Egleskoka emuārs

Kārtējais rakstiņš ārzemju presē, šoreiz telegraph.co.uk, par situāciju Latvijā. Nekā īpaša, vienīgi saprotami pateikts, kāpēc mūsu lats vēl nav devalvēts, kaut arī ir skaidri redzams, ka tas ir pārvērtēts.

Tātad, ja notiek devalvācija:

1. Latvijas iedzīvotājiem, kas kredītus ņēmuši eiro, kļūst vēl grūtāk tos nomaksāt. Iekšpolitisks risks Latvijas valdībai. Tiesa, tos nomaksāt būs grūti jebkurā gadījumā, jo pārcenotā lata dēļ ekonomika grūst.

2. Ja Latvija devalvē latu, sākas ķēdes reakcija – pirmkārt, visi sāk aizdomīgi skatīties arī uz Igauniju un Lietuvu, kā arī uz citām Austrumeiropas valstīm, kam var sekot kapitāla bēgšana bailēs no situācijas pasliktināšanās.

3. Skandināvijas bankām, galvenokārt jau Zviedrijas, rodas problēmas – arī uz tām sāk skatīties aizdomīgi, jo tām ir pārāk Baltijā izsniegto kredītu, tātad pārāk daudz riska, kas šajos laikos ir bīstami.

Eiropas politiķi un Zviedrijas baņķieri nevēlas lata devalvāciju, jo tas ļauj kaut uz neilgu laiku attālināt neizbēgamo.

Vispār valdībai ir ļoti laba izdevība pārvērst Parex banku par valsts banku visplašākajā nozīmē, piesaistot iedzīvotāju līdzekļus par konkurētspējīgiem nosacījumiem un veicinot kreditēšanu attīstāmajās nozarēs, kā arī vairojot valsts naudu. Taču, ak vai, Parex pārāk liela ietekme ir ERAB, un Latvijas Banka diezin vai pieļaus daļēju funkciju pārklāšanos ar sevi…

Jā, Ārgalim bija samērā laba ideja Rīgai veidot pašai savu banku, taču šī ideja nogrima kaut kur priekšvēlēšanu solījumos.

Atbilde, vai vismaz viens no atbildes variantiem par lata nedevalvēšanu, ir atrodams The Wall Street Journal publikācijā par Starptautiskā Valūtas Fonda politikas izmaiņām pēdējās krīzes ietekmē.

Izrādās, latu nedevalvēja tāpēc, lai mēs varētu atmaksāt savu parādu Rietumeiropas bankām – SVF ieteica devalvēt, taču ES un ECB bija pret. No sevis varu piemetināt, ka mums nav ne zelta un dimanta raktuvju, ne kakao plantāciju, pat ne daudz čaklu cilvēku, ar kuru palīdzību šo parādu varētu segt. Tāpēc nolēma mūs pietaupīt, la pavisam nenogalinātu slaucamo govi

Citāts:

“In Eastern Europe, the IMF generally limited its requirements for loans to cuts in spending. In Serbia, IMF economists criticized the country for failing to privatize state industries and neglecting exports, but they didn’t insist on a privatization program, as they had in Asia and Latin America. Serbia is in line to receive $4 billion in loans.

When Latvia requested loans(Tātad pieprasīja?!), IMF economists considered stipulating that the country devalue its currency, the lats, and end its peg to the euro. That would have made imports less affordable, but could have made the country’s exporters more competitive.

But after the European Union and European Central Bank pressed the IMF to keep the currency peg to make it easier for Latvia to pay debts to Western European banks, the IMF relented, say European and IMF officials. Instead of devaluation, the IMF settled for a steep cut in government salaries, which the Latvian government backed anyway.”

Tiešām reizēm ir izdevīgi būt tādam, no kura nav ko ņemt…