SVF un vietējās "elites" dīvainā simbioze
Autors egleskoks @ 2 decembris, 2009
Mums ir tā saucamā “vietējā elite” – bagātu cilvēku slānis ar politiskiem kontaktiem, kas patiesībā stūrē Latvijas valsti. Izskatās, ka viņiem ir pilnīgi pie vienas vietas, kas notiek ar Latviju un tās iedzīvotājiem, kamēr viņi paši var netraucēti pelnīt un čupoties savā starpā. “Greed is good”, jeb “Alkatība ir laba”, kā saka neoliberāļi. Ja noreducē līdz skaitļiem peļņas/ieņēmumu tabulā, nav nekādas dižās starpības, cik īsti ir bezdarbnieku, ja vien peļņa nemazinās. Ja nu galīgi viss brūk, vienmēr taču var emigrēt – parādā taču paliks valsts, nevis katrs atsevišķi.
SVF sēž tieši tādi paši brālīši, tikai ar citu mērogu. Arī viņiem ir pilnīgi pie vienas vietas, kas notiek Latvijā, ja tikai viņu pārstāvētajām bankām tiek atdoti parādi kopā ar procentiem. Un paņemt viņi mācēs, ja ne naudā, tad ar privatizētu infrastruktūru un tamlīdzīgi, kā to jau var novērot Āfrikā un citur. Nē nē, SVF nav nekādi dēmoni, tas ir tikai bizness, tikai pildiet savus solījumus.
Kopaina šāda. Latvijas “elite” dzīvo no parazitēšanas uz valsts naudas plūsmām. Ja naudas pieplūde valstij samazinās, tas nav labi, jo kaitē tā saucamajam “biznesam, kurā jāprot paņemt”. Ja ir kredīti, un “elitei” tādi ir, tad samazināta naudas plūsma šodien var nozīmēt bankrotu jau rīt. Tādēļ, rīt kaut vai ūdensplūdi, taču naudai ir jāplūst. Un kas par to, ka tauta tāpēc maksās lielākus nodokļus no savām jau tā ne visai lielajām algām, ja vispār strādā? Kas par to, ka jāmaksā būs vēl mūsu bērniem? “Elites” bērni to nejutīs. Nav nekādas atbildības, kāpēc jāsatraucas? Džeki, viss taču likumīgi.
SVF to visu zin. Notiekošais iekļaujas shēmā “SVF maksā ārvalstu kretīniem, lai tie izpārdod savu valsti”. Ne jau tik tieši kā Āfrikā, kad maksā kādam diktatoram ķešā apmaiņā pret lētu kafiju vai kakao, bet šoreiz tā glīši – aizdodam valstij, un kā viņi tur Latvijā rīkojas tālāk, nav mūsu darīšana.
Kāpēc Šķēle atkal nāk uz skatuves? Tāpēc, ka ja gribi izdarīt labi, dari pats. Un šoreiz lieta ir nopietna – priekšā stāv nopietna cīņa par strauji rūkošas siles daļu. Cīņa būs īpaši nežēlīga, jo kāds no ruksīšiem dabūs mirt badā.
Starp citu, baumo, ka Repšem esot diezgan nopietni parādi. Tas ir nopietns risks valsts drošībai. Kas zin, kurš un cik daudz viņam “norakstīs” par “pareizu rīcību”.
Vēl dzirdēju vienu baumu par Kalvīti un Putinu, kāpēc viņš izpelnījies tik sirsnīgu rokasspiedienu no Kremļa saimnieka. “Latvijas Balzāms” pastarpināti piederot Putinam. “Latvijas Balzāmam” esot ļoti nopietni nodokļu parādi, mērāmi miljonos, jau ilgu laiku. VIDs viņus nez kāpēc liek mierā. Un Kalvītis tagad ir iecelts Latvijas Balzāma padomē.
“Ja saprot Krievijas politiku un spēj to analizēt, tad ir skaidrs, ka nav nekāda sakara šīs kompānijas lielākajam akcionāram ar Krievijas valdību un oficiālo Kremli,” aizrādīja A. Kalvītis. – Diena
2 decembris, 2009 12:02
Šo rakstiņu aizsūtīju uz Visu Latvijai
2 decembris, 2009 13:13
Derētu ne tikai baumas, bet arī piemēros (bukletiņš) ar attēliem (līdzīgi kā pārdošanā esošais – divi sējumi “Kriminālprocess shēmās” – divi biezi sējumi pāri par 350 lpp. (pilnas ar shēmām – kam un kā ir jāstrādā)), kā pareizi jārīkojas no visām četrām starta pozīcijām 1)ar savu naudas plūsmu jaunā partijā, 2)ar savu naudas plūsmu esošā partijā, 3)bez savas naudas plūsmas jaunā partijā, 4)bez savas naudas plūsmas esošā partijā, lai nokļūtu “pie siles”. Plus vēl konkrētas “naudas plūsmas novirzīšanas shēmas”, līdzīgi kā VID-ā – “naudas atmazgāšanas shēmas”. Tāds bukletiņš (ar piemēriem: Vārds, uzvārds, amats, gadaskaitļi – no-līdz, kopējā “novirzītā” naudas summa) būtu bestsellers, bet autoram būtu drošības nolūkos jāpaliek anonīmam
Kuras īsti vietas ir visērtākās naudas plūsmu novirzīšanai sev? Ceru, ka KNAB-ā ir siena/ekrāns -kopaina, kur uzzīmēta karte ar valsts pārvaldes, likumdošanas un tiesu sistēmas struktūru (vismaz šīm trim) un atzīmētas vietas korupcijai. T.i. riski ir tur, kur ir naudas plūsmas (pastāvīgās un “sezonālās”).
Cik īsti ir cilvēku, kuri cīnās par varu/iespēju lemt tautai par labu Latvijā? Ja no diviem miljoniem ļoti aptuveni rēķina ērtos skaitļos – varbūt apmēram 10 000, kas tēmē uz virsaiti/saeimu/min. kab./ valsts uzņēmumu valdēm/pašvaldību krēsliem?
Jeb varbūt teiksim tā – cik no mūsu tautas ir to, kuri ir godīgi, zinoši un spējīgi vadīt šo tautai tik ļoti vajadzīgo valsti? Ir jābūt īpašībai – tu gribi valstij – tautai vairāk nekā sev, tu domā par sevi kā par tautas daļu, kā neatraujamu un atbildīgu iepriekšējo paaudžu (dzīvo un par brīvību kritušo) priekšā. Atceramies, ka ir tādi jēdzieni, izteikti vārdos “godīgums”, “tikumība”, “atbildība”, “nesavtība”, “ziedošanās”, “uzupurēšanās” – katram te ir jāsāk un jāatbild pašam par sevi – ir jābūt uzticamam mazās un lielās lietās pašam pret sevi un citiem.
Tas, ko nevajag darīt, ir domāt kategorijās “Visu nojauksim un jaunu uzcelsim” vai “katra jaunā partija ir kārtējā interešu grupa”, ir jāorientējas uz vairāku paaudžu darbu, arī ar gaidīšanu “kad izmirs” un iespēju neieraudzīt sava darba augļus savā mūžā. Viss balstās uz godīgiem, zinošiem un rīcībspējīgiem pilsoņiem, kas (arī ja neredz ilgtermiņā) rīkojas
saskaņā as valsts un tautas pastāvēšanu vienmēr. Un, protams, ir jāapvienojas, jo viens šajā gadījumā tiešām nav karotājs.
2 decembris, 2009 13:37
Par strukturālo valsts pārvaldi gan var spriest ‘no nulles’ – t.i. konstruktīvi , shēmā ietverot no lielāka abstrakcijas līmeņa uz mazāku – tad var viegli saprast – ko noteikti vajag (iekšlietas – izglītība (ietver zinātni), medicīna, soc.nodrošinājums(vecos uz mežu ar ragaviņām nevedam), policija(fiziskām un juridiskām personām), likumdošana, tiesa, pārvalde(pašvaldības, valsts uzņēmumi); infrastruktūra – satiksme, enerģija, sakari; ārlietas – armija+robežapsardze, uzņemējdarbības atbalsts un veicināšana: kameras,biedrības,asociācijas, kultūra, sports), bez kā varētu iztikt un ko noteikti nevajag.
Un ir jāapsver iespēja koriģēt stāvokli, kad pie varas tiek mazais skaits deputātu – saeimā un pašvaldībās – kas pēc analoģijas ar sēni, sasūc galvā visus pārējos – saaudzē milzīgu pārvaldes aparātu – jo lemj jau tieši deputāti – ievēlēto mazskaitlīgais pulks – tautai pēc vēlēšanām lemšana ir liegta – tā ir tā ļaunuma sakne. Un tad – vizualizējam – sēnes galva uzblīst, piebriest, aug, sveras pār malām – sasūkusi administratīvajā aparātā cilvēkus, nodokļus un iekšā dzīvo savu dzīvi ar zemeņu kūkam un gaismekļiem par 700 Ls. Kas galu galā noved pie ‘kātiņa nospiešanas’ – aizbraukšanas uz ārzemēm, nodokļu “paškorekcijas” pirms tā nomaksas via vispār nenomaksas. Logiski, ka tādai neražojošai sēnei atliek tikai ārēji resursi, lai vilktu agoniju “kamēr tārpi to saēd” un tā sadalās un sapūst …
Un ko kātiņš (t.i. tauta)? Nu, visādi varianti ir iespējami, līdz pat citai tautai iepriekšējās vietā.