Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

Lemberga ideja par reģionālu valūtu nav slikta

Autors egleskoks @ 10 oktobris, 2011

Nedēļas nogalē izskanēja ziņas, ka Ventspils pilsētas grasās ieviest savu valūtu, Ventus. To preses konferencē paziņoja pats Aivars Lembergs.

Sabiedrības reakcija, spriežot pēc komentāriem dažādos portālos, ir galvenokārt izsmejoša, nereti atklāti naidīga. Neviena racionāla argumenta, kāpēc tas ir slikti, tikai personiski uzbrukumi. Izskatās, ka vairumam komentētāju ir visai miglaina izpratne par naudas sistēmas būtību, nolūku un darbības principiem. Tāpēc ierosinu padomāt par šo situāciju saprātīgi, bez liekām emocijām.

Naudas sistēmas vispārējais mērķis un reģionālās valūtas

Naudas sistēmas pirmais un galvenais mērķis ir veicināt preču un pakalpojumu apmaiņu starp cilvēkiem. Efektīva apmaiņa veicina cilvēku specializāciju dažādās profesijās, un kopējais labklājības līmenis no tā iegūst. Ekonomiskās krīzes izceļas tad, kad šī apmaiņa dažādu iemeslu dēļ tiek traucēta. Piemēram, ja strauji samazinās apgrozībā esošās naudas daudzums. Tā tas ir noticis pēdējos gados, izraisot krīzi Rietumu pasaulē, daudzi uzņēmēji vairs nespēj laicīgi norēķināties, bankrotē un atlaiž darbiniekus.

Ja kaut kur, kaut vai Ventspilī, ir radusies šāda problēma, tad to var risināt ar sava maiņas līdzekļa ieviešanu. Tā notiek un ir noticis daudz kur pasaulē, tajā skaitā Latvijā pirmā pasaules kara laikā un pirmajos pirmās neatkarības gados. Par reģionālajām valūtām es arī esmu uzrakstījis dažus vārdus, pirms pāris gadiem.

Eiropā esot apmēram 65 reģionālās valūtas, pārsvarā Vācijā. Vikipēdijā ir šķirklis par komplementārajām jeb reģionālajām valūtām. Lemberga iniciatīva nav nekas neparasts, pasaulē ir daudz precedentu. Daži no labāk pazīstamajiem projektiem ir Ithaca hours ASV un Chiemgauer Vācijā.

Naudas sistēma un vara

Naudas sistēmas pārvaldītājs iegūst milzīgu varu pār cilvēkiem, jo tas nozīmē kontrolēt cilvēku savstarpējo sadarbību. Finanšu sistēmas sagraušanai ir līdzīgs efekts kā karadarbībai – biznesi apstājas un bankrotē, infrastruktūras uzturēšanai nepietiek nauda, tā sagrūst vai tiek izlaupīta. Tas ir zināms jau sen, par ko liecina 16 citāti par naudas mijēju patieso ietekmi. Ekonomiskā, un tātad arī liela daļa politiskās varas pieder tam, kurš pārvalda naudas sistēmu. Visi okupācijas režīmi, kas vēlas panākt citas teritorijas pilnīgu pakļaušanu, sāk ar naudas sistēmas pārņemšanu. Sava nauda ir viens no ekonomiskās neatkarības stūrakmeņiem.

Pašreiz Latvijas teritorijā apgrozībā esošais lats vairs nav Latvijas suverēnās valsts nauda, jo ir tik cieši piesaistīts eiro, ka praktiski ir uzskatāms par Latvija robežās lietojamu eiro. Arī Latvijas Banka ir Eiropas Centrālās Bankas piedēklis, pār kuru valdībai nav teikšanas.

Cīņa par ekonomisko un tātad politisko varu neapšaubāmi ir viens no Lemberga motīviem. Šajā gadījumā, svarīgākais ir izvairīties no grimšanas kopā ar eiro. Ekonomiskās krīzes laikā apgrozībā esošās naudas daudzums samazinās, naudas trūkuma dēļ grūti veikt savstarpējos norēķinus. Ja šādā situācijā izdodas nodrošināt vismaz darījumus vietējā mērogā, tad ekonomikas lejupslīde nav tik smaga. Nav brīnums, ka dažādu lokālu valūtu uzplaukums notiek tieši ekonomisko krīžu laikā.

Ja Ventspils Eiropai no jauna draudošo krīzi pārdzīvos labāk kā pārējā Latvija, Lemberga atbalsts Ventspilī tikai pieaugs.

ZRP un LB reakcija

Zatlera Reformu Partija jau pasteigusies paziņot, ka Lemberga plāns ieviest savu valūtu ir nelikumīgs un noteikti ziņos Drošības Policijai par Lemberga plāniem. Šis paziņojums iekļaujas ZRP oligarhu apkarotāja tēlā, taču savā būtībā ir pārsteidzīgs. Piemēram, Latvijā eksistē tāda lieta kā lielveikalu dāvanu kartes, kuras arī savā ziņā var tikt uzskatītas par veikalu tīkla valūtu. Viss pagaidām ir likumīgi.

Interesanti, ka ZRP apvaino Lembergu valsts teritoriālās vienotības graušanā. Pagaidām nekādas teritoriāli graujošas darbības Lembergs nav veicis. Savas pilsētas pārstāvniecības ieviešana veicina pilsētas atpazīstamību, pie reizes apejot, iespējams, nevajadzīgus starpposmus Rīgā, tātad paātrinot lēmumu pieņemšanu un īstenošanu.
Interesanta ir Latvijas Bankas amatpersonu reakcija.

Savukārt Latvijas Banka norādījusi, ka preču un pakalpojumu maiņas procesi Latvijā nav aizliegti un to laikā var mainīties ar “ventu” un kaut vai konfekšu “Gotiņa” papīriņiem.

Dažu LB amatpersonu personiskais viedoklis ir līdzīgs kā plašākai publikai portālu komentāros, izsmejošs. Izskatās, ka Lembergam vismaz pagaidām nevar piešūt LR naudas sistēmas graušanu, vai arī pagaidām to vēl nedarīs. Tāpēc es Lemberga vietā noteikti dabūtu izziņu, kurā atļauja mainīties ar konfekšu papīriņiem ir apstiprināta ar LB zīmogu.

Nobeiguma pārdomas

Ja cilvēks dzīvo viensētā un viņam kaut ko vajag izdarīt, tad viņš ņem uz izdara. Nav vēl bijusi tāda situācija, kad vismaz daļēji pašpietiekamam zemniekam nāktos mirt badā tāpēc, ka ir bezdarbs. Šī zemnieka labklājība ir atkarīga galvenokārt no viņa darba efektivitātes.

Visas ekonomiskās labklājības pamatā ir cilvēku darbs un zināšanas. Darbs resursus pārvērš par lietām un pakalpojumiem.

Bezdarba problēma savā būtībā ir absurda, jo ir vēlme strādāt, lai uzlabotu savu stāvokli, taču nevar to darīt, jo nav pietiekoši norēķinu līdzekļu. Attiecīgi tos vajag ieviest. Latu trūkuma apstākļos reģionālā valūta ekonomisko stāvokli atvieglo, jo dara iespējamus vismaz lokālus norēķinus, lai bezdarbniekiem nav jāmirst badā vai jāemigrē. Protams, degvielu tā nopirkt neizdosies – par degvielu jānorēķinās ar starptautiski atzītu naudu.

Lokāla valūta dod iespēju daļēji neoficiāli atdalīties no eirozonas un tās ierobežojumiem. Galu galā, kāda gan ES daļa, kā mēs nodrošinām iekšzemes norēķinus. Varu paredzēt, ka ES ja ne atklāti, tad ‘siltu ieteikumu’ veidā iebildīs, jo ES pamatuzdevums ir nodrošināt noieta tirgus ES veco valstu uzņēmumiem. Jebkura ekonomiskā attīstība, kas nav ES naudas tērēšana vai preču imports, ir vecajām dalībvalstīm nevēlama kā potenciāli konkurējoša. Būs interesanti pavērot, kas notiks tālāk.

Kāda būs jaunās naudas sistēmas būtība, cerams, kļūs zināms trešdien, 12. oktobrī, kad A. Lembergs rīkos šai tēmai veltītu preses konferenci. Tad kļūs skaidrs, kas tas ir – Ventspils rajonā ierobežots lats vai kas cits.

Jautājums par likumīgo maksāšanas līdzekli

Komentējot Ventspils naudas ideju, Finanšu ministrs A. Vilks LETAI norādīja, ka tas nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, jo Latvijā vienīgais maksāšanas līdzeklis ir lats. Tāpēc Vilks šo ieceri neuzskata par pietiekami nopietnu, lai komentētu valdības līmenī.

Pūlēdamies nevarēju atrast ‘likumīgā maksāšanas līdzekļa’ definīciju LR likumos. Varbūt kāds man varētu pateikt priekšā? Angliski tas saucas Legal Tender, un nozīmē sekojošo: nedrīkst atteikties pieņem legālo maksāšanas līdzekli, norēķinoties par darījumiem un parādiem. Citiem vārdiem, to nedrīkst ATTEIKTIES pieņemt. Savukārt A. Vilks liek manīt, ka viņa izpratnē likumīgais maksāšanas līdzeklis nozīmē vienīgais pieļaujamais. Izskatās, ka tā domā arī vairums interneta komentētāju, un Latvijas Bankas viedoklis ir patīkams izņēmums.

Tie, kas nevēlas gaidīt uz Lemberga vai kāda cita cilvēka iniciatīvu, var painteresēties par BitCoin. Tā ir elektroniska norēķinu sistēma, kas jau tīri labi darbojas pasaules mērogā, un ir pilnīgi decentralizēta, līdzīgi zelta un sudraba naudai. Arī Latvijā ir vismaz viens uzņēmums, kas pieņem BitCoin.

A. Lembergs preses konferencē paziņo par Ventspils valūtas ieviešanas ideju:

Vēl šajā blogā:

Līdzīgi ieraksti

Atstāt atbildi

* Nokopējiet paroli:

* Un ierakstiet to šajā laukā:

XHTML: Drīkst izmantot šādus tagus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija