Egleskoka emuārs » Bloga arhīvs » 4.maijs: Tava ienaidnieka ienaidnieks nav Tavs draugs

Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

4.maijs: Tava ienaidnieka ienaidnieks nav Tavs draugs

Autors egleskoks @ 4 maijs, 2010

Pirms daudziem gadiem viens mans vectēvs devās karot pret PSRS armiju, brīvprātīgi iestājoties vācu armijā. Viens gads ar komunistu represijām bija pietiekošs, lai saprastu, kas īsti ir Padomju režīms. Diemžēl viņam nebija ne jausmas par to, kas ir vācu fašisms. Viņa kļūda bija tipiskā: pieņēmums, ka ienaidnieka ienaidnieks ir draugs. Par šo kļūdu viņš samaksāja ar kara šausmu gadiem, un izsūtījumu Sibīrijā pēc kara. Tomēr viņam paveicās izdzīvot bez nopietniem ievainojumiem. Nekādus dižos stāstus par karu nedzirdējām, ja nu vienīgi par to, kā kara beigās rudenī Kurzemē dezertējis un devies turpat uz mājām. Taču vienu citātu gan atceros: “Komunisti bija maitas, taču vācieši nebija labāki. Cilvēkus šāva kā vieni, tā otri…”

Stāsts par otru vectēvu ir nedaudz savādāks. Viņa brālis mira izsūtījumā, kur nonāca uzreiz pēc komunistu ienākšanas, jo strādāja valdības apsardzē. Tāpēc šim vectēvam nebija nekādu ilūziju ne par komunistiem, ne arī par fašistiem. Viņš vienkārši gribēja dzīvot normālu dzīvi, bez karošanas svešu varu labā. Būdams sabiedrisks cilvēks ar labām saskarsmes prasmēm, vācu okupācijas laikā iekārtojās par šoferi, nodrošinot iztiku un relatīvu drošību ģimenei. Pēc kara bija labi ieredzēts garāžu vadītājs kolhozā. Droši vien viņš zināja, ka ienaidnieka ienaidnieks vēl nav draugs.

Ir pagājuši 20 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Visā visumā, mēs neesam sasnieguši cerēto labklājības un brīvības līmeni. Pirms 70 gadiem mēs bijām iejaukti lielvaru spēlēs, kuru militārais pārspēks neatkarīgajai Latvijai neatstāja praktiski nekādu cerību. Pašlaik arī mēs esam iejaukti šais spēlītēs, taču dūru cīņu vietā nu notiek finansiāls pokers, kur cits citu cenšas apspēlēt rūdīti spēlmaņi. Savā ziņā, mūsu situācija ir nedaudz labāka, jo tieša fiziska iznīcība mums nedraud. Tomēr jau 1990. gadā, kad nosēdāmies pie viena galda ar rūdītajiem blēžiem, mums tika iedalītas iezīmētas kārtis; un spēlētajam, kas ir iesācējs, tas nozīmēja praktiski momentānu zaudēšanu.

Mēs esam paspēlējuši praktiski visu; aizjūras onkuļi, kas sevi dēvēja par mūsu draugiem, jo mums redz esot kopējs “ienaidnieks”, cits onkulis, it nemaz nekautrējās mūs apspēlēt, pie sevis gardi smiedamies par mūsu naivumu. Un mēs pat neapjēdzām, kas notiek, jo pa galvu taču neviens nesita! Un nu, šķietami apjēguši notikušo, kaisām sev pelnus uz galvas, sak – ak mēs, stulbie un naivie latvieši…

Jautājums ir par to, ko nu darīt. Acīmredzot, jāizdara pareizie secinājumi. Pirmkārt, jābeidz sevi vainot notikušajā, tas vienkārši nav produktīvi, pat ja tomēr ir taisnība. Otrkārt, vienmēr jāatceras – nav nekādu “draugu”, kad spēlē finansu spēlītes. Jo sevišķi, kad spēle notiek ar iezīmētām kārtīm. Mēs esam vieni, un vienmēr tādi esam bijuši.

Treškārt, nacionāla valsts tomēr ir labākais veids, kā aizstāvēt latviešu intereses. Vēsturiski, Latvijas valsts tika izveidota latviešu nācijas interešu aizstāvībai, jo ne Vācija, ne Krievija par to nekādi nerūpējās. Savas valsts jēga ir un paliek vienīgi ekonomiskā; viss pārējais, kā dzimtenes mīlestība, politiskā neatkarība un pašnoteikšanās ir vērsti uz šo mērķi, vai ir ekonomiskās jēgas blakusefekts. Ja pilsoņi nejūt ekonomisku labumu no dzīves valstī, viņi tiecas šo situāciju mainīt, emigrējot vai saceļoties pret valsti.

Jebkuras impērijas jēga ir resursu, kas tā vai citādi ir cilvēka darba augļu rezultāts, koncentrācija impērijas centra, valdošā politiskā slāņa labā. No kā izriet, ka nacionāla, neatkarīga valsts ir jebkuras impērijas ienaidniece: nacionāla valsts cenšas nepieļaut savu resursu ekspluatāciju svešu impēriju labā. Kas, diemžēl, neizslēdz pašas nacionālās valsts impērisku uzbūvi, koncentrējot resursus pārvaldes centrā vai centros, zaudējot tās dibināšanas jēgu.

Eiropas Savienība ir impērija. ASV ir impērija. Krievija, kaut arī vairs nav spēka plaukumā, arī ir impērija. Daži samērā pamatoti uzskata, ka globālā finanšu sistēma ir savā veidā impēriju impērija, kas iekļauj sevī gan ES, gan ASV, gan arī Krieviju. Mēs joprojām esam nacionāla valsts, kaut arī pa pusei saplūdusi ar ES ekonomiski un ASV/NATO militāri.

Latvijā ir cilvēki, kas vēlas strādāt, un ir daudz darāmā darba. Taču ir bezdarbs; kā gan var būt tik absurda situācija? Atbilde ir jāmeklē finanšu sistēmā, kas rada mākslīgu naudas deficītu, apbrīnojamā kārtā vienlaikus izraisot inflāciju, kas ir pārmērīga naudas daudzuma efekts. Globālā finanšu impērija mūs pārvalda ar naudas sistēmu, daļu mūsu resursu novirzot savā labā. Līdz ar ko vienkāršs secinājums: maigi un neuzbāzīgi jāatdalās no pasaules finanšu sistēmas, atgūstot savu ekonomisko neatkarību, kurai sekos arī politiskā. Domāju, tas varētu būt nākošais Latvijas mērķis.

P. S. Noteikti iesaku izlasīt nesen latviešu valodā tulkoto un grāmatnīcās nopērkamo Pērkinsa grāmatu “Ekonomiskā slepkavas grēksūdze”. Tur ir labi aprakstīts, kā darbojas Impērija.

Līdzīgi ieraksti

  • Nav līdzīgu ierakstu

9 komentāru ierakstam uz “4.maijs: Tava ienaidnieka ienaidnieks nav Tavs draugs”

  1. iglali teica:

    Nav slikti, nudien, no manas puses te vēl piebilst par biblisko Mozus “laika skaitīšanas” tradīciju, tātad, – viena saimnieciskā darbīguma (demogrāfiskā) paaudze ir 35 gadi, jā, viņš tak ar lielu atbildības sajūtu seni aizvēsturiskajā periodā aptuveni 40 gadu laikā savu cilti labi izveda no krīzes, t.i., vedot savus cilts cilvēkus uz APSOLĪTO ZEMI, jo… svētā ceļojuma laikā tak dzima un attīstījās cīnītāju – jaunā paaudze, kas saprata lietu stāvokli un kas bija apmācīti vienotai izdzīvošanas cīņai.

    P.s.

    Latvija šobrīd atrodas analoģiskā Mozus laika tēmā un arī mums, radikāli, teiksim, ultra-radikāli nacionālistiski domājošajiem cilvēkiem jau ir nepieciešami svētie 35 gadi priekš miera un jaunas paaudzes skološanas uz pozitīvu piemēru bāzes, jo … Cilvēce kopumā ir ieslīgusi tādā melu,krāpniecības jūgā no varas puses pret tautu, ka diezin vai pat vispārējs MARSIEŠU UZBRUKUMS Zemeslodei spēs konsolidēt, apvienot cilvēkus cīņai pret teroru mūsdienās, kad pat milzu zinātniskie institūti tak strādā, lai no pārtikas (rapša utml.) iegūtu biodegvielu, bet nevis lai ražotu margarīnu,-tirgotos ar badā mirstošo kontinentu – Āfriku.

  2. zetons teica:

    Tu savā rakstā esi piemirsis pieminēt Ķīnu!

    Eiropas presse maļ kā traka … īpaši Vācijas ..

  3. egleskoks teica:

    A kas Ķīnai? Viņi ir samērā miermīlīgi strādīgi ļautiņi, kas gan nekautrējas nežēlīgi ekspluatēt savējos, pie reizes sagandējot savu dzīves vidi. Ķīna ir bezcerīgi sasaistīta ar ASV, vieni ražo, otri patērē…

  4. egleskoks teica:

    Jā, melu un sviesta ir tik daudz, ka pat paši melu izdomātāji ir riktīgi uzrāvušies uz citu melotāju pasakām. Finālā ir vispārēja nesaprašana par to, kas vispār notiek. Haoss, kas velk uz sabrukumu.
    Mozus bija psihes manipulētājs – viņš arī savu tautu mānīja uz nebēdu, un nav svarīgi, cēlu vai kādu citu nodomu vadīts.

  5. Vientiesis teica:

    Eiropas Savienība ir normāla alternatīva un atbilde tādiem veidojumiem, kā ASV, Krievija un Panāzijas alianse, ja vien nebūtu tik bezzobaina iekšējo pretrunu un ārprātīgās birokrātijas dēļ. Uz impēriju ES gan īsti nepavelk. Formāli it kā jā, jo varētu runāt par teritoriālu un ietekmes ekspansiju, bet pēc būtības nē, jo trūkst centralizācijas un par teritoriālo ekspansiju īsti nevar saukt jauno dalībvalstu brīvprātīgu pievienošanos. ES apvieno pārāk atšķirīgas valstis, man lietderīgāka šķiet reģionālu formējumu veidošana – Skandināvija, Baltija, vāciski runājošas valstis, utt..
    Diemžēl pati Latvija 20 gadu laikā nav spējusi radīt pamatu konkurētspējīgai ekonomikai, kas dotu zināmu neatkarību no dažādām ārpus Latvijas esošām ieinteresētajām pusēm un lielākas manevra iespējas pieņemt lēmumus. Reāli pastāv divi scenāriji – vai nu tev ir pietiekoši daudz ietekmes, lai varētu pārējiem diktēt savus noteikumus, vai vismaz ar tevi rēķinātos, vai arī tās nepietiek un ir jāpakļaujas citiem. Trešo scenāriju, kur valsts ne no viena nav atkarīga un, attiecīgi, nekas nav atkarīgs no šīs valsts, neapskatīsim. Atliek viens jautājums, kura ietekmes sfēru mēs izvēlēsimies, jeb – kuram pārdoties ir visizdevīgāk? PSRS scenārijs jau ir notestēts nekā laba tur nebija. Tagad nokļūt vēl lielākā IV Reiha ietemē nebūtu labi. Alternatīvas?
    Nav jēgas vainot tos, kuri grib pakampt nepieskatītu kumosu, īpaši tad, ja pats to nēsā apkārt izstieptā rociņā. Nav jēgas apvainoties, ka kāds tevi piečakarē un slauc, jo pats esi stulbenis un sliņķis. ES un NATO, ne arī citi veidojumi nav nekāds aprūpes nams garīgi atpalikušiem nothing special bāreņiem. Jo vājāka būs pati valsts, jo mazāk tā varēs ietekmēt savu likteni. To padara vājāku tie lielākie kretīni, kas savtīgos nolūkos pārdod to mazumiņu, kas mums vēl ir, un tie, kas patiešām ir garīgi atpalikuši bāreņi pie lēmumu pieņemšanas. Bet to mēs varam labot(?). SVF, NATO, ANO, utt. labot vai mainīt mēs nevaram. Vismaz pašlaik.

  6. Andris teica:

    jā, jā, Vientiesīt, ES ir balts un pūkains ;) . protams, nākotnē ES būs reģioni, bet ne tā kā tu to iedomājies. teiksim izveidos Livonijas reģionu, Prūsijas reģionu. nav svarīgs nosaukums, bet ideja – vienā reģionā dažādas nacionalitātes [ja uz to brīdi kaut kas no etniskās apziņas būs palicis], jo tā ES kļūs vieglāk pārvaldāma.

    viss notiks tā kā to gribēs globālā elite. un nekas uz labu nemainīsies. man liekas viņi plīst vai pušu no smiekliem cik viegli cilvēkus var kontrolēt.

  7. egleskoks teica:

    ES patiesībā nav alternatīva ASV un citiem veidojumiem, jo tad tā būtu izjaukta jau sākumstadijā. Drīzāk tā ir kārtējais homogenizācijas katls, lai Eiropu varētu pievienot globālistu pasaules pārvaldes struktūrai. Jaunas valstis tiek iekļautas, standartizētas un pievienotas ar visu, kas tajās ir.
    Arī pēdējā laika finanšu krīze kalpo par iemeslu vēl ciešākai finansu integrācijai, apvienojot finanšu sistēmas visā ES.
    Kas attiecas uz Latvijas vājumu, tad situācija ir vienkārša: pēc izstāšanās no PSRS, mums nebija nekādas pieredzes par darbību Rietumeiropā, tāpēc nebija nekāds brīnums, ka tika īstenota ekonomiskā okupācija, ko paveica pa lielai daļai mūsu cilvēki, savas nezināšanas un ārzemju kansultantu mudināti.
    Rietumu finasu sistēma ir iekārtota tā, ka tā nevar neaugt, tādēļ nekādi ilgtermiņa pasākumi, kuri rītdien nesīs vairāk labuma kā šodien, nevar tikt īstenoti. Augot, tā aprij visas pārējās valstis; un šim procesam drīz pienāks gals, jo visas impērijas reiz sabrūk, pāraugot savu spēju pastāvēt.
    Atšķirībā no PSRS, okupācija nenotiek ar rupju spēku, bet viltu. Savā ziņā tas ir nedaudz labāk.

  8. Vientiesis teica:

    Pat nepamaīju, ka esmu saslavējis ES. Lai nu tā būtu, bet Latvijai ES pašlaik ir labākā no alternatīvām. Neitralitāte, ko var praktizēt Šveice vai Norvēģija man mums pa kabatai gan ekonomisko, gan smadzeņu un labās gribas resursu trūkuma dēļ. (Bet tā varētu būt Gaišās Nākotnes vīzija). Krievija atkrīt. Jautāšu vēlreiz – alternatīvas?
    Pieminot, ka ES nav aprūpes nams garīgi atpalikušajiem, šķiet piemirsu precizēt, ka ar to ir domāta tā pati starpvalstu konkurence, tikai ES ietveros. Cīņa turpinās. Ar nekompetenci var taisnoties par pirmo, teiksim, 10 gadu pieļautajām kļūdām, bet ar to nevar attaisnot n-tās reizes kāpšanu uzgrābekļa pēdējos 10 gadus. Un vismazāk jau tīšu kāpšanu.
    Ideja par ES neradās ne 80-jos, ne 70-jos, bet stipti agrāk, kad globalizācija vēl nebija tik visaptveroša. Un jāatceras, ka tās priekšgalā ir tādas izbijušas impērijas kā Francija un UK, kas skaudīgi aizstāvēs savas intereses (piem., banānu karš starp bijuši Apvienoto Augli un Eiropas banānu kolonijām), neskatoties uz ASV vēlmēm. Konkurenti un vienlaicīgi arī sadarbības partneri nepārtraukti meklē sviras ES ietekmēšanai, Krievija ar Gazprom palīdzību Austrijā, Ungārijā, Vācijā (Edvards Lūkas; “Jaunais aukstais karš”), un citur; ASV – Polijā, Čehijā un arī Latvijā. ASV visvarenība ir stipri pārspīlēta attiecībā uz ES izjaukšanu tās sākumstadijā. Drīzāk jau ES sabruks iekšējo pretrunu dēļ, kā iemesls ir pārāk atšķirīgas dalībvalstu personīgās intereses. Piemēri – nekonsekvence ārpolitikā Irākas un Afganistānas kara jautājumos, enerģētikas un attiecības ar Krieviju jautājumos, paplašināšanās u.c. jautājumos. Ar tiem salīdzinot, gurķu izmēra unifikācija ir pilnīgi nenozīmīgs štrunts.
    Neiesaistīties spēlē nav iespējams. Spēles noteikumi ir zināmi. Vai nu maini tos vai arī spēlē pēc tiem.

  9. Andris teica:

    mums vajadzēja vienoties ar ES par ekonomisko sadarbību, bet nekādā ziņā ne stāties iekšā pašā ES, pretējā gadījumā nav skaidrs ko tad mēs saprotam ar vārdu ‘brīvība’. vadoties pēc šādas loģikas mēs bijām ‘brīvi’ arī iekš PSRS ;) .

    bet es vēlreiz gribu uzsvērt – kā globālā elite gribēs, tā notiks. ja viņi gribēs, iestāstīs, ka Zeme ir kubveida, ja gribēs – sarīkos 3. pasaules karu. jo cilvēks nedomā, bet kaut kam tic. un ja tu vari viņu pārliecināt, viņš ticēs jebkam. a pārliecināt ir viegli – īpaši, ja tavā rīcībā ir nauda un masu mediji.

Atstāt atbildi

* Nokopējiet paroli:

* Un ierakstiet to šajā laukā:

XHTML: Drīkst izmantot šādus tagus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija