SVF drukās naudu?
Autors egleskoks @ 30 oktobris, 2008
Tiekot apsvērta doma, ka SVF drukāšot savu naudu. Nepietiekot dolāru, ar ko dzēst krīzes visā pasaulē. Nuja, SDR papīrītis vien ir, tāpat kā USD vai lats. Lasīt šeit.
Nauda – tie ir punktiņi spēlē, kas saucas “ekonomika”. Dīvainā kārtā punktiņi rodas tikai tad, kad Galvenais Punktiņu Pārvaldnieks (GPP) uzskata to par vajadzīgu. Katrā smilšu kastē (sauktā arī par valsti) ir savs GPP, un dažās pat nav vispār. Ja kāds grib tirgoties ar savu kaimiņu, viņam par samaksu jāiegūst punktiņi no GPP, un tirgošanās bez smilšu kastes punktiņiem tiek uzskatīta par sliktu. Vēl sliktāk ir tirgoties, par katru darījumu neatskaitot punktiņus Smilšukastes Galvenajam Keksam (SGK) un viņa čomakiem (sauktiem arī par valdību), lai viņi varētu netraucēti uzdzīvot un liktu mierā pārējos.
Jau vairākus gadus klīst runas par Amero, Ziemeļamerikas vienotās valūtas, ieviešanu. Nesen lasīju baumas, ka monētas jau iespiestas Ķīnā un tiks laistas apgrozībā, kad USD pilnīgi zaudēs vērtību. Pameklējiet youtube.com vai google.com vārdu “Amero”, tur info būs pietiekami. Vai solis uz Jauno Pasaules Kartību, kas tikpat labi var būt arī diktatūra? Jau komunistiem bija sapnis par proletariāta diktatūru visā pasaulē, lai nebūtu, kur bēgt.
Saitā http://www.amerocurrency.com tirgo Amero monētas, tai skaitā zelta. Pusuncīgā Amero monēta (attēls no tā paša websaita), kas redzama zemāk, maksā 725 USD; šodien zelta cena pēc www.goldmoney.com ir 772.90 USD, apmēram un pusi mazāka. Vai tā būtu zīme, cik tālu vēl augs zelta cena?
Amero zelta monēta no www.amerocurrency.com/2008coins/500goldmatte2008una.html
Un vēl. jakādam ir interese par modernajām apspiešanas metodēm, varat palasīt ASV armijas nemieru apspiešanas rokasgrāmatu. Ja šitais bardaks pasaulē turpināsies, agri vai vēlu mums atkal nāksies karot vai nu ar krieviem, vai amerikāņiem, jo valdības vienmēr novirza tautas dusmas no sevis uz kādu skadri apzīmējamu ārēju ienaidnieku. Politikā nav morāles, tikai intereses. Savukārt mums tas nozīmē dzīvot vai mirt, kopā ar saviem bērniem.
30 oktobris, 2008 16:47
Vairāk tomēr būtu jādomā par to KĀDĀ naudā tiek aizdots – ASV dolāros, un (ja ticam šai teorijai, kas tehniski ir iespējams) -
http://video.mail.ru/mail/ekatema/16/56.html – ASV inflācijas eksports (un ne tikai), kas šobrīd citiem nav pa spēkam. Filmā procesu skaidro globāli – tieši tā, kā tam arī būtu jābūt. T.i. krīze sekmē ASV inflācijas eksportu.
Turklāt šādas lietas ir jāizskata arī Banku augstskolā, arīekonomikas augstskolā, lai no kāda avota tas arīnāktu – studentiem ir jāpalūdz pasniedzējai arī paskatīties un novērtēt no savas informētības/neinformētības/zināšanas/nezināšanas viedokļa.
Neesmu citur dzirdējis šo tēmu, iepretim apmuļļātajai un strīdīgajai ASV federālo rezervju sistēmas “privātuma un ļaunuma” tēmai http://video.mail.ru/mail/ekatema/16/55.html, kuru zeitgeista versijā detalizēti argumentēti kritizē http://www.conspiracyscience.com/articles/zeitgeist/
30 oktobris, 2008 17:17
Kādēļ pēdējā rindkopa ?
30 oktobris, 2008 18:00
Vispārējā darba un lietu – mantas un darba laika mērā – naudā ļaunumu nesaskatu. Tomēr tas, ka nauda jau pati par sevi ir prece, kas ir cēlies no tā, ka bankas aizdod tām neesošu naudu, pamatojot aizdevumu tikai ar parādzīmi, protams, nav patīkami.
– vasarā strādājam vairāk, krājam, lai ziemā varētu iztikt – krāt ir labi! – kaut vai tādēļ, ka arīābolu gadā āboli ziemā nav, un arīvāveres krāj un žāvē sēnes 
) mehānisma uzturēšanai.
Ir pamatīgi jāizdomā, vai padarot bankas par valsts pakalpojumu institūcijām vienotā darba laika un mantas aktuālās vērtības (attiecības pret darbu, kas ir jāiegulda, lai pie tās tiktu) maiņas un uzkrāšanas (jā, mēs strādājam vairāk, nekā mums vajag !
Ja gribās atbrīvot naudu no uzkrāšanas funkcijas – kā benzīns vai tā pati motoreļļa esot jāmaina, jo zaudē īpašības ar laiku, nemaz nerunājot par proiekšapmaksas sakarukartēm vai dāvanu kartēm, kas gan vērtību zaudē piespiedu kārtā – tad sakrātajai naudai ir jāpiešķir īpašība – tiešī jāpiešķir (jo nauda ir cilvēku radīta un galvā un datoros turēts materiālo vērtību un darba mērs (laikā mainīgs, atkarībā no resursiem un tehnoloģijas – prasmēm)) – īpašība zaudēt vērtību. Tomēr ne tik traki, kā sakaru priekšapmaksas kartēm ,citādi nekad sev jahtu ar helikopteri nenopirkt, kosmosā apmesties.
Ja vispār bez naudas gribs dzīvot – nesanāks – darbs un materiālās vērtības tik un tā būs jāmēra – abi kopā ar vienu mēru. Turklāt mēs visi esam dažādi, un gribas to, ko paši nevaram nomedīt, pagatavot. Atcerēsimies arī par uzturamajiem – mazajiem un vecajiem, kā arīslimajiem, kad nevar nu nekādi nevienu zvēru nomedīt un laukā strādāt.
Nauda (iepriekšējās definīcijas kontekstā) un valsts (strukturēta cilvēku sabiedrība ar dalītu atbildību un deleģētu lēmumu pieņemšanas privilēģiju) viena bez otras nevar. Cita lieta ir, ka ir gan jābū stimuliem (arī materiāliem, legāliem) censties valsts un tautas labā, gan arīpieaugošai kontrolei un caurspīdīgumam, pieaugot lēmumu pieņemšanas varas pilnvarām.
31 oktobris, 2008 11:20
Pēdējo rindkopu kaut kur vajadzēja ielikt. Galu galā, pasaules valdību bez sūras apspiešanas neuzcelsi, cilvēki negrib būt zem viena “jumta”.
Nauda ir vajadzīga, lai veicinātu apmaiņu un sadarbību un padarītu iespējamu specializāciju, kas vienlaikus ir gan svētība, gan arī visu cilvēka nelaimju sakne.
Valsts nolūks ir nodrošināt pilsoņu drošību, nekas vairāk. Nauda ir iespējama bez valsts. Vai valsts ir iespējama bez naudas? Droši vien ka ir, taču ne pārāk attīstīta, bartera apmaiņas neefektivitāte noēd ļoti daudz derīgu resursu, pareizāk, nesadala tos iespējami efektīgi.