Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

Arhīvi 'Ģenētiskā modifikācija' Tēma

Par ģenētiski modificētiem organismiem (ģmo), saistīto politiku un ekonomiku

Maršs pret Monsanto 2013. gada 12. oktobrī

Autors egleskoks @ 9. Okt 2013

March Against Monsanto flyerSestdien, šā gada 12. oktobrī visā pasaulē notiks akcija „Maršs pret Monsanto” (March Against Monsanto). Akcijas, protesta gājieni un cita veida pasākumi notiks dažādās valstīs un pilsētās, protestējot pret starptautiskās agrotehnoloģiju kompānijas Monsanto centieniem monopolizēt pārtikas un sēklu tirgu un izplatīt ģenētiski modificētas šķirnes, tādējādi ierobežojot zemnieku tiesības audzēt tradicionālās šķirnes un patērētāju tiesības izvēlēties veselīgu pārtiku. Arī Latvijas pārstāvji pievienojas šai akcijai, rīkojot piketu pie ASV vēstniecības Samnera Velsa ielā 1, 2013. gada 12. oktobrī plkst. 13.00.

Akcijas interneta lapa: http://www.march-against-monsanto.com

Facebook: https://www.facebook.com/MarchAgainstMonstanto

Latvijas akcijas Facebook lapa: https://www.facebook.com/events/581435538559964

Kopš dibināšanas 1901.gadā uzņēmumam bijušas neskaitāmas tiesu prāvas tā ražoto indīgo produktu dēļ. Šīs kompānijas noziegumu sarakstā ir ķīmiskā ieroča ražošana, ko sauc par „Agent Orange”, ko ASV armija izmantoja Vjetnamas kara laikā tropisko mežu iznīcināšanai, cīnoties ar Vjetnamas partizāniem. Šīs teritorijas joprojām ir saindētas, vietējie iedzīvotāji slimo un mirst no šo ķimikāliju izraisītām slimībām. Līdzīgas sekas ir arī Vjetnamas kara veterāniem ASV.

Monsanto radītie agroķīmiskie līdzekļi, to skaitā arī Latvijā plaši izplatītais herbicīds Raundaps, ir kaitīgi cilveka veselībai, ko gan uzņēmums cenšas slēpt. Šo lauksaimniecības metožu pielietošana veicināja plašu monokultūras lauku izveidošanu, mazo lauksaimnieku bankrotu (piemēram, desmitiem tūkstošu Indijas zemnieku katru gadu izdara individuālas un kolektīvas pašnāvības), zemes noplicināšanu un eroziju, daudzu ciematu un citu apdzīvotu vietu iznīcināšanu, kā arī daudzu senu kultūraugu šķirņu izzušanu. Piemēram Indijā 20. gs sākumā bija ~10 000 rīsa šķirņu, tagad, ieskaitot tikai sēklu bankās atrodamās, vien daži simti. Bankrotējušie, no savām zemēm padzītie zemnieki ir spiesti pārcelties uz savu valstu lielpilsētu nomalēm, kur arī lielākoties nevar atrast darbu, vai arī uz bagātajām Eiropas valstīm, tādā veidā radot sociālas problēmas un etniskus konfliktus.

Tomēr visbīstamākā ir agrokompānijas Monsanto vēlme visai pasaulei uzspiest ĢMO (ģenētiski modificēti organismi) sēklas un pārtiku, jo tā ir pagaidām vienīgā reālā iespēja monopolizēt sēklu un pārtikas tirgus ar patentu sistēmas palīdzību. Pat, ja ĢMO būtu nekaitīgi veselībai (kas gan neatbilst patiesībai, saskaņā ar daudziem pētījumiem), monopols pārtikas tirgū ir ļoti nopietns drauds jebkuras valsts un nācijas suverenitātei, veidojot atkarību no privāti kontrolētām korporācijām.

Monsanto kompānija izplatās pa visu pasauli kā vēzis, visās pasaules valstīs veidojot savas metastāzes jeb apakšuzņēmumus. ĢMO ieviešanu daudzās valstīs, arī Latvijā, aktīvi lobē ASV vēstniecības. Ja Latvijā, un citās Eiropas valstīs viņi vēl nav nostiprinājušies, šobrīd cenšas lobēt likumdevējus, rīkot dažādas pozitīvisma kampaņas, tad daudzos ASV un Indijas štatos viņiem jau izdevies panākt dažādu, totalitāru, pret demokrātiju un cilvēktiesībām vērstu likumu pieņemšanu, kas aizliedz ievākt pašaudzētas sēklas, daudzos ASV štatos aizbildinoties ar „drošību” aizliegts dot draugiem pašaudzētus dārzeņus un noteikti vēl daudzi citi, ar veselo saprātu nesavienojami aizliegumi, kā piemēram krimināli sodāma ir dārzeņu audzēšana piemājas teritorijādārzeņu dobju ierīkošana zālāja vietā vai tiešās pirkšanas ķēžu izveidošana. Nesen ASV bioloģiskie zemnieki zaudēja tiesas procesu pret Monsanto par to, lai Mansanto nebūtu tiesīgs apsūdzēt zemniekus, ja to ražā atrod ĢMO pēdas. Jaunzēlandē pieņemts likums, kurš JAU ierobežo jebkādus “nelicenzētus darījumus” ar PĀRTIKU (tai skaitā sēklām, dārzeņiem, zāļu tējām utt.), iesakaitot pašu audzētu pārtiku. ..6) http://laws-lois.justice.gc.ca/eng/regulations/SOR-89-19/FullText.html Kanādā, Manitobas provincē eksistē noteikumi par dārzeņu pirkšanu/pārdošanu - tirgot drīkst tikai iepakotus un licenzētus.

Atšķirībā no Latvijas un citām Eiropas valstīm, ASV ĢMO pārtika lielveikalu plauktos netiek marķēta, tādā veidā liedzot patērētājam izvēles iespējas. ASV pēdējā laikā ir bijušas vairākas likumdošanas iniciatīvas par obligātu ĢMO marķēšanu, kas tomēr tika sakautas, piemēram Kalifornijā.

ĢMO kultūraugi bieži saziedas ar normāliem kultūraugiem, tādā veidā sabojājot šīs šķirnes. Taču izmantojot savu ietekmi ASV likumdošanā, Monsanto ir izdevies panākt likumu pieņemšanu, kas ierobežo ASV pilsoņu tiesības juridiskā ceļā cīnīties ar šo to par radītā kaitējuma kompensācijām. Pašlaik notiek debates par šī likuma atcelšanu.

Arī mums, Latvijas iedzīvotājiem jāapzinās draudi, ko rada šīs kompānijas ienākšana Latvijā. ASV savu modeli uzspiež Eiropas valstīm un tas, kas ir ikdiena ASV, pēc dažiem gadiem var kļūt par ikdienu arī ES, ja vien neizrādīsim pietiekami sparīgu protestu. Tāpēc, solidarizējoties ar cilvēkiem visā pasaulē, arī Latvijas jaunieši un dažādu vides organizāciju pārstāvji sestdien, 12. oktobrī 13.00 pie ASV vēstniecības Samnera Velsa ielā 1 (bij. Remtes iela) rīkos piketu. Tā kā tradicionālās kultūras piekritēji šobrīd atzīmē veļu laiku, bet visās kristiešu kapsētās tiek rīkoti svecīšu vakari, skaļi saukļi netiks izkliegti. Pie ASV vēstniecības tiks nolikts piemiņas vainags un svecītes korporācijas Monsanto upuriem – mirušajiem cilvēkiem, iznīcinātajiem ciematiem un zaudētajām kultūraugu šķirnēm. Tiks veiktas darbības, ko šī kompānija vēlētos izskaust visā pasaulē – mainīšanās ar pašaudzētām sēklām un dalīšanās ar ēdienu, kas gatavots no pašaudzētiem dārzeņiem un augļiem.

Akcijas organizatori izsaka dziļu nosodījumu ASV par cilvēktiesību apspiešanu un nekaunīgu iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās. Aicinām cilvēkus, kas netiek uz piketu, 12. oktobrī aktīvi rakstīt protesta vēstules ASV vēstniecībaiASV vēstniekam Markam Pekalam.

Pēc piketa Kaņepes kultūras centrā Rīgā, Skolas ielā 15 notiks preses konference un seminārs par Latvijas iespējām atgūt pārtikas suverenitāti. Tiks aplūkota arī iespēja, izmantojot dažādas, samērā vienkāršas zaļās tehnoloģijas iegūt enerģētisko neatkarību.

Svētdien, 13. oktobrī Lucavsalas dārziņos paredzēta talka, kuras laikā tiks turpināta permakultūras, ekobūvniecības un zaļo tehnoloģiju eksperimentālās teritorijas izveide. Aicināti visi interesenti.

Kontaktinformācija:

Par Sestdienas pasākumiem: Austris 27484428

Par talku Lucavsalā Jānis – 26325986

Lasāmviela interesantiem:

http://www.i-sis.org.uk/

http://www.grain.org/

http://www.gmwatch.org/

ĢMO mīti un fakti (PDF) - http://www.zemesdraugi.lv/documents/miti%20un%20fakti(31_05)_LV.pdf

Tagi: , , ,
Tēmas Ģenētiskā modifikācija | Nav komentāru »

Diskusija par ĢMO nesaturošu dzīvnieku barību

Autors egleskoks @ 15. Nov 2012

15.11.2012

PRESES RELĪZE

Rītdien, 16. novembrī, Zemkopības ministrijas telpās notiks Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) ekspertu veiktās izpētes par ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) nesaturošas dzīvnieku barības pieejamību, ražošanas iespējām un izmaksām prezentācija un diskusija.

Izpēte veikta ar mērķi noskaidrot, cik pamatoti ir apgalvojumi, ka Latvijā nav alternatīvu ĢMO saturošai dzīvnieku barībai un ka ĢMO nesaturošas dzīvnieku barības izmantošana nozīmīgi sadārdzinātu galaprodukta cenu.

Līdz šim pastāvēja viedoklis, ka ĢMO saturoša dzīvnieku barība ir lētākais un izdevīgākais proteīnu avots, kuram nav alternatīvu, līdz ar to lielākā daļa Latvijas gaļas un piena izcelsmes produkti nāk no dzīvniekiem, kas baroti ar šādu barību.

Pretēji šim viedoklim, izpētes rezultāti liecina par plašām iespējām aizstāt no ĢM kultūraugiem (sojas un kukurūzas) ražotos barību līdzekļus ar pašražotām sastāvdaļām, kuras nodrošina nepieciešamo uzturvērtību kā arī samazina dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas izmaksas. Kā būtiski pozitīvi faktori pašražotai dzīvnieku barībai minēti arī neatkarība no tirgus cenu svārstībām dzīvnieku barībai, uzlabota augu barības vielu bilance saimniecībā, kā arī uzlabota augsnes izmantošanas ilgtspējība.

Šis ir pirmais šāda veida informācijas apkopojums Latvijā, un to iniciējusi vides aizsardzības organizācija Latvijas Zemes draugi, pievēršot uzmanību iespējām aizstāt ĢMO saturu dzīvnieku barībā ar videi, sabiedrībai un ekonomikai draudzīgākām alternatīvām. Izpēte veikta ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu.

Mēs ceram, ka pētījums rosinās turpmākas diskusijas par lauksaimniecības attīstības perspektīvu Latvijā kontekstā ar Eiropas Kopīgās lauksaimniecības politikas reformu un par ĢMO-brīviem dzīvnieku izcelsmes produktiem.

*Izpētes prezentācija un diskusija norisināsies 16. novembrī plkst. 11:00-13:00 Zemkopības ministrijā, 314.telpā.*

Aktivitāte norisinās Eiropas Sociālā fonda finansētā projekta „*NVO līdzdalības kapacitātes stiprināšana ĢMO aprites politikas jautājumos un inovatīvā publiskā pakalpojuma „Brīvs no ĢMO” attīstīšanā”* ietvaros.

Informācija un pieteikšanās: inese.romanova@zemesdraugi.lv, 28378038

Tagi: , , ,
Tēmas Lauksamniecība, Pasākumi, Ģenētiskā modifikācija | Nav komentāru »

Kustība “Brīvs no ĢMO”

Autors egleskoks @ 30. Apr 2010

Dažu pēdējo dienu laikā Latvijā lielāku atpazīstamību ir guvusi kustība “Brīvs no ĢMO”, jeb “Brīvs no ģenētiski modificētiem organismiem”. Pamatdoma ir vienkārša: cilvēkam ir jābūt iespējai izvēlēties starp normālā veidā audzētu un ražotu pārtiku un to, kuras tapšanā izmantoti ģenētiski modificēti organismi. Šķiet, tas ir pašsaprotami katram loģiski domājošam cilvēkam: gribu – ēdu, gribu – neēdu.

Šī notikuma svarīgums ir ne tikai cīņa par patērētāja tiesībām apzināti izvēlēties. Ir kāds vēl nozīmīgāks aspekts: tas ir uzskatāms pierādījums, ka maza, taču aktīva cilvēku grupa ar ierobežotiem līdzekļiem var panākt ļoti daudz. Tas ir pierādījums, Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Tagi: , ,
Tēmas Ģenētiskā modifikācija | 4 komentāri »

Par naudu un pārtiku

Autors egleskoks @ 7. Mai 2009

Mūsdienās, esošajā sistēmā gandrīz visu izšķir nauda. Tā ir galvenā motivācija.

ĢMO tiek ieviesti, jo ražotājs cer nopelnīt ar daļēju vai pilnīgu monopolstāvokli vai kā citādi.

Lauksaimniecības tirgus, kurā ir daudz mazo spēlētāju, ir ļoti savstarpēji konkurējošs, un tāpēc ražotājiem ne pārāk izdevīgs. Piedevām, pieprasījums ir praktiski konstants un piedāvājums nav operatīvi elastīgs – raža ir tikai 1 reizi gadā. Līdz ar to tas spēlētājs, kurš spēj panākt monopolstāvokli kaut daļēji, vai panāk subsīdijas jebkādā veidā (šeit pieskaitāmi arī konkurentiem neizdevīgi likumi utt.), stipri uzlabo savu stāvokli.

Ja mūsu zemnieki var saražot dabisku produkciju lētāk, tad jautājums par ĢMO atkrīt pats no sevis cenas dēļ. Taču iespaidu par zemu cenu var radīt arī ar mārketinga kampaņām, reālas informācijas vietā sniedzot dezinformāciju, kuras ietekmē pieņemtie lēmumi bieži vien jau tā knapi izdzīvojošos ražotājus noved bankrotā.

Domāju, priekš pārtikas ražotājiem daudz efektīvāks par kaitīguma vai nekaitīguma argumentu būtu izdevīguma vai neizdevīguma (izmaksu/peļņas) arguments, jo tas tieši ietekmē biznesu, atšķirībā no patērētāju veselības, kura uz naudas jautājumu fona ir salīdzinoši tāla un maznozīmīga (te es runāju no biznesa viedokļa). Uzņēmumam vai saimniecībai nav nozīmes izdzīvošanai ilgtermiņā, ja nevar izdzīvot īstermiņā. Bioloģiskās pārtikas ražotāji pašlaik zaudē tāpēc, ka cenšas nopelnīt ar dārgāku produkciju (jo ražošanas izmaksas ir lielākas, pagaidām) apstākļos, kad cilvēkiem galvenais ir vispār paēst, nedomājot par veselību (atkal īstermiņa izdzīvošana pār ilgtermiņa). Tā vietā, jākoncentrējas uz tehnoloģiju attīstīšanu, lai ar bioloģiskajām metodēm varētu saražot lētāku produktu par konvencionālo vai GMO. Zinu, te man iebildīs, ka tas nav iespējams. Varbūt pašlaik nav, taču tas nenozīmē, ka nav principā.Vienkārši jāatklāj jaunas, lētākas metodes, galvas mums neviens nav atņēmis.

Priekš patērētājiem tieši lētuma un veselības arguments ir visspēcīgākais. Ja pirmais ir pretrunā ar otro, tad krīzes laikā tiek dota priekšroka lētumam, un ražotāju intereses, pat motivējot ar patriotismu un tamlīdzīgi, patērētājam daudz nenozīmē. Naudas spiediens mudina uz lētuma pusi.

Ja atrodas kāda sadarbības forma, kas atļauj iegūt pārtiku bez naudas starpniecības, tad tieši šajā laikā tas varētu darboties īpaši labi. Nav pelņas iespējas, nav motivācijas ĢMO ieviesējiem.

Tagi: , , ,
Tēmas Ģenētiskā modifikācija | 2 komentāri »

Augu sēklu "Noasa šķirsts" Svālbardā: kāda ir patiesā motivācija?

Autors egleskoks @ 19. Apr 2009

Svālbarda ir sala uz ziemeļiem no Norvēģijas, un tā ir ievērojama ar mūžīgajā sasalumā izveidotu noliktavu kompleksu, kurā glabās visas pasaules augu sugu ģenētisko daudzveidību, pareizāk sakot, daļu no tās, jo visa ģenētiskā dažādība ir saglabājam tikai reizē ar vidi, kurā augi aug. Tajā skaitā visdažādāko kultūraugu škirņu sēklas. Tādējādi, izveidots kaut kas līdzīgs Noasa šķirstam, un nosaukts par Svalbard Global Seed Vault.

Tiktāl viss ir labi, un nolūks, kā smejies, cēls. Projektu atblasta vairāku valstu valdības un dažādi fondi, no kuriem caur Global Crop Diversity Trust nauda nāk no, tajā skaitā, Bila un Melindas Geitsu fonda, Rokfelleru fonda, DuPont/Pioneer Hi-Bred, Syngenta AG, Pasaules Bankas, USAID (pilns uzskaitījums pieejams no Global Crop Diversity Trust weblapas, http://www.croptrust.org/main/donors.php). Tas liek kļūt uzmanīgam, jo minētās organizācijas ir galvenokārt pazīstamas kā lielā biznesa haizivis, kuru galvenais mērķis ir peļņa, un labdarība ir tikai aizsegs peļņas gūšanai vai arī līdzeklis publiskā tēla spodrināšanai.

Par to, kam īsti paredzēta šī sēklu krātuve, ir viens labs un ne pārāk garš Viljama Engdāla rakstiņš. Īsumā pārstāstot, tēzes apmēram sekojošās.

1. Pašlaik sēklas visā pasaulē glabā diezgan labi nodrošinātās gēnu bankās, katrai sevi cienošai valstij tāda ir. Oficiālais Svālbardas kratuves izveidošanas motīvs ir “pasargāt gēnu daudzveidību no iespējamiem zaudējumiem katastrofisku notikumu rezultātā”. Vai motivācija ir patiesa vai tikai iegansts, un ja patiesa, kādus katastrofālus notikumus paredz pasaules ietekmīgākie un bagātākie cilvēki?

2. Šim projektam ir cieša saistība ar Rokfellera fondu un tā finansēto CGIAR (wikipēdija). Rokfellera fonds jau no 20. gs. sākuma ir nodarbojies ar eigēnikas (cilvēku sugas selekcijas) jautājumu un sponsorēja šīs jomas pētījumus nacistiskajā Vācijā, vairāk pievēršoties “nederīgo īpatņu” “brāķēšanai”.

3. Rokfellera fonds ir stāvējis pie “zaļās revolūcijas” šūpuļa, kura 20. gadsimta vidū pārveidoja visu lauksaimniecisko ražošanu no tradicionālās uz liela mēroga “agrobiznesu”, lauksaimniecisko ražību ceļot uz ķīmisko lauksaimniecības metožu pielietošanas, monokultūru un vides noplicināšanas rēķina, pa ceļam iedzenot trūkumā un sadzenot pilsētās daudzus fermerus gan attīstītajās valstīs, gan ASV, radot pilsētās lētu darbaspēku, vienlaikus atverot daudzu trešās pasaules valstu tirgus ASV un Rietumeiropas eksportētājiem. “Zaļā revolūcija” pavēra ceļu lielo ķīmijas firmu ienākšanai lauksaimniecībā  un šīs jomas daļēju monopolizāciju, līdzīgi kā 19.gs beigās notika ar naftas rūpniecību. Vienlaikus, šīs jaunās kapitālietilpīgās audzēšanas metodes daudziem nebija pa kabatai, tādēļ radās papildu kredītu tirgus tehnoloģiju ieviešanai un Pasaules Bankas kreditētiem infrastruktūras projektiem trešās pasaules valstīs, nereti iedzenot tās parādu jūgā.

4. Ģenētiski modificēto organismju izplatīšana un ieviešana ir “zaļās revolūcijas” monopolizācijas politikas turpinājums, jo visi ĢMO ir patentēti un to izmantošana viegli kontrolējama juridiski, taču izplatība praktiski notiek nekontrolēti ar dabā esošo spēku un procesu palīdzību. Līdz ar to, rodas iespēja uzspiest ģenētiski modificētu organismu audzēšanu zemniekiem, pretējā gadījumā sūdzot tiesā par intelektuālā īpašuma pārkāpšanu, ja piemēram, ražā atklāj ģenētiski modificēto šķirņu piejaukumu. Ir patentēti augi, kuri ģenētisko manipulāciju rezultātā dod neauglīgu ražu, tādējādi liedzot zemniekam izmantot paša audzētu sēklu nākamajai ražai. Acīmredzot “katastrofālais notikums”, par ko ir runa pirmajā tēzē, ir pasaules kultūraugu (un ne tikai) piesārņošana ar mākslīgi radītiem gēniem. Tādējādi, Svālbardas īpašniekiem būtu kontrole gan pār ĢMO, gan pār daudzām parastajām kultūrām.

5. Global Crop Diversity Trust, kas apsaimniekos Svālbardas projektu, vadība ir pilna ar cilvēkiem, kuru biznesa intereses ir cieši saistītas ar ģenētiski modificētiem organismiem, agrobiznesu un saistītajām jomām, kā arī eigēniku un cilvēku skaita samazināšanu uz planētas.

6. Iespējams, ģenētiski modificēti kultūraugi ir ierocis cilvēku iznīcināšanai vai vairošanās ierobežošanai. Piemēram, neliela Kalifornijas kompānija Epicyte ir patentējusi ģenētiski modificētu kukurūzas šķirni, kura izstrādā antivielas pret cilvēka spermu, un to ēdošie vīrieši kļūst neauglīgi. Šos pētījumus apmaksāja arī ASV valdība.

————————————————————

Lūk tādi pīrāgi. Teorētiski, ar biotehnoloģijām ir iespējama dažādu viltīgu organismu izstrāde, iešujot visparastākajos rīsos vai kviešos tādu vielu izstrādi, kuras, piemēram, iznīcina smadzeņu šūnas, veicina vēzi, utt; un pierādīt, ka tas ir darīts tīšām, būs visai pagrūti, jo biotehnoloģiju kompānijas vienmēr atradīs iespēju atrunām, ka tas ir sanācis nejauši – ir visai maz cilvēku, kas būtu kompetenti izvērtēt, kā tieši tāds joks radies. Varbūt mēs ēdam, un nemaz nezinām, ka pret mums karo ar izsmalcinātiem ieročiem. Jau tas vien ir iemesls bēgt no ģenētiski modificētiem organismiem kā no mēra.

Tagi: , , , , , ,
Tēmas Ģenētiskā modifikācija | 1 komentārs »

Lapa par ģenētiski modificētiem organismiem pārtikā

Autors egleskoks @ 3. Mar 2009

Kam angļu valoda saprotama, var palasīties Friends of Earth Europe lapu par ģenētiski modificētiem organismiem un to izmantošanu pārtikā Eiropā. Paldies Ancei par adresi :)

Tagi: ,
Tēmas Ģenētiskā modifikācija | Nav komentāru »

Vienkāršos vārdos par ģenētiski modificētajiem organismiem

Autors egleskoks @ 1. Mar 2009

Dažreiz ir vajadzīgs dažos vienkāršos vārdos paskaidrot, kas ir ģenētiski modificēti organismi, un ar ko tie atšķiras no normāliem, parastiem organismiem.

Dabā viss dzīvais dzimst, vairojas un mirst. Gan cilvēki, gan augi, gan mikrobi. To zin katrs. Tāpat, katrs zin, ka bērni vienmēr ir līdzīgi saviem vecākiem. Zirgam vista nepiedzims, un no zirņa ozols neizaugs, kā smejies. Arī tas ir visiem zināms.

Dažreiz bērniem ir kāda tāda īpašība, kāda nevienam no vecākiem nekad nav novērota, un arī nevienam no iepriekšējām paaudzēm arī ne. To sauc par mutāciju, ko var uzskatīt par Mātes Dabas variantu, jaunievedumu vai arī par kļūdu, ja izmaiņa ir attiecīgi neitrāla, noderīga vai kaitīga. Vairums no šādām izmaiņām parasti ir kaitīgas un bērnam traucē dzīvot.

Cilvēki jau senatnē novēroja, ka gan dzīvnieki, gan augi, kuru vecākiem piemīt noteiktas īpašības, bieži vien tās nodod saviem bērniem. Pienīgu govju pēcteces, ja dzimušas pēc lecināšanas ar pienīgu govju pēctečiem-buļliem, arī būs pienīgas. Atlasot dzīvniekus un augus ar cilvēkam vēlamajām īpašībām un veicinot to vairošanos, ir izveidotas visas esošās mājdzīvnieku un kultūraugu šķirnes. Šo vēlamo īpašību izkopšanu sauc par šķirņu selekciju.

Selekcija atlasa un pastiprina jau dabā pastāvošās īpatnības, tā nerada principiāli jaunas pazīmes.

Dažreiz dabā ir novērojamas mutācijas, kad kādam augam vai dzīvniekam parādās kāda kvalitatīvi jauna, neparasta pazīme, kura kalpo par pamatu jaunai šķirnei. Piemēram, lazdas nevis ar taisniem, bet spirālveidā savītiem zariem; egles, kuru zari zarojas daudz retāk nekā normāli un tādēļ veido garus un tievus zarus; Beļģijas zilās govs, kura ir neparasti muskuļaina, jo nedarbojas gēns, kas ierobežo muskuļu augšanu(). Selekcija vienmēr darbojas ar organismu dabisko mainību un pazīmēm, kas dzīvajām būtnēm rodas dabiski.

Selekcija ir diezgan ilgs process, šķirnes izveide nereti aizņem selekcionāra mūžu vai ievērojamu tā daļu. Tādēļ ir mēģinājumi šo procesu paātrināt ar dažādām zinātniskām metodēm, kas negaida, kad vēlamā pazīme tiks pastiprināta selekcijā vai pati radīsies dabā, bet pārliek informāciju (gēnus) par kādu pazīmi no viena organisma, kuram šī pazīme ir, kādā citā organismā, kuram šīs pazīmes nav.

Process ir ļoti sarežģīts un jāpārvar dažādi šķēršļi, jo tā ir iejaukšanās citā dzīvā būtnē tā, lai to nesabojātu. Rezultātā iegūst dzīvu būtni, kurai ir viena vai vairākas pazīmes no citām, bieži vien ļoti atšķirīgām būtnēm. Šādas dzīvas būtnes dabā vai selekcijā rasties nekādi nevar, tās var rasties tikai cilvēka tiešas iejaukšanās rezultātā. Tie ir tā saucamie transgēnie jeb ģenētiski modificētie organismi (ĢMO).

Galvenā atšķirība starp parastiem un ģenētiski modificētiem organismiem ir avotā, no kura nāk organisma pazīmes: ĢMO viena vai vairākas pazīmes nāk no citām, bieži vien visai atšķirīgām sugām, veidojot kombinācijas, kas dabā nebūtu iespējamas, kamēr pārējām būtnēm – no tās pašas vai kādas tuvu radniecīgas sugas (starpsugu hibrīdu gadījumā).

Piemēram, Bt kukurūzai “iešūts” gēns no mikroorganisma Bacillus thuringiensis, kas rada kukurūzas izturību pret kaitīgu kukaini Ostrinia nubilalis. Bacillus thuringiensis dabā ir sastopams augsnē, uz augiem un dažu kāpuru vēderos. Mikroorganisma gēns ļauj augam sintezēt vielu, kas daļai kukaiņu sugu zarnās izveido caurumus, izraisot infekciju un nāvi, tai skaitā minētajam kaitēklim. Vai šī viela ir kaitīga cilvēkam un dzīvniekiem, kuri ēd Bt kukurūzu, var noteikt tikai izmēģinājumos. Tāpat der arī papētīt, kā šādas kukurūzas ziedputekšņi ietekmē bites, kuras tos vāc. Piedevām, daudzi gēni ietekmē vairākas būtnes pazīmes, vēl vairāk sarežģījot aplēsumus par tās kaitīgumu vai nekaitīgumu.

Izturību pret šo kaitēkli kukurūzai var izveidot arī selekcijas ceļā, taču tas prasītu daudz vairāk laika, un pavisam noteikti izturības pamatā būtu pašas kukurūzas gēni, nevis pārņemtie no Bacillus thuringiensis. Tāpēc iespēja, ka kukurūza pēkšņi ir kļuvusi kaitīga ēdājiem, būtu praktiski nulle, ko tik viennozīmīgi nevar apgalvot par Bt kukurūzu.

Tagi: , , , ,
Tēmas Ģenētiskā modifikācija | 1 komentārs »

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija