Uzskrēju virsū vienam baigi labam blogam “A Shrink for Men“, ko raksta kāda bijusī klīniskā psiholoģe Tara J. Palmatier. Blogs ir veltīts plaši izplatītajai, taču feminizētajā populārajā presē praktiski nemaz neapspriestajai parādībai: ne tikai vīrieši var izmantot sievietes, bet arī sievietes visnotaļ bieži meistarīgi un nekaunīgi izmanto vīriešus. Un pēdējā laikā sievietes no apspiestajām ir pārvērtušās par apspiedējām.

Piemēram, kā saprast, ar kurām sievietēm labāk neveidot vispār nekādas attiecības, kā tādas sievietes atpazīt un kā tehniski pareizi no viņām tikt vaļā? Internets ir pilns ar medniekiem un medniecēm, kas meklē piemērotu, vāju upuri;  kādu, kas viegli uzticas, ir labestīgs un laipns, kam patīk iepriecināt citus un kas izvairās no cīņas ar citiem, cenšoties konfliktus risināt sadarbojoties. Šādi cilvēki sevišķi interesē emocionālus vampīrus, kas pievilina upuri ar burvīgu masku, pamazām ievelk attiecībās un tikai tad, kad ir pārliecināti par upura stabilu emocionālu pieķeršanos, atklāj savu patieso seju. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Pūlis ir neorganizēta īpatņu kopa, kas par spīti savai neorganizētībai, tomēr spēj rīkoties (tas ir, vismaz kustēties) saskaņoti. Tādi pūļi ir gan savvaļas dzīvnieku bari, gan lielas cilvēku grupas dažādos masu pasākumos.

Gan cilvēku, gan dzīvnieku grupas rīkojas tā, kā rīkojas vismaz 5% dalībnieku. Nesenā pētījumā ar zivju bariem tas ir pierādīts eksperimentāli, taču cilvēku pūļu vadīšanā praksē pielietots jau sen, pirms otrā pasaules kara, ja var ticēt Viktora Suvorova grāmatām (šķiet, tā bija “Kontrole”, kur aprakstīta pūļa vadīšana dažādu amatpersonu uzstāšanās laikā pēc līdzīgiem principiem).

Pamatprincipi ir šādi: Lasīt pārējo ieraksta daļu »

nervozējoša cilvēka karikatūra

Ar pārsteigumu konstatēju, ka google.lv meklētājs uz manu blogu ir novirzījis cilvēku, kas meklējis “nervoza cilvēka uzvedības aprakstu”. Google norādītajam bloga ierakstam ar šādu aprakstu ir visai maz sakara, vienīgi vārdi ir sagadījušies tie paši. Šī kļūda ir steidzami jālabo, izveidojot ierakstu, kurā patiešām ir aprakstītas nervoza cilvēka uzvedības pazīmes

Vispirms mums ir jāsaprot, kas ir nervozitāte? Saskaņā ar wikipēdiju nervozitāte ir reakcija uz stresu, kura izraisītājs tiek izjusts kā nenovēršams, nekonkrēts un/vai nekontrolējams. Atšķirība no bailēm ir sekojoša: bailes izraisa konkrēts, identificēts drauds, tādēļ arī reakcija, izjūtot bailes, ir konkrēta un parasti viennozīmīga – bēgšana, aizstāvēšanās vai uzbrukums. Nervozitātes gadījumā drauda virziens un/vai izpausmes nav skaidri nosakāmas, tādēļ indivīds izjūt vienlaikus gan vēlmi rīkoties, gan apjukumu, jo rīkoties liedz tieši skaidrības trūkums.

Piemēram, naktī neapbruņots cilvēks atrodas pie ugunskura nelielas pļavas vidū, apkārt tumšs mežs. Cilvēkam ir zināms, ka kaut kur tur mežā atrodas tīģeris. Cilvēks nervozē, visu laiku ieklausās skaņās, maina savu atrašanās vietu, jo nezin, no kuras puses tīģeris var pienākt un vai vispār uzbruks. Vienlaikus, skriet mežā pašam arī ir riskanti, jo tur nav uguns, nekas nav redzams, un ir iespēja uzskriet virsū tīģerim. Ir mobilizācija darbībai, taču signāla darbībai nav.

Tikko tīģeris iznāk no meža, nervozitāte pāraug bailēs un notiek rīcība, kas katram izpaužas savādāk: viens krīt pie zemes un izliekas beigts, cits pāriet ugunskuram pretējā pusē, cits ņem degošu sprunguli un metas virsū tīģerim. Visos gadījumos nervozitāte ar atvieglojumu pāriet bailēs un rīcībā, jo organisms ir atradis veidu, kā stresu izlādēt.

No iepriekšminētā arī secinājums: nervoza cilvēka uzvedībā būs manāmas neizmantotas mobilizācijas pazīmes: paātrināta, skaļa runa salīdzinoši īsos teikumos, paaugstināts muskuļu tonuss, kas izpaužas kā netīšas, neapzinātas, asas, bezmērķīgas vai šķietami mērķtiecīgas, vai viegli nekoordinātas kustības, nereti trīsas kā salstot un  ievilkts apakšžoklis un atbilstoši izmainīts runas veids, paaugstināts balsenes tonuss un izmainīts balss tembrs. Cilvēks, kas vēlas slēpt nervozitāti, cenšas maskēt vēlmi kustēties ar kustībām, kas iekļaujas apkārtnes kontekstā, taču pašam sev neviļus šīs kustības veidojas pārāk uzsvērtas. Piemēram, lidostā pēc ilga un grūta lidojuma cilvēks iet, enerģiski vicinot rokas, skaļi runā, utt. Otrs variants ir pēc iespējas mazāk kustēties, lai kustības nenodotu; taču arī tad nervozētāja mazkustība trenētam vērotājam duras acīs. Piemēram, pārāk cītīgi lasot avīzi un pārāk enerģiski pāršķirot lapas. Nervoza cilvēka skatiens kustas paātrināti, salīdzinot ar viņa miera stāvokli, jo acis instinktīvi meklē draudu avotu.

Cilvēks, kas stresā cenšas maldināt citus, parasti izjūt nemotivētu vēlmi pieskarties sejas vai galvas ādai, īpaši mutei, jo nervozitāte apvienojumā ar meliem rada niezes izjūtu sejas un galvas sānu apvidū. Tas ir sens reflekss, kura uzdevums ir savstarpēji sasakņot cilvēka domas, izjūtas un uzvedību. Tā ir viena no pazīmēm, pēc kuras nosaka, vai cilvēks melo.

Mūsdienu lāsts ir samērā vāji stresi, kuri nenonāk pie izlādes; tādējādi organismam jātiek galā gan ar mobilizāciju, gan veltīgas mobilizācijas izraisītām sekām. Primitīvos apstākļos dzīvojošiem cilvēkiem stresi nereti ir daudz spēcīgāki, taču ne tik ilgstoši un parasti mobilizācija tiek izlādēta rīcībā. Civilizētais stress cilvēku deldē, primitīvais – uzmundrina un rada dzīves pilnības sajūtu. Tāpēc arī daudzi cilvēki meklē īslaicīgus, spēcīgus stresus, lecot ar izpletni, ātri braucot ar auto utt.

Bernards Medofs (Bernard Madoff)

Tehniski pareiza krāpšana, kā to īstenojis Bernards Medofs: vienkārši ģeniāli izdomāts piegājiens cilvēku krāpšanai, un darbojas vienmēr un visur. Īsumā, lai nebūtu daudz jāraksta:

1. Ja zodz, tad ar vērienu. Atgādina Hitlera ieteikumus melošanā: meliem ir jābūt tik lieliem, lai neviens ne iedomāties nevarētu, ka var tā melot. (Jeb vai tas bija Gēbelss?)

2. Ja vilto dokumentus un datus, tad jāizdomā pašam savi, nevis jāmēģina pielabot esošie. (Vai tāpēc, lai neuzrautos darījuma otrās puses auditā?)

3. Ja muļķo un krāp cilvēkus, tad ne jau visus. Noraidi daļu no gribētājiem, lai pārējie augsti novērtētu viņiem izrādīto godu tikt apkrāptiem un ne mirkli nešaubītos par Tavu godīgumu. Šis ir pats elegantākais un ciniskākais princips.

Būsim piesardzīgi. Ja šī shēma darbojas ar stipri naudīgiem, finanšu lietās izglītotiem cilvēkiem ASV, tad bail pat iedomāties, kādas shēmas un cik sekmīgi bīda politiķi gan tur, gan Latvijā. Un arī Starptautiskajā Valūtas Fondā, no kura aizņemamies naudu.

Varbūt ir vēl kāds izskaidrojums Bernarda rīcībai, loģiskāks par tīšu krāpšanu: viņš saprata, ka darbojoties ar svešu naudu, investēt reālā ekonomikā ir daudz riskantāk, nekā paplašināt biznesu uz jauno ieguldītāju rēķina, izmaksājot esošajiem. Drošāk ir veikt izmaksas pēc piramīdas principa, jo atdeve ir garantēta, uzlabojot reputāciju un veicinot biznesu. Tieši stabilie peļņas rādītāji vilināja daudzus ļoti bagātus un ietekmīgus cilvēkus, kuriem Medofs bija savējais. Tikai un vienīgi biznesa domāšana: visu nosaka peļņa jeb “everything that matters is bottom line”.

Un vēl. Ja kaut ko tiešām gribi paturēt noslēpumā, par to drīkst zināt tikai viens cilvēks: Tu pats.

Fenotipoloģijas tehnoloģijas pārstāvji arī Latvijā sāk piedāvāt cilvēka rakturojumu pēc sejas, par 35 ērikiem (pirmajiem 300 par 22). Aizsūti savu vai kāda cita cilvēka bildi pretskatā vai profilā, un pēc apmaksas atsūtīs raksturojumu. Sīkāk šeit, pakalpojums OOPENFACE

Īpatnēji, ka līgumā ir paredzētas finansiālas sankcijas par “fenotipoģiskā raksturojuma publisku izpaušanu bez analīzes autora rakstiskas piekrišanas”. Interesanti, kapēc gan? Vienīgais iemesls, ko varu iedomāties, ir analīzes autora piesardzība gadījumam, ja analizētais subjekts savu raksturojumu izlasa rīta avīzē, un ir visai neapmierināts ar to un kļūst mērķtiecīgi atriebīgs :/

Cik nu man ir nācies saskarties ar šo analīzi, tur ir diezgan daudz patiesības.

Uzdūros labam izskaidrojumam, kāpēc sievietes tik ilgi un ar tādu prieku iepērkas, un kāpēc bieži nopērk nevajadzīgas lietas.

Jāsāk ar to, ka sievietes ir izteikti sociāli radījumi, kam patīk saskarsme saskarsmes pēc; un saskarsme vairumā gadījumu nozīmē sarunas, sarunas, sarunas. Sieviešu spējas runāt, saprast teikto un izteikt emocijas ir daudz lielākas nekā vīriešiem; tas ir pielāgojums nepārtrauktai dzīvei sabiedrībā.

Vēsturiski, simtiem tūkstošu gadu sieviešu galvenā noderīgā nodarbošanās ir dažāda veida vākšana un sadzīvē noderīgu lietu izgatavošana, apvienojot ar bērnu audzināšanu; šīs darbības parasti notiek palielās grupās kopā ar bērniem un to visu pavada “pļāpas”. Šāds secinājums rodas no dažādu brīvā dabā dzīvojošu tautu dzīves novērojumiem, un domājams, nav īpaša iemesla to apstrīdēt. Paši ziniet, ka ogu lasīšana un citi monotoni un smalki darbi sievietēm parasti padodas labāk.

Un tagad pie iepirkšanās. Iepirkšanās – tā ir tā pati “vākšana”, meklēšana, vērošana. Parasti sievietes dodas iepirkties nelielās grupās, lai “vākšana” būtu pilnīga, apvienota ar socializāciju. Vienkārši tā ir atgriešanās pie saknēm, kur meža vietā ir lielveikals, un ogu vietā – dažādi priekšmeti Tāpēc arī sievietes dodas iepirkties, kad jūtas vientulīgi un nomāktas, pretstatā vīriešiem, kas dodas pēc kaut kā konkrēta (medījuma).

Avots: http://brainmind.com/sexdifferences.html

Mišela un Baraks Obamas

Paskatīsimies, kas par putnu ir šis Baraks, paspēlēsimies ar fenotipoloģisko raksturojumu, pēc sejas pazīmēm.

Tātad, cilvēks nav agresīvs, stresā neuzbruks, taču pie vajadzības aizstāvēsies.

Laba spēja darboties un sasniegt savus mērķus, tādēļ maz nerealizētu vēlēšanos un maz motivācijas, lai kaut ko darītu vispār; dzenājams. Stresa izturīgs, viegli izkustināms, darbīgs, viegli uztver pārmaiņas situācijā un tai labi pielāgojas, jūt apkārtējo cilvēku noskaņojumu un situācijas attīstību, labi saprot savu stāvokli hierarhijā un orientējas struktūrās, kas un kam pakļaujas. Laba ilgtermiņa atmiņa. Mierīgā situācijā viegli pierunājams.

Emocionāli silts, lādzīgs un apburošs, samērā godīgs, taču nav naivs. Nav revolucionārs. Temperamentīgs, spēj ātri mainīt savu emocionālo stāvokli, tāpat rīkoties operatīvi un pieņemt principiālus lēmumus, sīkumos nerakājoties. Iespējams, neuzmanīgs; nenoved lietas līdz galam, tādēļ var var iekulties nepatīkamās situācijās.

Ļoti svarīgs savs tēls citu acīs un autoritāte. Ar spēcīgu nervu sistēmu, taču jūtīgs, tāpēc saasināti uztver kritiku, savas autoritātes un sava tēla apdraudējumu, un nedarīs neko, kas varētu pie tā novest. Līdz ar to ļoti laba izkārtne, “valsts seja”, nepieņems nekādus nepiedienīgus piedāvājumus. Ja arī kādu “apmet”, tad apzināti un situācijas spiests, un pašam tas nepatīk.

Laba ilgtermiņa atmiņa. Piemīt loģiskā domāšana un ir attīstītas labas prāta spējas. Ar īpašu drosmi neizceļas. Nosliece uz smalkumu un stilīgumu. Provokators, nemierīgs darbs ir viņa īstā vieta. Ļoti principiāls. Nav atriebīgs, ar viņu viegli vienoties, spēj piedot. Stresa situācijā galvu nezaudēs un varoni netēlos, rīkosies ātri, loģiski un principiāli.

Nauda viņa dzīvē nav galvenais motivators, taču nav arī pilnīgi mazsvarīga. Nepārstrādājas, spēj pielāgoties situācijai, saprast, kur ko var dabūt un kur nē; mērena fantāziju tipa seksualitāte, artistiskums.

Slēdziens: Cilvēks enerģisks un godkārīgs, tādēļ cenšas citus pārliecināt, apburt un dabūt savā pusē vai vienoties; līdz ar ko prezidenta amatam pārāk vājš, tādēļ visticamāk, dekoratīva izkārtne ASV tēla uzlabošanai pasaules acīs, Obamu kontrolē ne tik daudz ar finansu līdzekļiem uzpērkot, kā ar pašu prezidenta amata godu un autoritāti, kā arī ar noslēgtajām norunām; vienlaikus pietiekami spējīgs darboties un izturēt ar amatu saistīto stresu un atbildību.

Ģimenē galvenā ir sieva, kura nereti viņu piespiež rīkoties savās interesēs un “biksta darbībai”, izmantojot autoritātes apdraudējuma iespēju un goda jūtas, vai arī tiešu un brutālu spiedienu, jo viņai ir raksturīga ietiepība un vēlme panākt savu jebkurā gadījumā, kā arī tieksme pēc varas un naudas un spēja to visu sasniegt. Domājams, viņai būs liela loma Baraka ietekmēšanā un iespējams, konflikti ar Obamas aizkulišu “saimniekiem”.

Nekādu būtisku izmaiņu ASV politikā nebūs, jo ne jau Baraks Obama vadīs šovu; viņš būs tikai ekrāna seja. Taču melnais zirdziņš ir viņa sieva, kas var ietekmēt notikumus neparedzamā virzienā.

—————–

Piezīme 2011. gada 7. februārī. Obama tiešām ir tikai ekrāna seja, veiksmīgs PR gājiens (“Melnais prezidents”), kurš ir vajadzīgs tikai tam, lai viss notiktu kā ierasts.

Droši vien visi ir kaut ko dzirdējuši par pašmotivāciju: “Tev ir jātic”, “Sajūti, ka Tev jau ir”, “Iedomājies vēlamo visās detaļās” un tā tālāk. Cilvēki ir sarakstījuši kaudzēm grāmatu par pašmotivāciju (self-motivation), un turpina rakstīt, un sarakstīs vēl, jo ar šīs problēmas skaistu apgremošanu var labi nopelnīt.

Vienmēr esmu uzskatījis, ka noderīgas zināšanas var izteikt pāris teikumos, principiālā līmenī. Taču tā jau ir atsevišķa saruna.

Šis ir stāsts par visspēcīgāko pašmotivācijas metodi, kādu vien esmu izmēģinājis. Saku uzreiz, tā lieta darbojas.

Uzskrēju virsū pavisam nejauši, klausoties vienu lekciju ciklu par redzes un visas veselības uzlabošanu pēc Beitsa-Šičko metodes, krievu valodā. Cilvēku, vārdā Genādijs Šičko, reiz nodarbināja dažādu atkarību, galvenokārt alkoholisma, izcelsme un ārstēšana. Vai tam bija personisks iemesls, par to vēsture lai klusē

Īsumā, viņa ideja bija šāda: cilvēkus vide, galvenokārt citu cilvēku personā, programmē jau no bērnības, tajā skaitā uz alkoholismu un citiem nevēlamiem uzvedības veidiem. Ja cilvēks reiz ir programmēts, viņam ir grūti rīkoties pretēji šai programmai, ja vien pats nenodarbojas ar “atprogrammēšanu”, nelāgo paradumu aizstājot ar derīgu vai vismaz neitrālu.

Galvenais ir atprogrammēšanas metode, ļoti vienkārša savā būtībā. Vakarā, pirms gulētiešanas, kad acis pašas krīt ciet, paņem papīra lapu un raksti “vēlamo programmu”. Dienas nogurums prāta cenzūru atslābina, un rakstīšana ir process, kas piesaista ļoti daudz uzmanības, tāpēc uzrakstītie vārdi kalpo kā jauna programma, kuru smadzenes guļot apstrādā.

Vēlamā programma ir vienkārši veids, kā Tu plāno rīkoties problemātiskajā situācijā. Piemēram, ja Tev ir bail no suņiem, un tāpēc suņi Tevi sakož, raksti: Rīt es kaimiņa suņiem iešu garām mierīgi un uzsmaidīšu, jutīšos labi, jo suns tāds dzīvnieciņš vien ir. Ja arī tie rejot tuvosies, es reaģēšu mierīgi un pārliecināti, un tie liksies mierā. Un tādā garā. Jāraksta apgalvojumi, ko darīsi, nevis nedarīsi, un jāraksta bez saīsinājumiem.

Pats izmēģināju, intereses pēc. Jau pēc 3 dienām atradu veidu, kā bez pārmērīgas piepūles papildus piepelnīties, par ko arī rakstīju savā programmā. Alkoholismu pēc šīs metodes varot izārstēt apmēram pusgada laikā. Labākais ir tas, ka nav vajadzīga nekāda īpaša gribas piepūle, jo vienkārši no zemapziņas nāk ieprogrammētā vēlme, kurai vienkārši jāpaklausa.

Salīdzinot ar dažām lieteratūrā sastopamajām metodēm, kuru pamatā ir specifisks iekšējais monologs, šī darbojas daudz spēcīgāk un ātrāk. Taču princips līdzīgs.

Metode universāla un pielāgojama praktiski jebkam, no piespiešanas sevi mācīties līdz kļūšanai laimīgam un veselam.