Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

Reāls piemērs, kāpēc norēķināties ar karti ir slikti

Autors egleskoks @ 27 augusts, 2009

Reāla situācija: pērkam burkas Maksimā, divlitrīgās, tukšas, iepakojumā 12 burkas, iepakojuma cena tuvu četriem latiem. Uzlīme uz vienas burkas, priekš visa komplekta.

Pārdevēja nolasa svītrkodu, un saskaita visu kopā – sanāk apmēram 40 lati par 12 burkām. Protams, konflikts tika nokārtots uzreiz un mierīgi, čeks anulēts un kārotās burkas nopirktas par 4 latiem komplektā, nevis gabalā.

Tagad jautājums: maksājot ar karti, cik ātri šo kļūdu atrastu (visticamāk, jau parakstot čeku pie kases), un cik laika prasītu tās izlabošana? Skaidrs, ka šajā gadījumā skaidras naudas norēķins ir bijis drošāks.

Saka, ka ar karti ir drošāk staigāt apkārt, jo no tās grūtāk nozagt naudu. Tomēr padomāsim loģiski: nereti kartē ir visa cilvēkam piederošā nauda, vai vismaz samērā ievērojama tās daļa. Ja nozog maku, no tā paņem skaidru naudu, un to dabūt atpakaļ ir gandrīz neiespējami. Ja nozog karti, zaglim pieejamā naudas summa ir lielāka, kaut arī nedaudz jāpiepūlas, lai to izgrābtu. Manuprāt, risks lielāks.

Ja pērk preces par lielām summām, tad norēķinu karte ir ērtāka, nepārprotami, taču tas notiek pietiekoši reti. Visbiežāk pērkam pārtiku par nelielām summām, un norēķini ar karti notiek lēnāk nekā ar skaidru naudu.

Pērkot ar karti, ir vieglāk iegrābties mīnusos, par ko bankai jāmaksā procenti.

Un galu galā, ja ir traucējumi elektrības tīklā, cilvēks pie savas naudas kartē netiek. Cash is the King :)

————————–

2010. gada 27. februāris. Ir atrasts vēl viens veids, kā izmantot zagtas kartes un neatstāt pierādījumus.

Līdzīgi ieraksti

  • Nav līdzīgu ierakstu

2 komentāru ierakstam uz “Reāls piemērs, kāpēc norēķināties ar karti ir slikti”

  1. Artūrs teica:

    Principā karšu nespēju darboties offline un bez elektrības un vadu sakaru tīkliem var mēģināt apiet ar mobilajām ierīcēm (piemēram http://www.mobilaisid.lv), tikai ir jāpārveido kases aparāti, lai inventarizācijas laikā bilancē sakristu krājumi un pārdotais pēc iepriekšējās inventarizācijas.

    Tomēr vismaz tirgus, lauku veikali, un visi citi privātpersonu norēķini bez skaidras naudas reālā pasaulē notikt nevar. NEaizmirsīsim, ka par karšu lietošanu maksājam to īpašniekiem – Master un Visa, nevis kā ķīnieši vai japāņi, kuriem iekšzemē ir savas kartes un nauda par maksājumiem un to apjomu un skaitu – naudas plūsmu prom uz citām valdībām neaizplūst.

    Man ir bijis gadījums, kad zvanīju uz banku, lai paskaidro pārdevējam, kādas pogas ir jāspiež uz termināļa, lai atgrieztu man naudu, kā arī internetā maksātu pirkumu atceļot atguvu naudu. Ir jāuzmanās arī reģistrējoties ar kādu gada maksu kādos portālos – man brainbench gribēja paņemt gada maksu, ko biju reiz maksājis, bet biju mainījis karti, tādēļ viņiem neizdevās (atsūtīja man atbilstošu vēstuli pa e-pastu), par ko biju priecīgs, jo neatceros tur ķeksīti, ka atļāvu to darīt.

    Skaidras naudas gadījumā darījums beidzas tur pat uz vietas ,bet ar karti tas velkas veselas 3 dienas – lai maksātājam būtu iespēja atteikties no maksājuma.

    Tomēr norēķinoties internetā būtībā turam savus maciņus vaļā vāji aizsargātā vietā uz pārdevēja godavārda, ka viņš vairāk kā deklarējis naudu neņems.
    Šajā sakarā prātā nāk raksts, kurā apgalvoja, ka pornogrāfijas lietotājus krāpj, ņemot no viņiem atkārtotus maksājumus vairākas reizes un viņi nesūdzas, jo kauns atzīties, par ko maksājuši.

    Lai vai kā, man norēķini ar karti šķiet ērti, tāpat kā mobilais tālrunis. Sabiedrība nesabruks, vienkārši atgriezīsies (piemēram pie mums) 1990 gadā.
    Līdzīgi ir ar internetbanku.
    Jautri ir tas, ka vislētākais variants iepirkties Interneta veikalā ir maksājot uz vietas ar skaidru naudu :D

  2. Artūrs teica:

    Piebildīšu, ka arī bankā naudu glabāt ir nedroši, jo kad banka maina cenrādi, līgums atļauj tai paņemt visu, kas tai pienākas pēc ‘jaunā cenrāža’ …
    Iesaku izmantot bezmaksas konta uzturēšanu, bezmaksas fiksētā maksājuma kartes un censties neizmantot pārtēriņu (overdraft), kā arī iztikt bez maksas kredītlīnijām, lai būtu tā, kā Latvenergo rēķinā un arī tagad Latvijas Gāzei privātpersonām – patēriņa nav – skaitītājs negriežas – neko nemaksājam.

Atstāt atbildi

* Nokopējiet paroli:

* Un ierakstiet to šajā laukā:

XHTML: Drīkst izmantot šādus tagus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija