Egleskoka emuārs

Kārtējais rakstiņš ārzemju presē, šoreiz telegraph.co.uk, par situāciju Latvijā. Nekā īpaša, vienīgi saprotami pateikts, kāpēc mūsu lats vēl nav devalvēts, kaut arī ir skaidri redzams, ka tas ir pārvērtēts.

Tātad, ja notiek devalvācija:

1. Latvijas iedzīvotājiem, kas kredītus ņēmuši eiro, kļūst vēl grūtāk tos nomaksāt. Iekšpolitisks risks Latvijas valdībai. Tiesa, tos nomaksāt būs grūti jebkurā gadījumā, jo pārcenotā lata dēļ ekonomika grūst.

2. Ja Latvija devalvē latu, sākas ķēdes reakcija – pirmkārt, visi sāk aizdomīgi skatīties arī uz Igauniju un Lietuvu, kā arī uz citām Austrumeiropas valstīm, kam var sekot kapitāla bēgšana bailēs no situācijas pasliktināšanās.

3. Skandināvijas bankām, galvenokārt jau Zviedrijas, rodas problēmas – arī uz tām sāk skatīties aizdomīgi, jo tām ir pārāk Baltijā izsniegto kredītu, tātad pārāk daudz riska, kas šajos laikos ir bīstami.

Eiropas politiķi un Zviedrijas baņķieri nevēlas lata devalvāciju, jo tas ļauj kaut uz neilgu laiku attālināt neizbēgamo.

Vispār valdībai ir ļoti laba izdevība pārvērst Parex banku par valsts banku visplašākajā nozīmē, piesaistot iedzīvotāju līdzekļus par konkurētspējīgiem nosacījumiem un veicinot kreditēšanu attīstāmajās nozarēs, kā arī vairojot valsts naudu. Taču, ak vai, Parex pārāk liela ietekme ir ERAB, un Latvijas Banka diezin vai pieļaus daļēju funkciju pārklāšanos ar sevi…

Jā, Ārgalim bija samērā laba ideja Rīgai veidot pašai savu banku, taču šī ideja nogrima kaut kur priekšvēlēšanu solījumos.

Globalreserach.ca ir publicēts interesants Ellenas Braunas rakstiņš par Starptautisko norēķinu banku (Bank of International Settlements) un tās varbūtējo lomu vienotas pasaules valūtas un līdz ar to arī vienas Pasaules Centrālās Bankas radīšanā. Iespējams, ka pašreizējā krīze ir ar nodomu mākslīgi izraisīta, lai pārņemtu kontroli pār dažādu tautu bankām.

Citēju tulkojot:

“BIS noteikumi kalpo tikai vienam mērķim: starptautiskās privāto banku sistēmas stiprināšanai, kaut vai tādēļ jānogremdē nacionālās ekonomikas…. SVF un BIS pārraudzītās starptautiskās bankas ir viena komanda: starptautiskās bankas bezrūpīgi aizdod naudu aizņēmējiem jaunattīstības valstu ekonomikās, radot ārvalstu parādu krīzi; IMF ierodas un saprātīgas monetārās politikas vārdā pielipina monetārismu, pēc tam starptautiskās bankas ierodas “finanšu glābšanas” operācijas ietvaros un par sviestmaizi iegādājas nacionālās bankas, ko BIS uzskata par nepietiekami kapitalizētām un bankrotējušām.”

Vai nav kaut kas pazīstams? Kurš iegādājās Parex bankas akciju ceturto daļu ar tiesībām izraudzīties pircējus? Kurš, kā šodien stāsta ziņās, apsver kapitāla daļu iegādi vēl 2 vietējās Latvijas bankās? Pareizi, ERAB, viena no starptautiskajām bankām.

Vēl viens citātiņš:

“Ja piemēro Valsts Naudas teoriju, saskaņā ar kuru jebkurai neatkarīgai valstij ir tiesības drukāt savu naudu, jebkura valdība ar savu naudu var apmaksāt pašu valsts attīstību un uzturēt pilnu nodarbinātību bez inflācijas.

…BIS noteikumi pieprasa augstu bezdarbu un nacionālo ekonomiku attīstības apturēšanu kā godīgu cenu par sakarīgas privātas vispasaules banku sistēmas ieviešanu.“

16. aprīļa “Diena”: Eiropas rekonstrukcijas un Attīstības bankas (ERAB) pērk no Latvijas valdības ceturtdaļu akciju par apmēram 73 miljoniem latu, rupji rēķinot. Piedevām iegūst veto tiesības, tai skaitā tiesības izvēlēties Parex bankas pircēju, un iegūst valsts garantijas 89 miljonu latu apmērā. Ceturtā bankas daļa par sviestmaizi, un nekādas atbildības, tikai tiesības. Ja valsts Parex bankā līdz šim ir ieguldījusi vismaz 1 miljardu latu, tad ceturtajai daļai no tā ir jābūt 250 miljoniem.

Parex ir rezervēts pārdošanai Rietumu bankām, iespējams, par sviestmaizi, lai netiktu Krievijai. ERAB kontrolēs, kam un arī par cik. Valsts savu banku praktiski ir pārdevusi par sviestmaizi ārzemniekiem, skaties kā gribi. Šī bija izdevība, lai tirgū rastos kāda daudzmaz nopietna valsts banka, nu tā ir palaista garām. Drīz pilnīgi visi banku procenti, ko iedzīvotāji maksā par kredītiem, pildīs ārvalstu banku kabatas. Vietējo banku praktiski vairs nav.

Citēju (izcēlumi mani):

ERAB līdzšinējā pieredze, piedaloties Latvijas banku glābšanā un ienākot to kapitālā ar līdzīgiem veto nosacījumiem, ir bijusi pozitīva. Unibanku pārdeva zviedru SEB, savukārt Rīgas komercbanka pēc pārdēvēšanas par Pirmo banku nonāca vācu un norvēģu DNB Nord īpašumā. Līgumā ar ERAB nav fiksēti konkrēti termiņi, kādos Parex banku var vai nevar pārdot. ERAB dotas arī tiesības meklēt bankai pircēju un piedalīties pārdošanas procesā.

Kļūstot par 25% Parex īpašnieci, ERAB iegūst arī tiesības piedalīties bankas tālākās darbības stratēģijas izstrādē, kas būs pamats, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija lemtu par tai noteikto ierobežojumu atcelšanu. Gaidāms, ka, izstrādājot jauno stratēģiju, tiks apspriesta bankas nosaukuma maiņa.

Valsts PA personā bankas kapitālā ieguldījusi 227 miljonus latu, taču kopumā tieši un netieši bankas glābšana valstij prasījusi aptuveni miljardu latu.