Egleskoka emuārs

ASV štati saceļas pret Federālo valdību. Gandrīz, tas ir. Pagaidām virza likumdošanas iniciatīvas, lai ierobežotu Federālo valdību un iegūtu lielākas tiesības štatiem, vai izstātos no ASV.

Pastāv ļoti nopietnas bažas, ka Federālā valdība plāno fašistisku apvērsumu ar nolūku likvidēt ASV kā demokrātisku valsti, lai pēc tam ar dažādām metodēm panāktu dažādus nedemokrātiskus mērķus, tajā skaitā samazinātu iedzīvotāju skaitu. Ar Federālo Rezervju bankas palīdzību samērā mazskaitlīga cilvēku grupa ietekmē un vada pasaules ekonomiku, pašlaik tā ir izraisījusi pasaules mēroga finansu krīzi, lai savā kontrolē iegūtu atlikušos īpašumus, nopērkot par sviestmaizi. ASV ir parādos tik dziļi, ka tos atmaksāt nav iespējams. Principā, sagaidāms tas pats, kas notika ar PSRS.

Katedrale.lv ir viens rakstiņš, kuru lasot, variet pārbaudīt savu toleranci pret biznesu, kas dažās citās kultūrās ir visnotaļ pieņemams. Runa ir par kādas japāņu firmas izstrādātu datorspēli “Rapelay“, kas ir simulators. Izvarošanas simulators. Ar iespēju piespiest izvarošanas upuri izdarīt abortu.

Mums, rietumu kultūrā vairāk vai mazāk bāzētiem, tas šķiet pilnīgs vājprāts, pat idejas līmenī. Jāpānā, iespējams, tas nav nekas briesmīgs, vismaz kamēr tā ir tikai fantāzija, bez reāla kaitējuma nodarīšanas dzīviem cilvēkiem; galu galā, Hentai žanrs ir kaut kas ļoti japāņu kultūrai specifisks. Te kāds japāņu pazinējs varētu sniegt savu komentāru.  Spēle esot tirgota Amazon.com, taču tagad tās pārdošana pārtraukta.

Pārdomas šajā kontekstā, par instinktiem un civilizāciju. Japānā dzīve esot ļoti ritualizēta, ir “pareizais veids”, kā darīt daudzas ikdienišķas lietas. Ir hipotēze, ka jo tiešāk cilvēks apmierina savus instinktus, jo esot laimīgāks. Varbūt japāņi ir patiešām nelaimīgi, ja jau pērk šādas spēles?

No otras puses, ir visiem zināmā amerikāņu spēle, spēlēta arī Latvijā, “Grand Theft Auto”, kurā galvenais varonis ir noziedznieks, kurš laupa mašīnas, nogalina cilvēkus un tā tālāk. Par izvarošanu sods ir mazāks nekā par nogalināšanu. Kāpēc GTA ir “tikumiskāka” spēle par “Rapeley”?

Māja no polipropilēna maisiem, kas piebāzti ar zemi – šī ideja ir vismaz tikpat sena, kā paši polipropilēna maisi. Labas bildītes var apskatīties šeit, kur attēlots process no sākuma līdz beigām, kaut kur Haiti. Bildes ir iedvesmojošas

Iesākums

Turpinājums

Nobeigums

Krīzes ietvaros sekos jauns trieciens, kura cēlonis ir Austrumeiropai aizdotā nauda, un aizdevēji pārsvarā atrodas Rietumeiropā. Redzot, ka lietas iet uz slikto pusi, aizdevēji cenšas mazināt zaudējumus un savāc savu kapitālu no tirgiem, priekšlaikus atprasot kredītus un neaizdodot jaunus, vai manāmi paceļot procentus esošajiem aizdevumiem. Naudas kļūst arvien mazāk, rodas deflācija, un viss apstājas: nav maksāšanas līdzekļu.

Eastern Europe is about to Blow

Could The Eastern Bloc Bring Down Europe?

Ko mēs varam darīt? Acīmredzot, ja nauda no mūsu tirgus aizplūst, neatliek nekas cits, kā drukāt savu. Ja to nedarīs valdība, pilsoņi paši noorganizēs bartera sistēmu vai kaut ko līdzīgu. Jā, ar ārzemēm tirgoties nevarēsim, taču vismaz valsts iekšienē notiks kaut kāda kustība, nodrošinot pārtiku un citas primārās vajadzības. Alternatīva ir pilnīgs haoss un sociāls sabrukums, kad vispār nekā nav. ASV jau vairākus mēnešus pilsoņi aktīvi iepērk munīciju un ieročus, gatavojoties visļaunākajam.

Pa tam lāgam, pirmdien Āzijā radies mistisks liels pieprasījums pēc ASV dolāriem. Ir aizdomas par kārtējo vērienīgo mahināciju.

The National Academic Press saitā ir 4000 grāmatas angļu valodā, ko var lasīt bez maksas.

Kanāda ir viena no valstīm, kuru neskar banku problēmas. Kāpēc, tas apskatīts šajā nelielajā rakstiņā. Ja īsi, tad kanādiešiem nepatīk riskēt un viņu politiķi ir nedaudz atbildīgāki pār pārējo valstu amatabrāļiem. Un prognozē ne tikai īstermiņā.

Jā, Artūrs iesūtījis ziņu par vēl vienu valsti, kur nav krīzes: Albānija. Cēlonis – iedzīvotāji neuzticas ne valstij, ne bankām, un visu, kas ir, glabā skaidrā naudā. Un uz kredīta nedzīvo.

Eksistē viedoklis, ka hemoroīdu nomocīto Rietumu civilizācijas stāvokli varētu atvieglot ar vienkāršu paņēmienu: veikt defekāciju nevis sēdus, bet tupus pozā. Defekācija tupus ir šīs procedūras dabiskais variants visās pirmatnējās kultūrās.  Par šo tēmu ir vesels raksts angļu valodā Squatting for the Prevention of Hemorrhoids, taču dažos vārdos tikai viens no pieminētajiem pētījumiem:

Sikirov BA. Management of Hemorrhoids: A New Approach, Israel Journal of Medical Sciences, 1987: 23, 284-286.

Pētījumā piedalījās 20 pacienti ar hemoroīdiem. Tiem lika 2 veidos mainīt defekācijas paradumus: nogaidīt, līdz patiešām gribas dirst, un tad veikt defekāciju tupus, nevis sēdus. Dažu dienu laikā 18 pacienti ziņoja par simptomu mazināšanos vai pat pazušanu. Divi pacienti, kuriem uzlabojumus novērot nevarēja, bija ar agrāk operētiem hemoroīdiem. Pacientu apskatēs 12 un 30 mēnešus pēc pētījuma, hemoroīdi vairs netika novēroti.

Domāju, ar šo vajadzētu pietikt personiskiem eksperimentiem un iespējams, atbilstošam tēvišķam novēlējumam nākamajām paaudzēm

Netīšām uzskrēju virsū Scimore SQL datubāzei, kura ir par velti ielādējama un tāpat par velti izmantojama arī komerciāliem nolūkiem, un kas ir pats labākais – produkta izstrādē aktīvi piedalījušies lietuvieši. Kāda loma ir dāņiem, nezinu, taču Scimore UAB ir reģistrēta Lietuvā. Malači lietuvieši.

Vēl viens pierādījums, ka arī nelielas firmas mazās valstīs var izstrādāt nopietnus produktus. Versijas – ScimoreDB Embedded, ScimoreDB Server, ScimoreDB Distributed. Instalācijas izmērs – daži megabaiti. Niez rokas iemēģināt un pielietot

Interesants rakstiņš par Baltic Dry Index (nezinu, kā ir latviski: varbūt Baltijas sauskravu indekss?), kas pēdējā pusgada laikā ir sarucis par 94%. Līdzīgas ziņas dzirdamas daudzos interneta avotos, jau divus mēnešus.

Baltic Dry Index norāda ttiecību starp karavu pārvadājumu pieprasījumu un pārvadāšanas jaudu pieprasījumu 26 jūras tirdzniecības maršrutos visā pasaulē, un to izmanto dažādas finansu  organizācijas savu darbību plānošanai. Šis indekss ir samērā reāls īstenības atspoguļojums, jo nav atkarīgs no dažāda veida spekulatīviem darījumiem.

Salīdzinājumā ar 2008. gada jūniju indekss ir krities par 94%, kas nozīmē ļoti krasu starptautisko jūras kravu pārvadājumu apsīkumu, kas savukārt nozīmē, ka tuvākajos mēnešos iestāsies daudzu resursu, tajā skaitā pārtikas, deficīts, jo to vienkārši neiepērk. Raksta autors saviem amerikāņu tautiešiem iesaka iegādāties pārtiku, pirmās nepieciešamības preces un ieročus, jo tuvākajos dažos mēnešos sagaidāms sabiedrības sabrukums ar sekojošām nekārtībām.

Priekš mums tas nozīmē: būs jāražo lokāli no lokālām izejvielām.

2011. g. 25. februārī. Vāks vēl nav iestājies, kaut arī pārāk labi nav. Nākotnes prognozēšana ir riskanta lieta, un vienmēr der piestrādāt pie mērenības

Apmēram pēdējā pusgada laikā notiek ļoti pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā: cilvēki mostas jaunām idejām, jaunam skatījumam uz dzīvi. Nezinu, vai tas ir krīzes rezultāts vai arī ir sasniegta kaut kāda “kritiskā masa”, taču lietas, kas bija zināmas jau sen, vismaz gadus piecus atpakaļ, taču nevienam neinteresēja, tagad pēkšņi ir ieguvušas ievērību plašās tautas masās. Piemēram, tie paši fakti par naudas un augļošanas būtību, kas aprakstīti “Dod man visu pasauli un 5%“, bija zināmi jau sen, taču tikai tagad pēkšņi tiem pievērš uzmanību. Vēl gadu, divus atpakaļ, runājot par šādām tēmām, bija jārēķinās, ka visticamāk pēc sarunas mani uzskatīs par “cilvēku ar putniem”, taču tagad tā ir gandrīz modes lieta. Vai tiešām tikai tāpēc, ka internets ir gandrīz katrā mājā?

Vislabākais, ka cilvēki vairs neizjūt “garšu” lamājot veco kārtību, bet mēģina meklēt kaut ko jaunu, meklē citu ceļu. Un tas ir labi, jo cilvēks vienmēr atrod to, ko pietiekoši neatlaidīgi cenšas atrast. Vairs nav tik bieži dzirdamas frāzes, ka “visi ir vidējie prāti”, “mēs latvieši, jau tādi esam”, “ko arī var gribēt no ES pāķiem” un citas pašiznīcinošas runas. Cilvēki ir sākuši domāt.

Un pats galvenais: mēs esam sajutuši, ka arī kaut ko varam. Tiesa, pagaidām aprobežojāmies ar logu dauzīšanu, traktoru dzenāšanu un runām, taču tas ir labs iesākums. Katrs bērns vispirms iemācās izjaukt smilšu kūkas, un tikai pēc tam celt.

Katrs no mums var piedalīties pasaules izmainīšanā. Ja to var politiķi un viņu PR speciālisti, kas parasti nav nekādi ģēniji, tad arī katrs no mums var, par spīti miljonu budžeta neesamībai. Pasauli maina idejas, zināšanas. Var sākt ar to, ka sāc sev uzdot jautājumus, un meklēt atbildes, pēc iespējas noskaidrojot faktus. Tad pastāsti to, ko esi uzzinājis, saviem radiem, draugiem, paziņām; neesi uzmācīgs, sagaidi īsto brīdi, lai uzdotu īsto jautājumu. Nepaies ne pusgads, kad no viņiem dzirdēsi, ko pats esi stāstījis. Galvenais ir pareiza ideja, kas izplatās kā uguns pavasara zālē. Protams, pusgada laikā tie būs labi ja desmit cilvēki, taču arī tas ir daudz, jo viņi kaut ko pastāstīs tālāk citiem, un agri vai vēlu kāds sāks rīkoties saskaņā ar dzirdēto ideju.