Kāpēc nenotiek lata devalvācija
Autors egleskoks @ 16 jūnijs, 2009
Kārtējais rakstiņš ārzemju presē, šoreiz telegraph.co.uk, par situāciju Latvijā. Nekā īpaša, vienīgi saprotami pateikts, kāpēc mūsu lats vēl nav devalvēts, kaut arī ir skaidri redzams, ka tas ir pārvērtēts.
Tātad, ja notiek devalvācija:
1. Latvijas iedzīvotājiem, kas kredītus ņēmuši eiro, kļūst vēl grūtāk tos nomaksāt. Iekšpolitisks risks Latvijas valdībai. Tiesa, tos nomaksāt būs grūti jebkurā gadījumā, jo pārcenotā lata dēļ ekonomika grūst.
2. Ja Latvija devalvē latu, sākas ķēdes reakcija – pirmkārt, visi sāk aizdomīgi skatīties arī uz Igauniju un Lietuvu, kā arī uz citām Austrumeiropas valstīm, kam var sekot kapitāla bēgšana bailēs no situācijas pasliktināšanās.
3. Skandināvijas bankām, galvenokārt jau Zviedrijas, rodas problēmas – arī uz tām sāk skatīties aizdomīgi, jo tām ir pārāk Baltijā izsniegto kredītu, tātad pārāk daudz riska, kas šajos laikos ir bīstami.
Eiropas politiķi un Zviedrijas baņķieri nevēlas lata devalvāciju, jo tas ļauj kaut uz neilgu laiku attālināt neizbēgamo.
Vispār valdībai ir ļoti laba izdevība pārvērst Parex banku par valsts banku visplašākajā nozīmē, piesaistot iedzīvotāju līdzekļus par konkurētspējīgiem nosacījumiem un veicinot kreditēšanu attīstāmajās nozarēs, kā arī vairojot valsts naudu. Taču, ak vai, Parex pārāk liela ietekme ir ERAB, un Latvijas Banka diezin vai pieļaus daļēju funkciju pārklāšanos ar sevi…
Jā, Ārgalim bija samērā laba ideja Rīgai veidot pašai savu banku, taču šī ideja nogrima kaut kur priekšvēlēšanu solījumos.
16 jūnijs, 2009 09:10
Par mājsaimniecībām tepat Latvijā. Ir vispārzināms risku samazināšanas līdzeklis aizņemoties – jāaizņemas tajā naudā, kurā ir ienākumi. Iespējams, ka kredītu pieejamība un “visi tā dara”, kas ir finansiālās izglītības trūkums, vai vismaz piesardzība un apziņa, ka ‘viegli pieejamais kredīts ir tikai finansu peļu slazdā”, kā arī vēlmes “izrauties beidzot no tās nabadzības, “es arī esmu cilvēks, kā tie rietumnieki”, “es arī esmu pelnījis” u.c. vieglprātība metoties finansu upē, noved finansiālā bankrota atvarā.
Uzņemējiem nav tik vienkārši, jo ienākumu plūsmas ir tādā naudā, kādos tirgos strādā un nav piesaistes Latvijai.
Bez lata devalvācijas vēl ir arī lata drukāšanas iespēja, kuru neizmanto tās pašas piesaistes eiro dēļ, jo tas bija ilgtermiņa mērķis – pāriet uz eiro. Ja tauta ņems un ‘izslauks’ Latvijas banku, sapērkot par brīvajiem līdzekļiem eiro, tad Latvijas Bankai beigsies valūtas rezerves, un lats pats sāks komercbankās peldēt. Ir jāsaprot, ka lats ir mūsu nauda, mūsu monetārās politikas svira, kuru ir jāizmanto. Protams – ir bēdīgi, ka tauta pakļāvās eiro aizņemšanās kārdinājumam. Ja tā nebūtu, tad lata un eiro kursa attiecības atsaiste valdībai būtu vieglāka. Kurš tad ir atbildīgs par to, ka nedevalvē latu? Sanāk, ka nevis tie, kas tam pretojas, lai aizsargātu savus pašu vietējos muļķa patērētājus, kuri aizņēmās eiro, kuri gūst ienākumus latos, bet gan paši muļķa patērētāji, kuri turklāt sarežģīja Latvijas Bankas ilgtermiņa plānu pāriet uz eiro. Paši vainīgi? Jā. Un nevis valdība vai Rimšēvics.
16 jūnijs, 2009 10:36
Man kā nevienu kredītu nepaņēmušam un uz parāda nedzīvojošam un ar banku sektoru nesaistītam…tātad neitrālam vērotājam:) rodas zināmas pārdomas…
Notiek milzīgs darījumu skaits ar nekustamo īpašumu…grozās lielas naudas summas, bet valstij nodoklīši neatlec…slikti…visi to zin, bet neko nedara…Kapēc? Laikam jau paši likuma kalpi uz to vārījās…
1) Vieglprātīgi ņēma…JĀ…bet arī ļoti vieglprātīgi deva…
2) Ņēma nepārdomāti…JĀ…bet mūsu ekonomika takš auga par padsmit procentiem gadā..un gadu pēc gada..valdība ar to pat lepojās…tātad valdība nevar nebūt līdzatbildīga…
3) Bankās toč strādā cilvēki, kuri zin ka nevajag ņemt kredītus citā valūtā kā ir ienākumi…un bankas redz kādā valūtā cilvēkam ir ienākumi…tatad pašas vainīgas? vismaz līdzvainīgas…
4) Visus treknos gadus tika veidots sabiedrības viedoklis, ka aizņemties un dzīvot un pat izklaidēties uz parāda ir forši, stilīgi, moderni, progresīvi, nesāpīgi…utt. Kāds tās reklāmas pasūtīja un apmaksāja? Apmaksāja…Kas? Bankas…Pašas vainīgas…? Nenoliedzami…
Valdības gudrās galvas šīs reklāmas redzēja? Noteikti redzēja…Nereaģēja laicīgi? Nereaģēja…Tātad vainīgas? Vainīgas…
5) Visās bankās un ministrijās sēž visādi gudri ekonomikas analītiķi? Sēž…skaita visi draudzīgā bariņā kopproduktu? Skaita…Redz ka tas veidojas uz iekšējā patēriņa rēķina…redz…bet klusē..Vainīgi? Neneoliedzami…
6) Nevienam šai valstī nav noslēpums ka patērētājs ir neizglītots finansu jomā…Tad kāpēc ar likumdošanas palīdzību netiek novērsta iespēja sastrādāt ilgtermiņa muļķības? Neviens normāls vecāks neļauj mazam bērnam spēlēties ar sērkociņiem pašu mājās un vēl bez vecāku uzraudzības…
7) Visas troļļu bankas redz ka viņu nauda tiek izmantota patēriņam un spekulācijām ar nekustamo īpašumu? Redz…Redz ka ir personāži uz kuriem karājas ntie nekustamie īpašumi? Redz…Redz ka viens un tas pats īpašums gada laikā vairākkārt maina īpašniekus un paliek dārgāks? Redz…Bet tik turpina pumpēt naudu iekšā…Pašas vainīgas? Vainīgas…
Tā var turpināt bezgalīgi….
Morāle viena – kur ir devējs, ir arī ņēmējs…un otrādi. Tā kā ir gan ņēmējs gan devējs, tad nevar būt tā, ka par sūdiem atbild tikai viens no viņiem…
16 jūnijs, 2009 10:48
Runājot par bankas finansu analītiķiem – nu, viņi jau arī ir cilvēki. Pazinu vienu meiteni, kas taisni strādāja vienā lielā bankā – viņa teica, tā bēdīgi, viņai ir laba izglītība utt, bet viņu vienkārši neņem vērā. Tas bija pirms gadiem 5.
16 jūnijs, 2009 11:37
Tur jau tā lieta, ka visi ir cilvēki…tikai grib, lai cieš tikai kredītņēmēji. Neņēma kādu pamatotu aizrādījumu vērā – paši aizdevēji vainīgi…Pareizais šai situācijā – nemeklēt vainīgos, bet izeju…Tā kā abas puses negrib saprast otru pusi un nav gatavas neko zaudēt, tad nekas nemainīsies.
Manuprāt vistraģiskākais šai situācijā ir tas, ka gados jauni cilvēki ir iegādājušies savu vienīgo mājokli, kuram ir sūdīga cenas/ieguvuma attiecība. Sūdīga plānojuma, sūdīgi uzceltas ēkas, sūdīgas vietās bez normālas infrastruktūras par lielu naudu un uz ilgu laiku…Tās mājas par sakarīgu summu nevarēs pārdot, jo nebūs par ko maksāt…
18 jūnijs, 2009 11:17
Ideja par Domes banku bija sociķim Dinēvičam.
Rezultāts būtu līdzīgs ja sakrusto Latvijas Pasta Banku ar Rīgas Slimokasi
18 jūnijs, 2009 14:41
Kāpēc gan? Tā uzreiz nevar teikt. Jebkuru labu ideju var pārvērst tās parodijā, slikti realizējot, tas gan tiesa. Taču principā ideja ir laba.
19 jūnijs, 2009 10:01
Tas ir vienkāršs jautājums par riskiem – kurš kuram parādā (citēju vienu ļoti labu grāmatu) un kurš maksā par risku. Banku gadījumā tās uzņemas risku, aizdodot … svešu naudu … izdomātu naudu … kuru nodrošina tikai labi ja par 1/10. Turpretī aizdevuma ņēmējs maksā bankai par to, ka viņš vēl tai paliek parādā un domā, ka tam tā arī ir jābūt. Ja ņem 1000 Ls uz pieciem gadiem par 20% gadā, beigās būsi bankai samaksājis 2000 Ls. Par to pašu izdomāto naudu, kuras bankai nemaz nekad nav bijis.
– Legāla tīklveida mārketinga struktūras lapa (tikai visi ir vienlīdzīgi) katram cilvēkam, kurā viņš kā savā bankā dāļā aizdevumus citiem – pārskaita elektroniski. Katrs sev pats baņķieris – nekādu centrālo banku, nekādu komercbanku – tikai DEAC patversmē dators, kas tos visus 2,5 miljonu baņķierus uztur 
Ja gribi augt – aizdod citam, algo juristus, piedzinējus, bet tādā struktūrā, ja ir centralizēta vadība, maksājumi un procenti automātiski tiks pārskaitīti – kā tiesu izpildītājs tagad var paņemt no jebkura konta jebkurā bankā ar tiesas spriedumu.
Tā kā bankām tie zaudējumi ir nekādi, salīdzinot ar savu naudu. Tā ir parastā zaudējumu uzpūšanas prakse
Kāda ir atšķirība, ja es aizdodu, vai banka aizdod – man ir 10 Ls un Bankai – es varu aizdot tikai to, kas man ir, bet banka – 100 Ls! Kurš gan negrib tagad būt par banku ?!
Derētu pamodelēt jautro pasaulīti, kad katra fiziska persona arī ir tiesīga aizdot 100 Ls par katriem 10 Ls
19 jūnijs, 2009 10:11
Aprakstītais piemērs, kad banku ir tik pat daudz, cik cilvēku, un tās aizdod tiem neesošu naudu ir izteiksmīgs banku prakses novedums līdz absurdam, kurš lieliski parāda šodienas absurdo banku sistēmu un absurdo banku praksi – parādu piramīdu, kā to izteiksmīgi dēvē.
Uzskatu, ka visi, kas Latvijā taisīja bankas, ir baigie malači (jā, īpaši Aizkraukles Bankas īpašnieki!), jo tas ir vienīgais veids, kā legāli taisīt naudu no nekā, aizdot to, kā ne tikai tev pašam nav, bet nav vispār, turklāt vēl ‘sildot ekonomiku’
Aizdodot to, kā tev nemaz nav, var pat bez procentiem iztikt …
19 jūnijs, 2009 10:44
Tas ir baigi labi un vienkārši paskaidrots
19 jūnijs, 2009 13:01
Būsim precīzaki: http://www2.pasts.lv/lv/privatpersonas/finanses/PNS.html ir skaidri un gaisi – nevis Pasta Banka, bet kā izriet no nosaukuma – “pasta norēķinu sistēma”. Ja nosaukumā ietverto vārdu “norēķinu” uzsver un izceļ, tad te nu nekāda banka nesanāk, tikai nepeļņas (struktūras uzturēšanas izdevumi un apkalpošana) sanāk, kas ir vistuvāk naudai kā maiņas līdzeklim, nevis kā uzkrāšanas līdzeklim, pret ko egleskoks uzstājas.
Ideālā gadījumā, arī cilvēkiem ar pretējiem vai nepieņemamiem politiskajiem un citiem uzskatiem var un rodas labas domas. Cita lieta, ja, lai realizētu šo domu, obligāti pie varas būtu jābūt tieši domas izteicējam, kas gan nav obligāts priekšnoteikums, ja citi pārņem labo ideju un paši to neatkarīgi realizē.
19 jūnijs, 2009 13:04
Un nākamais solis ir “Pasta nauda”
Kā egleskoks par pirmskara brīvo Latviju rakstīja – Jelgavā arī bija sava nauda līdztekus latam. Varēsim mūsu vietējo forexu-lvex-u taisīt augšā! 
19 jūnijs, 2009 13:12
Sāpi izsakot īsāk – “pakļāvāmies, iekūlāmies, nevram izlīst”
Ko darīt ? … “gribam, lai bankas … ” piemāram:
1) proporcionāli mūsu šībrīža ienākumiem samazina mēneša maksu un
2) pārskata aizdevuma līgumus atbilstoši nekustamā īpašuma šībrīža tirgus (ja to vispār var noteikt, kad neviens nepērk – nevar) cenai un
3) pārslēdz ar mums līgumus par atlikušo summu pa jaunam, anulējot līgumus, kad mēs visneizdevīgākajā brīdī (pircējam visneizdevīgākajā, nevis pārdevējam) pirkām mūsu “slikto dzīvokli”.
” un baknas …”
1) uzaicina mūs pārslēgt līgumus, lai mēs atkal, atbilstoši ienākumu līmenim un objekta tirgus cenai varētu maksāt samērīgi, justos labi un smaidīgi, jo “mēs – bankas, jau jums aizdevām naudu, kuras ne tikai mums pašiem nav, bet arī dabā nav, tādēļ nesatraucieties par mums – tas ko mūsu saimnieku – zviedru ministrs saka – 4 miljardi nav nebūt tie mūsu zaudējumi, vienkārši tie tādi skaitļi datorā …”
19 jūnijs, 2009 15:52
Šidienas dienas biznesā Inesis Feiferis – Zemes bankas galva izsakās arī par šo tēmu – viņš piedāvā veidot valsts un pašvaldību banku uz Zemes bankas pamata.
21 jūnijs, 2009 12:31
Arturs izrava vaardus no mutes, – tieši par to šodien funktierēju, kā būtu ja es bankai hipotekārā parāda dzēšanas vietā atbildētu ar piedāvājumu aizdot bankai mazliet, izdoshu savas parādzīmes, lai tad iet un iesmērē/aizdod kādam citam tālāk