Egleskoka emuārs

Pirmdien spēkā stāsies ES jaunais likums, kas autortiesību aizsardzību mūzikai pagarina par 20 gadiem, no iepriekšējiem 50 gadiem uz 70 (Avots: Music industry claims victory as EU extends copyright laws). Tam vajadzētu veicināt jauna satura radīšanu. Vismaz tāda ir formālā motivācija.

Man gan tas vairāk izskatās pēc sēdēšanas uz veciem lauriem. Kādam, kura ļoti labie ienākumi no populārām dziesmiņām tuvojas beigām, ir izdevies “pierādīt” likumdevējiem, ka tas viss ir kopējā labuma dēļ.

Un tagad padomāsim, vai ilgs autortiesību laiks veicina jauna satura radīšanu.

Pieņemsim, ka kāds cilvēks ir sacerējis jaunu dziesmiņu, kura kļūst ļoti populāra. Šis cilvēks saņem lielu naudu, un turpina to saņemt, gadiem ejot. Vai šī nauda veicinās viņa radošo darbību? Mēs nevaram skaidri atbildēt uz šo jautājumu, jo tas ir atkarīgs no šī cilvēka dabas. Varbūt viņš vienkārši dzīvos rāmi un neko vairāk nesacerēs, varbūt tieši otrādi, veltīs sevi visu jaunu šedevru sacerēšanai (un nav garantijas, ka tas izdosies). Varbūt viņš vienkārši nodzersies, kas to lai zin. No šāda viedokļa, autortiesību aizsardzība kopumā ne bremzē, ne veicina radošo darbību.

Hm, varbūt citi, redzot šī cilvēka panākumus, arī centīsies sacerēt kaut ko tikpat slavenu, lai kļūtu tikpat bagāti? Nešaubīgi, daži mēģinās, un dažiem arī izdosies. Nauda ir spēcīgs dzinulis. It īpaši, ja prot ar to rīkoties, un ierakstu izplatīšanas industrija to prot labi, tāpēc jau tā pērk skaņdarbu izplatīšanas tiesības no māksliniekiem.

Vai ir cilvēki, kuri cenšas sacerēt kaut ko populāru arī tad, ja viņiem nav nekādu cerību par to saņemt atlīdzību? Nešaubīgi, jo cilvēki ir dažādi. Slava arī ir spēcīgs dzinulis. Tāpat, vēlme radīt. No šāda viedokļa, ilgstoša autortiesību aizsardzība veicina tikai vienas radošo cilvēku daļas darbību.

Un tagad padomāsim par patērētāju. Lai cik daudz būtu patērējamā intelektuālā īpašuma, šai gadījumā skaņdarbu, klausītāju skaits ir ierobežots, klausītāju laiks (uzmanība) arī ir ierobežoti, un viņu maksātspēja, tieša vai netieša, arī ir ierobežota. Piemēram, es nekad neesmu pircis mūziku diskos, jo man nav laika klausīties. Ja arī kādreiz gribas dzirdēt ko neparastu, ir pilns internets ar skaņdarbiem, kas tiek izplatīti par velti, jo autors ar to nepelna vai pelna savādāk.

Lūk, te mēs nonākam pie ekonomiskiem efektiem, kādus rada ilga autortiesību aizsardzība. Pelnīšana ar darbiem, kuri ir aizsargāti ar autortiesībām, ir samērā liels bizness. Tajā vadošie spēlētāji ir korporācijas, nevis paši autori. Biznesam ir jāaug un jāizplešas, citādi tas piedzīvo lejupslīdi. Tāpēc populārie darbi un to autori, kuru izplatīšanas tiesības naudas pelnīšanai ieguvušas korporācijas, tiek pastiprināti reklamēti, lai paplašinātu ienākumu bāzi. Jo ilgāks autortiesību aizsardzības laiks, jo vairāk atmaksājas reklamēt īpašumā esošos darbos, lai to popularitāte noturētos iespējami ilgi, attiecīgi ilgāk radot ienākumus.

Māksliniekiem, kuri vēl nav populāri, ir grūtāk par tādiem kļūt, jo ir jāizlaužas cauri pašreiz tirgū organizēti “stumtajiem” izpildītājiem un skaņdarbiem. Klasiskais variants: noturēties topā ir vieglāk nekā tur nokļūt, ja topā nokļuvušajiem šis stāvoklis dod priekšrocības.

Secinājums: ilgāks autortiesību aizsardzības laiks veicina piedāvājuma dažādības kritumu un ienākumu koncentrāciju lielāko autortiesību turētāju un izplatītāju rokās.

Vai var pelnīt, ja autortiesības netiek aizsargātas? Nešaubīgi. Ja kāds izpildītājs vai autors ir kļuvis slavens ar savu skaņdarbu, viņa raksturīgo balsi, “rokrakstu” neviens nevar atņemt. Viņš var taisīt naudu ar autorkoncertiem, īpašiem klientiem un gadījumiem sacerētiem skaņdarbiem, dažādām konsultācijām un intervijām. Pamatā ir cilvēku vēlme saistīties ar tiem, kam ir sociālais statuss, lai paši nedaudz paaugstinātu savējo.

Atskaņošanas tiesību pārdošana ir pamazām novecojošs biznesa modelis, jo vairs nav iespējams kontrolēt ierakstu pavairošanas un atskaņošanas ierīces un atskaņošanas reižu skaitu. Intelektuālo īpašumu nav iespējams nozagt tā, lai autoram tā paliktu mazāk (par tiesas procesiem un vienīgā nesēja zādzībām te nav runa). Tātad jātaisa nauda ar to, ko nav iespējams pavairot, tātad pašu fizisko autoru vai izpildītāju. Konkurence tirgū atstās labāko