Egleskoka emuārs » Bloga arhīvs » Vai ir jēga glābt grūstošu sistēmu?

Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

Vai ir jēga glābt grūstošu sistēmu?

Autors egleskoks @ 26 janvāris, 2009

Līdzsvars starp sistēmas optimizāciju un efektivitāti

Līdzsvars starp sistēmas optimizāciju un efektivitāti

Pašlaik dzīvojam grūstošā industriālā sistēmā, un reti kurš saprot, kāpēc tā grūst. Iemeslu var izteikt dažos teikumos: industriālā civilizācija barojas no fosilajiem resursiem. Šīs industriālās civilizācijas finansus sistēma ir būvēta tā, lai nodrošinātu maksimāli ātru pieaugumu, kas praksē izpaužas kā aizvien ātrāka resursu izmantošana. Neizbēgami, resursu izmantošanas tempam jāatduras pret dabisko ierobežojumu: resursi ir ierobežoti. Seko sistēmas izmaiņas vai sabrukums.

Izskatās, ka sekos sabrukums, lai gan teorētiski ir pietiekami daudz zināšanu, lai varētu realizēt sekmīgas izmaiņas. Sabrukuma iemesls ir sistēmas galējā optimizācija maksimālās efektivitātes virzienā, kas to padara viegli ievainojamu. Šī ideja tika izklāstīta vienā rakstiņā no www.lietaer.com. Lai uzturētu maksimālu stabilitāti, sistēmai ir jābūt apmēram divas reizes mazāk efektīvai, un to var panākt tikai dažādojot dalībnieku savstarpējās attiecības. Vispār ļoti interesants tekstiņš.

Un sistēma grūst. Pat Microsoft masveidā atlaiž darbiniekus, kas ir līdz šim nebijis notikums, aptur sava 30 gadus senā Flight Simulator attīstīšanu.

Uzskatāms piemērs galējās efektivizācijas vājumam: antibiotikas arvien biežāk nepalīdz pret nāvējošiem mikroorganismiem, jo fermās tās regulāri izbaro maksimāli ātri nobarojamiem lopiņiem, dodot iespēju mikrobiem attīstīt imunitāti pret tām. Te ir diezgan pabaiss rakstiņš par kādu Brazīļu skaistumkaralieni, kura sāka pūt no nierēm, un pirms nāves pārcieta pūstošo roku un kāju amputācijas. Pie vainas bija pret antibiotikām izturīgs Pseudomonas aeruginosa celms.

Dmitrijs Orlovs piemin, ka pēc Starptautiskās Enerģijas Aģentūras (IEA) aplēsēm, industriālās civilizācijas pussabrukšanas periods ir 17 gadu. Starp citu, nosauc Obamu par amerikāņu Gorbačovu :)

ASV klīst baumas, ka hiperinflācija nav tālu, un baņķieri tiekot sagatavoti tam, ka valsts krietni ierobežos banku darbību un tāpat ierobežos no bankām izņemamās naudas daudzumu.

Nezinu, kā jūs, bet es pamazām apgūstu lauksaimniecību un savvaļas augu izmantošanu uzturā.

Līdzīgi ieraksti

  • Nav līdzīgu ierakstu

10 komentāru ierakstam uz “Vai ir jēga glābt grūstošu sistēmu?”

  1. Janeks teica:

    Ups…
    Izrādās, ka ne es viens to nojaušu un domāju, ka ar sistēmu ir cauri… ;-)

  2. egleskoks teica:

    Pēdējā laikā šī sapratne izplatās aizvien plašāk, un šādu domu gājienu vairs nepiedēvē tikai “cilvēkiem ar putniem”.

  3. Ozols teica:

    funkcija ar daudziem mainīgajiem – dzīve :) Par naudiņu – inflāciju klasiski izraisa ar precēm un pakalpojumiem nesegta naudas masa. Kā to panākt ? Divos veidos – drukāt un dalīt skaidro naudu un palielināt summas datoros. Otrs veids ir likvidēt preu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu nemainot naudas daudzumu apgrozībā …
    Krītas ražošana, pazeminām cenas, bet tad cenas kāps, jo pietrūks preču … tomēr deficīts nav bads. Bads ir kad vispār nav ko ēst. Deficīts ir tad, kad gribās, bet var iztikt, tomēr dažiem ir :)

  4. egleskoks teica:

    Jā, kas īsti notiks, ir grūti paredzēt. Tāpēc iesaku turēties pie zemes :)

  5. Ozols teica:

    Un pie interneta

  6. egleskoks teica:

    Arī. Sakari ir gandrīz tikpat svarīgi kā pārtika.

  7. Ozols teica:

    Turklāt valstij varētu ieteikt atjaunot vidējo viļņu raidītāju vienai radio programmai, lai cilvēki varētu uztvert info ar tetektoruztvērējiem, vai ar saules baterijām uzlādējamiem akumulatoriem darbināmiem radioaparātiem.
    Par turēšanios pie zemes – Amerikā katram fermerim ir katrā iztabā pa stobram, arīlabierīcībās, ja nu kāds nelūgts atnāk – tāds ir stereotips. Latvijā tāda prakse nav. Bada laikā cilvēki zog ēdienu – no pagrabiem, no mazdārziņiem. T.i. 90.tie gadi. Kaut gan tagad zemnieku saimniecība, lai tajā izveidotu naturālo saimniecību, varētu būt nedārgi nopērkama, ja vēl mežs klāt. Tādas skaisti iesaiņotas naturālās saimniecības, kā atombunkurus īstā laikā var pat arī tirgot, kad ir pieprasījums, vai masu spihoze.
    Ja nopietnāk spriež – pēc kara vispār nekā nebija (otrā pas. kara) daudzviet – viss izpostīs – īpaši tur, kur nebija aizmugures, uz kurieni aizvest ražošanas līdzekļus lai paglābtu – Eiropā. Tomēr arī pilsētās cilvēki palika, strādāja, vairojās – jā arī vairojās, un atjaunoja saimniecību. Mums te nekāda kara nav – ražošanas līdzekļi netiek darbināti, jo naudas nav – esošais maiņas līdzeklis aprtūcies un vēl cilvēki nav pārslēgušies uz preču tiešo apmaiņas saimniecību, jo alternatīvo naudu no “apakšas” bez spēka varas ieviest vēl neviens nav ieviesis. Tātad mums ir labāk kā pēc kara un sliktāk nekādā ziņā nebūš, jo nav gājuši bojā cilvēku resursi un ražošanas līdzekļi – finanšu krīze un nekāda cita. Cilveki joprojām ir spējīgi strādāt, visiem galvās tā pati gudr ība, kas agrāk, rokās tās pašas prasmes

  8. egleskoks teica:

    Kas attiecas uz ieročiem – ja ieroča atļauja būtu gods, tad paši uzturētu kārtību. Protams, psihopātu izlēcieni nav izslēdzami, tomēr galvenais arguments ir un paliek: noziedzniekiem ieroči būs vienmēr (tāpēc jau viņš ir noziedznieks), normālam cilvēkam – tikai tad, kad likums atļauj.
    Mums tomēr situācija ir drusku citādāka: cilvēki ir vairāk specializējušies, tolaik bija kaut kāds izdzīvošanas pamatiemaņu komplekts visiem. Un mums uz katra soļa ir jāmaksā, kas tolaik nebija. Un arī tās sviestāinās kontroles par katru sīkumu ne.

  9. Noooobel teica:

    Vajag papētīt ko saka un vai laikus brīdināja par krīzi pēdējo gadu Nobela prēmijas laureāti ekonomikā! Tos, kuri neparedzēja un laikus nebrīdināja – sodīt – atņemt prēmiju :) ! Ja jau visi ir tik gudri, tad kādēļ tik primitīvu grafika kalniņu nepamodelēja – ko vajag un cik ilgi, lai būtu kolapss, kā arī KAS to var izdarīt, vai “TAM” vajag vispār naudu, vai pietiek tikai runāt, veicināt lai masveidā ņemt kredītus bez domas “Kā atdot?”.
    Tauta pieprasa nevis kalnu, bet bedri! Pašregulējošos sistēmu pie 70% efficiency un 70% sustainability! Dodiet mums tādu monetāro politiku, lai arī tā novestu pie tik lēnas attīstības, ka slikti paliek. Uz Mēness vai Marsa var eksperimentēt – atstājiet Zemi lai var mierīgi dzīvot!

  10. egleskoks teica:

    Par Nobela laureātu ekonomikā top tie, kuri vislabāk iekļaujas tekošajā ekonomiskās ideoloģijas virzienā.
    Tādu sistēmu nav grūti izveidot: vienkārši jāaizliedz augļošana un jāaizver robežas. Uz 100% efektivitāti tiekties liek bažas par sava kredīta atdošanu; ja nevajag atdot kredītu, var atļauties arī pastiept gumiju, un nekas ļauns nenotiks.

Atstāt atbildi

* Nokopējiet paroli:

* Un ierakstiet to šajā laukā:

XHTML: Drīkst izmantot šādus tagus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija