Komentāri iekš: SVF drukās naudu?

No: egleskoks

egleskoks — Fri, 31 Oct 2008 08:20:05 +0000

Pēdējo rindkopu kaut kur vajadzēja ielikt. Galu galā, pasaules valdību bez sūras apspiešanas neuzcelsi, cilvēki negrib būt zem viena “jumta”.
Nauda ir vajadzīga, lai veicinātu apmaiņu un sadarbību un padarītu iespējamu specializāciju, kas vienlaikus ir gan svētība, gan arī visu cilvēka nelaimju sakne.
Valsts nolūks ir nodrošināt pilsoņu drošību, nekas vairāk. Nauda ir iespējama bez valsts. Vai valsts ir iespējama bez naudas? Droši vien ka ir, taču ne pārāk attīstīta, bartera apmaiņas neefektivitāte noēd ļoti daudz derīgu resursu, pareizāk, nesadala tos iespējami efektīgi.

No: ConspiracyTheorist

ConspiracyTheorist — Thu, 30 Oct 2008 15:00:12 +0000

Vispārējā darba un lietu – mantas un darba laika mērā – naudā ļaunumu nesaskatu. Tomēr tas, ka nauda jau pati par sevi ir prece, kas ir cēlies no tā, ka bankas aizdod tām neesošu naudu, pamatojot aizdevumu tikai ar parādzīmi, protams, nav patīkami.
Ir pamatīgi jāizdomā, vai padarot bankas par valsts pakalpojumu institūcijām vienotā darba laika un mantas aktuālās vērtības (attiecības pret darbu, kas ir jāiegulda, lai pie tās tiktu) maiņas un uzkrāšanas (jā, mēs strādājam vairāk, nekā mums vajag ! – vasarā strādājam vairāk, krājam, lai ziemā varētu iztikt – krāt ir labi! – kaut vai tādēļ, ka arīābolu gadā āboli ziemā nav, un arīvāveres krāj un žāvē sēnes ) mehānisma uzturēšanai.
Ja gribās atbrīvot naudu no uzkrāšanas funkcijas – kā benzīns vai tā pati motoreļļa esot jāmaina, jo zaudē īpašības ar laiku, nemaz nerunājot par proiekšapmaksas sakarukartēm vai dāvanu kartēm, kas gan vērtību zaudē piespiedu kārtā – tad sakrātajai naudai ir jāpiešķir īpašība – tiešī jāpiešķir (jo nauda ir cilvēku radīta un galvā un datoros turēts materiālo vērtību un darba mērs (laikā mainīgs, atkarībā no resursiem un tehnoloģijas – prasmēm)) – īpašība zaudēt vērtību. Tomēr ne tik traki, kā sakaru priekšapmaksas kartēm ,citādi nekad sev jahtu ar helikopteri nenopirkt, kosmosā apmesties.
Ja vispār bez naudas gribs dzīvot – nesanāks – darbs un materiālās vērtības tik un tā būs jāmēra – abi kopā ar vienu mēru. Turklāt mēs visi esam dažādi, un gribas to, ko paši nevaram nomedīt, pagatavot. Atcerēsimies arī par uzturamajiem – mazajiem un vecajiem, kā arīslimajiem, kad nevar nu nekādi nevienu zvēru nomedīt un laukā strādāt.
Nauda (iepriekšējās definīcijas kontekstā) un valsts (strukturēta cilvēku sabiedrība ar dalītu atbildību un deleģētu lēmumu pieņemšanas privilēģiju) viena bez otras nevar. Cita lieta ir, ka ir gan jābū stimuliem (arī materiāliem, legāliem) censties valsts un tautas labā, gan arīpieaugošai kontrolei un caurspīdīgumam, pieaugot lēmumu pieņemšanas varas pilnvarām.

No: ConspiracyTheorist

ConspiracyTheorist — Thu, 30 Oct 2008 14:17:57 +0000

Kādēļ pēdējā rindkopa ?

No: Piekrītu

Piekrītu — Thu, 30 Oct 2008 13:47:28 +0000

Vairāk tomēr būtu jādomā par to KĀDĀ naudā tiek aizdots – ASV dolāros, un (ja ticam šai teorijai, kas tehniski ir iespējams) -
http://video.mail.ru/mail/ekatema/16/56.html – ASV inflācijas eksports (un ne tikai), kas šobrīd citiem nav pa spēkam. Filmā procesu skaidro globāli – tieši tā, kā tam arī būtu jābūt. T.i. krīze sekmē ASV inflācijas eksportu.
Turklāt šādas lietas ir jāizskata arī Banku augstskolā, arīekonomikas augstskolā, lai no kāda avota tas arīnāktu – studentiem ir jāpalūdz pasniedzējai arī paskatīties un novērtēt no savas informētības/neinformētības/zināšanas/nezināšanas viedokļa.
Neesmu citur dzirdējis šo tēmu, iepretim apmuļļātajai un strīdīgajai ASV federālo rezervju sistēmas “privātuma un ļaunuma” tēmai http://video.mail.ru/mail/ekatema/16/55.html, kuru zeitgeista versijā detalizēti argumentēti kritizē http://www.conspiracyscience.com/articles/zeitgeist/