Egleskoka emuārs

Skatoties TV jauno politikas censoņu diskusijas par aktuālākajām problēmām politikā, kuras norit vēlīgā politikas veterānu pavadībā, tiem brīžiem šķībi pasmaidot, radās nepārvarama vēlēšanās izteikt savas nedaudz sistematizētās pārdomas šajā jautājumā.

Tātad, ir problēmas: bezdarbs, no tā izrietošā darbaspēka emigrācija uz ārzemēm un līdzekļu trūkums valsts budžetā. Visās diskusijās, kuras vērojamas TV un presē, šīs problēmas parasti apskata ja ne gluži pilnīgi atdalīti, bet tomēr kā atsevišķus apakšpunktus. Šķiet, ka tā tomēr tālu netiksim, jo dzīvē viss ir šā vai tā diezgan cieši saistīts.

Iesākumā par to, kas ir darbs un tā jēga

Darbs ir jebkura mērķtiecīga darbība, lai iegūtu vēlamo rezultātu – izdzīvošanu. Rezultāta vai darbības veids pēc būtības nav svarīgs, jo Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Jūras kravu pārvadājumi esot kritušies uz pusi, salīdzinot ar šo pašu laiku pērn; esot bankrotējušas puse no Ķīnas rotaļlietu fabrikām. Izskatās, ka mēs tiecamies uz dziļu, dziļu ekonomisko dibenu, un šoreiz pasaules mērogā.

Pie mums jau sāk atlaist cilvēkus, un jūtu, ka drīz arī mani. Jāsāk nemklēt, ar ko varu būt citiem noderīgs pa taisno, bez visādiem tur nodokļiem un citām blēņām, kuru īstais nolūks ir uzturēt parazītus. Ja kādam vajag uzprogrammēt kādu datu bāzīti vai iztulkot kādu tekstu no angļu valodas, rakstiet. Izskatīšu arī bartera piedāvājumus

Taču dzīve turpinās, un dzīvot var arī bez naudas. Galu galā, nauda ir tikai uzskaites sistēma. Un tādu var izveidot un iedarbināt arī bez centrālās bankas palīdzības. Galvenais, lai tie, kas šo uzskaites sistēmu lieto, tai tic. Manas ģimenes lokālā valūta, kā smejies )

Un pa tam lāgam, jāmācās audzēt visu ko ēdamu, līdz pavasarim vēl daudz var iemācīties.

Kas rada vērtības? Tikai un vienīgi darbs apvienojumā ar resursiem. Tātad, ja resursu trūkst, tos daļēji var aizstāt ar darbu, taču darba produktivitāte krītas. Ja mums jāizvēlas starp pazeminātu produktivitāti un nestrādāšanu vispār, labāk ņemt pirmo.

Nodoklis, kuru uzliek darbaspēkam dažādos veidos, samazina padarītā darba rentabilitāti. No šāda viedokļa, nodoklis darbaspēkam no darba tirgus izslēdz darbus, kuriem ir maza pievienotā vērtība. Ja no saražotā produkta vēlas iztikt 3 personas – strādnieks, darba devējs un valsts, tur visiem var arī nepietikt.

Tātad, ja mēs vēlamies nodarbinātību apstākļos, kad daudzi darbi neatmaksājas, jāatceļ nodokļi darbaspēkam. Piemēram, palielinot neapliekamo minimumu līdz 500 ls un tamlīdzīgi. Pirmajā brīdī skatoties, valsts paliks bešā; taču nē, jo pievienoto vērtību būs jādala 2, nevis 3 daļās, kas nozīmē, ka radīsies vairāk līdzekļu patēriņam, no kura savukārt iekasē citus nodokļus, konkrēti PVN. Ietaupās arī sociālās izmaksas bezdarbniekiem utt. Parādās vēl viens interesants efekts: kļūst izdevīgi nedalīties ar darba devēju, ja tas ir iespējams, tādējādi pieaug pašnodarbināto skaits ar visiem jau iepriekšējā teikumā minētājiem pozītīvajiem efektiem.

Citiem vārdiem, ja visiem ir grūti, parazītisms ir jāierobežo, citādi arī paši parazīti var iet bojā kopā ar saimnieku.