Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

Devīgā zviedru valdība

Autors egleskoks @ 21 aprīlis, 2010

Db raksta, ka Zviedrija Latvijai drīzumā varētu aizdot 720 miljonus eiro. Atjautības uzdevums: no kuras kabatas tiek izņemta nauda, un kurā kabatā tā nonāk?

Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi ir parādā Zviedrijas un citām Skandināvu bankām. Pašas bankas pie tā rūpīgi piestrādāja, dalot kredītus katram nejēgam, kas prata paraksta vietā uzvilkt trīs krustus. Ņemot vērā, ka no darījumu noslēdzošajām pusēm bankas bija, neapšaubāmi, vislabāk informētās, to var uzskatīt par apzinātu ievilkšanu parādu jūgā. Zinot arī to, ka katras valsts Centrālā banka lielās bankas vienmēr izglābs, aizdevēji tika pasargāti no savas rīcības loģiskajām sekām – klienti, kuri nespēj atdot kredītus, apdraud bankas dzīvotspēju. Skandināvu bankas paļāvās, ka Skandināvijas nodokļu maksātāji tās izglābs (Centrālās bankas nauda pēc būtības ir nodokļu maksātāju nauda).

Kad Latvijas valstī sākās krīze, vienai no retajām bankām ar nosacīti vietējo kapitālu, Parex bankai, tika priekšlaicīgi atprasīts sindicētais kredīts, ja vien Latvijas valsts nedod savas garantijas (principā, ja vien nodokļu maksātāji negarantē kredīta atdošanu). Valsts atteicās garantēt Parex bankai šī kredīta atmaksu, tādējādi banka aizgāja pa burbuli, Latvijas valsts to pārņēma, un rezultātā nodokļu maksātājiem vienalga nācās atdot Parex bankas parādus.

Pasākums, kurā mūsu valsts atdeva Parex parādus, tika lobēts no šo pašu lielo starptautisko banku puses, kuras Parex bankai izsniedza sindicēto kredītu. Varam nešaubīties, ka starptautiskā finansu elite prot izdarīt spiedienu uz pareizajiem cilvēkiem, lai atgūtu savu naudu. Rezultātā Latvijā iestājās riktīga krīze, un Skandināvijas bankas sāka izjust finansu grūtības, jo kritās dažādi reitingi Latvijai un ar to saistītajiem finanšu spēlētājiem. Tāpēc notika spēcīga lobēšana Latvijas valdībā, lai nepieļautu valsts bankrotu un lata devalvāciju, vai vēl ļaunāk, visu valūtā ņemto kredītu pārvēršanu latu kredītos, pēc kuras sekojošā devalvācija nozīmētu neatgriezeniski zaudētu naudu Skandināvu kreditoriem.

Repše un Latvijas valdība, kā arī Latvijas Banka saņēma uzdevumu turēt nemainīgu lata kursu, tamdēļ ievērot ierobežotu budžeta deficītu, pat ja tādēļ Latvijā jālikvidē visa medicīnas un izglītības sistēma (šis ir mans secinājums spriežot pēc notiekošā. Es varu kļūdīties). No SVF un citiem donoriem saņemtie kredīti NEDRĪKST tikt izmantoti tautsaimniecības atdzīvināšanai, tos drīkst izmantot tikai budžeta deficīta segšanai; ja pensijās un valsts izdevumos izmaksātā nauda agri vai vēlu nonāk privātpersonu kredītu atmaksai ārvalstu bankām, tas faktiski nozīmē, ka Latvijas valsts (tātad nodokļu maksātāji) aizņemas naudu ārvalstu kredītu atmaksai. Kolektīvā atbildība, kad maksāšanā caur nodokļiem piedalās arī tie, kas nevienu kredītu nav ņēmuši (piemēram, es).

Taču Skandināvu bankas pat Eiropas mērogā ir mazas, tādēļ pie kopgalda, uz kura apēšanai guļ Latvija, tām ir pēdējā roka. Un izskatās, ka tām vairs gaļas nepietiks. Tāpēc tiek ņemti talkā Zviedrijas nodokļu maksātāji, kas vēl ir salīdzinoši trekni, salīdzinājumā ar Latvijas cilvēkiem. Zviedru valdība aizdot mums 720 miljonus eiro, kuri samērā ātri pārceļo dažādu kreditoru kabatās un no Latvijas aizplūst. Daļa atgriežas Zviedru ekonomikā, un Latvijas valsts (tātad mēs, nodokļu maksātāji) nākošos gadus maksāsim aizdevējam gauži raudādami ar visiem procentiem.

Secinājums: bankas atkal uzvārījās uz nodokļu maksātāju rēķina. Vājš mierinājums, ka patukšoja arī Zviedrijas nodokļu maksātāju kopkasi.

Tad par to, kā šo visu sviestu varētu risināt. Skaidri saprotams, ka darba nekad netrūkst, tāpat kā darbaroku. Vienmēr atradīsies kāds, kas darbu var padarīt. To pierāda katra lauku sēta. Vienīgā nelaime ir nauda, kuras vienmēr pietrūkst, lai apmaksātu visus darbus. Mūsdienās valda aplamais uzskats, ka naudai vērtību piešķir tās ierobežotā pieejamība, ko garantē naudas nonākšana apritē tikai ar kredītu palīdzību, kuri jāatdod ar procentiem; tādējādi atdodamās naudas daudzums vienmēr ir mazāks nekā apgrozībā pieejamās, un cilvēki spēcīgi konkurē cits ar citu, lai tikai tiktu pie sava kredīta atdošanas. Diemžēl, šādā veidā pirmkārt tiek nodrošināta naudas nesamērīgā vērtība salīdzinajumā ar tās apmaksāto darbu. Patiesībā lielu daļu naudas vērtības nosaka tās izmantojamība dažādu nodevu un nodokļu nomaksai. Ja VID sāktu pieņemt maksājumus tikai konfektēs, lats zaudētu lielu daļu vērtības, taču nesamērīgi sadārdzinātos konfektes :)

Un jā, vēl nedrīkst aizmirst, ka mūsu valstī ir šausmīgi nodokļi darbaspēkam un mazi kapitālam, kas nozīmē, ka ir izdevīgi spekulēt, bet neizdevīgi oficiāli kādu nodarbināt, ja vien viņš nerada lielu pievienoto vērtību.

Ja valsts sāktu publikai pārdot kaut vai valsts parādzīmes, un/vai maksāt par personu pakalpojumiem valstij, parādzīmes pieņemot arī nodokļu nomaksai, un manāmi samazinātu nodokļus darbaspēkam, mēs no bedres būtu ārā ātri vien, un ātri vien uzceltu un atgūtu visu pēdējos 20 gados zaudēto. Valsts pamats ir iedzīvotāju produktīva sadarbība, ko veicina taisnīga un realitātei atbilstoša finanšu sistēma. Ja darbs tiek sodīts, taču atalgota parazitēšana, mēs dabūjam tieši to, kas mums ir. Diemžēl mūsu valsti vada manipulējami cilvēki vai vienkārši nejēgas, kurus prasmīgi izmanto dažādi starptautiski laupītāji, saukti arī par spekulantiem un baņķieriem. Pie šīs izmantošanas pieder arī idejas iedvešana, ka “jūs paši pie visa esat vainīgi, ka mēs jūs aptīram”. Tas ir profesionālu krāpnieku arguments, ar domu, ka upuris pats bija vainīgs, jo bija tik stulbs un noticēja.

Līdzīgi ieraksti

12 komentāru ierakstam uz “Devīgā zviedru valdība”

  1. Māriņš Štāls teica:

    Savlaicīgi bija jāapliek kapitāls ar nodokļiem un arī vispārējā nodokļu bāze bija jāpaaugstina, bet nespējīgi, korumpēti un savtīgi politiķi nekontrolēja šo procesu, jo viņus īpaši arī neuztrauc visas sabiedrības labums, galvenais ir parūpēties pašiem par sevi. Var jau teikt, ka arī cilvēki ir atbildīgi, par ņemtajiem kredītiem, piemēram, man varēja būt 3 x lielāks kredīts un 4 x lielāka kredītlīnija nekā šobrīd, bet kaut kāda iekšēja sajūta teica to, ko daudzi eksperti ziņoja valdībai nemitīgi, bet tika ignorēti. Tagad tie paši, kas noveda valsti bankrotā, kritizē valdību ar no konteksta iztrautām patiesībām par to ka nodokļus nevar palielināt krīzes laikā (it kā būtu kādas dižas alternatīvas). Fiskālās disciplīnas un politiskā mugurkaula piemērs ir tepat – Igaunija, kura šobrīd atbilst Māstrihtas kritērijiem. Mums ir potenciāls, kļūt par augstas labklājības zemi, bet jātiek galā ar kangariem. Jā!- vēlētāji ir vainīgi, jo liela daļa no viņiem ir duji, ar zemu morāli, vai neinteresējas par politiku. Tagad vienai Kangaru brigādei ir izveidots jauns logo AŠ2 ar kuru tā plāno startēt vēlēšanās, un droši vien kādus 10% tie arī savāks. Ar to pietiek, lai izbīdītu vajadzīgos lēmumus, jo starp pārējiem 90% vēl ir neprašas un pērkami politiķi.
    Īsumā: Jā! Valda mežonīgs kapitālisms, bet ir iespējams neiekulties parādos. To var izdarīt politiķi, kuri ieklausas gan sabiedrības vajadzībās gan ekspertīzē. Šādus politīķus var ievēlēt ar augstu morāli apveltīta un inteliģenta sabiedrība. Katram jādara viss, kas ir viņa spēkos, lai sabiedrība tāda kļūtu, kaut vai pašam jākļūst zinošākam. Diemžēl, šo aicinājumu neredz traktorists no Auces, kuram šķiet, ka tie “uzņēmēji” mūs izvedīs no krīzes.

    P.S. Devalvācija manā skatījumā http://martins.stals.lv/devalvacija-mans-redzejums/ būtu kļūda, jo tā ļautu vēl uz brīdi pievērt acis uz samilzušajām problēmām.

  2. egleskoks teica:

    Tātad principā joprojām var apgalvot, ka ekonomiskās spēles noteikumi atbalsta spekulācijas un soda strādāšanu.
    Kas attiecas uz Igauniju, var izrādīties, ka viņu Māstrihtas kritēriju izpilde Eiropai ir dziļi vienaldzīga, jo Igaunija ir praktiski vienīgā valsts, kas tos ir izpildījusi. Taču uzaicinājumu iestāties Eirozonā vēl nav saņēmusi, pretēji iepriekš solītajam.
    Mums nevalda mežonīgais kapitālisms, bet drīzāk kaut kas pa vidu starp kapitālismu un fašismu (valsts un lieluzņēmēju saplūšana). Politikā iet, lai ietekmētu spēles noteikumus savā labā, lai radītu vismaz daļēju monopolstāvokli un atbrīvotos no konkurences, cik nu tas iespējams. Lai varētu saglabāt ietekmi, kad mainās politiķi, bagātākie spēlētāji sponsorē visas partijas, kā to kādreiz darīja Parex, par politiķiem vāc kompromātus, bet paši uz skatuves nelien.
    Traktoristam no Auces ne jau velti ir pilnīgi putra galvā: par to visu laiku rūpējas avīzes un TV, kur arī nevienam nav nekādas skaidrības par pamatjēdzieniem un ekonomiku, naudu un dabas likumiem. Nav brīnums, ka viņš pieslienas tiem, kas kaut ko apsola.
    Savukārt Kangari – tie ir parasti oportūnisti, sava labuma meklētāji, kuriem pilnīgi vienalga, kā to dabūt. Valsts dzīvo vai mirst – tam viņu acīs nav nozīmes, ka tik pašiem labi.

    Devalvāciju mums nevajag kā tādu, mums vajag lata un eiro peldošo kursu, kas nodrošina eiro un lata vienādu piktspēju, tātad vienādus konkurences noteikumus ar Eirozonu. Pārvērtēts lats sadārdzina mūsu jau tā dārgo darbaspēku.

  3. Māriņš Štāls teica:

    Māstrihtas kritēriji jau paši par sevi ir apsveicams sasniegus, respektīvi ne jau vienmēr jāprasa: “mammu, kas man būs par to, ka es sakārtošu istabu un nomazgāšu seju” – pirmkārt, jau būs tīra seja un sakārtota istaba. Man vienu brīdi šķita, ka budžeta deficītu lielāku par kādu noteiktu procentu vajadzētu atļaut tikai referenduma ceļā, bet, protams, šādas dogmas ekonomikai nenāk par labu.
    LB ir izvēlējusies, kursu uz eiro un ir savus mājas darbus izdarījusi. Valdība savus mājas darbus nebija un šobrīd arī nespēj izpildīt. Var kritizēt LB izvēli, bet tas ir no sērijas kā būtu ja būtu. Savukārt vienozīmigi kritizējami ir politiskās marionetes, kas palīdz kropļot tirgu. Lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva, viņiem abiem ir jānāk pie sarunu galda. Partijas, kurām vēlētāji ir svarīgi tikai lai savāktu balsis pirms vēlēšanām vēlāk neieklausās viedokļos un vēl vairāk ignorē brīdinājumus par to ka tuvojas katastrofa kādā nozarē. Kas attiecas uz Auces traktoristu, tad viņam noteikti ir kāds radinieks vai paziņa, kurš lasa avīzes un ir izsecinājis, kuri politiķi vairs nedrīkst atgriezties politikā. Šo cilvēku pienākums ir aicināt uz vēlēšanām un ja ne balsot par kādu, tad vismaz balsot pret.

  4. iglali teica:

    Ak,-tannenbaum !!!

    Nu,-tencinu par šo ieblogojumu attiecībā uz DEVĪGO ZIEDRU VALDĪBU, kurš lika pat vairāk kā stundu tērēt savu dārgo laiku sakarā ar to, ka šķita tak – esmu kaut ko palaidis garām savās iepriekšējās analīzēs par saimniecisko situāciju pie letoņiem Latvijā, jā, un kad sāku palasīt vēl tos komentārus, tad sākumā pat gribēju arī Jums pievienoties pie tās ābeles, kura šķita esam tik sulīgu augļu pārpilna, tātad, purināšanas,jā, -taču pagāju vēl dažus soļus tuvāk un secināju, ka tas koks jau sen ir tukšs bez neviena auglīša, bet tad vēl paspēru dažus soļus un sapratu, ka tas ir … nokaltis, nudien, – sakiet, mīļie CILVĒKI, -nu, ko Jūs purinat to NOKALTUŠO ĀBELI un kādus āboļus vēl gribat te ?!

    P.s.

    Demogrāfiskā situācija Latvijā, konkrēti uz 30.03.2010. plkst. 19:32, kad pēc PERSIEŠU KALENDĀRA sākās dievturiem Jaunais gads (diena=nakts), jā, sāka darboties arī Islandes ledāju vulkāns Eijafjallajekulla, kas 14.04.2010. pelnu mākoņus sāka izmest, tātad, latviešu DEMOGRĀFISKĀ KONSTANTE vairs nebija atrodama jeb demogrāfiskais kodols bija izzudis, hm, no NACIONĀLĀS VALŪTAS ASPEKTA, jā, par Latvijas nākotni – jauno paaudzi šobrīd gādā tikai sveša nauda, sveši kredīti, sveši depozīti u.c. sveši līdzekļi, vārdu sakot, lai cik vareni plašu seksu latviešu zēni un meitenes šobrīd nepasāktu, mums vairs nav ne mazāko izredžu saglabāt savu nacionālo identitāti, pie tam, – mūsu atjaunošanās jau ir tik lēna, ka tanī, brīdī, kad tie KREDĪTI – SVF $ būs jāsāk atdot, tad mēs, faktiski, jau būsim – izmiruši.

    ============================================================
    Jautājums: “Kas Latvijas polpotiešu ņemtos KREDĪTUS atdos?”

    Atbilde: “Maskava,hm, ja Telaviva to neapkaus no ASV kara bāzēm!”
    ================================================================

    Veiksmīgu dienu !

    /21.04.2010.~12:45/

  5. iglali teica:

    P.p.s.

    ? => Kā Maskava atdod savus PARĀDUS parastajos gadījumos ?

    ! => Maskava savus parādus nekad neatdod, bet karo, piemēram:

    1) Medvedevs D. grib uzvarēt ar ISKANDER raķetēmm,-taču zaudēs;

    2) Putins V. grib uzvarēt ar tankiem & Viņš uzvarēs,=LR:2 daļās.

    ===============================================================
    Jā,-Latvijas sadalīšanu ar MILITĀRĀ TEĀTRA pieeju vairs nevar novērst, tas ir acīmredzams katram ģeopolitiskam cilvēkam, hm, Krievijā šobrīd stāv bez darba ~10 000 (desmit) tūkstoši tanku.
    ===============================================================

    Skaistu pavasari – 2010. !

    /21.04.2010.~13:00/

  6. iglali teica:

    ? => Kas ir DEMOGRĀFISKĀ KONSTANTE ?
    —————————————

    Aivars Kažis to definē kā rādītāju, kad viena vidējā nominālā statistiskā cilvēku paaudze savas dzīves laikā vairs nespēj atdot tos parādus, kas uzgulst tās pleciem uzlik†ā no valdošo aprindu puses, tātad, šī nominālpaaudze nespēj vairs sevi atražot etnogrāfiski nacionāli, saglabājot tās kultūrvērtības, kas piemita iepriekšējām paaudzēm.

    /22.04.2010.~8°°/

  7. Artūrs teica:

    Trūkst vienas lietas – kā nokļūt pie ‘pareizas sistēmas’. Visātrākais ir pie varas novest tos, kas nav nabadzīgi, nav apkrāvušies ar parādiem, kuri nekad nepieņems sava parāda – kakla sisknas turētāja bankai neizdevīgu un valstij un tautai vajdzīgu lēmumu.
    Tātad balsojam par (AŠ)^2
    Kurš mums vēl ir turīgs brīvdomātājs (t.i. ne PB-SVF ‘domātājs’)? Aivaram arī vajag noņemt apsūdzības – lai cilvēks strādā valstij bez kavēkļiem.

  8. egleskoks teica:

    Domāju, vienīgā pareizā sistēma ir tā, kur cilvēki paši var izlemt savas lietas uz vietas, bez centralizācijas murgiem, vai tā būtu Latvija, vai ES.

  9. Vientiesis teica:

    “…ekonomiskās spēles noteikumi atbalsta spekulācijas un soda strādāšanu” – tā ir viena brīvās tirgus ekonomikas izpausmēm, kas parādās, ja privātajam kapitālam dod pārāk lielu rīcības brīvību. Tā kā biznesa pamatā ir maksimāla peļņa ar minimāliem ieguldījumiem, tad vēlme pēc vieglas peļņas arī rada piedāvājumu dažādu surogātu un ekonomisku burbuļu veidā, kas nerada pievienotu vērtību un ir viena no aplamībām. Otra aplamība slēpjas banku sākotnējais mērķa, koncentrēt kapitālu, lai finansēt ražošanu un pakalpojumus, degradācijā līdz akcionāru vēlmes pēc peļņas apmierināšanai. Tas atgādina bērnu, kuram nepieciešama savu vēlmju tūlītēja apmierināšana. Likumdošanai vajadzētu ierobežot šādas netālredzīgas aktivitātes… bet, resursu koncentrēšana bankas rokās dod iespējas palielināt ietekmi dažādos procesos un lobēt tādu likumdošanu, kas apmierinātu akcionāru vēlmes. Rakstā minētais piemērs ilustrē to, cik lielā mērā bankas ir saistītas ar valsts likumdošanu vai arī to, cik valsts ir atkarīga no privātajām bankām. Vienu noslēgtu apli veido valsts atkarība no bankas naudas, tātad tādu likumu pieņemšana, kas ir izdevīgi bankai un valsts nespēja ierobežot banku, pretējā gadījumā saņems finansiālas sankcijas. Te nu valsts iedzīvotājiem vajadzētu protestēt pret šādu viena biznesa veida lobēšanu. Taču arī viņi ir bankas klienti vai pat tās akcionāri un paši atbalsta lobēšanu. Tas ir otrs noslēgtais aplis. (Latvijas mērogā to var vispārināt uz visiem biznesiem, kur vien darbojas “siles” princips.)
    Nedomāju, ka demokrātijas balsts un mugurkauls – vidusšķira šobrīd būtu gatava sākt džihādu pret lokāliem un globāliem naudas-varas monopoliem. Visādu šķiru AŠ2 un viņu sludinātās ideoloģijas popularitāte drīzāk demonstrē vidusšķiras, arī Auces traktorista, vēlmi piederēt izredzēto labuma guvēju (nav svarīgi ar kādiem līdzekļiem un kādām ilgtermiņa sekām) grupai, nevis cīnīties par godīgiem spēles noteikumiem.

  10. Vientiesis teica:

    par projektu AŠ2 – kā jau vēsta tautas gudrība – nelaime parasti nenāk viena

  11. egleskoks teica:

    Cilvēce ilgi un dikti cīnījās, lai baznīcu atdalītu no valsts. Vai baznīcas vietā nav nostājusies “brīvā tirgus kapitālisma ideoloģija”, kas praksē izpaužas kā “čomaku kapitālisms”, ir atsevišķa diskusija.

    Vai nav pienācis laiks šķirt atdalīt valsti arī no naudas un centrālās bankas? Vieta tukša nepaliks, lai dažādas valūtas sacenšas un brīvi konkurē :)

    Un ir vēl viens problēma: ir pārāk daudz spēles noteikumu, kuru interpretācija ir atsevišķas kastas, juristu rokās. Pat neviens jurists nezin visus likumus…

  12. Vientiesis teica:

    Nedomāju, ka cilvēce ir cīnījusies par baznīcas atdalīšanu no valsts. Iepriekšējo vērtību (vai ideoloģiju) aktualitāte mazinās un to vietā sāk dominēt citas, kas tās nomaina un/vai aizstāj. Turklāt cilvēciskās vēlmes, iegribas un kaislības nav mainījušās. Laikam ritot ir mainījušies akcenti un vispārpieņemtie uzvedības modeļi, kas sankcionē to vai citu cilvēcisko vēlmju realizēšanu. Par cīņu var runāt tiktāl, cik tas attiecas uz kādas grupas vai organizācijas nevēlēšanos zaudēt savu ietekmi un augsto pozīciju jauno pārmaiņu priekšā.
    Ideoloģijas, lai kādas tās būtu, un uz kādām spekulācijām vai izskaidrojumiem balstītos ir gana labas, ja noliedz un nesludina naidu, apspiešanu, tumsonību, kādas atsevišķas grupas vai personas pārākumu komplektā ar visatļautību, utt.. 10 baušļi, ko sludina lielākā daļa reliģiju, patiesībā ir cilvēka sugas izdzīvošanas cīņā piekoptās kooperācijas un sadarbības rezultātā izkristalizējušies uzvedības modeļi. Tie ir gana universāli un efektīvi un ir grūti tos apstrīdēt. Bet ja tos atšķaida ar bagātīgu visvisādu aizspriedumu, pekstiņu un klaju nepatiesību devu, tad var veidoties bīstama kombinācija, kur pamatdoma ir patiesa (un tā neļauj vidusmēra cilvēkam apstrīdēt ideoloģiju kopumā), bet uzslāņojums var sludināt dajebko. Un, protams, jebkuru ideoloģiju ir iespējams izmantot, lai attaisnotu savu rīcību. Labs piemērs par ideoloģijas evoluciju mūsdienās ir “zaļā domāšana”. Kurš gan atļausies apstrīdēt, ka dzīvot “ekoloģiski zaļi” ir slikti. Loģisks jautājums – kā mēs šo ideoloģiju grasāmies izmantot?
    Likumi – nekad nebūs pietiekoši universāli un visaptveroši, jo iespējamo situāciju kombināciju skaits ir bezgalīgs. Tāpēc ir pamatlikums un tā interpretētājs – jurists, kas, balstoties uz veselo saprātu piemēro likumu atbilstoši konkrētajai situācijai. Tā vismaz vajadzētu būt.

Atstāt atbildi

* Nokopējiet paroli:

* Un ierakstiet to šajā laukā:

XHTML: Drīkst izmantot šādus tagus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija