Kustība “Brīvs no ĢMO”
Autors egleskoks @ 30 aprīlis, 2010
Dažu pēdējo dienu laikā Latvijā lielāku atpazīstamību ir guvusi kustība “Brīvs no ĢMO”, jeb “Brīvs no ģenētiski modificētiem organismiem”. Pamatdoma ir vienkārša: cilvēkam ir jābūt iespējai izvēlēties starp normālā veidā audzētu un ražotu pārtiku un to, kuras tapšanā izmantoti ģenētiski modificēti organismi. Šķiet, tas ir pašsaprotami katram loģiski domājošam cilvēkam: gribu – ēdu, gribu – neēdu.
Šī notikuma svarīgums ir ne tikai cīņa par patērētāja tiesībām apzināti izvēlēties. Ir kāds vēl nozīmīgāks aspekts: tas ir uzskatāms pierādījums, ka maza, taču aktīva cilvēku grupa ar ierobežotiem līdzekļiem var panākt ļoti daudz. Tas ir pierādījums, ka ne tikai lielā nauda un esošā vara kaut ko spēj ietekmēt; ka vairums cilvēku spēj pieņemt pareizu lēmumu, ja viņiem ir pieejama pareiza informācija. Galu galā, tas ir apliecinājums, ka mēs varam ne tikai dauzīt logus Saeimai!
Jebkura centralizēta vara cenšas pakļautajiem iedvest pārliecību, ka pretoties nav vērts, ka pakļautie ir maznozīmīgi un to izvēle ir tikai pakļauties; ka nav iespējama cita situācija, kā tikai esošā, un ka pakļaušanās ir labākais no iespējamiem variantiem. Kamēr vara uztur šo pārliecību padotajos, situācija nemainās.
Kāpēc te tāda rindkopa par varu? Tāpēc, ka masu informācijas līdzekļi to vien žūžo, ka parasts cilvēks bez naudas neko nevar ietekmēt. Tāpēc, ka cīņa pret ģenētiski modificētu organismu izmantošanu ikdienā ir cīņa par savām tiesībām audzēt un ēst pārtiku, nevienam par to neprasot atļauju; tā ir cīņa par brīvības saglabāšanu lauksaimniecības produktu tirgū un pret starptautiskiem monopoliem. Varu apmēram paskaidrot, kāpēc tas tā.
Visam pamatā ir starptautiskie patentu likumi, kas pieļauj ekskluzīvas tiesības uz kādu produktu vai pakalpojumu samērā ilgā laika periodā. Ja sākotnēji patentu tiesības tika izveidotas, lai grāmatu iespiedēji nenodarbotos ar grāmatu pirātismu, tad laikam ejot, šīs tiesības naudisku interešu ietekmē tika pārvērstas par ieroci cīņā ar konkurentiem, rezervējot sev dažādas biznesa nišas. Katrs ir dzirdējis par patentu cīņam starp dažādiem lieliem IT, biotehnoloģiju un citu nozaru uzņēmumiem.
Patentu pieteikumu iesniegšana neprasa daudz resursu; tas ir pa spēkam jebkuram samērā nelielam uzņēmumam un mēreni turīgām personām. Cīņa par patentu tiesību apstiprināšanu ar dažādu valstu patentu valdēm pa spēkam ir jau tikai drusku turīgākām organizācijām un personām, kas var atļauties algot patentu tiesību advokātus. Strīdus starp dažādu patentu turētājiem izšķir tiesā, un šī tiesāšanās sanāk samērā dārga, it īpaši Rietumvalstīs, kur esošā likumdošana ir tik sarežģīta un samudžināta, ka ar likumu interpretāciju nodarbojas īpaša labi apmaksātu profesionāļu grupa, kurus sauc par advokātiem. Lai arī teorētiski likuma priekšā visi ir vienādi, praksē parasti uzvar tas, kam ir labāks, tātad arī dargāks advokāts un politiskā vai ekonomiskā ietekme uz tiesu.
Šajā situācijā, atmaksājas ieguldīt lielu naudu ģenētiski modificētu organismu izveidē, jo tiesības uz šādiem radījumiem ir viegli monopolizēt ar patentiem un šī monopola ievērošanu uzspiest ar tiesas procesiem; tādējādi arī var garantēt fermeru maksājumus par ģmo izmantošanu, līdzīgi kā mūsdienās cilvēki maksā par programmatūras licencēm, jeb izmantošanas tiesībām. Kas savukārt nozīmē palielinātu peļņu, tātad labāku spēju ietekmēt politiskos un ekonomiskos procesus savā labā, nodrošinot vēl lielākas peļņas iespējas.
Taču ar ekskluzīvām tiesībām izplatīt noteiktus ĢMO vien ir par maz, vēl ir jānodrošina, ka fermeri pērk ĢMO sēklas, patērētāji neiebilst pret ĢMO uzturā, un konkurenti, drošs paliek nedrošs, tiek iznīcināti. Lai to visu īstenotu, tiek veiktas sekojošas darbības: ieguldīts mārketingā un reklāmā, apgalvojot, ka ĢMO organismi ir jaunākais un efektīvākais līdzeklis cīņā pret badu (sauklis politiķiem); apgalvojot, ka ĢMO šķirnes ir ražīgākas par parastajām vai vismaz vienkāršāk kopjamas (kārdinājums fermeriem); un ka ĢMO organismi pārtikā ir izmantojami bez bažām (publikas nomierināšanai). Savus ĢMO neatkarīgiem pētījumiem neatļauj izmantot, aizbildinoties ar patentu tiesībām vai konkurentu centieniem nomelnot; un bez liela trokšņa turpina uzpirkt kompānijas, kas nodarbojas ar konvencionālo, ne-ĢMO sēklu selekciju, lai atņemtu fermeriem izvēles iespējas.
Protams, ka bads trešās pasaules valstīs ar ĢMO palīdzību likvidēts netiks, jo tā cēlonis ir Rietumvalstu tirdzniecības politika un to pašu Rietumvalstu izraisītā politiskā nestabilitāte; arī solījumi par ĢMO lielo ražību ir nepatiesi tā vienkāršā iemesla dēļ, ka vairums no līdz šim īstenoto modifikāciju palielina izturību pret šo pašu firmu ražotajiem pesticīdiem un herbicīdiem. Fermeri vairāk nepelna, jo sēklu monopola apstākļos cenas vienmēr ir augstākas. Jā, teorētiski ĢMO vajadzētu būt nekaitīgiem, taču praksē izrādās, ka nav tik vienkārši, ka dzīvās sistēmas glabā daudzus noslēpumus un nav paredzamas sīkumos; ir praktiski pierādīts, ka ĢMO sēklu izbarošana dažādiem dzīvniekiem izraisa aknu, nieru un dažu citu orgānu bojājumus.
Es neesmu pret tehnoloģiju progresu un dzīvo organismu pētījumiem; taču esmu par to, lai informācija par pārtiku būtu atklāta un patiesa, lai man vienmēr būtu iespējas izvēles to, ko uzskatu par labu esam sev un savai ģimenei. Esmu pret varas koncentrāciju, lai kāda tā arī nebūtu – politiskā, militārā, ekonomiskā vai biotehnoloģiskā. Esmu pret savas izvēles ierobežošanu, tātad par savu brīvību saglabāšanu.
Ja atceramies ķīmisko pētījumu un jauninājumu vēsturi, daudzas ķīmiskas vielas, sākotnēji dēvētas par glābiņu no dažādām problēmām, vēlāk izrādījušās veselībai stipri kaitīgas – kaut vai tas pats DDT, dažādi farmaceitiskie līdzekļi un pārtikas piedevas. Tāpēc, par katru no ĢMO šķirnēm ir jāveic ilgtermiņa atklāti, neatkarīgi finansēti pētījumi par ietekmi uz patērētājiem un vidi. Protams, ka tas nozīmē papildus izmaksas ĢMO ražotājiem.
Pēdējā laika publikācijas presē par “Brīvs no ĢMO”:
Latvijas Avīze, Agropols, Diena
Par jaunumiem šajā jomā var pasekot arī Zemes draugu mājaslapā.
1 maijs, 2010 09:20
Ideja par ĢMO ir varas koridoros uzvests scenārijs vienotai izrādei, lai pārvaldāmai teritorijai (tautai) rastos pārliecība, ka to kāds pārvalda un vada no vienota centra un, ka viss labi.
P.s.
Lieta ir tāda, ka nekāda ĢMO vispār nav, jo … Cilvēcei daudz vairāk mūsdienās ir jābažījas par to, kādas novirzes (mutācijas)cilvēkiem izraisa INDIGO sindromu no dzīvsudraba piesārņojuma.
2 maijs, 2010 08:50
P.p.s.
Kustība “Brīvs no ĢMO” ir laika tērēšana, tātad, centralizētā vara izraisa LAIKA NOZAGŠANU tautai tādējādi, ka cilvēkiem vairs nepaliek iespēju priekš individuālo vajadzību apmierināšanas uz izglītību, skološanos un attīstību, jo ģmo-lieta rada stresu un vajā kā lietuvēns nemitot, tamdēļ mans priekšlikums ir DZĒST šo ģmo-kustību, teiksim, neirolingviskas – iekšējas (iekšrunas) veidā ar citu KUSTĪBU = Sāta kustību, par kuras renovāciju mums Latvijā jēga cīnīties un tērēt savus līdzekļus tās uzplaukumam, tātad, anti-alkoholisma propogandai un alus pagrabiņu reklāmai.
13 februāris, 2011 11:38
Labdien cien. “Zemes draugi” Rīgā u.c. pilsētās!
Jau pasen esmu ievērojis kādu pilsētnieku aģitāciju pret jebkuru ģenētisko modifikāciju – gēnu izmaiņu (atradu “Zemes draugu” ieteikto Iesniegumu “Par no ĢMO brīvas teritorijas noteikšanu”).
Šī Domju prasība zemniekiem – neaudzēt ĢMO organismus ir tāds absurds, ko var popularizēt tikai cilvēks, kas nav redzējis kā no dzelteniem un melniem kaķiem laukos dabīgi dzimst dažādi krāsoti (attiecīgi dažādi ir to gēni) kaķēni.
Dažādas aplamības par ģenētiski izmanītiem augiem var popularizēt cilvēki, kuri nav lasījuši mācības par gēnu dabīgām izmaiņām un augu pielāgošanos Dabai caur gēnu izmaiņām (modificēšanos)
To var stāstīt tikai likumus nezinoši cilvēki, kas nav uzmanīgi izlasījuši ES spēkā esošos dokumentus un Latvijas likumu par ĢMO.
Saprotams, ka šos neizglītotos cilvēkus kāds vada vienā virzienā – piespiest katru zemnieku maksāt kādiem “kontrolieriem”, kuri atzīs – vai audzētā šķirne ir vai nav kaitīga un attiecīgi šiem ZZS partokrātiem maksās visai lielu naudiņu. ĢMO likumā šo absurdo “prasību” ticami, ka ieviesa tie, kas baidījās par savām darba vietām pašreizējā Saeimā.
Atgādinu ES direktīvās un arī Latvijas likumā par ĢMO ir precīzi definētas METODES, ar kurām iegūtās gēnu izmaiņas IR JĀREĢISTRĒ un ir nosauktas visas vecās – klasiskās gēnu izmaiņu metodes, kuru produkti – jaunās šķirnēs notikušās gēnu izmaiņas NAV JĀREĢISTRĒ!
“Zemes draugu” aģitācija “Pret ĢMO audzēšanu” faktiski aizliedz audzēt jebkurus pašlaik zemnieku fermās un laukos esošos augus, jo tie visi ir ģenētiski modificēti, salīdzinot ar 10, 20, 50 vai 100 gadus senām šķirnēm.
Ja aizliegums ir domāts…”pasargāt novada potenciālās iespējas attīstīt bioloģisko lauksaimniecību” (citāts no “Iesnieguma”), tad tas ir neziņas demonstrējums, jo ozona slāņa deficīts mūsu platuma grādos jau ir -10% un tas strauji palielina genētisko mutāciju biežumu, respektīvi – tās it kā bioloģiskās augu šķirnes tiek ģenētiski modificētas caur mutāciju ( tā ir nereģistrējamā ģenētiskā izmaiņa, jo dabiska).
Atgādinu, ka ES precīzi ir definējusi – kādām ģenētiskās modifikācijas TEHNOLOĢIJĀM UN TO PRODUKTIEM ir jāseko norāde “ĢMO” un tās ir t.s. transgēnu modificēšanas metodes, nevis visas jauno šķirņu ieguves metodes, kā to paģēr pašreizējie “aizliegumi audzēt ĢMO”.
Ievērosim , ka ar transgēnu modifikāciju iegūtas un ES atļauts audzēt ir tikai 2 kukurūzas un 1 kartupeļu šķirne un visiem to produktiem veikalos būs klāt attiecīgs uzraksts lai katrs var izvēlēties kuru kartupeļu cieti pirkt. Savukārt preču plūsmu un tirgu neviena ES valsts nevar aizliegt. Pareizāk būtu precīzi aizliegt audzēt konkrētas transgēnu modificētās šķirnes, BET… tās ir atļāvuši lietot un audzēt Zviedrijas u.c. valstu zinātnieki. Pašvaldību Padomēm šķiet nērti sevi stādīt par gudrākiem un zinošākiem zinātniekiem, tāpēc viņi nevis aizliedz konkrētas transgēnu modifikācijas bet… visas gēnu izmaiņas visās jaunās šķirnēs.
Tādejādi “Zemes draugi” faktiski “cīnās” par kārtējiem ierobežojumiem vietējiem zemniekiem, tāpat kā aizliedzot audzēt kaņepes visas kaņepes.
Viņu slēptais mērķis ir – par pašu zemnieku naudu kādi ierēdņi kontrolēs ir vai nav jebkura šķirne kaitīga cilvēkiem, bet nekas netiks darīts lai reģistrētie transgēnu modificēšanas produkti nenonāktu mūsu galdā.
Laipni lūdzu “Zemes draugus” iepazīties ar Latvijas brūno tuksnešu atgriešanu Dabā – dažādu jauno dižbrūkleņu šķirņu izveidi – bez kādas ievērojama šīs Valsts atbalsta!
Vai tiešām jūs – pilsētnieki Latvijas laukos jūs neredzat drausmīgākas problēmas – pašreizējās politiskās siostēmas radītas?
Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors, Bīriņos
14 februāris, 2011 13:07
Cienījamais Andri Špat!
Lai arī Jūs vada labi nodomi, rūpe par Latvijas zemniekiem un vispārēju labklājību, tomēr Jūs esat smagi maldināts jautājumā par dabisko ģenētisko izmaiņu līdzvērtīgumu mākslīgajām.
Ja konkrēti, dabā pastāv ierobežojumi ģenētisko izmaiņu amplitūdai. Jauni gēni rodas ļoti pamazām, ja vispār rodas (starp citu, to neviens vēl nav precīzi konstatējis; vairums mutāciju vienkārši maina esošo gēnu aktivitāti), un visa līdzšinējā selekcija balstās uz esošā ģenētiskā materiāla komplektēšanu, sevišķi lopkopībā.
Arī dabiskā mutaģenēze dažādu ārēju faktoru ietekmē ir ar ierobežotu mainību; izņemot noteiktus vīrusus, nekādas dabiskas mutācijas nespēj nodrošināt svešas, attālas sugas organismu gēnu nokļūšanu citā organismā un iedarbināšanu.
Taču to spēj cilvēks ar savu darbību. Rezultāts ir visai negaidīts: ne tikai notiek “iešūtā” gēna ekspresija un noteiktu, iepriekš paredzētu gēnu sintēze, bet arī rodas visai īpatnēji blakusefekti. Bioloģiskās sistēmās ne tuvu ne viss ir saprotams, un dažādiem eksperimentiem bieži vien ir negaidītas sekas. Piemēram, eksperimentos ar žurkām, tām izbarojot ĢMO augus, daudzos gadījumos konstatē aknu, nieru un zarnu epitēlija bojājumus.
Ievērojot fundamentālo zinātnes principu, ka gadījumos, kad ir daudz nezināmo faktoru, labāk ir būt piesardzīgam, ĢMO augu audzēšanas aizliegums ir visnotaļ saprātīgs.
Jautājums par zemnieku kontrolēšanu ir jāaplūko no abām pusēm. Ja Latvijā sāks masveidā audzēt ĢMO augus, tad kontrolēšanu veiks dažādas privātas organizācijas lielo ārvalstu agrofirmu, ģmo organismu autortiesību īpašnieču, uzdevumā. Cerības par Latvijā radītu ģmo organismu šķirņu izmantošanu naudas pelnīšanai neattaisnosies, jo būs jācīnās ar milzīgu starpnacionālu korporāciju konkurenci un politisko spiedienu, finālā samierinoties ar kalpu lomu.
Andri Špat, būdams izglītots cilvēks, lūdzu papētiet internetā arī tās puses viedokli, kas cīnās pret ĢMO izmantošanu. Labs iesākums ir kaut vai http://www.seedsofdeception.com.
Pirms 10 gadiem, kad studēju bioloģiju, man arī šķita, ka ģenētiski modifiēti organismi ir labs cilvēces izgudrojums. Taču toreiz es nezināju, cik daudz mēs patiesībā nezinām.