Egleskoka emuārs

Cerams, ka mūsu politiķi saprot, ar ko viņiem ir darīšana – mūsu “galvenais sabiedrotais” pamazām bankrotē. Ja finansiāli bankrotē pasaules militāri spēcīgākā lielvara, kas gan ir sagaidāms?

Tātad, ASV ieņēmumi un izdevumi:

• Nodokļu ieņēmumi: $2,170,000,000,000
• Federālais budžets: $3,820,000,000,000
• Jauni aizņēmumi: $1,650,000,000,000
• Nacionālais parāds: $14,271,000,000,000
• Pēdējie taupības pasākumi : $38,500,000,000

Lai varētu labāk salīdzināt, no katra skaitļa svītrosim 8 nulles. Nu jau izskatās pēc iedomātas mājsaimniecības budžeta. Skaidri redzams, ka pēdējie taupības pasākumi ir plāksteris mironim. Attiecīgi:

• Gada ieņēmumi: $21,700
• Gadā laikā iztērēts: $38,200
• Jauni parādi kredītkartē: $16,500
• Kopējais parāds kredītkartē: $142,710
• Kopējie tēriņu samazinājumi: $385

Avots: US Cash Flow Made Simple

Interesanti būtu paskatīties līdzīgā kopsavilkumā par Latviju. Atgriežoties pie ASV, bažas rada acīmredzamā virzība ASV finanšu sabrukuma virzienā. Rezultāts būs visai nelāgs, jo visas lielvalstis savas finanšu problēmas risina ar karu palīdzību. Kara laikā no savas zemes pilsoņiem var pieprasīt to, ko nevar miera laikā, konkrēti, masveida uzupurēšanos valsts labā. Kara laikā kopējās bažas par izdzīvošanu attaisno jebkuru valsts rīcību. Pat valsts kreditoru un šķietamu ienaidnieku fizisku iznīcināšanu bez liekiem jautājumiem. Ārējs karš valsti virza iekšējas diktatūras virzienā.

Ja valsti tomēr faktiski pārvalda noslēpumaini privāti kreditori no Federālo Rezervju Bankas akcionāru bankām, kā tas ir ASV gadījumā, drīzāk ir gaidāma nodokļu maksātāju kā vienīgā reālā ienākumu avota paverdzināšana. Pašreizējie nelikumīgie kari Lībijā, Irākā un vēl šur tur visai skaidri norāda, ka ASV pārvēršas no republikas par diktatūru. Finansiāls sabrukums ir ļoti labs līdzeklis šī mērķa veicināšanai – krīzes novēršana ir ideāls iegansts iejaukties visās sfērās, kur vien sagribas, savā valstī vai citās, bez tādiem apgrūtinājumiem kā likumības ievērošana.

Ja karos ASV, karosim arī mēs. Mēs taču esam tik cītīgi sabiedrotie! Zinot amerikāņu mūžīgo cepšanos par savu drošību, sagaidāms, ka piemērotā brīdī mūs ziedos “augstāku mērķu labad”, piemēram, pamudinot uz līdzīgu idiotisku rīcību kā Saakašvilli Gruzijas uzbrukums Krievijai. Pat to tad arī manas galvenās bažas.

Vēl šajā blogā:

• Izskatās, ka pasaules finanšu krīze ir tīši iestudēta
• Goldman Sachs – viena no bankām, kura gūst lielu labumu no ekonomikas nestabilitātes
• Vara eksistē tāpēc, lai ievāktu nodokļus

Krīze ir, kad naudas daudzums apritē nenodrošina pietiekošas iespējas veikt maksājumus. Cēloņi tai ir vairāki, taču galvenais cēlonis – visa nauda apritē ienāk kā kredīti no bankām un atgriežas atpakaļ kā pamatsummas maksājumi plus procenti. Šāda aprite ilgstoši ir iespējama tikai augošas ekonomikas apstākļos, kad ir iespējams aizņemties naudu uz paredzamās peļņas rēķina, lai atdotu tekošos parādus. Ja izaugsme nav paredzama, jauni kredīti tiek izsniegti mazāk vai nemaz, taču parādi joprojām jāatdod; veidojas situācija, kāda tā ir pašlaik, kad nauda kļūst arvien dārgāka un visi cenšas to neizdot, un darbu var turpināt tikai īpaši pelnoši uzņēmumi.
Apstākļos, kad par kredītiem atdodamās naudas daudzums vienmēr pārsniedz apritē esošās naudas daudzumu, rodas nevajadzīgi spēcīga konkurence, un sabiedrībā veidojas atbilstoši uzvedības modeļi.
Nauda, ja neskaita inflāciju, savu vērtību ar laiku nezaudē; tas ir pilnīgi pretēji dabā esošajam, kad vairums preču un materiālo vērtību ātrāk vai lēnāk noveco. Izņēmums ir zelts un citas līdzīgas preces. Līdz ar to, ir motivācija visu, kam vien ir kāda vērtība, pārvērst zeltā vai naudā, jo tā var lēti izvairīties no neizmantotas vērtības pakāpeniskas zaudēšanas.
Tieši šī naudas īpašība, spēja saglabāt vērtību laikā, ir pamatā augļošanas parādībai. Ir taču daudz izdevīgāk aizdot naudu uz procentiem, un saņemt peļņu procentu veidā tikai tāpēc, ka esi aizdotās naudas īpašnieks! Rodas situācija, ka “nauda vairo naudu”, veidojas parazītisms un maksāšanas līdzekļu koncentrācija, kas paralizē ekonomiku, jo netiek veikti daudzi darījumi, kuriem pietrūkst naudas. Ja nauda nelietojot zaudētu savu vērtību, būtu motivācija materiālās vērtības krāt pašatjaunojošu resursu veidā: tikai tiem, piemēram mežam, vērtība ar laiku pieaug. Pašlaik, ja peļņa no meža nociršanas un naudas aizdošanas uz procentiem pārsniedz sagaidāmo peļņu no meža pieauguma tādā pašā periodā, ir ekonomiska motivācija to nocirst jau šodien.
Naudas galvenā funkcija ir padarīt iespējamu ērtu preču un pakalpojumu apmaiņu. Salīdzinot ar šo, vērtības saglabāšanas funkcija ir otršķirīga.

Tātad:
1. Nauda jālaiž apritē, neizmantojot kreditēšanu, un tas jādara apmaiņā pret reāliem pakalpojumiem, lai sabalansētu naudas un preču/kapitāla līdzsvaru.
2. Naudai ir jāzaudē vērtība, ja turētājs to neizmanto, pietiek ar 2% katras 30 dienas. Tas motivē naudu aprozīt un aizdot bez procentiem, jo tikai tā var saglabāt tās vērtību. Vienlaikus, ir arī motivācija naudas vietā uzkrāt kapitālu, kas dod ienākumus vai ar laiku palielina savu vērtību.
3. Jāatsakās no piedalīšanās starptautiskajā finanšu sistēmā, kura darbojas ar kredītu naudu, vai arī jāpiedalās tajā ierobežoti, cik tas ir vajadzīgs ārējai tirdzniecībai.

Krīzes ietvaros sekos jauns trieciens, kura cēlonis ir Austrumeiropai aizdotā nauda, un aizdevēji pārsvarā atrodas Rietumeiropā. Redzot, ka lietas iet uz slikto pusi, aizdevēji cenšas mazināt zaudējumus un savāc savu kapitālu no tirgiem, priekšlaikus atprasot kredītus un neaizdodot jaunus, vai manāmi paceļot procentus esošajiem aizdevumiem. Naudas kļūst arvien mazāk, rodas deflācija, un viss apstājas: nav maksāšanas līdzekļu.

Eastern Europe is about to Blow

Could The Eastern Bloc Bring Down Europe?

Ko mēs varam darīt? Acīmredzot, ja nauda no mūsu tirgus aizplūst, neatliek nekas cits, kā drukāt savu. Ja to nedarīs valdība, pilsoņi paši noorganizēs bartera sistēmu vai kaut ko līdzīgu. Jā, ar ārzemēm tirgoties nevarēsim, taču vismaz valsts iekšienē notiks kaut kāda kustība, nodrošinot pārtiku un citas primārās vajadzības. Alternatīva ir pilnīgs haoss un sociāls sabrukums, kad vispār nekā nav. ASV jau vairākus mēnešus pilsoņi aktīvi iepērk munīciju un ieročus, gatavojoties visļaunākajam.

Pa tam lāgam, pirmdien Āzijā radies mistisks liels pieprasījums pēc ASV dolāriem. Ir aizdomas par kārtējo vērienīgo mahināciju.

Jā, tieši tā, Latvijas valsts ir banku sektora īpašums. Kā gan lai savādāk izskaidro šodienas ziņas, kurās kompetentas personas nepiespiesti paziņo: SVF kredītā paņemtā nauda tiks izsniegta bankām, lai veicinātu uzņēmēju kreditēšanu. Kā rāda ASV nesenā pieredze ar līdzīgu naudas došanu bankām, liela daļa no naudas pa taisno aizplūda akcionāru kabatās kā dividendes vai kā bonusi augstākajai bvadībai. Nedomāju, ka pie mums būs savādāk. Ja arī būs, tad par aizņemto naudu maksāsim divreiz: vienreiz bankai, otrreiz netieši, kad valsts atdos SVF parādu no nodokļu ieņēmumiem.

Pirms dažiem gadiem bankas, kas ir visai kompetentas finansēs, labprāt izsniedz kredītus katram muļķim, kurš sitot pie krūts apgalvo, ka spēs atmaksāt visus iespējamos kredītus. Bankas taču labi zin, kā tiek atmaksāti kredīti un kāda ir prognoze, un vienalga izsniedza kredītus, tātad labi zināja, ka klienta bankrota gadījumā neko nezaudēs, ka par sekām nebūs jāatbild.

Loģiski, bankām vajadzētu ciest daļu no zaudējumiem, kas rodas neatdota kredīta gadījumā, klientam zaudējot ķīlu un bankai – neatmaksāto kredīta daļu mīnus ķīlas realizācijā iegūtos līdzekļus. Pē idejas, tāds ir augļošanas bizness. To atzīst pat zviedru analītiķis Gunars Ērns. Taču nē, bankas vinnē jebkurā gadījumā: neiegūto peļņu no bankrotējušā klienta kompensē klienta līdzpilsoņi, kas maksā nodokļus valstij. Kolektīvā atbildība no kredītņēmēju puses, individuālā bezatbildība no kredītu izsniedzēju puses. Tas vairs nav bizness, tā ir valsts nozagšana.

Tikmēr Latvijas Darba Devēju konfederācija ierosina protestēt pret valsts politiku, nemaksājot nodokļus, 19. janvāra vakarā, un jau nākamajā rītā publicē sparīgu un kolektīvu nosodījumu šai idejai. Laikam kāds stipri sabijās, ka tiešām varētu sākt nemaksāt. Jā, nauda ir mūsu vienīgās reālās politiskās balsstiesības.

Rietumu banka sāk tirgot zelta monētas. Zelts ir ieguldījumu veids, kas pats par sevi peļņu nenes, tikai aptuveni saglabā vērtību ilgākā laika posmā. No kā laikam var izdarīt secinājumu, ka pēc Rietumu bankas domām nekāda ekonomikas attīstība nav sagaidāma, ja jau taisa biznesu ar vērtības saglabāšanu. Un baumo, ka ASV fizisko zeltu praktiski vairs nav iespējams nopirkt.