Globalreserach.ca ir publicēts interesants Ellenas Braunas rakstiņš par Starptautisko norēķinu banku (Bank of International Settlements) un tās varbūtējo lomu vienotas pasaules valūtas un līdz ar to arī vienas Pasaules Centrālās Bankas radīšanā. Iespējams, ka pašreizējā krīze ir ar nodomu mākslīgi izraisīta, lai pārņemtu kontroli pār dažādu tautu bankām.

Citēju tulkojot:

“BIS noteikumi kalpo tikai vienam mērķim: starptautiskās privāto banku sistēmas stiprināšanai, kaut vai tādēļ jānogremdē nacionālās ekonomikas…. SVF un BIS pārraudzītās starptautiskās bankas ir viena komanda: starptautiskās bankas bezrūpīgi aizdod naudu aizņēmējiem jaunattīstības valstu ekonomikās, radot ārvalstu parādu krīzi; IMF ierodas un saprātīgas monetārās politikas vārdā pielipina monetārismu, pēc tam starptautiskās bankas ierodas “finanšu glābšanas” operācijas ietvaros un par sviestmaizi iegādājas nacionālās bankas, ko BIS uzskata par nepietiekami kapitalizētām un bankrotējušām.”

Vai nav kaut kas pazīstams? Kurš iegādājās Parex bankas akciju ceturto daļu ar tiesībām izraudzīties pircējus? Kurš, kā šodien stāsta ziņās, apsver kapitāla daļu iegādi vēl 2 vietējās Latvijas bankās? Pareizi, ERAB, viena no starptautiskajām bankām.

Vēl viens citātiņš:

“Ja piemēro Valsts Naudas teoriju, saskaņā ar kuru jebkurai neatkarīgai valstij ir tiesības drukāt savu naudu, jebkura valdība ar savu naudu var apmaksāt pašu valsts attīstību un uzturēt pilnu nodarbinātību bez inflācijas.

…BIS noteikumi pieprasa augstu bezdarbu un nacionālo ekonomiku attīstības apturēšanu kā godīgu cenu par sakarīgas privātas vispasaules banku sistēmas ieviešanu.“

Saskaņā ar šo rakstu, Ķīna pastiprināti uzkrāj vara rezerves, baidoties no ASV dolāra devalvācijas inflācijas rezultātā. Vara pirkšana zelta vietā ir ļoti sakarīgs risinājums: pērkot zeltu par 1,95 triljoniem dolāru, tā vērtība neganti pieaugs, taču vara pasaulē ir daudz vairāk, izmantojams rūpniecībā un visā, kas saistīts ar elektrību; tas nerūsē, to var viegli uzglabāt un kabatā daudz neaizstiepsi. Iztukšojot pasaules vara atradnes, tā vērtība tikai pieaugs.

Labs risinājums. Varbūt arī mums jāiepērk vara stieņi?

Daudzi ietekmīgi finansisti iesaka SVF sadrukāt naudu, lai veiktu “kvantitatīvu atvieglošanu” – acīmredzot naudas trūkums kaitē ne tikai mazajam cilvēkam. Protams, SVF nedrukās dolārus, bet SDR, kas lietas būtību daudz nemaina: ir paredzama inflācija pasaules mērogā.

Kas savukārt nozīmē, ka gan lats, gan eiro var zaudēt daļu no savas vērtības, neatkarīgi no mūsu valdības vai ECB centieniem.

Dažs labs Volstrītas baņķieris silti iesaka izdzīvošanas nolūkos turēties pie mājas ar zemes gabalu, ko nenomāc kredītu nasta un kas izmantojams pārtikas audzēšanai.

Krīze ir, kad naudas daudzums apritē nenodrošina pietiekošas iespējas veikt maksājumus. Cēloņi tai ir vairāki, taču galvenais cēlonis – visa nauda apritē ienāk kā kredīti no bankām un atgriežas atpakaļ kā pamatsummas maksājumi plus procenti. Šāda aprite ilgstoši ir iespējama tikai augošas ekonomikas apstākļos, kad ir iespējams aizņemties naudu uz paredzamās peļņas rēķina, lai atdotu tekošos parādus. Ja izaugsme nav paredzama, jauni kredīti tiek izsniegti mazāk vai nemaz, taču parādi joprojām jāatdod; veidojas situācija, kāda tā ir pašlaik, kad nauda kļūst arvien dārgāka un visi cenšas to neizdot, un darbu var turpināt tikai īpaši pelnoši uzņēmumi.
Apstākļos, kad par kredītiem atdodamās naudas daudzums vienmēr pārsniedz apritē esošās naudas daudzumu, rodas nevajadzīgi spēcīga konkurence, un sabiedrībā veidojas atbilstoši uzvedības modeļi.
Nauda, ja neskaita inflāciju, savu vērtību ar laiku nezaudē; tas ir pilnīgi pretēji dabā esošajam, kad vairums preču un materiālo vērtību ātrāk vai lēnāk noveco. Izņēmums ir zelts un citas līdzīgas preces. Līdz ar to, ir motivācija visu, kam vien ir kāda vērtība, pārvērst zeltā vai naudā, jo tā var lēti izvairīties no neizmantotas vērtības pakāpeniskas zaudēšanas.
Tieši šī naudas īpašība, spēja saglabāt vērtību laikā, ir pamatā augļošanas parādībai. Ir taču daudz izdevīgāk aizdot naudu uz procentiem, un saņemt peļņu procentu veidā tikai tāpēc, ka esi aizdotās naudas īpašnieks! Rodas situācija, ka “nauda vairo naudu”, veidojas parazītisms un maksāšanas līdzekļu koncentrācija, kas paralizē ekonomiku, jo netiek veikti daudzi darījumi, kuriem pietrūkst naudas. Ja nauda nelietojot zaudētu savu vērtību, būtu motivācija materiālās vērtības krāt pašatjaunojošu resursu veidā: tikai tiem, piemēram mežam, vērtība ar laiku pieaug. Pašlaik, ja peļņa no meža nociršanas un naudas aizdošanas uz procentiem pārsniedz sagaidāmo peļņu no meža pieauguma tādā pašā periodā, ir ekonomiska motivācija to nocirst jau šodien.
Naudas galvenā funkcija ir padarīt iespējamu ērtu preču un pakalpojumu apmaiņu. Salīdzinot ar šo, vērtības saglabāšanas funkcija ir otršķirīga.

Tātad:
1. Nauda jālaiž apritē, neizmantojot kreditēšanu, un tas jādara apmaiņā pret reāliem pakalpojumiem, lai sabalansētu naudas un preču/kapitāla līdzsvaru.
2. Naudai ir jāzaudē vērtība, ja turētājs to neizmanto, pietiek ar 2% katras 30 dienas. Tas motivē naudu aprozīt un aizdot bez procentiem, jo tikai tā var saglabāt tās vērtību. Vienlaikus, ir arī motivācija naudas vietā uzkrāt kapitālu, kas dod ienākumus vai ar laiku palielina savu vērtību.
3. Jāatsakās no piedalīšanās starptautiskajā finanšu sistēmā, kura darbojas ar kredītu naudu, vai arī jāpiedalās tajā ierobežoti, cik tas ir vajadzīgs ārējai tirdzniecībai.

6.-12. decembra “SestDienā” 24. lappusē neliels Egīla Zirņa rakstiņš par dažādajām papīra naudām, kas cirkulēja Latvijas teritorijā pēc cariskās Krievijas sabrukuma. Trīs lietas piesaistīja uzmanību:

1. Cilvēki ilgi saglabāja uzticību cara rubļiem. Droši vien tāpēc, ka tie bija segti ar zeltu. Piezīme 2012. gada 15. februārī: Zelta segumam nav nozīmes, jo cilvēki naudu turpina lietot gan paraduma pēc, gan tāpēc, ka nav alternatīvas; pat tad, ja teritoriju jau okupējis citas valsts karaspēks. To varēja novērot vācu okupācijas sākumā 1941. gadā.

2. Dažādie okupanti un pretošanās kustības centās ieviest savas naudas, pat Bermonts un Latgales partizānu pulks.

3. Savu naudu no 1915. gada izlaida arī Liepājas (apgrozībā līdz 1925. g.), Jelgavas (līdz 1931. g. 1. aprīlim bija samaināma pret latiem) un Ventspils pašvaldības.

Acīmredzot tolaik cilvēki daudz labāk nekā mūsdienās saprata, ka kontrolēt naudas sistēmu nozīmē kontrolēt ekonomiku.  Varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc ekonomikas atjaunošana pēc kara postījumiem notika daudz ātrāk nekā otrās neatkarības sākumā pēc daudz mazākiem zaudējumiem?

Lasot par pašreizējo ekonomisko krīzi, uzdūros interesantai tēmai – par banku biznesu islama valstīs. Tur ticība joprojām aizliedz augļošanu, ar kuru kristīgā ticība sadzīvo jau pāris gadsimtus, ja ne vairāk. Tieši šī augļošanas neizmantošana arī ir tas interesantais, jo Rietumu bankās augļošana ir galvenais stūrakmens, un, kā izskatās, arī viens no galvenajiem pašreizējās krīzes cēloņiem.

Raksta autore apgalvo, ko Tuvie Austrumi pašreizējo krīzi pārdzīvos vieglāk, jo daži principi banku darbībā tur ir manāmi atšķirīgi: aizliegta naudas pelnīšana ar azartspēlēm, alkoholu, pornogrāfiju, ieroču tirdzniecību, aizliegta parādu pirkšana un pārdošana, kā arī augļošana. Šariats aizliedz investēt kompānijās, kuru parādi pārsniedz 30% (aptuvens tulkojums, oriģināls zemāk).

Citāts no avota http://www.globalresearch.ca/index.php?context=va&aid=10651: They have largely been immune to the collapse because Islamic banking prohibits the acquisition of wealth via gambling (or alcohol, tobacco, pornography, or stocks in armaments companies), and forbids the buying and selling of a debt as well as usury. Additionally, Shari’ah banking laws forbid investing in any company with debts that exceed thirty percent.

Šajā sakarā, notiekti būtu interesanti palasīt, kā šo biznesu vada tur, kaut vai atšķirīgā skatījuma dēļ. Meklējot Google frāzi “islamic banking”, avotu atrodas daudz. Tiem, kam slinkums pašiem meklēt, var onlainā izlasīt Abdula Gafūra (A.L.M. Abdul Gafoor) grāmatas Interest-free Commercial Banking ceturto nodaļu šeit: http://users.bart.nl/~abdul/chap4.html
Varbūt nopirkšo šo grāmatiņu, varētu būt interesanta

Tiekot apsvērta doma, ka SVF drukāšot savu naudu. Nepietiekot dolāru, ar ko dzēst krīzes visā pasaulē. Nuja, SDR papīrītis vien ir, tāpat kā USD vai lats. Lasīt šeit.

Nauda  – tie ir punktiņi spēlē, kas saucas “ekonomika”. Dīvainā kārtā punktiņi rodas tikai tad, kad Galvenais Punktiņu Pārvaldnieks (GPP) uzskata to par vajadzīgu. Katrā smilšu kastē (sauktā arī par valsti) ir savs GPP, un dažās pat nav vispār. Ja kāds grib tirgoties ar savu kaimiņu, viņam par samaksu jāiegūst punktiņi no GPP, un tirgošanās bez smilšu kastes punktiņiem tiek uzskatīta par sliktu. Vēl sliktāk ir tirgoties, par katru darījumu neatskaitot punktiņus Smilšukastes Galvenajam Keksam (SGK) un viņa čomakiem (sauktiem arī par valdību), lai viņi varētu netraucēti uzdzīvot un liktu mierā pārējos.

Jau vairākus gadus klīst runas par Amero, Ziemeļamerikas vienotās valūtas, ieviešanu. Nesen lasīju baumas, ka monētas jau iespiestas Ķīnā un tiks laistas apgrozībā, kad USD pilnīgi zaudēs vērtību. Pameklējiet youtube.com vai google.com vārdu “Amero”, tur info būs pietiekami. Vai solis uz Jauno Pasaules Kartību, kas tikpat labi var būt arī diktatūra? Jau komunistiem bija sapnis par proletariāta diktatūru visā pasaulē, lai nebūtu, kur bēgt.

Saitā http://www.amerocurrency.com tirgo Amero monētas, tai skaitā zelta. Pusuncīgā Amero monēta (attēls no tā paša websaita), kas redzama zemāk, maksā 725 USD; šodien zelta cena pēc www.goldmoney.com ir 772.90 USD, apmēram un pusi mazāka. Vai tā būtu zīme, cik tālu vēl augs zelta cena?

Amero zelta monēta no www.amerocurrency.com/2008coins/500goldmatte2008una.html

Un vēl. jakādam ir interese par modernajām apspiešanas metodēm, varat palasīt ASV armijas nemieru apspiešanas rokasgrāmatu. Ja šitais bardaks pasaulē turpināsies, agri vai vēlu mums atkal nāksies karot vai nu ar krieviem, vai amerikāņiem, jo valdības vienmēr novirza tautas dusmas no sevis uz kādu skadri apzīmējamu ārēju ienaidnieku. Politikā nav morāles, tikai intereses. Savukārt mums tas nozīmē dzīvot vai mirt, kopā ar saviem bērniem.

Par to, kā plūst un grozās narkotiku nauda. Ļoti interesanti un aizraujoši. Derētu kādam pārtulkot latviski.

http://www.narconews.com/narcodollars1.html