Meitenīt, vai arī Tevi piečakarēja modes žurnāls?
Autors egleskoks @ 12 decembris, 2011
Šis stāsts ir veltīts jaunām, naivām meitenēm, kuras cenšas līdzināties tā dēvētajiem skaistuma etaloniem. Ja vienā teikumā, “skaistuma etaloni” ir pilnīgi sintētiski, it īpaši pēdējos desmit gados, un kļūst aizvien mākslīgāki, dabā neeksistējoši. Par šo tēmu ir publikācija The Daily Mail, ar attiecīgām bildītēm no H&M kataloga, lai ilustrētu faktus. Bildē redzamajām četrām kaulainajām daiļavām reālas ir tikai sejas, un arī tās pašas tikai daļēji, jo ķermenis ir visām vienāds, ņemts no plastmasas manekena un krietni uzlabots ar datoru.
Publikācija ir diezgan gara, bet pamatdoma ir sekojoša: kataloga auditorija ir jaunas, viegli ietekmējamas sievietes. Radot neiespējamu “ideālu”, tiek krietni nopelnīts, kad viņas cenšas sasniegt neiespējamo un dara to veidā, kas mērķi tuvina visai apšaubāmi, proti, pērkot drēbes.
Neviens no modes industrijas lāgā nesaprot, kāpēc līdz nejēdzībai ideāli ķermeņi nes peļņu. Taču tas ir fakts, un ar to pietiek, lai lieta turpinātos.
Jaunajām, viegli ietekmējamajām sievietēm varu dot padomu: vairumā gadījumu vīrieši nemaz nezin, kas ir modē, un īsti nemaz neievēro, kas kādai sievietei ir mugurā. Viņus vairāk interesē, kas ir zem drēbēm
Taču sievietes par apģērbu rūpējas ne tikai tāpēc, lai patiktu vīriešiem vai labi justos pašas, bet arī lai sacenstos ar citām sievietēm. Pēdējais, šķiet, prasa visvairāk pūļu un naudas, ir sevišķi, ja ļaujamies spīdīgu žurnālu hipnozei.
Patiesībā, vairums slavenību tuvplānā bez grima ne ar ko neatšķiras no vidējā pilsoņa – tās pašas pumpas, celulīts, vēnas un krunciņas.
Vēl šajā blogā:
19 decembris, 2011 13:25
Smukas meitenes!
Nevar aizliegt lietot fotošopu vāciņa izveidei!
Ja žurnāls vēlas ietaupīt, un ieliek attēlu ar
prasmīga dizainera draudzenes galvu, par kuru nav jāmaksā
reālai meitenei, un izmanto manekenu (neaizmirsīsim, ka manekenus
taisa atbilstoši cilvēka augumam – tam velk virsūreālas kleitas
veikalu skatlogos) – kādēļ gan to nedarīt ?
20 decembris, 2011 21:16
Izskatās, ka šis jautājums ir par uzvedības modeļiem, kuriem nepastāv dabiski iekšēji ierobežojumi, jo modeli dabā ierobežo ārēji apstākļi. Piemēram, cilvēkiem parasti garšo cukurs, un cilvēks to var ēst un ēst, par spīti cukura nelāgajai ietekmei uz veselību. Dabā cukurs ir sastopams samērā reti un nelielās koncentrācijās, tāpēc ķermenim nav mēra sajūtas; to praktiski nebūtu, kad pielietot.
Sieviešu skaistumam arī ir dabiskas robežas. Ideālu nav. Acīmredzot, nav arī dabiska ierobežojuma sajūsmai par “ideālām” formām Cukurs joprojām ir garšīgs, par spīti tam, ka zinām – kaitīgs.