Īss stāstiņš par osteoporozi. Nu jau kādus 5 gadus, varbūt pat vairāk, gandrīz katrā žurnālā var redzēt reklāmas, kas mudina pirkt dažādus kalcija preparātus, tādējādi stiprinot kaulus. Savā ziņā, labs bizness, jo kalcija preparātiem pašizmaksa ir maza. Cik tas palīdz novērst vai vismaz apturēt osteoporozi, nav īsti zināms. Varu ieteikt lētāku risinājumu: olu čaumalas un kauli no tirgus. Ja slinkums smalcināt, paņem skrimšļus, izvāri zupā un apēd gardu muti

Uzskrēju virsū nelielai intervijai ar kādu 74 gadus vecu amerikāņu tanti, kura tikusi vaļā no osteoporozes, nepērkot nekādus preparātus, tikai izmainot savu ēdienkarti un dzīvesveidu. Kā uzzināja par savu diagnozi, tā atteicās no saldumiem, sāka ēst daudz svaigu un zaļu dārzeņu, sāka vingrot un vispār vairāk kustēties, uzturēties saulē un svaigā gaisā. Sāka pamazām un pēc dažiem gadiem beidza ar to, ka ārsts vairs nevarēja konstatēt nekādu osteoporozes pazīmju.

74 gadīgā tante, kura tika vaļā no osteoporozes pati - ēdot zaļumus, vingrojot un atsakoties no saldumiem.

Jau sen ir zināms, ka kauli ir tādi paši orgāni kā pārējie, un pielāgojas slodzei, ko tiem jāiztur. Par to reiz pārliecinājos pats, kožot lazdu riekstus ar zobiem. Sākumā zobi, uz kuriem kodu, pēc pāris saujām riekstu kļuva tādi jūtīgi, un arī ne jau katru riekstu varēju pārkost. Taču pēc pāris mēnešiem un 10 kg riekstu, nekādu nepatīkamu sajūtu vairs nebija.

Otrs faktors ir kalcijs, kura sāļi veido kaulu masas lielāko daļu. Pārtikā kalcija ir diezgan daudz, taču tas ne vienmēr ir bioloģiski pieejams, proti, ne viss, kas norīts, tiek sagremots un uzsūcas ķermenī. Kalcija saglabāšanu kaulos veicina D vitamīns, kurš ir tikai atsevišķos produktos (zivju eļļā, piemēram). Cilvēka āda to sintezē saules ultravioletā starojuma ietekmē. D vitamīna trūkums bērniem izraisa rahītu, kauli kļūst mīksti un izliecas, bieži deformējas kājas. Starp citu, balto cilvēku gaišā āda ir pielāgojums dzīvei klimatā, kurā ret spīd saule un tāpēc vienmēr trūkst D vitamīna.

Ir vēl kāds maz novērtēts aspekts, silīcija faktors. Arī silīcijs ir nepieciešams cilvēka ķermenim kaulu masas veidošanai. Vairums ķermenim uzņemamā silīcija atrodas augu zaļajās daļās – kātos un lapās. Šķiet, ka tieši silīcija pietiekamība tantei nodrošināja panākumus, pie kuriem nevarētu nonākt, ja zaļumu un dārzeņu vietā ēstu kalcija tabletes.

Par silīciju var sīkāk palasīt rakstiņā Dietary silicon intake and bioavailability. Tas gan atrodas kādas pārtikas piedevu kompānijas lapā, taču to pašu informāciju var atrast arī citur. Alus dzērāji būs apmierināti – izrādās, alū ir daudz bioloģiski pieejama silīcija

Reiz kāds cilvēks izteica domu, ka silīcija mūsu uzturā ir par maz tāpēc, ka pārtikā ir par maz smilšu, praktiski nemaz. Nu nez vai – toreiz, kad ēda smilšainu pārtiku, cilvēki vairāk kustējās un uzturējās svaigā gaisā

Vēl šajā blogā:

• Nedaudz par ģenētiski modificētiem organismiem
• Japāņu stils: ekoloģiski tīri dārzeņi no laboratorijas
• Redzes uzlabošana bez brillēm. Beitsa metode.
• Hemoroīdi ir tiem, kas lieto klozetpodus
• Kaņepes palīdzot arī pret vēzi

Kvieši (attēls no http://www.public-domain-photos.com/free-stock-photos-3-big/landscapes/fields/wheat.jpg)

“Visi, kas ēduši maizi, ir miruši” – šo frāzi ironiskā nozīmē lieto, lai pasmietos par cilvēkiem, kas pārmērīgi cenša izvairīties no visiem dzīves riskiem. Taču, kā smejies, katrā jokā ir daļa patiesības. Šoreiz informācija ir nedaudz negaidīta, par kviešu un citu graudzāļu nepiemērotību cilvēka uzturam, samērā detalizēti izklāstīta divos avotos: Opening Pandora’s Bread Box: The Critical Role of Wheat Lectin in Human Disease un Cereal Grains: Humanity’s Double-Edged Sword.

Iespējams, šis ir viens no labākajiem piemēriem neērtai patiesībai. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Rick Simpson

Reiz Kanādā dzīvoja kāds cilvēks, vārdā Rickey Logan Simpson. 1997. gadā ieguva galvas traumu ar paliekošām sekām, kuras vajadzēja ārstēt ar zālēm. Un zālēm bija nelāgi blakusefekti. Padzirdējis par marihuānas (Cannabis indica, Indijas kaņepe) smēķēšanu ārstnieciskos nolūkos, Rikijs izmēģināja arī šo lietu, katru dienu izsmēķējot pa cigaretei. Galu galā, galvas trauma tika izārstēta, un zāļu blakusefekti arī. Viņa ārsts ieteica marihuānas smēķēšanu pārtraukt, un Rikijs sāka kaņepes audzēt pats, no tām ar vārīšanu iegūstot tetrahidrokanabinolu saturošu eļļu, ko arī lietoja smēķēšanas vietā.

Neilgi pēc tam viņam konstatēja bazālo šūnu audzēju, visbiežāk sastopamo ādas vēža veidu. Par spīti operācijām, tas turpināja attīstīties. Rikijs slimības skartās ādas vietas ierīvēja ar sevis iegūto kaņepju eļļu. Neilgā laikā visi vēža perēkļi pazuda. Rikijs izdarīja secinājumu, ka kaņepju eļļa ir daudz iedarbīgāka par smēķēšanu.

Nu viņš savu eļļu ieteica arī kaimiņiem, kuri tāpat kā viņš bija cilvēki gados ar dažām slimībām. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Nupat pa Radio SWH dzirdēju, ka Apinis ieteicis ieviest akcīzes nodokļus cukuram un sālij, rūpēs par iedzīvotāju veselību. Un ne jau pats sadomājis, Apinis atsaucas uz “Eiropas krīzes konferences rekomendācijām, kurās cita starpā valstu vadītājiem ieteikts arī: “Izmanto iespējas un cel nodokļus tabakai, alkoholam, cukuram un sālij.” (Citēju Delfi.lv)

Tā teikt, ja negribat paši veselīgi dzīvot, tad piespiedīsim. Lai arī esmu par veselīgu dzīvesveidu, tomēr neiebilstu, ja kāds vēlas tīšām bojāt savu veselību. Galu galā, tā ir viņa izvēle. Un ko darīt tad, ja nu pēkšņi modernā medicīna nokļūdās tīši vai netīši un par veselīga dzīvesveida stūrakmeni sāk uzskatīt, piemēram, gulēšanu ne vairāk par 4 stundām diennaktī? Izdosim valdības verdiktu, ar kuru darba diena sākas piecos no rīta? Nešaubos, ka arī to varētu motivēt ar rūpēm par iedzīvotāju veselību, valsts naudas taupīšanu un sazin ko vēl ne. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Tas nav nekāds mans izdomājums uzmanības pievēršanai, bet reāla muzeja nosaukums, kura apmeklējumam biļete nav jāpērk. Muzejs atrodas Losandželosā, Kalifornijā, ir pieejama muzeja mājaslapa.

Pamatdoma ir sekojoša: psihiatrija ir nozare, kas nodarbojas ar represijām pret citādi domājošajiem vai nedomājošajiem. Ir daudz “ārstēšanas” metožu, kuras ir pilnīgi neefektīvas un kuru lietderību nav iespējams pierādīt, taču tiek plaši pielietotas kā ļoti labas un noderīgas. Piemēram,katru gadu “ārstējot” ar elektrošoku, mirst līdz 10 tūkstošiem pacientu, no kuriem trīs ceturtdaļas ir sievietes. 460 volti caur smadzenēm nav nekāda joka lieta. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Diezgan interesants rakstiņš par vakcīnu kaitīgumu vai nelietderīgumu atrodams šeit. Īsumā: vakcīnas nestrādā un nekad nav strādājušas, jo vakcīnu izmantošanas laikā saslimstība ar dažādām infekcijas slimībām samazinājās arī tad, ja pret šīm slimībām vakcīnu nebija. Tādējādi, vakcīnas ir tikpat barbarisks un primitīvs ārstēšanas paņemiens kā asins nolaišana vai elektrošoka terapija. Jau 1898. gadā Alfred Russel Wallace publicēja statistisku pētījumu par vakcīnām un to efektivitāti. Šo darbu var apskatīt un izlasīt šeit (pagarš teksts angļu valodā ar visiem grafikiem).

Jā, es zinu, ka visi uzskata, ka vakcīnu lietderība ir aksioma, tomēr es sev atstāju to greznību šaubīties arī par vispārpieņemtām patiesībām, ja pretargumenti ir loģiski

Ir tāds Maikls Pollans (Michael Pollan), kurš raksta par pārtikas industriju, veselīgu ēšanu, un ir sarakstījis vairākas grāmatas par šīm tēmām, pēdējā In Defense of Food: An Eater’s Manifesto.

AlterNet ir publicēta Maikla Pollana intervija. Ilgu gadu gaitā viņš ir nonācis pie dažiem vienkāršiem ieteikumiem veselīgas pārtikas izvēlē, ko var aprakstīt dažos punktos:

1. Nepērciet nevienu pārtikas produktu, ko reklamē. 94% no reklamētās pārtikas ir rūpnieciski stipri pārstrādāta. Ja produktā ir fruktozes-glikozes sīrups, produkts visticamāk ir stipri mākslīgs.

2. Ēdiet pārsvarā augu izcelsmes barību, un ne pārāk daudz.

3. Neēdiet nekādus produktus, kuru izplatītāji sola veselības uzlabošanu. Parastu, normālu ēdienu reklamēt nav jēgas, un ražotājiem šim nolūkam nav naudas.

Var piemetināt vēl 3 pazīmes, kuras šai rakstā pieminētas netieši:

4. Neēdiet neko, kas pārdodas krāsainās paciņās.

5. Neēdiet neko, ko var ilgi glabāt, vairāk par 6 mēnešiem. Ja pat baktērijas to neaiztiek, arī cilvēkam tas nav noderīgs.

6. Nedzeriet gāzētus dzērienus.

Pēc savas pieredzes varu teikt, ka labas veselības stūrakmeņi ir kustības, pārtika, ūdens un elpošana. Ja šis pamats ir kārtībā, lielāko daļu veselības problēmu var mierīgi novērst.

Papildinājums 2009. gada 25. septembrī. Pēc personiskās pieredzes, pārbaudot praksē, esmu atzinis par labiem vēl šādus punktus:

1. No rīta kārtīgi paēst. Un nevis putras, kā to mums māca kopš bērnības, bet kaut ko olbaltumvielām bagātu – olas, speķi, gaļu, kopā ar svaigiem dārzeņiem (burkāni, kāposti, bietes, āboli utt.)

2. Dzert daudz tīra ūdens. Sevišķi labi darbojas apvienojumā ar iepriekšējo punktu. Vairumā gadījumu, Rīgā ūdensvada ūdens ir labs, un nav jāpērk.

Interesants rakstiņš priekš tiem, kas tic farmācijai: stāsts par kārtējo skandālu, saistītu ar Merck, vienu no farmācijas biznesa “lielajām zivīm”. Merck esot savām mārketinga vajadzībām  izveidojis zinātnisku žurnālu Australasian Journal of Bone and Joint Medicine, kurā publicēt saviem produktiem labvēlīgus pētījumus. Žurnālu no 2002. līdz 2005. gadam pēc Merck apmaksāta pasūtījuma publicēja Elsevier, viens no lielākajiem un prestižākajiem medicīniskās un zinātniskās literatūras izdevējiem. Tiesa, Elsevier oficiāli atzinās tikai šī gada maijā .

Sevišķi interesanti ir komentāri šim rakstam angļu valodā. Visiem riebjas šāda prakse, kad visu nosaka nauda.

Ko varam no šī mācīties? Kārtējo reizi – skaties, no kurienes nāk nauda, “follow the money”. Uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu. Un neticiet reklāmām, protams.

Eksistē viedoklis, ka hemoroīdu nomocīto Rietumu civilizācijas stāvokli varētu atvieglot ar vienkāršu paņēmienu: veikt defekāciju nevis sēdus, bet tupus pozā. Defekācija tupus ir šīs procedūras dabiskais variants visās pirmatnējās kultūrās.  Par šo tēmu ir vesels raksts angļu valodā Squatting for the Prevention of Hemorrhoids, taču dažos vārdos tikai viens no pieminētajiem pētījumiem:

Sikirov BA. Management of Hemorrhoids: A New Approach, Israel Journal of Medical Sciences, 1987: 23, 284-286.

Pētījumā piedalījās 20 pacienti ar hemoroīdiem. Tiem lika 2 veidos mainīt defekācijas paradumus: nogaidīt, līdz patiešām gribas dirst, un tad veikt defekāciju tupus, nevis sēdus. Dažu dienu laikā 18 pacienti ziņoja par simptomu mazināšanos vai pat pazušanu. Divi pacienti, kuriem uzlabojumus novērot nevarēja, bija ar agrāk operētiem hemoroīdiem. Pacientu apskatēs 12 un 30 mēnešus pēc pētījuma, hemoroīdi vairs netika novēroti.

Domāju, ar šo vajadzētu pietikt personiskiem eksperimentiem un iespējams, atbilstošam tēvišķam novēlējumam nākamajām paaudzēm

“Katrs pats sev stomatologs”, reiz dziedāja Roberts Gobziņš. Ģeniāla frāze Toreiz šī doma likās absurda un smieklīga, taču pašlaik, kad ne tuvu ne katrs var atļauties labot zobus, šī ideja kļūst arvien jēdzīgāka. Galu galā, saviem zobiem ir viegli piekļūt, nav jau aknas vai smadzenes

Visā pasaulē ir ļoti daudz cilvēku bez pieejas zobārstam, un atbilstoši, ir citi cilvēki, kas viņiem tiecas palīdzēt. Lūk, ši palīdzēt gribētāji ir sarakstījuši vairākas grāmatas, kuras par velti piedāvā lasīt internetā, un ne tikai – var nokopēt PDF-us.

Sevišķi man iepatikās divas grāmatas: Where There Is No Doctor un Where There Is No Dentist. Ir arī par bērnu dzemdēšanu, un citām pamatlietām. Grāmatas domātas jaunattīstības valstu iedzīvotājiem, taču pavisam drīz noderēs arī mums. Nokopējamo grāmatu saraksts zemāk.

A Community Guide to Environmental Health
Where There Is No Doctor
Where Women Have No Doctor
A Book for Midwives
A Health Handbook for Women with Disabilities
HIV Health and Your Community
Helping Children Who Are Deaf
Helping Children Who Are Blind
A Worker’s Guide to Health and Safety
Cholera Prevention Fact Sheet
Sanitation and Cleanliness for a Health Environment
Water for life
Pesticides are poison
Safe Handling of Health Care Waste
Women’s Health Exchange
Global Health Watch 2005-2006
Global Health Watch 2
Where There Is No Dentist
The Story of Stuff with Annie Leonard