Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

Arhīvi 'Globālās problēmas' Tēma

Baltic Dry Index: drīz būs vāks

Autors egleskoks @ 8. Feb 2009

Interesants rakstiņš par Baltic Dry Index (nezinu, kā ir latviski: varbūt Baltijas sauskravu indekss?), kas pēdējā pusgada laikā ir sarucis par 94%. Līdzīgas ziņas dzirdamas daudzos interneta avotos, jau divus mēnešus.

Baltic Dry Index norāda ttiecību starp karavu pārvadājumu pieprasījumu un pārvadāšanas jaudu pieprasījumu 26 jūras tirdzniecības maršrutos visā pasaulē, un to izmanto dažādas finansu  organizācijas savu darbību plānošanai. Šis indekss ir samērā reāls īstenības atspoguļojums, jo nav atkarīgs no dažāda veida spekulatīviem darījumiem.

Salīdzinājumā ar 2008. gada jūniju indekss ir krities par 94%, kas nozīmē ļoti krasu starptautisko jūras kravu pārvadājumu apsīkumu, kas savukārt nozīmē, ka tuvākajos mēnešos iestāsies daudzu resursu, tajā skaitā pārtikas, deficīts, jo to vienkārši neiepērk. Raksta autors saviem amerikāņu tautiešiem iesaka iegādāties pārtiku, pirmās nepieciešamības preces un ieročus, jo tuvākajos dažos mēnešos sagaidāms sabiedrības sabrukums ar sekojošām nekārtībām.

Priekš mums tas nozīmē: būs jāražo lokāli no lokālām izejvielām.

2011. g. 25. februārī. Vāks vēl nav iestājies, kaut arī pārāk labi nav. Nākotnes prognozēšana ir riskanta lieta, un vienmēr der piestrādāt pie mērenības :)

Tagi:
Tēmas Globālās problēmas | Nav komentāru »

Vai ir jēga glābt grūstošu sistēmu?

Autors egleskoks @ 26. Jan 2009

Līdzsvars starp sistēmas optimizāciju un efektivitāti

Līdzsvars starp sistēmas optimizāciju un efektivitāti

Pašlaik dzīvojam grūstošā industriālā sistēmā, un reti kurš saprot, kāpēc tā grūst. Iemeslu var izteikt dažos teikumos: industriālā civilizācija barojas no fosilajiem resursiem. Šīs industriālās civilizācijas finansus sistēma ir būvēta tā, lai nodrošinātu maksimāli ātru pieaugumu, kas praksē izpaužas kā aizvien ātrāka resursu izmantošana. Neizbēgami, resursu izmantošanas tempam jāatduras pret dabisko ierobežojumu: resursi ir ierobežoti. Seko sistēmas izmaiņas vai sabrukums.

Izskatās, ka sekos sabrukums, lai gan teorētiski ir pietiekami daudz zināšanu, lai varētu realizēt sekmīgas izmaiņas. Sabrukuma iemesls ir sistēmas galējā optimizācija maksimālās efektivitātes virzienā, kas to padara viegli ievainojamu. Šī ideja tika izklāstīta vienā rakstiņā no www.lietaer.com. Lai uzturētu maksimālu stabilitāti, sistēmai ir jābūt apmēram divas reizes mazāk efektīvai, un to var panākt tikai dažādojot dalībnieku savstarpējās attiecības. Vispār ļoti interesants tekstiņš.

Un sistēma grūst. Pat Microsoft masveidā atlaiž darbiniekus, kas ir līdz šim nebijis notikums, aptur sava 30 gadus senā Flight Simulator attīstīšanu.

Uzskatāms piemērs galējās efektivizācijas vājumam: antibiotikas arvien biežāk nepalīdz pret nāvējošiem mikroorganismiem, jo fermās tās regulāri izbaro maksimāli ātri nobarojamiem lopiņiem, dodot iespēju mikrobiem attīstīt imunitāti pret tām. Te ir diezgan pabaiss rakstiņš par kādu Brazīļu skaistumkaralieni, kura sāka pūt no nierēm, un pirms nāves pārcieta pūstošo roku un kāju amputācijas. Pie vainas bija pret antibiotikām izturīgs Pseudomonas aeruginosa celms.

Dmitrijs Orlovs piemin, ka pēc Starptautiskās Enerģijas Aģentūras (IEA) aplēsēm, industriālās civilizācijas pussabrukšanas periods ir 17 gadu. Starp citu, nosauc Obamu par amerikāņu Gorbačovu :)

ASV klīst baumas, ka hiperinflācija nav tālu, un baņķieri tiekot sagatavoti tam, ka valsts krietni ierobežos banku darbību un tāpat ierobežos no bankām izņemamās naudas daudzumu.

Nezinu, kā jūs, bet es pamazām apgūstu lauksaimniecību un savvaļas augu izmantošanu uzturā.

Tagi: , ,
Tēmas Globālās problēmas | 10 komentāri »

Cilvēki izraisa globālo sasilšanu? Blefs!

Autors egleskoks @ 15. Jan 2009

Vēl viens apstiprinājums, ka cilvēki ar savām CO2 emisijām nav vainojami pie globālās sasilšanas. Šoreiz japāņu zinātnieki izteikušies. Meteorologi ar nopietnu pieeju savam darbam kaut ko tādu saka jau sen: cilvēks nav varenāks par kosmiskajiem cikliem. Es pilnībā pievienojos.

Tirgošanās ar CO2 kvotām būtu varens bizness, un pie reizes starptautisks kontroles mehānisms. Cerams, ka potenciālajiem tukšā gaisa tirgotājiem šis numurs neies cauri.

P. S. Mūsdienās vairums rietumu zinātnieku pēta tikai to, par kā pētīšanu viņiem maksā. Jāpēta globālā sasilšana, ko izraisa CO2? Lūdzu, maksājiet tik.

Tagi: ,
Tēmas Globālās problēmas | Nav komentāru »

Zeitgeist Addendum – iesaku noskatīties

Autors egleskoks @ 13. Jan 2009

Ja Tevi interesē, kāpēc politikā notiekošais ir sviests, un kāpēc viss ir tik sviestaini, kā ir – paskaties Zeitgeist Addendum, filmas pirmo stundu. Oriģināls angliski nokačājams vai apskatāms zeitgeist mājaslapā, vai arī krievu valodā pieejams no lapas krievu versijas, vai Latvijas robežās no ubags.lv. Tad taps skaidrs, kā un kāpēc veselas valstis pārdod parādu verdzībā, arī mūsējo.

Ja Tu esi Godmanis, Slakteris vai jebkurš no politiskās “vadības”, arī iesaku noskatīties, jo visādi SWF un PB padomdevēji neko šitādu nepateiks. Ja tomēr ir taisnība baumām, ka mūsu politiķi vai ik dienu piestaigā uz ASV vēstniecību, droši vien saņemt vadošus norādījumus, tad varat neskatīties, tas tāpat neko nemainīs.

Īsumā, par ko tad ir filma: konspektīvi un vienkārši izskaidrots, kāda ir pasaules finansu un līdz ar to arī politiskā sistēma, kāpēc eksistē korupcija, un kā tiek kontrolēta sabiedrība. Brīdinu, ka ļoti daudziem pēc noskatīšanās varētu būt sajūta kā pamostoties murgā no neitrāla sapņa, līdzīgi kā Neo filmas Matrix pirmajā daļā (Matrix pirmā daļa bija alegoriski izcila). Cik esmu par šo tēmu lasījis, visi rietumu disidenti un varai pretī runātāji, rakājoties notiekošo lietu būtībā, ir nonākuši pie līdzīgiem secinājumiem, no kuriem galvenais ir: kamēr nemainīsim veidu (sistēmu), kādā darbojas nauda, nekas cits arī nemainīsies.

Kas attiecas uz filmas otro daļu, kurā ir mēģināts saprast, ko un kā vajadzētu mainīt, uz kādu pasauli vajadzētu tiekties – manuprāt, tā ir atklāta diskusija un pārdomu vērts jautājums. No savas puses varu apstiprināt, ka ir pilns internets ar dažādiem salīdzinoši vienkāršiem tehnoloģiskiem risinājumiem daudzām problēmām, kas netiek izmantoti dažādu ar pelņu saistītu apsvērumu dēļ. Ne jau tāpēc, ka tas būtu pārāk dārgi, bet tāpēc, ka kādam norautu gabalu peļņas. Un bez šaubām, cilvēka spējas ir daudz lielākas, nekā mēs esam pieraduši uzskatīt. Sāciet sevi attīstīt, un pēc pāris gadiem jums radīsies sajūta, ka varat daudz vairāk, un pasaule atvērsies jūsu priekšā.

Nākotni paredzēt mēs neviens nevaram, taču varam to kaut nedaudz pārveidot pēc saviem ieskatiem, un kāpēc nepadarīt to labāku? Tas ir iespējams kaut vai tāpēc, ka 90% cilvēku seko pārējiem 10%. Pacenties, un 9 vienaldzīgie Tev sekos :)

Protams, tehnoloģija viena pati mūs neglābs, taču jau trīsdesmitajos gados bija skaidrs, ka ar esošajiem resursiem un tehnoloģijām, ja tos izmanto racionāli un neizšķērdē, pilnīgi pietiek, lai visi cilvēki varētu normāli dzīvot, strādājot 8 stundas nedēļā. Vismaz tā apgalvoja Bukminsters Fullers, izgudrotājs un futūrists, kurš bija aizteidzies priekšā savam laikam, tāpat kā Tesla.

Zināšanas dara cilvēku brīvu. Par to esmu pārliecinājies pats.

Tagi: , , , , ,
Tēmas Globālās problēmas | 2 komentāri »

Pasaules finanšu krīze – tīši iestudēta?

Autors egleskoks @ 1. Jan 2009

9. novembrī Maikls Čosudovskis (Michel Chossudovsky) publicējis interesantu rakstiņu Who are the Architects of Economic Collapse?

Interesants izvirzīto ideju dēļ. Tātad, finanšu krīze ir ilgi un rūpīgi gatavota, atceļot kontroles mehānismus finanšu tirgos, ko iesāka Klintona laikā ar 1999. gada Financial Services Modernization Act. ASV valdības “glābj” bankas ar naudu, ko aizņemas no tās pašas banku sistēmas, faktiski izdarot finansiālu pašnāvību. Obama savā komandā ir savācis tikai un vienīgi banku sistēmas “vecos čomus”, kas tad arī ar viņa palīdzību turpinās īstenot savus plānus. Minēti labi piemēri, kuros viens no viņiem, Lawrence H. Summers, “pierāda”, ka cilvēka ekonomiskā vērtība trešās pasaules valstīs ir krietni mazāka nekā rietumos un tādēļ ir pilnībā attaisnojama toksisko atkritumu izgāšana šajās valstīs.

Kādi tad ir plāni un mērķi? Ja var ticēt dažiem disidentiem (a short history of banking), tad mērķis ir tas pats senais un dzīvnieciskais – nesātīga tieksme pēc naudas un varas. Sagraut esošo sistēmu un pāriet uz elektronisko naudu, kura ir ļoti spēcīgs līdzeklis cilvēku kontrolei: lai kādam pamatīgi apgrūtinātu dzīvi, pietiek anulēt viņa elektronisko maksājumu kontu. Nav naudas, nav dzīves, bērniņ!

Tagi: , , ,
Tēmas Globālās problēmas | 2 komentāri »

CO2 nav globālās sasilšanas cēlonis

Autors egleskoks @ 18. Dec 2008

CO2 daudzums atmosfērā patiešām nav cēlonis sasilšanai, vairāk sekas. Taču vispirms kontekstā svarīgā informācija.

Šorīt uzskrēju virsū blogam, kurā apspriež jaunākās Zemes magnētiskā lauka izmaiņas. Doma sekojoša: magnētiskais lauks ir mainījies spēcīgi un negaidīti, izraisot sensāciju pētošo zinātnieku vidū. Ko tas nozīmē praktiski, nevienam nav ne jausmas :)

Tāpat, cits blogs ziņo par izmaiņām jonosfērā – tā ir zemāka kā parasti. Arī nav nekādas saprašanas, kāpēc tā notiek un vai tam ir kāda nozīme.

No ģeoloģijas ir zināms, ka Zemes magnētiskais lauks ir mainījies reizi dažos simtos tūkstošos gadu, periods nav pārāk regulārs, taču vidēji ik pēc 200 tūkstošiem gadu.

Mēs zinām, ka lielāki magnēti ietekmē mazākus, pagriežot tos saskaņā ar savu, spēcīgāko lauku. Zemei ir magnētiskais lauks, un arī Saulei ir magnētiskais lauks, daudz spēcīgāks. Un tāpāt arī mūsu galaktikai, Piena Ceļam, ir savs magnētiskais lauks, daudz spēcīgāks nekā Saulei. Mainoties lielākajiem, mainās arī mazākie.

Nesen atklāts, ka Saules ietekmē Zeme “elpo”, ar ciklu deviņas dienas, un var uzskatīt, ka Zeme atrodas Saules atmosfēras augšējos slāņos. Ir arī cita informācija par Saules cikliskumu.

Tāpat ir zināms, ka ass, ap kuru griežas Zeme, nedaudz kūļājas, mainot Saules siltuma sadalījumu pa Zemes virsmu. Ar šo daļēji saistīti ir daudzi citi Zemes klimata cikli, piemēram, Milankoviča cikli.

Kosmosā kaut kas notiek, un mēs uz sava kosmiskā putekļa, saukta par Zemi, kaut ko no tā nedaudz novērojam, un mēģinām izdarīt secinājumus. Paiet daži gadi, rodas jauni novērojumi, un iepriekšējās teorijas sagrūst. Taču vismaz vienu vispārinājumu mēs varam izdarīt: ir daudz dažādu ciklu, kas savstarpēji pārklājas un veido šķietami haotisku ainu. Ja mēs zinātu tos visus, varētu precīzi prognozēt klimata izmaiņas daudzus gadus uz priekšu. Diemžēl mēs to apgalvot nevaram, tāpēc arī mūsu prognozes ir visnotaļ aptuvenas.

Augšminēto iemslu dēļ mēs nevaram viennozīmīgi apgalvot, ka klimata izmaiņu cēlonis ir cilvēka darbība. Varbūt kārtējais cikls? Vienīgais, ko tomēr varam apgalvot, ir – politiķiem šī tēma ir mīļa un kaut kādā veidā ļoti izdevīga. Iespējams, ir plāns tirgoties ar CO2 emisijas kvotām; varbūt kārtējais veids, kā ierobežot jaunattīstības valstu centienus attīstīties; vai gluži vienkārši, kārtējā uzmanības novēršana no būtiskām tēmām.

Ir pietiekoši daudz nopietnu cilvēku, kas nepiekrīt politiski korektajai tēzei, ka “cilvēks ir klimata izmaiņu cēlonis”. Un viņu argumenti vismaz mani pārliecina vairāk nekā politiķu demagoģiskie spriedelējumi un “tautas gudrība”, kas saucas “tā tas ir, jo visi tā saka”. Tiem, kam interesē, var iemest acis piemēram, diskusijā par globālo sasilšanu un Monktona viedoklī par “hokeja nūjas” temperatūras līkni: falsifikācija, kā arī 35 neērtas patiesības: kļūdas A. Gora filmā. Ja ļoti interesē rakties, un ir atbilstošas zināšanas, var lasīt www.climateaudit.org.

Tīri praktiskam un īsam ieskatam pietiek uzmest aci populārzinātniskai ģeogrāfiskai un paleontoloģiskai informācijai par iepriekšējiem miljoniem gadu, kas liek domāt, ka CO2 saturs atmosfērā ar temperatūru nav saistīts, vai arī sasilšana izraisa CO2 satura pieaugumu. Piemēram, krīta periodā (Mezozoja beigas), laikā no 145 līdz 65 mlj. gadu atpakaļ, vidējā temperatūra bija par 4 grādiem augstāka kā mūsdienās, atmosfērā bija pusotru reizi vairāk skābekļa un 6 reizes vairāk CO2 nekā 1700. gadā.  Temperatūras un CO2 svārstības Zemes attīstības vēsturē attēlotas šeit. Pat, ja arī šie dati nav precīzi, globālās sasilšanas cēloni tas nekādi neapstiprina.

Viss dabā ir saistīts. Cilvēks ir slinks, tāpat kā visa pārējā dzīvā daba. Arī intelektuāli slinks. Un tam ir jēga – nedrīkst tērēt enerģiju par velti. Un cilvēks ir iedomīgs, šī īpašība izriet no cilvēka kā bara dzīvnieka hierarhiskās dabas, un arī intelektuālā slinkuma. Cilvēkiem nepatīk, ka teorijas sagrūst, jo ir jāmaina savs pasaules skatījums un jāpiepūlas, pārvarot slinkumu un nolaižoties no iedomības mākoņiem. Daudzi to nespēj vai negrib izdarīt pat vienu reizi mūžā. Nenosodīsim viņus, jo tā patiešām ir ērtāk dzīvot. Un par cilvēku ērtībām sola gādāt politiķi :)

Tagi: , , , , , ,
Tēmas Globālās problēmas | 9 komentāri »

Balsis par narkotiku legalizēšanu

Autors egleskoks @ 5. Dec 2008

Šodien interesants rakstiņš Reuters blogā par narkotiku legalizācijas tēmu. Jāsaka, argumenti visai loģiski, iesaku izlasīt, arī komentārus: http://blogs.reuters.com/great-debate/2008/12/03/einstein-insanity-and-the-war-on-drugs/

Tātad īsumā: narkotiku apkarošana ar likuma palīdzību nestrādā, tāpat kā kādreiz nestrādāja alkohola aizliegums ASV trīsdesmitajos gados; tāpat kā toreiz, aizliegums tikai veicina melno tirgu un organizētās noziedzības veidošanos. Tāpēc ieteikums – legalizēt narkotikas, to tirdzniecību apliekot ar nodokļiem, tādējādi papildinot valsts kasi, tā vietā, lai tērētu naudu policijas un ieslodzījuma vietu uzturēšanai. Nav arī loģisku argumentu, kādēļ alkohols un tabaka, kas arī ir atkarību izraisošas narkotiskās vielas, būtu labāki par citām.

Patiesībā jautājums par narkotiku legalizāciju vai aizliegumu ir jautājums par naudu un tātad varu. Pašlaik valdību rīcība tikai palielina narkotiku cenu, līdz ar to rodas īpaši liela motivācija šo peļņu iegūt, uzpērkot valsts struktūras, kas nodarbojas ar apkarošanu, un/vai pielietojot vardarbību. Jo lielāka peļņa, jo lielāka korupcija un vardarbība.

Kad ASV atcēla alkohola aizliegumu, valsts kasē strauji ienāca lielas nodokļu summas, kas lieti noderēja, valstij ķepurojoties ārā no ekonomiskās depresijas. Ja narkotiku cena ir zema, un to kvalitāte augsta, vairs nav milzīgās peļņas un tātad ietekmes narkotiku tirgotājiem, narkomāni uzreiz vairs nekļūst par bomžiem un tik strauji nesabojā savu veselību ar visādiem mēsliem un surogātiem, izplatot lipīgas slimības, un ietaupās nauda arī veselības aprūpē.

Pašreiz, bailes no narkotiku legalizācijas ir alkohola un tabakas ražotājiem, kuru peļņa noteikti saruks; arī dažiem narkotiku apkarotājiem, kuri nereti ievāc daļu no tirgoņiem, atļaujot viņiem darboties; un, ja runa ir par ASV, tad cietumu pārvaldītājiem un arī slepenajiem dienestiem, īpaši CIP, kuru slepenās operācijas bieži vien finansē  pašu iegūtā nauda no narkotiku tirdzniecības, jau kopš Vjetnamas kara laikiem. Runā, ka īstais ASV iebrukuma iemesls Afganistānā bija cīņa par heroīna ražošanas kontroli; līdz ASV iebrukumam, Taleban Afganistānā bija praktiski iznīcinājuši heroīna ražošanu, un tas apdraudēja CIP operācijas visā pasaulē.

Kāpēc cilvēki vispār lieto narkotikas? Vairums atkarīgo ir pamēģinājuši jaunībā visai muļķīgas motivācijas dēļ – lai pierādītu, ka nebaidās pārkāpt likumu vai arī nevēloties “izlekt” uz pārējo fona. Tieši tāpat sākas smēķēšana, alkohola lietošana un citas nevēlamas uzvedības formas. Tikko kā kaut kas ir visiem viegli pieejams, tas vairs nav līdzeklis statusa paaugstināšanai sugasbrāļu acīs. Atcerēsimies kaut vai mobilos telefonus :)

Transform Drug Policy Foundation lapā var palasīt par narkotiku legalizēšanas problemātiku: http://www.tdpf.org.uk/

Tagi: ,
Tēmas Globālās problēmas | 2 komentāri »

Septiņi fakti par naudu un narkotikām

Autors egleskoks @ 8. Sep 2008

Narkotiku ražotāji un izplatītāji ir cieši saistīti ar lielākajām bankām. Un tas ir saprotami, ja biznesa nolūks ir pēc iespējas lielākas peļņas gūšana. Šis mērķis gan narkotiku izplatītājiem, gan lielajām bankām ir kopīgs. Atliek tikai parūpēties par konkurences novākšanu un peļņas maksimalizāciju. Pārējais ir detaļas, kā smejies.

Avots: Drug money helps banks to stay afloat, jeb “narkotiku nauda palīdz bankām izdzīvot”. Agrāk par šo tēmu bija interesants raksts http://www.lifeaftertheoilcrash.net/Archives2008/September08.html, taču nu jau kādu laiku ir noņemts.

Vispār ticami, ja ņem vērā pasaules notikumus. Sanāk loģiskāk nekā tas, ko stāsta CNN un BBC. Uzreiz ir saprotams, kāda mārrutka pēc amīšiem Afganistāna ar visu nereāli mītisko Bin Ladenu un kāpēc Talebans kļuva par sliktajiem, kad sāka apkarot opija plantācijas. Cilvēka tiesībām šai kontekstā nav nekādas nozīmes.

#1) narcotics are the world’s third biggest industry behind only energy and weapons;
#2) the most profitable narcotics are (by far) heroin and cocaine;
#3) about 85% of the capital from the international narcotics trade ends up in Western banks;
#4) Afghanistan produces 90% of the world’s opium;
#5) Opium production in Afghanistan has smashed all previous records since the U.S. invaded just in time for planting season in 2001;
#6) the profits are typically deposited in off-shore banks and then laundered into the western banking system via low-interest loans for massive construction projects such as the massive condo-tower developments in Dubai and the massive exurban home developments in the American Sunbelt;
#7) As a result of numbers 1-6, capital influx from the narcotics trade is now as important to the western financial system as oil imports are to the western transportation and agriculture systems.

Tulkojums:

#1) Narkotikas ir trešais lielākais pasaules rūpals, atpaliekot tikai no enerģētikas un ieroču ražošanas;
#2) Vislielāko peļņu var iegūt no heroīna un kokaīna;
#3) Apmēram 85% no narkotiku tirdzniecības kapitāla nonāk Rietumu bankās;
#4) Afganistānā saražo 90% pasaules opija;
#5) Opija ražošana Afganistānā, kopš ASV iebrukuma 2001. gadā tieši pirms sējas, ir pārsniegusi visus iepriekšējos rekordus;
#6) Peļņa parasti nogulst ofšoru bankās un tiek atmazgājot ievadīta Rietumu banku sistēmā ar zemu procentu aizdevumu palīdzību lielu celtniecības projektu finansēšanai,  piem. milzīgie daudzdzīvokļu torņi Dubajā un plaši ārpilsētas māju projekti ASV;
#7) Punkti 1-6 ir izskadrojums tam, kāpēc Rietumu finansu sistēmai kapitāla pieplūde no narkotiku tirdzniecības ir tikpat svarīga, kā naftas imports transportam un lauksaimniecībai.

Interesenti var palasīt angļu valodā:

Narcodollars for beginners. Part I – How the money works in the illicit drug trade

Narcodollars for beginners. Part II – The narco money map

Narcodollars for beginners. Part III – Drugs as currency

Tagi: , , ,
Tēmas Globālās problēmas | Nav komentāru »

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija