Egleskoka emuārs » Rokfellera fonds

Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

Augu sēklu "Noasa šķirsts" Svālbardā: kāda ir patiesā motivācija?

Autors egleskoks @ 19. Apr 2009

Svālbarda ir sala uz ziemeļiem no Norvēģijas, un tā ir ievērojama ar mūžīgajā sasalumā izveidotu noliktavu kompleksu, kurā glabās visas pasaules augu sugu ģenētisko daudzveidību, pareizāk sakot, daļu no tās, jo visa ģenētiskā dažādība ir saglabājam tikai reizē ar vidi, kurā augi aug. Tajā skaitā visdažādāko kultūraugu škirņu sēklas. Tādējādi, izveidots kaut kas līdzīgs Noasa šķirstam, un nosaukts par Svalbard Global Seed Vault.

Tiktāl viss ir labi, un nolūks, kā smejies, cēls. Projektu atblasta vairāku valstu valdības un dažādi fondi, no kuriem caur Global Crop Diversity Trust nauda nāk no, tajā skaitā, Bila un Melindas Geitsu fonda, Rokfelleru fonda, DuPont/Pioneer Hi-Bred, Syngenta AG, Pasaules Bankas, USAID (pilns uzskaitījums pieejams no Global Crop Diversity Trust weblapas, http://www.croptrust.org/main/donors.php). Tas liek kļūt uzmanīgam, jo minētās organizācijas ir galvenokārt pazīstamas kā lielā biznesa haizivis, kuru galvenais mērķis ir peļņa, un labdarība ir tikai aizsegs peļņas gūšanai vai arī līdzeklis publiskā tēla spodrināšanai.

Par to, kam īsti paredzēta šī sēklu krātuve, ir viens labs un ne pārāk garš Viljama Engdāla rakstiņš. Īsumā pārstāstot, tēzes apmēram sekojošās.

1. Pašlaik sēklas visā pasaulē glabā diezgan labi nodrošinātās gēnu bankās, katrai sevi cienošai valstij tāda ir. Oficiālais Svālbardas kratuves izveidošanas motīvs ir “pasargāt gēnu daudzveidību no iespējamiem zaudējumiem katastrofisku notikumu rezultātā”. Vai motivācija ir patiesa vai tikai iegansts, un ja patiesa, kādus katastrofālus notikumus paredz pasaules ietekmīgākie un bagātākie cilvēki?

2. Šim projektam ir cieša saistība ar Rokfellera fondu un tā finansēto CGIAR (wikipēdija). Rokfellera fonds jau no 20. gs. sākuma ir nodarbojies ar eigēnikas (cilvēku sugas selekcijas) jautājumu un sponsorēja šīs jomas pētījumus nacistiskajā Vācijā, vairāk pievēršoties “nederīgo īpatņu” “brāķēšanai”.

3. Rokfellera fonds ir stāvējis pie “zaļās revolūcijas” šūpuļa, kura 20. gadsimta vidū pārveidoja visu lauksaimniecisko ražošanu no tradicionālās uz liela mēroga “agrobiznesu”, lauksaimniecisko ražību ceļot uz ķīmisko lauksaimniecības metožu pielietošanas, monokultūru un vides noplicināšanas rēķina, pa ceļam iedzenot trūkumā un sadzenot pilsētās daudzus fermerus gan attīstītajās valstīs, gan ASV, radot pilsētās lētu darbaspēku, vienlaikus atverot daudzu trešās pasaules valstu tirgus ASV un Rietumeiropas eksportētājiem. “Zaļā revolūcija” pavēra ceļu lielo ķīmijas firmu ienākšanai lauksaimniecībā  un šīs jomas daļēju monopolizāciju, līdzīgi kā 19.gs beigās notika ar naftas rūpniecību. Vienlaikus, šīs jaunās kapitālietilpīgās audzēšanas metodes daudziem nebija pa kabatai, tādēļ radās papildu kredītu tirgus tehnoloģiju ieviešanai un Pasaules Bankas kreditētiem infrastruktūras projektiem trešās pasaules valstīs, nereti iedzenot tās parādu jūgā.

4. Ģenētiski modificēto organismju izplatīšana un ieviešana ir “zaļās revolūcijas” monopolizācijas politikas turpinājums, jo visi ĢMO ir patentēti un to izmantošana viegli kontrolējama juridiski, taču izplatība praktiski notiek nekontrolēti ar dabā esošo spēku un procesu palīdzību. Līdz ar to, rodas iespēja uzspiest ģenētiski modificētu organismu audzēšanu zemniekiem, pretējā gadījumā sūdzot tiesā par intelektuālā īpašuma pārkāpšanu, ja piemēram, ražā atklāj ģenētiski modificēto šķirņu piejaukumu. Ir patentēti augi, kuri ģenētisko manipulāciju rezultātā dod neauglīgu ražu, tādējādi liedzot zemniekam izmantot paša audzētu sēklu nākamajai ražai. Acīmredzot “katastrofālais notikums”, par ko ir runa pirmajā tēzē, ir pasaules kultūraugu (un ne tikai) piesārņošana ar mākslīgi radītiem gēniem. Tādējādi, Svālbardas īpašniekiem būtu kontrole gan pār ĢMO, gan pār daudzām parastajām kultūrām.

5. Global Crop Diversity Trust, kas apsaimniekos Svālbardas projektu, vadība ir pilna ar cilvēkiem, kuru biznesa intereses ir cieši saistītas ar ģenētiski modificētiem organismiem, agrobiznesu un saistītajām jomām, kā arī eigēniku un cilvēku skaita samazināšanu uz planētas.

6. Iespējams, ģenētiski modificēti kultūraugi ir ierocis cilvēku iznīcināšanai vai vairošanās ierobežošanai. Piemēram, neliela Kalifornijas kompānija Epicyte ir patentējusi ģenētiski modificētu kukurūzas šķirni, kura izstrādā antivielas pret cilvēka spermu, un to ēdošie vīrieši kļūst neauglīgi. Šos pētījumus apmaksāja arī ASV valdība.

————————————————————

Lūk tādi pīrāgi. Teorētiski, ar biotehnoloģijām ir iespējama dažādu viltīgu organismu izstrāde, iešujot visparastākajos rīsos vai kviešos tādu vielu izstrādi, kuras, piemēram, iznīcina smadzeņu šūnas, veicina vēzi, utt; un pierādīt, ka tas ir darīts tīšām, būs visai pagrūti, jo biotehnoloģiju kompānijas vienmēr atradīs iespēju atrunām, ka tas ir sanācis nejauši – ir visai maz cilvēku, kas būtu kompetenti izvērtēt, kā tieši tāds joks radies. Varbūt mēs ēdam, un nemaz nezinām, ka pret mums karo ar izsmalcinātiem ieročiem. Jau tas vien ir iemesls bēgt no ģenētiski modificētiem organismiem kā no mēra.

Tagi: , , , , , ,
Tēmas Ģenētiskā modifikācija | 1 komentārs »

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija