Egleskoka emuārs

Kautrīgi piedāvāju savu variantu valsts budžeta plānošanai: lai katrs nodokļu maksātājs pats varētu izvēlēties, kurai ministrijai un nozarei un cik maksāt, norādot, kādiem nolūkiem tērējama nauda. Sanāktu visreālākā tiešā demokrātija. Varu saderēt, ka izglītības, labklājības un iekšlietu ministrijas peldētos naudā, tāpat varbūt arī satiksmes ministrija.

Ja kādam no ministriem sanāktu nesmukums, vai notiktu kārtējais skandāls ar neizdarībām un paviršībām valsts funkciju izpildē, tas automātiski nozīmētu finansiālas sekas, kas savukārt tautas kalpus uzturētu formā. Ļoti laba atgriezeniskā saite, kuras pašreizējos valsts iekārtas apstākļos ļoti trūkst.

Protams, katras valsts iestādes vissīkākie tēriņi būtu jāpublicē internetā, ar atbildīgo uzvārdiem par iepirkumiem. Pietiktu vienkārši ar noskanētiem čekiem. Nekādas atrakstīšanās “1000 ls reprezentācijas izdevumiem” garā, visu pa punktiem. Galu galā, ja es uzturu savu valsti, tad vismaz gribu zināt, cik tas maksā.

Tiešā demokrātija strādā ļoti labi. Un neko īpašu tās realizācijā nevajag, mūsdienās tas ir tehniski vienkārši izdarāms, jo pamatuzdevums ir pietiekoši ātri savākt pietiekamu daudzumu informācijas no cilvēkiem. Piemēram, ja jau tautas kalpi ir jāizvēlas balsojot, tad balsot var visa gada garumā. Uzskatāms politiķa novērtējums tautas acīs

——————————

2010. gads. 20. februāra “Sestdienā” publicēta intervija ar Andri Šķeli. Viens no viņa priekšlikumiem ir ar deklarāciju palīdzību dot iedzīvotājiem iespēju vienu procentu no savas nodokļu naudas novirzīt jebkurai sabiedriskai organizācijai, sākot no politiskām partijām un beidzot ar makšķernieku biedrību. Principā tā pati ideja, tikai krietni atšķaidīta, taču ir iesākums un mazs solītis pareizajā virzienā