasts komentāros šeit.
“My personal trainer and body consultant told me to try holding an ice cube inside my sphincter during TV interviews to look totally in the moment.” Ann Coulter to David Gregory

Tulkojums: “Lai es pilnībā koncentrētos TV intervijām, mans treneris un ķermeņa kopšanas konsultants ieteica interviju laikā ar anālo sfinkteru turēt ledus gabalu.” Anna Koltere Dāvidam Gregorijam

P. S. Pēc bildes spriežot, izskatās, ka ledus gabals atrodas savā vietā ne tikai interviju laikā

Nu jau arī mēs varam lepni ievilkt ķeksīti: mums arī ir bijis pašiem savs grautiņš. Mītiņš mierīgs, cik no dalībnieku stāstītā var saprast, izteica sāpi un devās mājup.

Spriežot pēc TV redzamā, policija uzvedās apbrīnojami mierīgi un pat mēģināja atvēsināt iekarsušos prātus ar dažiem saprātīgiem vai varbūt draudīgiem vārdiem vienā vai otrā ausī. Bija skaidri redzams, ka dažiem no šiem karstajiem prātiem ir pienākusi viņu zvagzņu stunda, ko jo skaistāku padarījis alkohols “na haļavu” no Latvijas Balzama izlaupītā veikala; daži no tiem runas uzplūdos mēģina kaut ko ieskaidrot policistiem, kuri aiz vairogiem neatbild, citi – ar samērā bezjēdzīgu smaidu sejā un augstu gaisā paceltām rokām “jūtas brīvi un vienoti”.

Jā, arestēti cik tur tie cilvēki, un jā, arī ievainoti policisti, taču nekas fatāls. Lieljuksis arī neuzskata to visu par neko īpašu, kaut gan “Panorāmas” diktorei valoda gandrīz raustījās no satraukuma. Un te es Lieljuksim piekrītu. Iespējams, policija vienkārši gribēja parādīt, kas varētu notikt, ja viņiem vēl nogrieztu finansējumu. Pieļauju, ka situācija visu laiku tika aptuveni kontrolēta. Pabriks un Kučinskis intervijās tādi nedaudz pieklusuši, cenšas neizteikt neko “tādu”, tāpat Štokenbergs nevēlas, lai šo notikumu “izmantotu demokrātijas mazināšanai”.

Vienīgais, kas tā pa īstam izklausījās apvainojies, bija Godmanis, un izrādīja apbrīnojamu gādību par policiju un draudēja nākamreiz likt lietā “speciālos līdzekļus” bez kavēšanās, lai nebūtu 30 ievainoto kā šoreiz. Nez ko paši policisti par to saka, man ir aizdomas, ka šādas aizkustinošas rūpes viņiem nav vajadzīgas, paši var pateikt, ja vajadzēs. Gan jau Godmanis pratīs situāciju izmantot savā labā.

Kārtējā komēdija un balagāns, kas novērš uzmanību no pasākuma normālās daļas, ir beidzies. Politiķi rauš politisko kapitālu, un vēl nav saprotams, kura puse būs ieguvēji. Zaudētāji ir zināmi – visi arestētie un ievainotie. Ja Kučinskis ir nedaudz satraucies un Godmanis saniknots, laikam zināms efekts visam pasākumam būs, lai arī domāju, ka ne pārāk liels.

Mēs tomēr esam mierīgāki par igauņiem. Viņiem bija vismaz viens bojā gājušais un daļa pilsētas papostīta, mums pagaidām bez upuriem, un neviena mašīna arī nav nosvilināta (Labojums: laikam gan ir. Kāda starpība, sadauzīta vai nodedzināta, tāpat nelietojama). Varbūt mēs esam pārāk mierīgi un daudz ko paciešam, taču tam ir arī labā puse: oranžās revolūcijas mums nebūs, un pie varas nenāks citi krāni jaunā kulītē.

Ja jau protestēt, tad nevardarbīgi un organizēti, ar boikotiem un tamlīdzīgi. Tur ir vajadzīga lielāka drosme, nekā metot akmeņus ar cieši galvā uzmauktu kapuci, jo tad parasti nav iespējas slēpties aiz anonimitātes un iejukt pūlī.

Ar labu nakti, šī bija gara diena. Lai jums miegā kājiņas nesasvīst.

Zemāk daži nelieli foto ar grautiņa sekām kādai automašīnai. Foto iesūtījis Jānis Amantovs, foto lielākas versijas var redzēt TV.net. Anonīmie komentāri tur atbilstoši, no sērijas “pats vainīgs”. Šķiet, šie cilvēki nesaprot, ka ja “visi ārdās”, tas vēl nenozīmē, ka par sekām nav jāatbild.

Vecrīgas 13. janvāra grautiņš. Izdemolēts auto.

Ja Tevi interesē, kāpēc politikā notiekošais ir sviests, un kāpēc viss ir tik sviestaini, kā ir – paskaties Zeitgeist Addendum, filmas pirmo stundu. Oriģināls angliski nokačājams vai apskatāms zeitgeist mājaslapā, vai arī krievu valodā pieejams no lapas krievu versijas, vai Latvijas robežās no ubags.lv. Tad taps skaidrs, kā un kāpēc veselas valstis pārdod parādu verdzībā, arī mūsējo.

Ja Tu esi Godmanis, Slakteris vai jebkurš no politiskās “vadības”, arī iesaku noskatīties, jo visādi SWF un PB padomdevēji neko šitādu nepateiks. Ja tomēr ir taisnība baumām, ka mūsu politiķi vai ik dienu piestaigā uz ASV vēstniecību, droši vien saņemt vadošus norādījumus, tad varat neskatīties, tas tāpat neko nemainīs.

Īsumā, par ko tad ir filma: konspektīvi un vienkārši izskaidrots, kāda ir pasaules finansu un līdz ar to arī politiskā sistēma, kāpēc eksistē korupcija, un kā tiek kontrolēta sabiedrība. Brīdinu, ka ļoti daudziem pēc noskatīšanās varētu būt sajūta kā pamostoties murgā no neitrāla sapņa, līdzīgi kā Neo filmas Matrix pirmajā daļā (Matrix pirmā daļa bija alegoriski izcila). Cik esmu par šo tēmu lasījis, visi rietumu disidenti un varai pretī runātāji, rakājoties notiekošo lietu būtībā, ir nonākuši pie līdzīgiem secinājumiem, no kuriem galvenais ir: kamēr nemainīsim veidu (sistēmu), kādā darbojas nauda, nekas cits arī nemainīsies.

Kas attiecas uz filmas otro daļu, kurā ir mēģināts saprast, ko un kā vajadzētu mainīt, uz kādu pasauli vajadzētu tiekties – manuprāt, tā ir atklāta diskusija un pārdomu vērts jautājums. No savas puses varu apstiprināt, ka ir pilns internets ar dažādiem salīdzinoši vienkāršiem tehnoloģiskiem risinājumiem daudzām problēmām, kas netiek izmantoti dažādu ar pelņu saistītu apsvērumu dēļ. Ne jau tāpēc, ka tas būtu pārāk dārgi, bet tāpēc, ka kādam norautu gabalu peļņas. Un bez šaubām, cilvēka spējas ir daudz lielākas, nekā mēs esam pieraduši uzskatīt. Sāciet sevi attīstīt, un pēc pāris gadiem jums radīsies sajūta, ka varat daudz vairāk, un pasaule atvērsies jūsu priekšā.

Nākotni paredzēt mēs neviens nevaram, taču varam to kaut nedaudz pārveidot pēc saviem ieskatiem, un kāpēc nepadarīt to labāku? Tas ir iespējams kaut vai tāpēc, ka 90% cilvēku seko pārējiem 10%. Pacenties, un 9 vienaldzīgie Tev sekos

Protams, tehnoloģija viena pati mūs neglābs, taču jau trīsdesmitajos gados bija skaidrs, ka ar esošajiem resursiem un tehnoloģijām, ja tos izmanto racionāli un neizšķērdē, pilnīgi pietiek, lai visi cilvēki varētu normāli dzīvot, strādājot 8 stundas nedēļā. Vismaz tā apgalvoja Bukminsters Fullers, izgudrotājs un futūrists, kurš bija aizteidzies priekšā savam laikam, tāpat kā Tesla.

Zināšanas dara cilvēku brīvu. Par to esmu pārliecinājies pats.

Šodien latviski saņēmu savu pirmo nigēriešu scam vēstuli (mēstuli, ja runājam saskaņā ar terminoloģijas komisijas ieteikumiem). Skaidri redzams, ka tulkojuši automātiski, tādēļ tulkojums ir visai kroplīgs, taču jāatzīmē – priekš scamera/spamera, šī neparastā cenšanās nepilnu divu miljonu latviski runājošo dēļ ir pazīme, ka pasaulē naudīgu muļķu sāk pietrūkt Vienlaikus, tā ir pazīme arī tam, ka kāds no “respektablajiem” sadarbības partneriem, bada mudināts, ir pārdevis manu e-pasta adresi

Tālāk vēstules paraudziņš ievērtēšanai.

==================================================

Apsveicam! Jūsu maksājumu ir apstiprinājusi (ATM 811)

atmpaycard8070@aol.com

Direktora amata DARBĪBAS
ATM MAKSĀJUMU departaments (CBN)
CENTRAL BANK OF NIGERIA.
TEL līnija: +234-7030-989-684
DATE: 11/01/2009

SIR / Madam,

Apsveicam! Jūsu maksājumu ir apstiprinājusi (ATM 811)

Jūs esat taisnīgu tika apstiprināts ar ($ 3000000,00), kas
notiekošo
ATM CARD PIEŠĶIRŠANAS paziņojumu no centrālā banka NIGĒRIJA
2009

Ņemot vērā šo jūsu apstiprinātās summas ($ 3000000,00)
trīs miljoni ASV dolāri), šīs kartes centrs būs
nosūtīsim jums ATM karti, kuras jūs izmantojat, lai atsauktu savu
naudu jebkurā bankomātā mašīna jebkurā daļu no world.But to
maksimālais atcelšana ir pieci tūkstoši dolāru vienam dienā.

Ja jūs vēlētos saņemt jūsu fonds šādā veidā, vai sazinieties ar mums pa
nosūtot šādu informāciju:

1. YOUR FULL NAME
2. Tālruņa un faksa numurs
3. ADRESE jūs gribam, lai nosūtītu ATM CARD
4. YOUR AGE UN pašreizējā nodarbošanās
5. Pievienojiet COPY OF YOUR IDENTIFIKĀCIJA

Sveicieni,

DR.AHMED SULEMAN
DIREKTORS, ATM MAKSĀJUMU departaments (CBN)
Tālruņa līnija: +234-7030-989-684
EMAIL; dr_ahmed_suleman1@yahoo.com

Kāds draugs pastāstīja, ka desas iepērkot vienā no nedaudzajām vietām, kur tirgo gaļas produktus ar garantētu kvalitāti. Iepērkot labāko no vairākiem ražotājiem un tirgo Rīgā, Jūrmalā, Balvos, citur. Tirgotājs  pasūta ražotājam izstrādājumu nevis ar ražotāja, bet ar tirgotāja zīmolu, kaut arī pats nav nekāds lielveikals.

Ideja mani ieinteresēja. Ļoti pareiza pieeja: laikos, kad cilvēki apgroza katru kapeiku, ir ļoti svarīgi zināt, ka naudu tērējam par labu produktu, nevis kaut kādiem aizvietotājiem, ka desā lielākā daļa ir gaļa, nevis soja, ciete un vēl sazin kas. Saucoties “Enhars”. Internetā meklēju, taču atsevišķas mājslapas viņiem neatradu.

Vēl viens aspekts: mūsdienās preču sortiments ir tiešām milzīgs, ražotāju daudz un ir grūti saprotams, kas, ko, un pēc kāda pasūtījuma ražojis. Ja padomju laikos pietika zināt svaiguma un kvalitātes pazīmes dažiem desmitiem pārdošanā esošu produktu (piemēram, ja svaigai zivij žaunu lapiņas pelēkas, tā zivs vairs nav svaiga), tad šodien pat ekspertam vairs nav viegli. Skaidri saskatāma izdevība kārtējai specializācijai: preču kvalitātes novērtētājs. Un atkal, ir iespēja iegūt ar savu reputāciju: tirgot tikai labu preci. Reputācija ir tāda smalka lieta: to ir grūti iegūt, taču viegli pazaudēt. Lielveikalu mārketinga speciālisti man te droši vien iebildīs

Vēl vienu piemēru pastāstīja sieva: kaut kur pie VEFa esot gaļas veikals, pie kura stāv rinda. Neparasta parādība šais laikos. Tiesa, rinda uz priekšu iet ātri, jo pārdevējas raujas vaiga sviedros. Un vistas tirgojot tikai uz iepriekšēju pierakstu, jo esot tiešām labas. Pēc viņas stāstītā, arī tas esot veikals ar garantētu preces kvalitāti: pats īpašnieks braukājot pa kautuvēm, pārbauda kvalitāti un veic iepirkumus. Normāla motivācija: kad daudzi tirgo surogātus, var iepelnīt ar kvalitatīvu preci. (2011. gada sākums: bizness joprojām notiek, uz izskatās, ka labi).

Vēl piemērs. Netālu no manas mājas un netālu no Arēnas “Rīga” ir augļu veikals, kura īpašniece vienlaikus ir arī galvenā preču iepirkuma veicēja. Tiešām labi augļi, un par labām cenām, tuvām tirgus cenām. Un saskatāma līdzība ar iepriekšējiem piemēriem: īpašnieks ir preces kvalitātes kontrolētājs. Jā, motivācija ir spēks.

Līdzīgi ar piena produktiem. Lielās pienotavas ir kredītu žņaugos, kā jau visi mūsdienu modernie uzņēmumi, un izmaksas sedz uz ražotāju rēķina, jo citos virzienos tas nav iespējams. Daži piena ražotāji atgriežas pie deviņdesmito gadu prakses – tirgo pienu paši. Lai izdzīvotu, tas der. Tikai tirgo ne vairs māju pagalmos, bet tirgos (Piena lielražotājs pienu sāk pārdot pats)

Te nu mans ierosinājums krīzes laikiem: Katrā pilsētā un jo sevišķi Rīgā ir jāatjauno nelieli tirgi, kuros tirgoties var katrs, kas vēlas, bez visādiem ierobežojumiem un kontrolēm. Cilvēki nav tik stulbi, lai otrreiz iepirktos pie kāda, kura dēļ naudu izmetuši vējā. Un dažādu sīkumainu kontrolējošo institūciju vara ir jāierobežo, ja runa iet par izdzīvošanu.