Kā jau noprotat, šis ir stāsts par noderīgu spraudni cīņai ar WordPress spamu. Neteiksim, ka spams mani būtu baigi nomocījis, taču cauri filtriem mēdza ienākt pa 3-4 komentāru spamiem dienā, ar viļņveida uzplūdiem pa vairākiem desmitiem dienā, kurus tad attiecīgi vajadzēja dzēst. Ielogošanās, komentāru lapas atvēršana, klikšķināšana pa pogām… tas tomēr paņem savas 10 minūtes dienā. Apnicīgi.

Izmēģināju visādus pretspama pluginus, taču kaut kas vienmēr gāja cauri par spīti IP filtriem un nevēlamo vārdu sarakstiem. Visādas kapčas un citi triki apgrūtina lietotājus, tāpēc arī nav pats ideālākais variants.

Nu jau kādu mēnesi, sev par brīnumu, nav neviena komentāru spama, kopš uzinstalēju Spam Free WordPress. Esmu patīkami pārsteigts. Tieši tāpēc varu ieteikt šo spraudni arī citiem: Spam Free WordPress, autors Todd Lahman. Rekomendēju no sirds, tik tiešām.

Vēl šajā blogā:

• Lietuvieši var palielīties, ka izstrādājuši savu SQL datu bāzu vadības sistēmu – ScimoreDB
• Nedaudz par to, cik daudz Google zin par Tevi
• Krīzes skarti, ASV pornobiznesmeņi pūlas iegūt valsts finansējumu
• Vai esi domājis par programmēšanas valodām kā par reliģijām?
• Kopš 2009. gada, nigēriešu scams arī latviski

Dažas pārdomas par ēku siltināšanu un vietējo ražojumu izmantošanu šajā procesā. Pārdomas dzimušas mana brāļa Jura praktiskajā galvā, un idejas manis atzītas par labām esam un šeit publicēšanas cienīgām

Par to, kas ir ekovate, var palasīt šeit, šeit, šeit, šeit un daudzkur citur.

============================================================

Tātad – sezonas aktualitāte – ēku siltināšana. Lai mūsu krīzētā valsts varētu sildīt ekonomiku un taupīt energoresursus gudrās galvas piedāvā siltināt mājas.
Doma OK, tikai viena problēma – nepieciešams siltumizolācijas materiāls.
Iespējamie izolācijas veidi – Stikla vate, akmens vate, putuplasts, ekovate. Pirmos trīs atmetam, jo vai nu ražota ārzemēs, vai izmanto importētu izejvielu. Atliek ekovate, kuru iegūst no makulatūras.
Kur ņemt makulatūru? Atbilde vienkārša – tur pat, kur ņemam avīzes – pastkastītēs
Nedaudz parēķināju – viena avīze (“neatkarīgā” ar padsmit lpp, neskaitot dažādus pielikumus, kuru ir vesela jūra:)) 50-60 gramus. Iznāk vismaz 3-6 reizes nedēļa, metiens vismaz 20 000 dienā. Tas iznāk apmēram 1000 kg makulatūras. Tā kā ir vēl citas avīzes (gan republikaniskās, gan vietējās) ar saviem pielikumiem, tad droši varam pieņemt, ka dienā cirkulē kādi 5000 kg makulatūras. Un ja vēl pieskaita visu to kartonu, kuru iegūst lielveikalos no iepakojuma..uh:).
Viens 1m3 iestrādātas vates sver apmēram 45 kg. Tas nozīmē ka no 5000 kg makulatūras var iegūt vismaz 110 m3 ekovates. Ja ekovati iestrādā 10 cm biezā slānī, tad ar šo daudzumu var noklāt 1100 m2 fasādes virsmas.
Tātad – katru dienu, 6 dienas nedēļā,  apritē ir izejvielas 1100 m2 siltināšanai. Gadā attiecīgi – 57 000 m2.
Nedaudz par avīžu piegādi un makulatūras savākšanu. Šim nolūkam jāizmanto Latvijas pasta pakalpojumi, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tas piegādā avīzes klientiem. Un piegādā ar automašīnām Piegādājot jauno avīzi, atliek savākt veco. Kā izdevīgāk savākt un piegādāt pārstrādei – tās jau ir nianses..:))
Visas čīkstēšanas par procesa dārgumu ir liekas, jo tiek izmantota esošā Latvijas pasta infrastruktūra. Tādējādi Pasts kļūst rentablāks, jo veic papildus funkciju.
Šī varētu but tā saucamā mītiskā “strukturālā reforma” ))

Lai ideja varētu normāli strādāt vajag izsludināt konkursu par lētāko siltināšanas tehnoloģiju kā siltumizolāciju izmantojot ekovati un maksimāli daudz vietēji izejvielu.

uzliek papildus nodoklis glancētā papīra izstrādājumiem, jo tajos ir daudz krīta, kā dēļ tas neder ekovates ražošanai.
Tas sūds pat lāgā nedeg..:))

Esmu runājis…:)

Māja no polipropilēna maisiem, kas piebāzti ar zemi – šī ideja ir vismaz tikpat sena, kā paši polipropilēna maisi. Labas bildītes var apskatīties šeit, kur attēlots process no sākuma līdz beigām, kaut kur Haiti. Bildes ir iedvesmojošas

Iesākums

Turpinājums

Nobeigums

Var asināt ne tikai parastos, maināmos žilešu asmeņus, bet arī vienreiz izmantojamos, kas iekausēti plastmasas kātā, tai skaitā ar diviem trim un četriem asmeņiem.

Pierādījumi šeit (tirgošanā) par 11.95 USD, un šeit lasāms patenta pieteikums

P.S. Vairāki frizieri sarunās ir apstiprinājuši, ka visgludākais skuvums iegūstams ar veco, labo bārdasnazi, un nekādi tur elektriskie skuvekļi un augstāko tehnoloģiju ūberkūlās žiletes.

2011. gada 1. martā. Nesen uzzināju vēl vienu, vienkāršu bezmaksas žilešu asināšanas paņēmienu: pirms skūšanās, pavelciet žileti pa džinsu bikšu augšstilbu apmēram desmit reizes. Pēc tam otrādi; abos gadījumos skuvekļa kustība ir virzienā pretēja tai, ar kādu skuj bārdu. Tas ir paskaidrojums, lai nebūtu pārpratumu ar sagrieztām biksēm. Tieši tagad man ir viena palietota vienreiz lietojamā žilete, pēc kāda laiciņa uzrakstīšu, kā darbojas šī metode.

Neliels vingrinājums par tēmu “cik izmaksā automašīna”.

Pieņemsim, ka mēs nopērkam lietotu autiņu par kādiem 2000 LVL, ne pārāk vecu un ne pārāk jaunu. Braucam ar to kādus piecus gadus, beigās pārdodot par 1000 LVL. Tātad, 200 Ls zaudējums gadā. Nobraukumu rēķinam mērenu, kādus 15 000 km gadā, kas degvielā sastāda apmēram 150 x 8 litri/km = 1200 litri, izmaksas apmēram 1200 x 0.65 = 780 LVL gadā. Plus vēl apdrošināšana apmēram uz latiem 150, plus apmēram 1 remonts gadā uz latiem 150 (amortizatoru, eļļas, filtru, negaidīti salūzušu mezglu maiņa), ja mašīnu pārāk nelaužam. Viens vasaras un un viens ziemas riepu komplekts, 300 Ls uz 5 gadiem, 60 Ls gadā. Garāžas īre vismaz 30 LVL mēnesī (360 Ls gadā), ja Rīgā. Maksa par stāvvietu izmantošanu un CSN pārkāpumu soda naudām nerēķinam.

Kopā sanāk apmēram 200 + 780 + 150 + 150 + 60 + 360 = 1700 Ls/gadā, rēķinot pēc minimuma.

Ja sadala pa nedēļām, sanāk apmēram 32 Ls/nedēļā vai apmēram 130 Ls mēnesī. 32 lati nedēļā taksometram vai sabiedriskajam transportam

1. Mazākus auto ir lētāk uzturēt un ar tiem ir lētāka braukšana. Pienācīgi uzturētas, Toyota vai Honda turēs 15 – 20 gadus, kamēr luksusauto rūsēs autokapsētās vai bez dārgiem remontiem nekustēs.

2. Paša gatavots īsts ēdiens ir lētāks, garšīgāks un daudz veselīgāks.

3. Bērni, kuriem audzināta taupība un pašpietiekamība (praktiski viens un tas pats), ir neatkarīgi; atsakieties no mājas tīrīšanas pakalpojumiem, nepērciet “sporta” dzērienus ikdienas našķim utt.

4. Pie auss pieaudzis mobilais Tevi nepataisa par krutaku. 80% no visas “komunikācijas” ir uzmanības novēršana. Novērsta uzmanība un pārmērīga informētība vēl nevienu nav padarījusi radošu.

5. Irēt ir vienkāršāk kā uzturēt māju. Kad kaut kas sabojājas, dodiet ziņu īpašniekam. Ja esat nopircis māju uz parāda, kredīta vērtība neseko mājas tirgus vērtības svārstībām; arī refinansējot nāksies maksāt dolāru tūkstošus. Īres cena mainās līdzi tirgus cenām, tādēļ var to nokaulēt vai pārvākties uz lētāku vietu bez 10% sava kapitāla zaudējuma (mājas pārdošana maksā 6% māklera komisijai un ir vēl saistītie izdevumi).

6. “Pirkt tikai jaunu” vidusšķira ar nicinājumu izturas pret lietotām mantām, taču tās izmantot ir izdevīgi. Pirmais īpašnieks ir sedzis 90% no zaudējumiem, vai 50% jauna auto gadījumā. Otrais lietotājs saņem visus labumus kopā ar ļoti mazu patiesās vērtības zudumu.

7. Mūsu planētai būs labāk, ja neko jaunu nepirksiet. Pat “zaļajam” Priusam ražošanā ir iztērēti simtiem galonu naftas, lai iegūtu metālu, izgatavotu tēraudu un plastmasas un detaļas, utt. Lai tādu Priusu uztaisītu, vajag vairāk naftas nekā tās visā savā ekspluatācijas laikā iztērēs. Ja jau pērc Priusu, tad vismaz lietotu.

8. Internets pārsvarā ir par velti (ieskaitot šo saitu). Tā ir visu laiku lielākā haļava. Jā, par piekļuvi ir jāmaksā ik mēnesi, taču rēķins parasti ir mazāks par mobilā telefona rēķinu. Var jau arī pieslēgties publiskajiem wi-fi tīkliem, kas ir par brīvu.

9. Reālā pasaule pārspēj visas elektroniskās simulācijas, kuras lietotājā neizbēgami izraisa dīvainu tukšumu un garlaicību. Pastaigas ir par brīvu, par brīvu var iemācīties kaut ko jaunu arī bez interneta, par brīvu var pavingrot savās mājās utt.

10. Par “jauno” tiek pārmaksāts. Mēs meklējam jauno, taču jaunais nav jāpērk.

11. Būvēt savu identitāti pēc patēriņa, jebkurā tā formā, ir patiesā iekšējā nabadzība. Tiekšanās būt par labākiem vecākiem, gudrākiem ieguldītājiem, apmācīt jaunākos kolēģus – tas viss ir par brīvu; tas veido patiesu identitāti, kuras nevajag apstiprināt no ārpuses.

12. Viss, no kā atsakies tāpēc, ka tas nav Tavās interesēs, Tev vairs nekad nepietrūks: gāzētie dzērieni, čipsi, nejēdzīgi dārgas futbola spēles, saldējums, ātrās uzkodas, kabļtelevīzija, utt, utt.

Aptuvens tulkojums no http://www.oftwominds.com/blogoct08/aspirations10-08.html