Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

Latvija un parādi. Vāks.

Autors egleskoks @ 19 janvāris, 2009

Daži skaitļi, no kuriem paliek nelabi.

Citēju no finance.net:

Pēc Valsts kases sākotnējās informācijas, budžeta deficīts 2008.gadā sasniedzis 426,3 miljonus latu, kas ir 2,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) – pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, vai 3%-3,5% no IKP – pēc Latvijas Bankas aprēķiniem.

Salīdzinot ar novembri, decembrī Latvijas valdības parāds palielinājies par 685 miljoniem latu. Līdz ar to šis rādītājs sasniedzis 2,64 miljardus latu, salīdzinot ar 1,149 miljardiem latu 2007.gada beigās. Kopējais Latvijas parāds, ieskaitot privātā sektora parādu, sasniedzis 20 miljardus latu jeb 130% no IKP. Kā prognozē Latvijas Banka, šogad valdības ārējais parāds sasniegs četrus miljardus latu jeb 26,2% no IKP.

2008.g. I ceturksnī Latvijas ārējais parāds bija 8 009 790 000 latu (avots – Latvijas Banka), apmēram astoņi miljardi. Gada laikā ārējais parāds ir pieaudzis par 12 miljardiem latu! Ja izdalam vienādi uz visiem iedzīvotājiem, ļoti aptuveni rēķinot, sanāk astoņi tūkstoši latu, nerēķinot procentu maksājumus. Ja parēķina uz 1 strādājošo, sanāk vēl baisāka statistika, kādi 20 tūkstoši latu vismaz. Ja ierēķina procentus, tuvāko 20 gadu laikā katram strādājošajam būs jāatdod vismaz 40 tūkstoši latu, pie kam pasaules ekonomika neaug, tāpēc atdošana ievilksies vēl uz 20 gadiem, ja vispār notiks.

Šai sakarā interesanta doma par Latvijas situāciju izteikta “The Telegraph“. SWF esot ieteicis valūtas devalvāciju, kam esot pretojusies ES, jo devalvēts lats apdraudētu Latvijas iekļaušanos Eiropas Monetārajā Savienībā. Citēju:

Leaked documents reveal – despite a blizzard of lies by EU and Latvian officials – that the International Monetary Fund called for devaluation as part of a €7.5bn joint rescue for Latvia. Such adjustments are crucial in IMF deals. They allow countries to claw their way back to health without suffering perma-slump.

This was blocked by Brussels – purportedly because mortgage debt in euros and Swiss francs precluded that option. IMF documents dispute this. A society is being sacrificed on the altar of the EMU project.

Katrai no šīm organizācijām ir savi iemesli: devalvēts lats ļauj izpirkt Latvijas resursus “pa lēto”, pa ceļam izmantojot lētu darbaspēku un citus resursus, tirgu pārņem lielas ārvalstu kompānijas. Darbavietas ir, taču mēs zaudējam resursus. Savukārt pārcenots lats neveicina eksportu un bremzē visu ekonomiku, jo mēs reti ko vairs ražojam paši, tādēļ dārgo naudu zaudējam gan ar importa pārsvaru pār eksportu, gan ar dažādu kredītu procentu un pamatsummu maksājumiem, kad nauda Latvijas tirgum zūd, atgriežoties ārvalstu bankās kā peļņa.

Ir visi nosacījumi, lai Latviju īsā laikā padarītu par trešās pasaules valsti: aizvien pieaugošs naudas trūkums valsts iekšienē, kas noved pie deflācijas un ekonomikas apstāšanās, un šo ciklu pastiprina maksājumi par importu un parādiem.

Kāda ir izeja? Parādus būs jāatmaksā, tas ir skaidrs. Kā tieši – te jau ir vieta manevram. Atkal jāatgādina, ka krīzes laikā darbaspēka nekad netrūkst. Priekšlikums ieviest paralēli latam nekonvertējamu valūtu, ko pilsoņi var izmantot savstarpējos norēķinos, un kas nonāk apgrozībā proporcionāli paveiktajam darbam, tā saucamā Latvijas Tugrika ideja. Tas veicinātu vietējo ekonomiku, un netraucētu ārējā parāda atmaksu.

Pa tam lāgam paredz arī graudkopības nāvi Latvijā. Līdz ar ko Latvijas neatkarība būs zaudēta pilnībā, finansu un pārtikas.

Līdzīgi ieraksti

2 komentāru ierakstam uz “Latvija un parādi. Vāks.”

  1. hai Eglesnuuja teica:

    mums par visu ir jaamaksaa eiraas (krediti par majokli, par edamo un apgerbu ko visu parsvaraa importejam) un musu lati vai citi tugriki nevienam nav vajadzigi, par tugrikiem vai citiem taloniem nemaz nav ko vieteja tirguu nopirkt, nerazhojam neko.

    Vai tomer nav logiskaak nekavejoties jau sogad pariet uz eiro, lai izbeigtu spekulacijas par devalvacijaam, intervenceem, rigiboriem un citaam valutas mahinacijaam, kas nervozee tautu. Uznemumi lai maksaa algas eiraas, cenas lai nosaka eiraas. Kur ņemsim papīrīšus? tos mums nevajag, visiem normaliem darbalaudim ir norekinukartes. Visi eirolati mums bus elektroniski.
    Ar ko jāsāk – visiem stradajoshiem vienlaicigi piem. no 1.aprilja jaiet pie darba devejiem ar darba liguma papildinajumu – piesiet algu EIRO.

    ko tas dos? valdiba mums aiz muguras nevarees taisit visadas eiro-lata mahinacijas,
    ja sanjemsim eiro, un sāksim tos eiro pārāk daudz tērēt uz importu, tad tie eiro ātri beigsies un būs jādomā ko varam sarazhot lai pie tiem eiro tiktu, nepastarpināts stimuls eksportēt jo citadi pie importetas preces netikt.

    Bet kas notiek tagad? mees terejam par daudz, un valdiba lai noturetu lata kursu nepartraukti aiznjemas un viss turpinaats, turpinam tik teereet.

  2. egleskoks teica:

    Tieši tā, no mums nekas nav vajadzīgs, tāpēc jāsāk ar to, ka pašiem jāpieprasa no sevis. Pārtika un vēl šis tas vienkāršs ir pirmais.
    Mēs jau faktiski esam pārgājuši uz eiro, jo lats ir piesiets eiro. Un nevajag aizmirst, ka arī eiro ir tikai un vienīgi papīrītis, kurš apgrozībā nonāk caur kredītiem, sākumā no ECB, vēlāk no bankas, kas kredītu izsniedz gala saņēmējam.
    Jēga tam visam ir tāda, ka ir jāievieš nauda, kura NENONĀK apgrozībā kā kredīts, bet kaut kā citādi. Jo kredīti ir jāatdod ar procentiem, un naudu šiem procentiem nevar dabūt nekā savādāk, kā tikai aizņemoties no jauna. Vai šo aizņēmumu ir izdarījis atdevējs, vai viņa binesa partneris, nav svarīgi, jo jēga paliek tā pati: bankām atdodamās naudas daudzums vienmēr ir lielāks nekā apgrozībā esošās. Līdz ar to rodas apstākļi, kad atdevēji ir spiesti viens otram pārkost rīkli, lai tikai atdotu naudu, citādi draud bakrots. Kamēr šo sistēmu neizmainīs, viss pārējais ir tukša runa, ko arī vēsture pierāda.

Atstāt atbildi

* Nokopējiet paroli:

* Un ierakstiet to šajā laukā:

XHTML: Drīkst izmantot šādus tagus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija