Izskatās, ka bitkoiniem vismaz tuvākajā nākotnē paredzama augšupeja. Milzīgajai Ķīnas interneta firmai Baidu ir daļa, kas nodarbojas ar satura filtrēšanas un drošības pakalpojumiem, Jiasule. 14. oktobrī tā paziņoja, ka sāk pieņemt bitkoinus par saviem pakalpojumiem.

Nedrīkst aizmirst, ka Ķīnā praktiski visiem būtiskiem lēmumiem nepieciešama valdības atļauja. Tātad var uzskatīt, ka Ķīnas valdība ir devusi akceptu.

Sīkāk par šo Yahoo Finance rakstā.

Šis raksts ir Ērika Čodera skatījums uz finanšu kooperācijas stāvokli Latvijā un tās uzlabošanas iespējām. Pilnībā pievienojos idejai, ka mums ir jāveido sava, nebanku finanšu kooperācija, racionālāk apsaimniekojot savus brīvos līdzekļus un investējot tos savu tautiešu uzņēmumos, nevis ārvalstu korporācijās.

Vai godājam Brīvības cīnītāju piemiņu?

Daudzi nedomājot atbildēs – JĀ, jo 11. novembrī iededza svecītes, gāja lāpu gājienos, dziedāja Latvijas himnu un bija lepni par mūsu senču paveikto. Neaizmirsa piespraust sarkanbaltsarkanas lentītes pie krūtīm un pacelt valsts karogu  pie mājas. Un viņi bija patiesi.

BET kā ir ar tām vērtībām, kuru dēļ Latvijas dēli un meitas bija gatavi uz savas valsts neatkarības altāra ziedot  dzīvības?

1920. gada 15. februārī, vēl nebija noklusušas Brīvības cīņas austrumu frontē, vēl sūrstēja nesadziedētās Lāčplēša dienas cīņās gūtās rētas un karavīra šinelis vēl nebija nomainīts pret zemnieka svārkiem vai amatnieka priekšautu, bet jau sanāca Vispārējais kooperatīvu pārstāvju kongress. Bija jārisina neatliekami un Latvijas valstij svarīgi jautājumi. Jāpanāk, lai latvietis ir ne tikai savas zemes saimnieks, bet ir arī noteicējs pār sava darba rezultātiem. Kādēļ šis jautājums viņiem šķita tik svarīgs?

Jau vairākus gadu desmitus vācu muižniecība visiem līdzekļiem cīnījās, lai nepieļautu latviešu saimniecisko apvienošanos. Kā Baltijas jūras viļņi, apskalojot krastu pie Jūrkalnes,  grauž Latvijas zemi, tā Baltvācu krājkases, aizdodot naudu zemniekiem, tukšoja viņu klētis un laidarus. Aktīvi tām piepalīdzēja dažādi augļotāji. Tika aizliegta Krievijā pirmā krājaizdevu sabiedrība, ko veidoja Sodas pagasta zemnieki. Visi centieni apvienot vēlāko krājaizdevu sabiedrību un kooperatīvu finanšu resursus, atdūrās pret vācu un cariskās Krievijas ierēdņu pretdarbību. Darbs latvieti nebiedēja, bet princips – jo vairāk nopelnīsi, jo vairāk tiks atņems, radīja bezcerību. Jau pirms pirmā pasaules kara tūkstošiem latviešu saimniecību bija izpostītas un izputināts vairāku paaudžu darbs.

Latvijas valstij bija jākļūst par garantu tam, ka šādai attieksmei pret  darba darītāju, pienācis gals. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

TautasForumā ir publicēts interesants Ērika Čodera raksts par īsu finanšu kooperācijas vēsturi Latvijā. Ēriks Čoders ir  Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības “Allažu saime” valdes priekšsēdētājs. “Allažu saimes” veicinātā reģiona attīstība ir viens no veiksmes stāstiem pēdējo gadu krīzes laikā.

Pašreizējā Latvijas likumdošana finanšu kooperāciju neveicina. Citās Eiropas valstīs, kur likumdošana ir labvēlīgāka, finanšu kooperatīvi veido ievērojamu kredītu tirgus daļu.

Nedēļas nogalē izskanēja ziņas, ka Ventspils pilsētas grasās ieviest savu valūtu, Ventus. To preses konferencē paziņoja pats Aivars Lembergs.

Sabiedrības reakcija, spriežot pēc komentāriem dažādos portālos, ir galvenokārt izsmejoša, nereti atklāti naidīga. Neviena racionāla argumenta, kāpēc tas ir slikti, tikai personiski uzbrukumi. Izskatās, ka vairumam komentētāju ir visai miglaina izpratne par naudas sistēmas būtību, nolūku un darbības principiem. Tāpēc ierosinu padomāt par šo situāciju saprātīgi, bez liekām emocijām. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Cerams, ka mūsu politiķi saprot, ar ko viņiem ir darīšana – mūsu “galvenais sabiedrotais” pamazām bankrotē. Ja finansiāli bankrotē pasaules militāri spēcīgākā lielvara, kas gan ir sagaidāms?

Tātad, ASV ieņēmumi un izdevumi:

• Nodokļu ieņēmumi: $2,170,000,000,000
• Federālais budžets: $3,820,000,000,000
• Jauni aizņēmumi: $1,650,000,000,000
• Nacionālais parāds: $14,271,000,000,000
• Pēdējie taupības pasākumi : $38,500,000,000

Lai varētu labāk salīdzināt, no katra skaitļa svītrosim 8 nulles. Nu jau izskatās pēc iedomātas mājsaimniecības budžeta. Skaidri redzams, ka pēdējie taupības pasākumi ir plāksteris mironim. Attiecīgi:

• Gada ieņēmumi: $21,700
• Gadā laikā iztērēts: $38,200
• Jauni parādi kredītkartē: $16,500
• Kopējais parāds kredītkartē: $142,710
• Kopējie tēriņu samazinājumi: $385

Avots: US Cash Flow Made Simple

Interesanti būtu paskatīties līdzīgā kopsavilkumā par Latviju. Atgriežoties pie ASV, bažas rada acīmredzamā virzība ASV finanšu sabrukuma virzienā. Rezultāts būs visai nelāgs, jo visas lielvalstis savas finanšu problēmas risina ar karu palīdzību. Kara laikā no savas zemes pilsoņiem var pieprasīt to, ko nevar miera laikā, konkrēti, masveida uzupurēšanos valsts labā. Kara laikā kopējās bažas par izdzīvošanu attaisno jebkuru valsts rīcību. Pat valsts kreditoru un šķietamu ienaidnieku fizisku iznīcināšanu bez liekiem jautājumiem. Ārējs karš valsti virza iekšējas diktatūras virzienā.

Ja valsti tomēr faktiski pārvalda noslēpumaini privāti kreditori no Federālo Rezervju Bankas akcionāru bankām, kā tas ir ASV gadījumā, drīzāk ir gaidāma nodokļu maksātāju kā vienīgā reālā ienākumu avota paverdzināšana. Pašreizējie nelikumīgie kari Lībijā, Irākā un vēl šur tur visai skaidri norāda, ka ASV pārvēršas no republikas par diktatūru. Finansiāls sabrukums ir ļoti labs līdzeklis šī mērķa veicināšanai – krīzes novēršana ir ideāls iegansts iejaukties visās sfērās, kur vien sagribas, savā valstī vai citās, bez tādiem apgrūtinājumiem kā likumības ievērošana.

Ja karos ASV, karosim arī mēs. Mēs taču esam tik cītīgi sabiedrotie! Zinot amerikāņu mūžīgo cepšanos par savu drošību, sagaidāms, ka piemērotā brīdī mūs ziedos “augstāku mērķu labad”, piemēram, pamudinot uz līdzīgu idiotisku rīcību kā Saakašvilli Gruzijas uzbrukums Krievijai. Pat to tad arī manas galvenās bažas.

Vēl šajā blogā:

• Izskatās, ka pasaules finanšu krīze ir tīši iestudēta
• Goldman Sachs – viena no bankām, kura gūst lielu labumu no ekonomikas nestabilitātes
• Vara eksistē tāpēc, lai ievāktu nodokļus

Nu re, tagad arī manā lapā ir reklāmas.
Redzēsim, kāda būs atdeve. Pēc kāda laiciņa uzrakstīšu.

Eksperimentējiet droši.

Reāla situācija: pērkam burkas Maksimā, divlitrīgās, tukšas, iepakojumā 12 burkas, iepakojuma cena tuvu četriem latiem. Uzlīme uz vienas burkas, priekš visa komplekta.

Pārdevēja nolasa svītrkodu, un saskaita visu kopā – sanāk apmēram 40 lati par 12 burkām. Protams, konflikts tika nokārtots uzreiz un mierīgi, čeks anulēts un kārotās burkas nopirktas par 4 latiem komplektā, nevis gabalā.

Tagad jautājums: maksājot ar karti, cik ātri šo kļūdu atrastu (visticamāk, jau parakstot čeku pie kases), un cik laika prasītu tās izlabošana? Skaidrs, ka šajā gadījumā skaidras naudas norēķins ir bijis drošāks. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Kura banka jau simts gadus nodarbojas ar ekonomisko burbuļu radīšanu?

Kura banka visvairāk pelna no ekonomisko burbuļu pūšanas un spridzināšanas?

Kurai bankai bija noteicoša loma naftas cenu sašūpošanā un nestabilitātes izraisīšanā?

Kurai bankai ir daudz savējo cilvēko ietekmīgos ASV valdības, finanšu un citos posteņos?

Kurai bankai par nevajag īpaši censties, lai saņemtu nodokļu maksātāju naudu no valdības, kamēr konkurentiem tiek atļauts bankrotēt?

Kurai bankai par nevajag īpaši blēdīties, lai saņemtu dažādas būtiskas priekšrocības un praktiski garantētu peļņu, jo tās labā par salīdzinošām kapeikām cenšas politiķi?

Kas ziedoja līdzīgas summas gan Obamas, gan Makkeina kandidatūrām pēdējās vēlēšanās?

Protams, tā ir Goldman Sachs. Ja ir vēlēšanās uzzināt, kā tieši viņi strādā, var palasīt šeit un šeit.

Interesants rakstiņš par Ziemeļdakotas štata (North Dakota) banku un to, kā viņiem klājas krīzes laikā. Tur arī links uz interviju ar Ziemeļdakotas štata bankas prezidentu Ēriku Hārdmeijeru (Eric Hardmeyer).

Ziemeļdakota ir reti apdzīvots ASV ziemeļu štats ar apmēram 640 tūkstošiem iedzīvotāju (apmēram kā Rīgā), galvenā iedzīvotāju nodarbošanās ir lauksaimniecība, klimats vēss, teritorija 183 000 kvadrātkilometru. Tātad situācija līdzīga kā mums, daudzējādā ziņā.

Štatā kopš 2000. gada ir vērojama laba ekonomiskā izaugsme, un budžeta pārpalikums ir 1,2 miljardi dolāru. Kāpēc, kur ir šīs veiksmes pamats?

Kopš 1919. gada Ziemeļdakotai ir štatam piederoša banka, kura tika dibināta ar nolūku atvieglot fermeru un mazo biznesu dzīvi, izsniedzot kredītus par saprātīgu cenu un veicinot biznesu. Visu štata naudu iegulda šajā bankā, banka maksā dividendes štatam, un sadarbojas ar privātajām bankām. Noguldījumus garantē štats. Tādējādi, summas, ko parasti samaksā privātiem baņķieriem procentos, nonāk štata kasē, un bieži vien procentu maksājumi sastāda 50% no dažādu projektu izmaksām.

Varbūt arī Latvijas Bankai tiešāk jāpiedalās kreditēšanā, veidojot konkurenci ārvalstu bankām un piesaistot ieguldījumus no iedzīvotājiem?

Zemāk citāts no raksta:

North Dakota boasts the only state-owned bank in the nation. The Bank of North Dakota (BND) was established by the state legislature in 1919 specifically to free farmers and small businessmen from the clutches of out-of-state bankers and railroad men. The bank’s stated mission is to deliver sound financial services that promote agriculture, commerce and industry in North Dakota. By law, the state must deposit all its funds in the bank, which pays a competitive interest rate to the state treasurer. The state rather than the FDIC guarantees the bank’s deposits, which are plowed back into the state in the form of loans. The bank’s return on equity is about 25%, and it pays a hefty dividend to the state, which is expected to exceed $60 million this year. In the last decade, the BND has turned back a third of a trillion dollars to the state’s general fund, offsetting taxes. The former president of the BND is now the state’s governor.

The BND avoids rivalry with private banks by partnering with them. Most lending is originated by a local bank. The BND then comes in to participate in the loan, share risk, and buy down the interest rate. The BND provides a secondary market for real estate loans, which it buys from local banks. Its residential loan portfolio is now $500 billion to $600 billion. Guarantees are also provided for entrepreneurial startups, and the BND has ample money to lend to students (over 184,000 outstanding loans). It purchases municipal bonds from public institutions, and it backs loans made to new farmers at 1% interest. The BND also has a well-funded disaster loan program, which helps explain how Fargo, when struck by a disastrous flood recently, managed to avoid the devastation suffered by New Orleans in similar circumstances.

North Dakota has also managed to avoid the credit freeze, through the simple expedient of creating its own credit. It has led the nation in establishing state economic sovereignty. In California and other states, workers and factories are sitting idle because the private credit system has failed. An injection of new money from a system of publicly-owned banks on the model of the Bank of North Dakota could thaw the credit freeze and bring spring to the markets once again.

Jau diezgan ilgu laiku internetā var uzraut spēles, kurā piedalās tūkstošiem cilvēku vienlaicīgi. Viena no tādām spēlēm ir EVE, kas ir visnotaļ paralēla pasaule reālajai, ar 200 000 tūkstošiem iedzīvotāju un protams, arī savu naudu.

Pēdējais fakts ir ļoti interesants no ekonomiskā viedokļa. Līdz šim brīdim nekur pasaulē vēl nav bijusi neviena valsts, kurā brīvā tirgus princips būtu darbojies pilnībā, vienmēr ir iejaukusies vara, brīvo tirgu izkropļojot, citur mazāk, citur vairāk.

Pēc tā, kas līdz šim novērots EVE vidē, var diezgan droši teikt, ka brīvais tirgus darbojas labi, un tieši tā, kā to pirms 100 gadiem aprakstīja Adams Smits, ja vien tirgus ir brīvs. Par šo tēmu ir interesanta publikācija Scientific American.