Egleskoka emuārs

Desmitajā aprīlī 10:56 pēc Maskavas laika pie Smoļenskas nolaižoties nogāzās Polijas delegācijas lidmašīna. Visi pasažieri gāja bojā. Starp upuriem bija daudz Polijas augsti stāvošu amatpersonu, tajā skaitā Polijas prezidents Lehs Kačinskis un viņa sieva, ārlietu ministra vietnieks, kultūras ministra vietnieks, vismaz divi prezidenta padomnieki, 12 palamenta locekļi, valsts bankas vadītājs Slavomirs Skrzipeks, armijas štāba priekšnieks un praktiski visas augstākās militārpersonas, ieskaitot flotes, sauszemes un gaisa spēku, kā arī speciālās nozīmes karaspēka komandierus; Aleksandrs Sšžiglo, nacionālā drošības biroja vadītājs.

Acīmredzami, ka Polijas valstij šo cilvēku zaudējums ir nopietns trieciens, un nav svarīgi, vai katastrofa bija tīši izraisīta, vai apstākļu sagadīšanās. No otras puses, poļu nāciju ši traģēdija saliedēs, tāpat kā līdzīgos apstākļos jebkuru citu tautu.

Polija ir viena no stabilākajām NATO jaunajām loceklēm, pati lielākā un militāri spēcīgākā. Acīmredzami, NATO šāds pavērsiens galīgi nav izdevīgs, ja spriežam pēc publiski pieejamās informācijas. Tieši otrādi, tas var nedaudz apgrūtināt līdzšinējo sadarbību.

Krievijai ir ilgstoši bijušas domstarpības ar Polijas valsti, sākot ar Polijas iekļaušanu Krievijas impērijas sastāvā un beidzot ar Polijas neatkarīgās politikas īstenošanas centieniem padomju laikā. Tādi nu tie poļi ir, vienmēr sīvi cīnās par savām tiesībām un grūti pārliecināmi Taču pēdējā laikā šķiet, Krievijas attiecības ar Poliju sāk pamazām normalizēties, lai arī par draudzīgām tās nosaukt nevar. Krievijas attiecības ar NATO atkal ir saspringtas, NATO teritorija ir cieši pievirzījusies Krievijas rietumu robežām (Baltijas valstis) un arī Somija drīz būs NATO, aptuveni tas pats notiek ap Krievijas dienvidu robežām, kur bijušās PSRS republikas ir pilnas ar NATO karabāzēm. Šādos apstākļos NATO dalībvalsts augstu amatpersonu bojāeja Krievijas teritorijā, Krievijas ražojuma lidmašīnā katrā ziņā nebūtu nekāda labā ziņa pasaules sabiedrībai. Droši vien arī poļi paši labi saprot, ka karš ar Krieviju būtu visnotaļ katastrofisks pašai Polijai.

Polijas attiecības ar Eiropas Savienību ir samērā sarežģītas. Polijas 38 miljoni iedzīvotāju ir lielākā daļa no visas tā saucamās Austrumeiropas, un dara Poliju gandrīz līdzvērtīgu ES smagsvariem Vācijai (82 miljoni), Francijai (65 miljoni), Lielbritānijai(62 miljoni) un Itālijai (60 miljoni); Polijā ir vairāk iedzīvotāju nekā visā Skandināvijā kopā. Līdz ar to, kaut arī ES locekle, Polija cenšas īstenot savu politiku, nevis paklausīt “lielajiem brāļiem”, kā to dara mazās ES valstis, arī Baltija (jā, arī somi ir sašutuši par valdības iztapību ES!). Polija ir panākusi daudz lielākas lauksaimniecības subsīdijas nekā Latvija, un ir vēl citi vērā ņemami panākumi. Kopumā, Polija pamazām vienmērīgi attīstās, pretēji Latvijai; pēdējās krīzes laikā tā bija vienīgā ES dalībvalsts, kuras kopprodukts 2009. gadā pieauga, par 1,7%.

Visas augstākās vadības bojāeja apgrūtinātu Polijas pastāvīgās politikas saskaņotu īstenošanu. Diezgan droši var pieņemt, ka ES “vecbiedri” ir saņēmuši negaidītu dāvanu, lai Polija viņiem tik drīz vēl nepievienotos.

Un tagad saldais ēdiens. 29. martā Polijas Nacionālā Banka paziņoja, ka tai vairs nav vajadzīga Starptautiskā Valūtas Fonda kredītlīnija, kura tā arī netika izmantota. Līdz ar to, globalizatoriem, kuri cenšas valstis pakļaut sev, makslīgi izraisot finansiālās krīzes un tad lēti uzpērkot dažādus resursus, Polija nav bijusi pa zobam. Nav parādu, nav daudz spiediena iespēju. Jāatgādina, ka starp bojā gājušajiem bija arī Polijas Nacionālās Bankas prezidents…

Globalizatoriem nepatīk jebkāda veida nacionālisms, jo nacionālisms nozīmē neatkarīgu politiku, kas nebaro nevienas impērijas centru. Tādējādi, poļu elites bojāeja visizdevīgākā ir tieši pārnacionālajām finansu struktūrām, kuras ir īstenie globalizācijas bīdītāji.

Mums ir jāmācās no poļiem, kamēr ir no kā mācīties, un kam mācīties.

2010. gada 13. aprīlī. Pasaules blogotāji norāda uz dažām īpatnējām sakritībām.

Donalds Tusks, Polijas premjerministrs, kas ieradās Krievijā dažas dienas pirms citiem valdības locekļiem liktenīgā reisa, un ieradās pēc Putina aicinājuma, iestājas par iespējami ātrāku Polijas pievienošanos eirozonai (avots).

2005. gadā Kačiņskis esot izteicies, ka “Pašpietiekamība un sava valūta ir paši svarīgākie valsts neatkarības stūrakmeņi un es nevaru iedomāties atteikšanos no tiem bez referenduma”. Nacionālās Bankas vadītājs Slavomirs Skržipeks, kas arī mira katastrofā, bija Kačiņska tuvs sabiedrotais, un viņi abi centās novilcināt iestāšanos eirozonā (avots).

Saskaņā ar Polijā esošo kārtību, pēc kuras notiek varas nodošana šādos ekstremālos gadījumos, sanāk tā, ka kādu laiku līdz jaunām vēlēšanām vadīs viens cilvēks, Broņislavs Komorovskis, Polijas Seima apakšpalātas vadītājs(?), viens no četriem prezidenta kandidātiem nākamajām vēlēšanām (divi no šiem kandidātiem arī mira lidmašīnas avārijā). Šis Komorovskis esotAndržeja Olehovska (Andrzej Olechowski) draugs un skolnieks; Olehovskis esot labi zināms Bilderbergas grupas (minēts 1999. gada sanāksmes biedru rindās) un Trīspusējās komisijas, kas abas ir globalizācijas veicinātāji, redzams biedrs (izlasīts šajā blogā).

9. aprīlī The Wall Street Journal ziņoja, ka Polijas valdība un Nacionālā Banka vienojušās samazināt zlota kursu, zlota vērtība pēdējā laikā bija pacēlusies līdz pirmskrīzes līmenim. Lēta nacionālā valūta veicina eksportu, un Polijai kā eksportētājai tas ir svarīgi. Lai iestātos eirozonā, sava valūta ir pāris gadus ir jānotur stabilā līmenī, taču zlotam bija tā īpatnība stipri svārstīties. Kas savukārt nozīmē, ka pievienoties eirozonai tik drīz nevarēs (vēl var palasīt šo). Citiem vārdiem, poļu valdība lika savas nācijas intereses pirmajā vietā, kas tiem arī būtu jādara.

Ļoti daudz sakritību, kuras ļoti izdevīgas globalizatoriem un eirokrātiem.

Katastrofas izmeklēšana uzticēta Putinam, kas arī sāk izskatīties aizdomīgi – ne viņš ir izmeklētājs, ne arī tehnisks speciālists. Ja izmeklēšanai jāsniedz iepriekš zināms rezultāts, tieši viņš to var nodrošināt, laicīgi aizbāžot attiecīgās mutes. Savukārt, ja krieviem ir nopietnas aizdomas par diversiju, tad Putina nozīmēšana liecina par izmeklēšanas rezultātu nozīmīgumu.

Ja Polija pēkšņi, tuvākā pusgada laikā, maina savu kursu no pastāvīgas politikas īstenošanas uz ES paklausīga skolnieka iepriekšnolemto taciņu, tad mēs zināsim, ka lidmašīna nenogāzās tāpat vien.

29. aprīlis. Labs rakstiņš par šo pašu tēmu ar līdzīgiem secinājumiem ir atrodams Tautas Foruma saitā, V.Krauklis: ‘Kurš un kāpēc nogalināja Polijas prezidentu?’

2012. gada 15. aprīlis. Parādās arvien vairāk un vairāk šaubu par oficiālo versiju un uzpeld arvien vairāk versiju par to, ka lidmašīnas katastrofas cēlonis ir terora akts. Izmeklēšana notikusi pavirši un nevērīgi. Interesenti var palasīt sīkāk http://smolenskcrash.eu