Egleskoka emuārs

Tuvojas kārtējā Latvijas neatkarības gadadiena, un atkal rodas vēlēšanās parunāt par nodokļiem. Jo īpaši tāpēc, ka pēdējā laikā kāds “tur augšā”, pie vadības ruļļiem ir sarosījies ciešāk pievilkt skrūves, jo valstij, redz, naudas nepietiek. Gribas pakritizēt dažas no nesen dzemdinātajām un publiskajā telpā iekakātajām idejām, jo tās visas ir cīņa ar sekām, pilnīgas muļķības.

Ideja numur viens: Ja Tu nemaksā nodokļus, kāds no pensionāriem mirst badā. Apmēram tā. Varbūt ne gluži mirst, bet sviestu uz maizes uzsmērēt nevarēs. Katrā ziņā, katram nodokļu nemaksātājam būtu jājūtas vainīgam. Spiediens ar vainas sajūtu, netieši norādot, ka es esmu vainīgs pie Latvijas pensionāru mērdēšanas badā.

Te nu jāsaka, ka es pirmkārt atbildu par savu ģimeni, par saviem tuvākajiem. Tātad arī par savas ģimenes pensionāriem. No kurienes izriet, ka es pats, bez valsts iejaukšanās un vadošajiem norādījumiem, ar savu naudu uzturu tos pensionārus, kuri man ir mīļāki. Cerams, pat paši šo vainas apziņu bīdītāji dara tāpat. Ja nedara, tad viņiem galvā pavisam noteikti kaut kas ir šķērsām.

Izskaidrojums uz pirkstiem. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Skatoties TV jauno politikas censoņu diskusijas par aktuālākajām problēmām politikā, kuras norit vēlīgā politikas veterānu pavadībā, tiem brīžiem šķībi pasmaidot, radās nepārvarama vēlēšanās izteikt savas nedaudz sistematizētās pārdomas šajā jautājumā.

Tātad, ir problēmas: bezdarbs, no tā izrietošā darbaspēka emigrācija uz ārzemēm un līdzekļu trūkums valsts budžetā. Visās diskusijās, kuras vērojamas TV un presē, šīs problēmas parasti apskata ja ne gluži pilnīgi atdalīti, bet tomēr kā atsevišķus apakšpunktus. Šķiet, ka tā tomēr tālu netiksim, jo dzīvē viss ir šā vai tā diezgan cieši saistīts.

Iesākumā par to, kas ir darbs un tā jēga

Darbs ir jebkura mērķtiecīga darbība, lai iegūtu vēlamo rezultātu – izdzīvošanu. Rezultāta vai darbības veids pēc būtības nav svarīgs, jo Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Valentin De Boulogne. Kristus izdzen no tempļa naudas mijējus

Vai šāds veids ir reāls, lai izvairītos no nodokļiem? Butu interesanti dzirdēt kompetentus viedokļus

Nodibinam reliģisko organizāciju, piereģistrējam. Statūtos nav nekā nosodāma. Piemēram, viena no Kristīgās ticības sektām, kuras pamatā ir Kristus mācības traktējums, īpašu uzmanību pievēršot Kriestus attieksmei pret augļotājiem (šķiet, tā bija vienīgā reize, kad Kristus pielietoja vardarbību – kad izdzina no tempļa naudas mijējus).

Tātad, mūsu sektas īsteni ticīgais nedrīkst maksāt nodokļus, maksāt procentus par kredītiem un pieprasīt procentus par aizdevumiem; īsteni ticīgais neiznieko laiku lūgšanām bet praktizē ticību, visa viņa dzīve ir ticības aplicinājuma akts, aktīvi uzturot brālību un līdzcietību, un brīvību, nesot prāta gaismu un nevardarbīgās rīcības spēku. Nekādas hierarhijas, likuma pārākuma pār ētiskām vērtībām un personisko brīvību. Savas vides kā Dieva tempļa sargāšana utt. Domāju, vispārējais virziens ir saprotams. Pamatdoma – izveidot kopienu, kurā cits citam palīdz un visi balstās aptuveni vienādās ētiskās vērtībās.

Kad valsts uzbrauc par nodokļu nemaksāšanu, ceļam troksni par reliģiskās brīvības apspiešanu. Ļoti jauks piemērs politkorektās domas praktiskai pārbaudei ar ticības svēto govi.

Varu saderēt, drīz vien sekotu dažādas netīras provokācijas un represijas no valsts puses ar visai miglainu, neloģisku argumentāciju, piemēram, “likumi tāpēc ir likumi, ka jāievēro”, “nelikumīgu likumu nemēdz būt” un “nodokļu nemaksātāji apzog savus līdzcilvēkus, kas nodokļus maksā”.

Tā būtu skaista provokācija pret mūsdienu valsti, ar ļoti kvēlām diskusijām ))

P.S. Viela pārdomām: kā valsts reaģētu uz reliģiju, kuras stūrakmenis būtu cilvēku upurēšana Saules dievam (kā maijiem)? Viens variants ar vardarbīgu ziedošanu, otrs ar brīvprātīgu ziedošanos.

Cilvēku ziedošana. Ilustrācija no Codex Magliabechiano

Daži vārdi ievadam.

Pjotrs Kropotkins bija mācīts vīrs, zoologs un ģeologs, pazīstams zinātnieks, un viens no zināmākajiem 19/20. gs mijas krievu anarhistiem.

Anarhisti, pretēji populāram uzskatam, neuzskata, ka vajadzīgs visu karš pret visiem. Viņi vienkārši uzskata, ka valsts nav vienīgā sabiedrības pašorganizācijas forma, kaut arī mūsdienās visizplatītākā. Manuprāt, šo uzskatu apstiprina daudzi gadījumi, kad dažādu notikumu rezultātā iestājas valsts panīkums, vai lokāls valsts varas trūkums.

Šajā rakstā pieminētais krievu rublis kopš 1897. gada bija pielīdzināts 2⅔ frankiem jeb 0.774 gramiem zelta (Latvijas Bankas zelta kurss 2010. gada 18. martā ir 574.9 lati par Trojas unci jeb 31.1 gramu; apmēram 18,5 Ls gramā jeb 1 rublis=14,30 Ls)

1 desetīna = 1,0925 ha

Tātad, Pjotra Kropotkina “Nodokļi – līdzeklis bagāto bagātināšanai” no http://lib.ru/POLITOLOG/KROPOTKIN/nalog.txt
manā tulkojumā. Ja ir vēlēšanās, šo rakstiņu var izplatīt jebkur, ja vien netiek mainīts saturs un saglabājas norāde uz autoru un tulkotāju.

—–

Nodokļi ir tik izdevīgi! Naivie ļaudis – “dārgie pilsoņi”, kā tos uzrunā vēlēšanu laikā – pieraduši domāt, ka nodokļi ir līdzeklis dižu, tautai noderīgu  civilizācijas sasniegumu īstenošanai. Taču valdības labi zin, ka nodokļi ir pats ērtākais veids, kā Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Jūs esat uzņēmējs, un Jums ir veikals, kurā pārdodat kaut ko. Piemēram, pārtikas preces. Tirdzniecība iet no rokas, un Jūs pelnat naudu.

Kādu dienu pie Jums atnāk vīrs ar skarbu seju un piedāvā savus “aizsardzības” pakalpojumus. Jūs atsakaties, jo līdz šim nevienam nav nācis prātā Jūs aplaupīt.

Nākošajā dienā jūsu veikala skatlogā tiek iemests ķieģelis, un rīta pusē atkal atnāk tas pats vīrs, atkal piedāvājot aizsardzību par mērenu samaksu. Vīram rokā ir beisbola nūja, un Jums beidzot pielec – tas bija viņš, kas iemeta ķieģeli. Jūs atsakāties maksāt, un dabūjat punu no sitiena ar beisbola nūju. Vīrs kaut ko piemin par kāju salaušanu un Jūsu bērniem.

Kad vīrs nākamajā dienā atnāk atkal, Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Nupat pa Radio SWH dzirdēju, ka Apinis ieteicis ieviest akcīzes nodokļus cukuram un sālij, rūpēs par iedzīvotāju veselību. Un ne jau pats sadomājis, Apinis atsaucas uz “Eiropas krīzes konferences rekomendācijām, kurās cita starpā valstu vadītājiem ieteikts arī: “Izmanto iespējas un cel nodokļus tabakai, alkoholam, cukuram un sālij.” (Citēju Delfi.lv)

Tā teikt, ja negribat paši veselīgi dzīvot, tad piespiedīsim. Lai arī esmu par veselīgu dzīvesveidu, tomēr neiebilstu, ja kāds vēlas tīšām bojāt savu veselību. Galu galā, tā ir viņa izvēle. Un ko darīt tad, ja nu pēkšņi modernā medicīna nokļūdās tīši vai netīši un par veselīga dzīvesveida stūrakmeni sāk uzskatīt, piemēram, gulēšanu ne vairāk par 4 stundām diennaktī? Izdosim valdības verdiktu, ar kuru darba diena sākas piecos no rīta? Nešaubos, ka arī to varētu motivēt ar rūpēm par iedzīvotāju veselību, valsts naudas taupīšanu un sazin ko vēl ne. Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Mūs joprojām turpina biedēt ar globālās sasilšanas izraisītajiem draudiem cilvēcei, taču draudētāji aizmirst piebilst, ka šādas bažas ir jau vismaz 100 gadus senas, un joprojām nav piepildījušās. Jā, klimata izmiņas notiek, kā tas ir noticis jau miljoniem gadu, un cilvēka loma šai procesā ir stipri tuva nullei. Kāpēc, par to var palasīties šajā blogā.

Ne mazāk interesants ir jautājums, kāpēc kādam ir izdevīga panikas celšana par cilvēces drīzo bojāeju no karstuma vai aukstuma, vai abiem kopā?

Globālā sasilšana ir “globāla problēma”, tātad jārisina globāli. Ne jau velti problēma šādi nosaukta, lietojot vārdu “globāls”. Globālam risinājumam ir vajadzīgi globāla koordinācija un resursu mobilizācija, tādēļ rodas burvīgs iegansts uzlikt nodokli visiem un visam, kas jebkādā veidā izdala CO2, metānu un citas “briesmīgi kaitīgas” gāzes. Un ja kāda cilvēku grupa vai valsts atsakās ar savu maksājumu atbalstīt kopējo glābšanas pasākumu, ir ļoti labs iegansts vērsties pret tiem ar sankcijām vai par karu. Nedrīkst taču apdraudēt kopējo izdzīvošanu! Lūk, arī nauda.

Ir viens labs rakstiņš par Austrālijas govīm un aitām. Austrālijas lauksaimniecības ministrs izdomājis bīdīt pētījumus, lai iegūtu tehnoloģiju, kas darītu govju un aitu pirdienus un atraugas videi draudzīgākas, talkā ņemot arī ģenētisku modificēšanu. Klasisks valsts naudas šķērdēšanas piemērs. Tiesa, nedaudz skaidrākās galvas ierosina vairāk audzēt ķengurus, kuru zarnu trakts tik daudz gāzu neražo.

Ļoti iespējams, pēc gadiem desmit mums uztieps šādas ģenētiski modificētas govis, lai “cilvēces glābšanas vārdā” iegūtu vēl lielāku kontroli pār mūsu pārtikas ražošanu. Beigās iestāsies situācijā kā Dž. Rodāri “Sīpoliņā”, kad ļaudīm jāmaksā par lietu, kas līst, un gaisu, kuru tie elpo.