Nodokļi iznīcina valstis. Arī mūsējo.
Autors egleskoks @ 18 novembris, 2011
Tuvojas kārtējā Latvijas neatkarības gadadiena, un atkal rodas vēlēšanās parunāt par nodokļiem. Jo īpaši tāpēc, ka pēdējā laikā kāds “tur augšā”, pie vadības ruļļiem ir sarosījies ciešāk pievilkt skrūves, jo valstij, redz, naudas nepietiek. Gribas pakritizēt dažas no nesen dzemdinātajām un publiskajā telpā iekakātajām idejām, jo tās visas ir cīņa ar sekām, pilnīgas muļķības.
Ideja numur viens: Ja Tu nemaksā nodokļus, kāds no pensionāriem mirst badā. Apmēram tā. Varbūt ne gluži mirst, bet sviestu uz maizes uzsmērēt nevarēs. Katrā ziņā, katram nodokļu nemaksātājam būtu jājūtas vainīgam. Spiediens ar vainas sajūtu, netieši norādot, ka es esmu vainīgs pie Latvijas pensionāru mērdēšanas badā.
Te nu jāsaka, ka es pirmkārt atbildu par savu ģimeni, par saviem tuvākajiem. Tātad arī par savas ģimenes pensionāriem. No kurienes izriet, ka es pats, bez valsts iejaukšanās un vadošajiem norādījumiem, ar savu naudu uzturu tos pensionārus, kuri man ir mīļāki. Cerams, pat paši šo vainas apziņu bīdītāji dara tāpat. Ja nedara, tad viņiem galvā pavisam noteikti kaut kas ir šķērsām.
Izskaidrojums uz pirkstiem. Pieņemsim, ka nodokļos aiziet kādi 40%. Šo naudu valsts ieskaita kasē, un pēc saviem ieskatiem sadala dažādiem pensionāriem. Varbūt daļa no tās tiks Latvijas lielākās pensijas īpašniekam. Varbūt kādam vai kādai, kas tiešām šo pensiju ir nopelnījuši. Bet man labāk patiktu pašam izvēlēties, kuru pensionāru pabalstīt. Daži no tiem man ir tuvāki, jo pateicoties viņiem, esmu tāds, kāds esmu. Pavisam noteikti, daļa no šīs naudas tiks iztērēta dažāda veida ierēdņiem un grāmatvežiem, kas aprēķina manu nodokli, aprēķina pensionāru pensijas un tā tālāk, līdz pat pastniekam, kas pienes pensiju. Tātad, plakātā būtu jābūt rakstītam šādi: ja Tu nemaksā nodokļus, dažiem valsts izvēlētiem pensionāriem ir zemākas pensijas, un bez darba paliek kāds ierēdnis vai grāmatvedis.
Ja man uz rokas ir 900 Ls, tad kādus 400 Ls no nodokļu daļas es varētu sadalīt pēc saviem ieskatiem. Ja 500 un maksātu nodokļus, šos 400 Ls pārdalītu valsts. Piemēram, 300 Ls vecmāmiņai (neaizmirsīsim, ka es varbūt neesmu vienīgais mazbērns) un 100 savu bērnu bērnudārza fondā. Bet tā grāmatvede, kura tāpēc paliek bez algas, lai iet strādāt citur, kādā ražojošā uzņēmumā. Man patīk, ja es varu pats izvēlēties, ko pabalstīt.
Un neaizmirsīsim, ka pensionāri arī nav mazie bērni, lai arī vairs nav darbaspēju zenītā. Jebkurš daudzmaz tālredzīgs cilvēks domā par vecumdienām. Diemžēl, ne Latvijas valsts, ne Padomju valsts neveicināja iedzīvotāju izglītošanos par naudas lietām un neļāva nodrošināt sakarīgas līdzekļu uzkrāšanas iespējas vecumdienām. Arī par to nejūtos vainīgs, ziniet.
Ideja numur divi: Nodokļu nemaksātāji nevarēs saņemt bezmaksas medicīnas pakalpojumus. Ar šo metodi cerēts stipri spiest nemaksātājus. Prognozēju, ka visvairāk cietīs tieši mazturīgie. Izskaidrojums vienkāršs: pieņemsim, ka diena slimnīcā izmaksā 40 latus, kā tiek draudēts. Pieņemsim, ka gadās ietrāpīt slimnīcā ar lauztu kāju, palikt divas nedēļas un apmaksāt operāciju 2000 Ls apmērā. Ja es mēnesī saņemu 900 Ls uz rokas, no kuriem 400 ir nemaksātie nodokļi, gadā sanāk ietaupīt 4800 latus. Minēto kūri slimnīcā es varētu atļauties bez problēmām apmēram reizi gadā. Un neaizmirsīsim, ka vēl ir apdrošināšanas polises un tamlīdzīgas lietiņas. Un tiek draudēts atteikt tikai plānveida palīdzību.
Ja es saņemu 500 Ls mēnesī, un par mani nodokļus nemaksā, tad tiešām nevarēs atļauties slimot pārāk daudz. Ja es būtu pārdevēja ar 270 latiem uz rokas, par kuru nodokļus nemaksā, tad gan būtu švaki. Taču realitāte ir tāda, ka tie medicīnas pakalpojumi, kurus var saņemt par velti, nereti ir diezgan pavāji, un reāli pastāv maksas medicīna. Pie kam valsts slimnīcas un poliklīnikas jau tā knapi eksistē ar necienīgi apmaksātiem kadriem. Liela daļa izšķērdības notiek pašās slimnīcās ar dažādām shēmām, kā patīrīt dziļās valsts kabatas, pie reizes neaizmirstot pavaimanāt par līdzekļu trūkumu. Varbūt der pāriet uz maksas medicīnu? Tie ārsti, kas gribēs strādāt, un darīs to labi, atradīs iespēju normāli nopelnīt. Un būs normāla atgriezeniskā saite: pakalpojumus apmaksās tie, kas tos uzskatīs par pieņemamiem. Un atkal, atbrīvosies vesels bars papīru dzenātāju ministrijās, kuri varēs iet strādāt kādu produktīvāku darbu. Un es ar savu naudu varētu apmaksāt tos ārstus un pacientus, kuri man būtu svarīgi.
Vai būs cilvēki, kas nomirs, piemēram, no laikā neizoperētas aklās zarnas, jo viņam atteiksies sniegt palīdzību? Domājams, ka nē, jo eksistē dažādas labdarības organizācijas, un arī cilvēki nav ar akmens sirdīm. Kādreiz ASV bija populāras baznīcu slimnīcas. Kāpēc lai nebūtu pie mums?
Trešā ideja: Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis liek priekšā pacelt PVN līdz 25 %, samazināt darbaspēka nodokļus un palielināt sodus un atbildību par izvairīšanos no nodokļiem, kā arī skalot smadzenes cilvēkiem, ka nodokļus nemaksāt ir slikti, un veicināt nosūdzēšanu.
Eh, Ģirt, Tu tāds šķietami gudrs cilvēks būdams, nesaproti dažas vienkāršas lietas. Pirmā lieta ir tāda, ka cilvēks neko nedara tāpat vien, viņš par savām darbībām cenšas iegūt kādu labumu – prieku, iztikas līdzekļus, slavu vai kaut ko tamlīdzīgu. Tāpēc, ja mēs cilvēkam samazinām gandarījumu par viņa darbu, viņš strādās mazāk. Uzliec nodokli 100% apmērā (tas ir, atņemot visus darba augļus), un viņš nestrādās, kamēr nesitīsi ar pātagu.
Otrā lieta ir tāda, ka cilvēki netic tam, ko viņiem stāsta, ja paši redz, ka patiesībā viss ir savādāk. Ja cilvēkam stāsta, ka uzturēt citus un atņemt sev ir labi, tad cilvēks tam ticēs tikai tikmēr, kamēr pats nesāks strādāt. Propaganda nestrādā, ja var pārbaudīt faktus. Ja sāksim visus nodokļu maksātājus uzskatīt par zagļiem, cilvēkiem tas ļoti nepatiks. Nepatiks tik ļoti, ka viņi pametīs darbu, kurā tiek uzskatīti par noziedzniekiem un iekārtosies darbā kādā iestādē, kas vajā šos noziedzniekus. Reti kurš grib justies kā noziedznieks. Beigās būs vesels bars represīvos orgānos strādājošu ubagu, kamēr daži pelnošie aizbēgs uz ārzemēm, un nebūs nekā nevienam, jo nebūs, ko cirpt. Pat investīciju baņķieriem nebūs, ko investēt. Vēsturē tā ir noticis neskaitāmas reizes.
Trešā lieta, ko Ģirts nesaprot, ir tā, ka vispārēja nodevības atmosfēra, lai nosūdzētu nodokļu nemaksātājus, ved pie pilnīga morāles pagrimuma. Jo nosūdz citus parasti tie, kas paši maz ko spēj, aiz skaudības pret tiem, kas prot dzīvot labāk. Ja valsts mērķis ir par katru cenu atņemt naudu tiem, kam tā ir, tad no valsts kases viedokļa, nav svarīgi, vai kāds ir vainīgs – ja viņam ir nauda, tad droši vien, ka ir. Un atkal, cilvēki bēgs no valsts, kura viņiem neļauj dzīvot.
Pazemināt darbaspēka nodokli ir labi. Pacelt PVN- slikti. Jo augstāki nodokļi, jo lielāka atdeve tam, kurš prot no tiem izvairīties. Parasti izvairīšanās notiek likumīgā ceļā, mūsdienu likumos ir pietiekoši daudz caurumu. Augsti nodokļi veicina naudas aizplūšanu uz ārzemēm, kur nodokļi mazāki. Mājās palicēji no augstiem nodokļiem deģenerējas, jo vairs neatmaksājas strādāt – daudz izdevīgāk ir sashēmot, kā piezīsties valsts nosacīti varenajam ķermenim. Taču arī šis ķermenis novājēs, ja ērču būs pārāk daudz.
—————————–
Ģirts satraucas par valsts sabrukumu. Es arī satraucos, taču redzu, ka valsts brūk tāpēc, ka godīgs darbs diez cik vis neatmaksājas. Valsts ir pārāk uzpūtusies, un pārāk daudz ņem no cilvēkiem, kuri vēlas strādāt. Atļaujiet cilvēkiem strādāt un paturēt nopelnīto, un Latvija pacelsies gada laikā.
Nodokļu problēma ir ne tikai procentos, kādi jāmaksā. Problēma ir arī veids, kādā tie tiek ievākti. Jo lielāki nodokļi, jo vairāk cilvēki jāpiespiež, jo lielāka tirānija rodas.
Valstij ļoti patīk tērēt naudu. Tērēt naudu patīk visiem, kam par to nav kaut kādā veidā jāatbild, vai kas to paši nav pelnījuši, tas attiecas gan uz atsevišķiem cilvēkiem, gan cilvēku grupām. Jo vairāk valstij naudas, jo vairāk tā tērē, jo lielāka vajadzība iekasēt nodokļus, jo vairāk tiek spiests uz cilvēkiem, jo vairāk samazinās produktivitāte. Rodas pašpastiprinošs cikls, kas noved pie valsts iznīcināšanas.
Visa nauda, ko valsts atņem cilvēkiem, pārvēršas “vieglā naudā”, kas tiek iztērēta bieži vien apšaubāmiem mērķiem. Ja nauda paliktu pelnītāju rokās, tā tiktu tērēta citādi. Daļa pavisam noteikti tiktu reinvestēta uz vietas, uzlabojot darbu. Valsti patiesībā nemaz nevajag vadīt, cilvēku sabiedrības ir pašregulējošas.
Ir tāda Lafēra līkne, kas parāda sakarību starp nodokļu procentiem un valsts ieņēmumiem. Būtība sekojoša: ceļot nodokļus, kaut kādā brīdī kopējie ieņēmumi mazinās, jo cilvēki sāk izvairīties no maksāšanas. Ar laiku nodokļu nemaksāšana kļūst par sportu, par paradumu, kuru izmainīt ir ļoti grūti. Tādēļ atpakaļceļš pie normālas valsts, kurā nodokļu maksāšana ir goda lieta, ir praktiski neiespējams.
Valsti parasti dibina, lai dzīvotu labāk, un aizsargātos pret citu valstu tīkojumiem, tas ir, nemaksātu nodevas ārzemniekiem, nestrādātu priekš citiem. Ja valsts pati sāk žņaugt savus pilsoņus ar pārmērīgiem nodokļiem, zūd valsts pastāvēšanas jēga.
P.S. Es vēl nodokļus maksāju. Taču ar katru dienu pieaug vēlme nemaksāt.
18 novembris, 2011 11:52
par ideju #1. un tēzi “pensionāri arī nav mazie bērni.”
un tagad iedomājies: Tu (tev ir 62 gadi) pusi no iekrājumiem esi aizdevis dēlam un meitai viņu mazajam biznesiņam. ar domu – viņi mani apgādās vecumdienās. šie vēl ir arī kredītu ražošanai paņēmuši.
vienu dienu jūs laimīgi braucat mājās no viesībām un nokļūstat avārijā. dēls pagalam, meita invalīde uz atlikušo mūžu, tu – vesels.
Otrā puse no iekrājumiem aiziet meitas ārstēšanai (uzturēšanai), īpašumus savāc banka, jo biznesiņš tu tū.
Pienāk Tava 65 dzimšanas diena. Izrādās, nav neviena, kas butu izvēlējies Tevi par atbalstāmo objektu.
Jautājums: vai Tu ej nošauties uzreiz, vai piebiedrojies to ļaužu pulkam, kas uzskata, ka tomēr valstij bija jāiekasē nodokļi no kuriem gādāt par nabagiem un vecajiem?
18 novembris, 2011 13:41
Nepareizi formulēts jautājums par nošaušanos un protestēšanu kā vienīgajām izejām. Ir vēl daudz citu. Uzsākt savu uzņemējdarbību vēlreiz, piemēram. Viss atkarīgs no konkrētā cilvēka un apstākļiem. Taču jā, nošaušanās ari ir izvēle; tomēr, ja man būtu jārūpējas par meitu-invalīdi, nošaušanās nebūtu izeja. Vēl viena izeja būtu atrast kādu labdarības organizāciju, kurai pieslieties ar atlikušajiem spēkiem. Vai nodibināt tādu pašam. Pasaule ir plaša, un iespēju daudz, pat pensijas vecumā.
Un tagad vēl viena tēze: dzīve nav rožu dārzs, un mēs nekad nevaram būt droši, ka nenotiks kāds negadījums. Taču tāpēc nav jāatdod naudu valstij, uzskatot to par vienīgo iespēju. Ir vēl tādas lietas kā pašpalīdzības kases, apdrošināšana un tā tālāk. Saprātīgs cilvēks pats spēj nodrošināties šādiem gadījumiem.
Starp citu, valsts apgalvo, ka nodokļu nauda pensijām ir vienīgā pareizā izvēle. Taču arī valstu pensiju fondi laiku pa laikam tiek izgrābti “augstāka labuma” dēļ. Tiem pašiem pensionāriem arī nav nekāda spožā dzīve, jo valsts pensijas ir mazas. Tāpēc naudas ņemšana no tiem, kam tā vēl turas, nav labākais veids, kā nodrošināt mazturīgos.
18 novembris, 2011 20:09
> vienu dienu jūs laimīgi braucat mājās no viesībām un nokļūstat avārijā. dēls pagalam, meita invalīde uz atlikušo mūžu, tu – vesels.
Vēlreiz varu visiem ieteikt apdrošināties. Uz pietiekamu summu, kuru var izrēķināt. Apdrošināties, lai nesanāktu kā Laimim Rācenājam, kurš, visticamāk nezināšanas dēļ, ieaupīja dažus latus, bet ģimene bija spiesta vākt ziedojumus viņa ārstēšanai.
Tad hipotētiskā nelaime joprojām būs cilvēciska nelaime, bet vairs nesitīs pa kabatu.
18 novembris, 2011 22:08
“Iznīkušās” Zviedrija, Somija, Vācija, Dānija sūta sveicienus.
18 novembris, 2011 23:24
Kas attiecas uz Zviedriju, Somiju, Vāciju un Dāniju, nevajag izdarīt pārsteidzīgus secinājumus no tā, ka viņiem ir augsti nodokļi, taču dzīvo samērā labi, salīdzinot ar mums.
Vācieši strādā šausmīgi daudz. Tik daudz, ka vidējais bērnu skaits ģimenē ir nedaudz pāri vienam, ja neskaita musulmaņus. Vācija samērā strauji izmirst, tāpat kā mēs.
Somi tāpat neslinko, un ir labi izglītoti. Somijā ir vairākas atomelektrostacijas un kādus 30 gadus laba izglītības sistēma. Nodokļi tur ir apmēram kā pie mums. Un nedzīvo viņi daudz labāk kā mēs.
Zviedrijai ir ekonomika, kura ilgu laiku nav cietusi nevienā karā, pretēji mums. Zviedriem ir kalnu upes elektrības ražošanai un derīgie izrakteņi. Zviedriem ir banku sistēma, kura pa daļai diezgan labi nosmeļ krējumu Latvijas ekonomikai (zviedru bankas Latvijā aizrautīgi pūta nekustamā īpašuma burbuli). Un viņiem ir sava no eiro neatkarīga valūta.
Nevienā no šīm valstīm nav pozitīva dabiskā iedzīvotāju pieauguma. Kas savukārt liek domāt, ka nemaz tik spīdoši nav.
Visās šais valstīs izņēmēji izvairās no nodokļiem, tāpat kā pie mums. No valstīm, kurās ir progresīvā nodokļu iekasēšanas sistēma, labāk pelnošie laižas prom uz ASV vai kādu zemo nodokļu valsti. Tas pats zviedrs Ingmārs Bergmanis lai ir par piemēru – 1976. gadā aizlaidās uz Vāciju.
Pa lielam ņemot, attīstīto industriālo valstu panākumi bieži vien balstās uz mazāk attīstīto valstu apspēlēšanu vai pat tiešu ekspluatāciju, veicot ekonomisko karadarbību.
19 novembris, 2011 00:00
Pasakas tu stāsti, vācieši ar savām 6 atvaļinājuma nedēļām + 9-13 (atkarībā no pavalsts) svētku dienām (gesetzliche Feiertage) točna nepārstādājas. + svētdienās viss ciet. par kādu “šausmīgi daudz” tu runā?
vācija neizmirst, jo cilvēki aktīvi pārceļas uz vāciju. pārceļas spāņi, itāļi, poļi – kuri mājās nav apmierināti ar impotento politisko sistēmu. izmirst tāda nodokļu paradīze latvija, kur 50% iedzīvotāju nodokļus var nemaksāt (pelēkā ekonomika) – no tādas cilvēkiem vienkārši ir jābēg.
latvijā bagātajiem, kas var nodokļus norakstīt vai pat vēl labāk – izkrāpt, lieliski dzīvojas.
19 novembris, 2011 12:04
Jā, tā nu brauks uz ASV, kur tāpat ir progresīvais nodoklis.
Un runājot par apdrošināšanu, tad tādās sfērās kā medicīna, valsts var būt daudz efektīvāks nekā privātā apdrošināšana. Atkal ASV ir uzskatāms piemērs šajā sakarā.
Iesaku vispirms papētīt, kā reāli darbojas pasaules ekonomika, un tad rakstīt šādas muļķības, kas drīzāk atgādina Somālijas haosu un anarhiju.
19 novembris, 2011 14:34
Ok, tātad nodokļu līmenis ASV un Zviedrijā 2010 g. novembrī (avots: http://www.taxrates.cc)
1. Ieņēmuma nodoklis personām: Zviedrijā mainīgā likme 54%-61% robežās, vidēji 57,77%. ASV – augšējā robeža 35%, apakšējā 15%.
2. Korporatīvais ieņēmumu nodoklis: ASV no 15% (peļņa līdz 50000 USD) līdz 35% (peļņa virs 15 miljoniem USD gadā). Zviedrijā 26,3%.
3. PVN: Zviedrijā 25%. ASV šī nodokļa nav, ir pārdošanas nodoklis, ko maksā gala patērētājs, pērkot preci. Šie nodokļi ir atšķirīgi katrā štatā, ja ir, taču nepārsniedz 10%, parasti ap 5-6% (http://en.wikipedia.org/wiki/Sales_taxes_in_the_United_States)
Kā redzams, pelnīt kā privātpersonai ASV pagaidām vēl ir izdevīgāk.
Reizēm arī paši zviedri atzīst, ka bezdarba samazināšanai nepieciešams samazināt nodokļus.
Kas attiecas uz valsts medicīnisko apdrošināšanu, tā nebūt nav efektīvākais spēlētājs. Problēma tāda, ka valstij ir pārāk dziļas kabatas, kurās iegrābties, un medicīnas pakalpojumu sniedzēji to labprāt dara. Ja ir normāla konkurence starp privātiem apdrošinātājiem, pacientam ir iespēja izvēlēties labāko. Pašlaik Latvijā privātās apdrošināšanas sistēma nestrādā, jo privātpersonas maksā divreiz: vienreiz ar nodokļiem, otrreiz ar apdrošināšanas prēmiju. Ja apdrošināšanu sedz darba devējs, darba ņēmējs patiesībā nav pārāk liels ieguvējs – darba devējs izvēlas apdrošinātāju saskaņā ar uzņēmuma interesēm. Tas ir valsts regulēts tirgus ar no tā izrietošiem kropļojumiem.
Pašlaik ASV notiekošā pāreja uz valsts segto obligāto veselības apdrošināšanu (t. s. Obama Medicare) daudziem nepatīk, jo cilvēki ir pieraduši paši rīkoties ar savu naudu.
Un tagad par Somāliju
Somālijā nav haosa, kaut arī ir anarhija. Tā nav anarhija nekārtības izpratnē, bet anarhija tās īstenajā izpratnē, kad sabiedrība iztiek bez centralizētas valdības. Protams, no Rietumu regulatorās demokrātijas viedokļa tā nav izprotama, tāpēc TV stāsta, ka tur ir “haoss”. Starp citu, Mogadīšo atrodas viena no 100 labākajām Āfrikas universitātēm.
Somālija kā nācija veidojās nevis ap kādu etnisku grupu, bet ap decentralizētu tiesu sistēmu, ko angliski sauc par Xeer. Liela loma ir arī šariata likumam, kas pēc būtības arī ir decentralizēta sistēma.
Būšu pateicīgs, ja saņemšu norādi uz aprakstu, kā “patiesībā darbojas pasaules ekonomika”
19 novembris, 2011 14:50
Krabei: kaut kā neesmu dzirdējis, ka spāņi un itāļi masveidā bēgtu uz Vāciju. Par poļiem ir cits stāsts – uz Vāciju parasti brauc tie, kas ir ar mieru strādāt vienkāršos darbus, ka tik darbs vispār būtu. Tāpat kā latvieši – pārsvarā ekonomiskie emigranti, kas mītnes zemē dzīvo daudz pieticīgāk par vietējiem, taču strādā vairāk.
Man labāk patīk dzīvot valstī, kurā nodokļus var nemaksāt. Tas nozīmē lielāku brīvību un vairāk iespēju. Un lielāku līdzvērtību ar bagātniekiem – bagātie cilvēki nodokļus maksā vismazāk, jo var atļauties algot labus nodokļu juristus. Piemēram, tā pati General Electric 2010. gadā nodokļos nesamaksāja neko. Nešaubos, ka līdzīgi ir arī Vācijā.
19 novembris, 2011 17:03
Neviens neapstrīd, ka kopumā ASV ir zemāki nodokļi, bet kā jau tu pats ar skaitļiem parādi, tie ir vēl progresīvāki nekā Zviedrijā. Individuālistiem tā var šķist pievilcīgāka, bet realitātē izsišanās dzīvē uz augšu ir ļoti reta.
ASV medicīniskā sistēma ir klasisks piemērs, ka teorija par brīvo tirgu un prakse ir divas dažādas lietas.
Nekā izprotama vai ezotēriska Somālijā nav. Tur praktiski nav valdības, tāpēc valda milzīga nabadzība un vardarbība.
19 novembris, 2011 19:10
Tātad atkārtoju: Ieņēmuma nodoklis personām: Zviedrijā mainīgā likme 54%-61% robežās, vidēji 57,77%. ASV – augšējā robeža 35%, apakšējā 15%. Mainīgā likme, pat esot ļoti progresīva, pie 35% tomēr ir mazāka nekā pie 54%. Arī korporatīvie nodokļi maziem uzņēmumiem ir labvēlīgāki tieši ASV.
Par ASV un brīvo tirgu – ASV nav brīvā tirgus, tas ir diezgan regulēts, īpaši medicīnas jomā. Par brīvo tirgu varētu runāt, piemēram, ja jebkurš drīkstētu ārstēt citus. Kā zināms, ir vajadzīga licence, kuras iegūšanai jāiegūst izglītība, kas nav lēta. No šejienes dažādi ierobežojumi un lielas cenas medicīnas pakalpojumiem. Tieši tāpēc, tā saucamā brīvā tirgus prakse nav nekāda brīvā tirgus prakse, bet regulējošās demokrātijas prakse. Attiecīgi, nevaram apgalvot, ka brīvā tirgus teorija nedarbojas. Apgalvojums, ka Rietumos valda brīvais tirgus, ir tikpat tāls no patiesības, kā “PSRS bija komunisms”. Skatīt, piem. Heal Us From This!
Par Somāliju – izskatās, ka Tu runā par to, ko nepārzini. Tur tik tiešām nav valdības, taču karus un nabadzību veicina Etiopijas un ANO mēģinājumi valdību izveidot. Izskatās, ka somāliešiem tāda valdība nafig nav vajadzīga, jo kārtību nodrošina klani ar saviem likumiem. Notiek ekonomiskā izaugsme par spīti valdības un ārzemju investīciju trūkumam, un dzīve uzlabojas.
19 novembris, 2011 20:42
Jā, somāļi, pateicoties valdības neesamībai, ir tiešām ieguvuši lielu ekonomisku izaugsmi!
Tev pašam smiekli nenāk, rakstot šādas muļķības?
Jā, brīvā tirgus teorija tīrā veidā nedarbojas tieši tāpat kā komunisms tīrā veidā nedarbojas. Realitāte ir tāda, ka valsts regulējums, nodokļi, valdības rīcība var būt kaitējoša un var būt veicinoša. Bet bez tā iztikt nevar nevienā valstī. Pārāk lieli nodokļi ir postoši, un pārāk mazi nodokļi arī ir postoši. Jautājums ir tikai par to, kā atrast optimālo līmeni, kas nav triviāls uzdevums katrā konkrētajā situācijā.
ASV ārstu licences tiek regulētas tieši tāpat kā jebkurā citā valstī. Jautājums ir par apdrošināšanas sistēmu, kas var būt vairāk vai mazāk izšķērdīga. Daudzas rietumu valstis ar nacionālo vai obligāto apdrošināšanu tomēr
ir efektīvākas par ASV šajā ziņā.
19 novembris, 2011 21:11
>> Heal Us From This!
Izlasīju šo rakstu, un manuprāt tas ir murgojums. Autors citē patiesus faktus, ka zāles ASV maksā dārgāk nekā Eiropā, bet nesniedz nekādus argumentus, kā tas ir saistīts ar FDA. Es tam neredzu nekāda pamata, jo jebkurā valstīs zāles apstiprina valsts zāļu regulatori, pirms tās drīkst izrakstīt pacientiem. Nedomāju, ka šīs prasības daudz atšķiras. Farmaceitiskās kompānijas tāpat zāļu pētījumus veic globāli un gatavo dokumentāciju jauno zāļu apstiprināšanai vienlaicīgi gan ASV, gan Eiropā. Process nav lēts, bet no tā zāļu cenām īpaši daudz nevajadzētu atšķirties dažādās valstīs.
FDA jau neliek pārdot zāles par dārgāku cenu un neiejaucas cenas noteikšanā. FDA interesē tikai zāļu drošība, un pat ja viņi dažreiz ir pārāk piesardzīgi, tam nevajadzētu īpaši atsaukties uz atļauto zāļu cenām. ASV zāļu cenu nosaka paši zāļu ražotāji, kopīgi ar ārstiem, kas tās izraksta, un apdrošinātājiem, kas akceptē šīs izmaksas. Savukārt Eiropā valsts aktīvi regulē arī zāļu cenu un tieši vai netieši neļauj farmaceitiskām kompānijām pārmērīgi pacelt cenas, tāpēc cenas caurmērā ir zemākas. Varētu padomāt, ka tas ierobežos pacientus, kuri tāpēc nevarēs iegādāties zāles, jo ražotājam nebūs izdevīgi tās pārdot. Bet kā jau rakstā norādīts, situācija ir pretēja – Eiropā zāles ir ne tikai lētākas, bet tur ir pieejamas vairāk zāļu nekā ASV.
19 novembris, 2011 21:29
Nenāk gan, jo tā lieta nav no pirksta izzīsta. Piem., http://www.thefreemanonline.org/featured/somalia-failed-state-economic-success/. Izskatās, ka valdība ekonomiskajai izaugsmei nav nepieciešama. Nepieciešamas ir zināšanas un darbs. Mūsu problēma ir tā, ka nespējam iedomāties dzīvi bez valsts.
Kāpēc valsts regulācija būtu tik nepieciešama, nav ne jausmas. Kārtībai ir jābūt, tas gan, taču valsts nav vienīgais iespējamais kārtības avots. Vairumā gadījumu cilvēki paši uztur kārtību.
Jā, kā atrast optimumu? Manuprāt, jo mazāki nodokļi, jo lielākas iespējas naudu izmantot pēc saviem ieskatiem. Jo ir acīmredzami, ka 100% nodokļi noved pie pilnīgas tirānijas un verdzības.
Jautājumi par apdrošināšanas sistēmu efektivitāti patiesībā ir jautājumi nevis par to, kas tās kontrolē, bet par atgriezenisko saiti; ja tā darbojas līdzsvaroti, arī sistēma veidojas līdzsvarota.
19 novembris, 2011 21:40
Nu kā var nesaprast, kā tas saistīts ar FDA? Loģiskā secība: FDA uzstāda noteikumus->Noteikumu izpilde maksā naudu->Kompānijas noveļ izmaksas uz patērētājiem. Konkurenti, kuru darbība varētu cenas pazemināt, ir spiesti pārvarēt daudzas barjeras, no kurām FDA prasības ir tikai viena. Vēl citas barjeras ir intelektuālā īpašuma aspekts, visam iepriekšminētajam nepieciešamie finanšu un juridiskie resursi utt.
Gan Eiropa, gan ASV ar dažādiem līdzekļiem aizsargā savu tirgu; te ietilpst dažādi likumdošanas triki. Rezultātā starptautiskās konkurences nav, un patērētāji maksā augstas cenas, farmāciju kompānijas peļņā dalās ar valsti nodokļu veidā. Eiropa, ierobežojot zāļu cenas, cenšas ar likumdošanu uzlabot situāciju priekš patērētāja. To varētu darīt arī citādi, ar konkurences palielināšanu, ielaižot tirgū Indijas, Krievijas un Japānas zāļu ražotājus.
19 novembris, 2011 22:24
Par Somāliju: dead cat bounce. Arī ilgstoši bezdarbnieki var sākt audzēt kartupeļus mazdārziņā un dzīt kandžu, bet par normālu dzīvi to nenosauksi. Lielākam efektam tā arī pasaki: bomži stacijas laukumā ir pozitīvs piemērs tam, cik labi ir nemaksāt nodokļus.
FDA dara to, kas tai ir jādara – atļaut tirgot tikai zāles, kuras ir pierādītas kā drošas un efektīvas. Ja šādas atļaujas nebūtu vajadzīgas, tad katrs varētu reklamēt un tirgot placebo kā superlīdzekli. Miljoniem cilvēku būtu apkrāpti un viņu veselībai būtu nodarīts liels ļaunums, ka nekāda brīvā tirgus efektivitāte to neatsvērtu.
>> farmāciju kompānijas peļņā dalās ar valsti nodokļu veidā.
Tu jau pats norādīji, ka korporācijas ASV maksā vismazākos nodokļus. Tātad sanāk – jo mazāki nodokļi, jo dārgākas zāles.
Es arī pagaidām neredzu cita risinājuma, kā valdībai regulēt zāļu cenas, kamēr nav notikusi atteikšanās no intelektuālā īpašuma tiesībām zāļu izgudrotājam.
19 novembris, 2011 23:31
Neloģiski spriedumi par Somāliju. Ironija nav pierādījums. Kā jau teicu, lietas tur nav tik trakas, kā to stāsta pa TV. Ir diezgan daudz liecību par patieso situāciju, kas atšķiras no oficiālās ziņu kompāniju informācijas.
Bomži parasti ir bomži tāpēc, ka viņiem nav pašdisciplīnas, bet ir atkarības. Bomžiem, mazdārziņiem un Somālijai nav nekāda sakara.
Miljoniem cilvēku jau tāpat tiek nodarīts kaitējums, pat ar visiem likumiem. Internetā var pameklēt informāciju par jatrogēnu, jeb nepareizas ārstēšanas izraisīto nāvi.
Brīvais tirgus nenozīmē tikai iespēju krāpt citus; tikpat daudz tas nozīmē iespēju veidot neatkarīgas organizācijas zāļu pārbaudei, lai aizsargātos pret krāpšanu. Cilvēks nav bezpalīdzīga būtne, un spēj uzlabot daudzas situācijas.
Starp citu, placebo palīdz apmēram pusei cilvēku, saskaņā ar pētījumiem.
Jā, farmācijas kompānijas, pat nemaksājot tiešos nodokļus, neizbēgami maksā citus – ienākuma nodokļus par darbiniekiem, pārdošanas nodokļus par produktiem un materiāliem, utt. Jo mazāki nodokļi, jo lielāka pirktspēja strādājošajiem, jo lielākas peļņas iespējas uzņēmējiem. Attiecīgi, jo vairāk potenciālo konkurentu sarosās un metas iekšā biznesā. Ar laiku cenām tomēr krītas.
Zāļu cenu regulācijas vietā var atvērt tirgu konkurentiem no ārzemēm. Efekts būs līdzīgs, taču bez valdības darba.
19 novembris, 2011 23:52
*par patieso informāciju* – tieši tāpat nav nekādu patiesības pierādījumu par pretējo tām ziņām, kas ir publiski pieejamas. Tā mēs varam aizfilozofēties, ka neviens ne par ko nevar būt pilnīgi pārliecināts un varbūt viss pastāv tikai mūsu iztēlē, bet diez vai tas pie kaut kā novedīs. Bēgļu bari no Somālijas arī laikam ir tikai kāda žurnālista fantāzijas augļi
Nu lūk, cilvēki tomēr ir saprātīgas būtnes, tāpēc nodibina tādu organizāciju kā valsti, kas veic visus nepieciešamos pasākumus sabiedrības aizsardzībai. Valsts savas funkcijas var veikt labāk vai sliktāk, bet būtībā var noteikt galvenos principus, kas ir praksē pierādīti kā efektīvi. Saprātīga nodokļu politika ir viens no šiem principiem.
>> Zāļu cenu regulācijas vietā var atvērt tirgu konkurentiem no ārzemēm.
1) Konkurenti nav ierobežoti. Nav nekāda aizlieguma indiešu uzņēmumam izgudrot zāles, saņemt apstiprinājumu FDA tirgošanai ASV vai atbilstošā Eiropas regulatorā un tirgot tās.
2) Ja tu biji domājis, ka vajag atcelt esošo patentu sistēmu, tad ko tu liec tā vietā? Kurš uzņēmums tad centīsies ieguldīt zāļu izstrādē miljonus, ja nedēļu pēc zāļu apstiprināšanas cita firma tirgos tieši tās pašas zāles par dažiem centiem? Kuru tad vispār būs gatavs ieguldīt naudu jaunu zāļu izstrādē? Ja tu domāji saīsināt patenta darbības ilgumu, tad varbūt, bet tās ir tikai nianses nevis sistēmas maiņa būtībā.
19 novembris, 2011 23:58
>> Starp citu, placebo palīdz apmēram pusei cilvēku, saskaņā ar pētījumiem.
Šī vienkārši ir putra tavā izpratnē. Lai zāles apstiprinātu, tām ir jādarbojas labāk nekā placebo.
20 novembris, 2011 16:42
Somālijā kādu laiku, apmēram gadu-divus pēc valdības sabrukuma, tik tiešām bija bardaks, ko pastiprināja sausuma izraisīts bads. Taču tad sāka veidoties kaut kāda kārtība. Protams, kaimiņi un ANO vēlējās ieviest sev labvēlīgu valdību, kam vietējie pretojās. Protams, ka cilvēki bēga prom. Bet bēg prom prom arī no citām valstīm, tai skaitā arī no Latvijas. Pie kam izskatās, ka procentuāli daudz vairāk nekā no Somālijas. Bet tas vēl jānoskaidro.
Kā jau pati minēji, vēl neviens nav precīzi definējis, kas ir saprātīga nodokļu politika. Līdz ar to mēs nevaram apgalvot, ka valsts ir vienīgais efektīvais veids, kā nodrošināt sabiedrības aizsardzību. Tas varbūt ir vienīgais MUMS ZINĀMAIS veids. Vai šie pasākumi ir pierādīti kā efektīvi? Kā šo efektu mērīt? Un no kā mums jāaizsargājas? Līdzekļi jāizvēlas atbilstoši nolūkam.
1) Tur jau ir tas joks, ka šo atļauju saņemt nav vienkārši. Sevišķi jau no malas, un sevišķi, ja tirgus tiek aizsargāts ar patentiem uz samērā ilgu laiku.
2) Ja patentu nebūtu, paliktu iespēja savu produktu aizsargāt ar citām metodēm, piemēram komercnoslēpumu – vienkārši neizpaust būtiskas nianses ražošanā. Zāļu ražošanā tiktu ieguldīts mazāk līdzekļu, jo nebūtu vajadzīgās atdeves. Pašreiz tik lielus līdzekļus izgudrošanā iegulda tāpēc, ka ieeja tirgū ir dārga, bet pēc tam tiek iegūts monopols uz laiku, kurā var labi nopelnīt. Zāles ir produkts, ko var ērti aizsargāt ar patentiem, tāpēc tieši farmācijā nonāk lielākā daļa ieguldījumu, kaut arī varbūt citas metodes kādu saslimšanu ārstētu efektīvāk. Ir čupa apstiprinātu zāļu, kuru efektivitāte ir stipri apšaubāma, un blakusefekti pietiekoši nopietni, piem. tās pašas holesterīna samazināšanas zāles.
Nedomāju, ka būtu baigā traģēdija, ja atceltu patentus. Katrs ražotu ko var, un tirgus izlemtu, kas vinnē un kas zaudē.
Par placebo (no http://en.wikipedia.org/wiki/Placebo):
Placebos do not work for everyone.[115][116] Henry K. Beecher, in a paper in 1955[117] suggested placebo effects occurred in about 35% of people. However, the response rate is wide, ranging from 0% up to nearly everyone. In a dental postoperative pain model, placebo analgesia occurred in 39%.[116] In research upon ischemic arm pain, placebo analgesia was found in 27%.[115] The placebo analgesia rate for cutaneous healing of left hand skin was 56%.[118]
Though not everyone responds to a placebo, neither does everyone respond to an active drug. The percentage of patients who reported relief following placebo (39%) is similar to the percentage following 4 mg (36%) and 6 mg (50%) of hidden morphine.[119]
Those with Alzheimer’s disease lose the capacity to be influenced by placebos, and this is attributed to the loss of their prefrontal cortex dependent capacity to have expectations.[123]
Children seem to have greater response than adults to placebos.[124]
Study: Antidepressants, Placebos Near Equally Effective
No The power of Mind and the Promise of Placebo:
…medical literature includes a great deal of testimony that the placebo effect routinely works 30 percent of the time, with Dr. Herbert Benson of Harvard stating that it may work up to 90 percent of the time.
“In the 1950?s angina pectoris, recurrent pain in the chest and left arm due to decreased blood flow to the heart, was commonly treated with surgery. Rather than doing the customary surgery, which involved tying off the mammary artery, some resourceful doctors cut patients open and then simply sewed them back up again. The patients who received a sham surgery reported as much relief as the patients who had the full surgery.”
“The effectiveness of a placebo in any given circumstance also varies greatly. In nine double-blind studies comparing placebos to aspirin, placebos proved to be 54 percent as effective as the actual analgesic. From this, one might expect that placebos would be even less effective when compared to a much stronger painkiller such as morphine, but this is not the case. In six double-blind studies placebos were found to be 56 percent as effective as morphine in relieving pain.”
“In a recent study of a new kind of chemotherapy, 30 percent of the individuals in the control group, the group given placebos, lost their hair.”
“In a study of a tranquilizer called mephenesin, researchers found that 10-20 percent of the test subjects experience negative side effects – including nausea, itchy rash, and heart palpitations – regardless of whether they were given the actual drug or a placebo.”
Nu, kuram te ir putra galvā?
20 novembris, 2011 19:25
Attiecībā uz kādu citu Somālijas pārvaldes formu, tad tu vienkārši spēlējies ar vārdiem. Jo nav svarīgi kā tu to apraksti vai nosauc, pēc būtības tā ir valsts. Valsts var būt balstīta uz dažādiem principiem (demokrātija, monarhija, konstitūcija utt.) un šoreiz tas nav būtiski. Svarīgi ir tikai, cik šī valsts ir efektīva iedzīvotāju aizsardzībā. Pat ja argumenta pēc pieņemam, ka ANO iejaukšanās tikai pasliktināja stāvokli, tas pierāda Somālijas esošās sistēmas nevarību, jo tā nespēja aizsargāt savu valsti no šīs iejaukšanās un izpostīšanas. Visdrīzāk jau tieši tāpēc, ka šai valstij nebija pietiekami daudz līdzekļu, un to nebija tāpēc, ka neiekasēja nodokļus
Par medicīnu – tirgus izlemtu tikai to, kurš ražotājs vinnē – uz miljoniem pacientu dzīvības un veselības rēķina. FDA atļaujai ar patentiem nav nekāda sakara. Tās ir divas dažādas lietas. Patentu var saņemt arī nereģistrētām zālēm. FDA tikai pieprasa pierādīt, vai zāles ir drošas un efektīvas. Ja FDA nebūtu, tad patenti tāpat pastāvētu, tikai liela daļa tirgū esošo zāļu būtu ar apšaubāmu efektivitāti un pacientam nebūtu nekādu iespēju saņemt neatkarīgu vērtējumu par tām.
Par placebo tu tiešām turpini putru, nemaz neizprotot manu argumentu. Tev pietiktu pateikt, ka placebo efekts ir reāls un patiesībā es par to nemaz nešaubījos. Mans arguments ir tikai tāds, ka nav jēgas maksāt lielu naudu par zālēm, kas darbojas placebo līmenī. Placebo var dabūt bez maksas. Jebkurai papildu maksai ir jābūt ar papildu ieguvumu.
Par patentu atcelšanu – varbūt, bet tu jau nepiedāvā nekā konkrēta vietā. Tikai saki, ka tirgus visu noliks pa vietām. Ar tādu pašu rezultātu varam atcelt jebkuras īpašumtiesības. Tirgus noliks visu pa vietām. Man iepatīkas kāda prece, es to vienkārši paņemu no veikala. Tirgus visu noliks pa vietām. Normālā valstī jau ir attiecīgie likumi un policija ir daudz efektīvāka nekā “tirgus”.
21 novembris, 2011 03:26
Tagad Tu definē, kas ir valsts, ar domu, ka anarhija ir valdība. Anarhija ir valdības (tradicionālajā izpratnē) trūkums.
Ja ir svarīgi, cik efektīvi valsts aizsargā savus iedzīvotājus, tad jārunā arī, pret kādiem draudiem. Somālijas gadījumā tas ir kaimiņvalstu un/vai virsvalstiskas organizācijas ANO vadīts iebrukums. Ne vieni, ne otri savu nav panākuši. Vai to var saukt par nespēju aizstāvēties? Tieši otrādi.
Nu par otru pusi. Iebrucēji ir valstis, kuras iekasē nodokļus no saviem iedzīvotājiem. Vēsturiski, parasti dažāda veida agresīvi karagājieni tiek apmaksāti no nodokļu maksātāju naudas. Kad šos pašus nodokļu maksātājus sūta karā, tie mēdz arī iet bojā, pat sekmīgos karos. Vai to var saukt par savu iedzīvotāju aizstāvēšanu?
Somālija kā centralizēta valsts sabruka tāpēc, ka centralizēta valsts ar vēlēšanu sistēmu ir kaut kas pilnīgi pretējs tur pierastajai kārtībai, kas ir klanu sistēma. Tāpēc arī partijas veidojas pa klanu robežām un cilvēki balso par klaniem, nevis par idejām. Pie varas nonākušais klans visu grābj sev, pārējie ar to nav mierā un gāž valdību. Izskalot, atkārtot.
Jau tagad miljoniem pacientu mirst no nepareizi izrakstītām zālēm vai zināmiem zāļu blakusefektiem. Tāpēc nevar teikt, ka pašreizējā sistēma darbojas, un brīvā tirgus sistēma nedarbotos. Arī pašlaik tirgū atrodas daudz medikamentu, kuru efektivitāte ir visai zema, vai nav pierādīta (ASV un Anglijā homeopātiju uzskata par placebo veidu, jo nav izprasts to darbības mehānisms). Ja FDA ir galvenā organizācija, kas kontrolē zāļu drošību, tad lai kontrolētu tirgu, ražotājiem ir jākontrolē FDA. Kas arī tiek darīts, par to ir labs rakstiņš The Lancet: The pharmaceutical industry as a political player. Attiecīgi, tas ir kārtējais pierādījums tam, ka centralizācija un regulēšana pati par sevi neko negarantē. Decentralizētā brīvā tirgus sistēmā jebkurš varētu teikt jebko, un būt par neatkarīgu ekspertu ir viena no visai izdevīgām tirgus nišām.
Par patentiem – tik tiešām, FDA ar patentiem nenodarbojas, un formāli šīm divām lietām nav tieša sakara. Taču sistēma ir jāskata kopumā, jo dzīvē lietas nav atdalītas, tās viena otru ietekmē. Skat. saiti iepriekšējā rindkopā. Patenti tika minēti kā viena no barjerām, kas ierobežo konkurenci.
Par placebo: ja Tu nevēlies pirkt to, kas ir placebo, tas ir tikai dabiski. Taču placebo efekts ir atkarīgs no pacienta ticības zālēm vai ārstam. Tāpēc bez maksas Tu to dabūt nevarētu – tās uz Tevi vienkārši nedarbotos, jo Tu zinātu, ka tās ir placebo
Nav jau tik svarīgi, kas tieši ir vai nav zālēs, kā to iedarbība īsā un ilgtermiņā. Papildi ieguvums būtu efekts, kurš var izpalikt arī zālēm, kas NAV placebo.
Patentus atceļot, cilvēki tiesību aizsardzībā mainīs taktiku. Vai arī tiesības nesargās, izvēloties citu tirgus sratēģiju. Īpašumtiesības arī visādi var sargāt. Policija nevar būt daudz efektīgāka kā privātīpašnieks, jo nav tik tieši ieinteresēta īpašuma aizsardzībā. Arī mūsdienās īpašumtiesības tiek aizsargātas tikai no pašiem primitīvākajiem apdraudējumiem. Daudz īpašumu Latvijā un citur tiek zaudēts krāpniecisku darījumu rezultātā, kuri ir iespējami tikai un vienīgi pateicoties sarežģītiem un neviennozīmīgiem likumiem un pērkamiem cilvēkiem varas struktūrās, kas spēj uz lietu paskatīties tā vai citādi, atkarībā no vajadzības.
Salīdzinājums ar zādzību nav vietā, ja runājam par patentiem. Intelektuālā īpašuma “zādzība” to nepadara nepieejamu īpašniekam, tas vienkārši pavairojas. Intelektuālais īpašums patiesībā nav īpašums, bet ir informācija.
21 novembris, 2011 09:42
1) Ja decentralizēta sistēma darbotos labāk, tad es to pieņemtu. Bet Somālijā valda tikai nabadzība un posts. Jautājums izsmelts. Turpmākā žonglēšana ar vārdiem nav vajadzīga.
2) > Tāpēc nevar teikt, ka pašreizējā sistēma darbojas, un brīvā tirgus sistēma nedarbotos.
Tev ir ļoti smagas loģiskās domāšanas problēmas. Tikai tāpēc, ka nevienas zāles nav ideālas, tas nenozīmē, ka tās darbojas sliktāk par placebo. Tās darbojas labāk, statistiski krietni labāk. Mēģināt to apgriezt otrādi ar anekdotiskiem apgalvojumiem ir primitīva demagoģija. Tieši tāpēc tiek veikti dubultaklie zāļu pētījumi, kuros ne pacients, ne arī ārsts nezina, vai konkrētajam pacientam tiek dotas zāles, vai placebo. Ja cilvēkam ir ticība, tad arī placebo viņam dažkārt var palīdzēt, bet apstiprinātās zāles palīdzēs gan šim cilvēkam ar ticību, gan tam, kuram šīs ticības nav.
3) Arī šeit nav nekādu pierādījumu taviem apgalvojumiem. Tikai akla ticība brīvajam tirgum. Bet fascinē tava loģika jeb tās absolūts iztrūkums – pēc taviem vārdiem: ja ir bijuši krāpnieciski gadījumi, tad policija darbojas sliktāk par kādu citu nevienam nezināmu sistēmu X. Un X laikam var būt jebkas, kam vien cilvēks tic – Krišnam, Allāham, citam dievam vai tavā gadījumā brīvajam tirgum.
21 novembris, 2011 10:24
1) Tavs apgalvojums ir neloģisks: pēc būtības Tu deklarē, ka Somālijā valda tikai nabadzība un posts, nekādus pierādījumus par pretējo pat nepūloties sniegt. Tava pārliecība ir ticības akts, un cilvēku nevar pārliecināt ar loģiku, ja viņš ir kaut kam nolēmis ticēt. Attiecīgi, diskusijas ir veltīgas.
2) Par placebo. Mini kaut vienu anekdotisku gadījumu, ko esmu pieminējis. Citādi iznāk, ka demagoģija ir Tava stiprā puse. Kā jau no avotiem izriet, placebo efekts ir atkarīgs gan no slimības, gan pacienta.
Un jā, es zinu, kas ir dubultaklais pētījums. Un es arī zinu, kā var pētījuma nosacījumus izveidot tā, lai dabūtu vajadzīgo iznākumu arī pēc dubultaklās metodes. Un apstiprinātās zāles nepalīdz visiem, ne velti ir prasība, kā Tu minēji, lai zāles darbotos labāk par placebo. Tātad ir vai var būt zāles, kas darbojas sliktāk.
3) Krāpnieciski gadījumi būs vienmēr. Jautājums ir par to, kāpēc tie ir iespējami un cik tādu ir, un kādi ir riski krāpniekam. Valsts pārvaldītā sistēmā, lai veiksmīgi krāptos, ir jābūt iesaistītam valdības struktūrās. Brīvā tirgus apstākļos šādi struktūru nav, un spēlētāji paši vienojas par noteikumiem, kurus tāpēc arī vairāk vai mazāk ievēro. Uzvar tā sistēma, kas ir cilvēkiem pieņemamāka.
Gadījumos, kad cilvēki nekā nevar nonākt pie kopsaucēja, parasti ir pilnīgi atšķirīgi pamati, uz kuriem būvē savus spriedumus. Manā gadījumā pamats ir uzskats, ka cilvēki paši spēj vienoties par savas sabiedrības uzbūvi un likumiem, un ka katrs pats vislabāk aizstāv savas intereses. Gadījumos, kad cilvēks konfrontē ar citiem cilvēkiem, abām pusēm ir apmēram līdzīgas iespējas, ja kāda no pusēm nav nevienlīdzīgi ierobežota (piem., pašlaik valstij ir vardarbības uzsākšanas monopols). Deviņdesmito gadu bandītisms ir tam piemērs – vairums reketieru ir miruši, cietumā vai legalizējušies. Un viņus uz to to nepiespieda valsts, bet uzņēmēji, kas apvienojās savu interešu aizstāvībai.
21 novembris, 2011 12:09
1) Somālijas PPP (pirktspējas paritāte uz iedzīvotāju) ir $600 gadā. Latvijā – $14000. Kādus pierādījumus tev vēl vajag?
Laime varbūt nav naudā? Tad ko teiksi par šo:
According to a 2005 World Health Organization estimate, about 97.9% of Somalia’s women and girls have undergone female circumcision,[158] a pre-marital custom mainly endemic to Northeast Africa and parts of the Near East that has its ultimate origins in Ancient Egypt.
2) Anekdotiski ir tavi minējumi, ka arī zālēm ir blakusefekti. Protams, ka ir – tikai tas nekādi neatceļ FDA lomu atsijāt zāles, kas neko daudz neatšķiras no placebo.
3) Manuprāt, 90. gadu bandītisms ir tiešs piemērs valsts varas vājumam, kāds radās pēc PSRS sabrukuma. Reketieru nonākšana cietumā savukārt ir tiešs pierādījums, ka policijas darbība ir devusi taustāmus rezultātus. To nevar teikt par Somāliju, kur mēģinājumi cilvēkiem pašiem visu sarunāt bez organizētu struktūru iesaistīšanas ir radījusi vislielāko jūras pirātismu mūsdienu pasaulē.
Es saprotu, ka var diskutēt par konkrētu nodokļu apjomu – PVN ir jābūt 10% vai 20%, vai vajadzīgs progresīvais nodoklis, un ja ir, tad cik lielam tam jābūt. Vai to, cik lielam ir jābūt policijas budžetam un kādi pierādījumi ir vajadzīgi tiesām, lai ieliktu kādu cietumā. Un saprotams, ka visi nekad šajos jautājumos nedomās vienādi, jo to ir grūti zinātniski izmērīt. Kā arī to, ka sistēma nav ideāla un to var uzlabot un reformēt pēc vajadzības. Bet dzīt tādu sviestu, kā tu to dari jau ir slima prāta pazīmes. Kurš gan var apgalvot, ak Somālija ir stabila valsts (salīdzinājumā ar ko???), vai ka zāļu drošību un efektivitāti pirms lietošanas vispār nevajag izvērt neatkarīgai institūcijai, jo tirgus visu noliks pa vietām?
Pēc tavas loģikas var uzskatīt arī, ka brīvais tirgus ir absolūts un eksistē vienmēr un visur. Esošās valsts struktūras pastāv tieši tāpēc, ka cilvēki tādas ir izvēlējušies šī brīvā tirgus apstākļos, jo tieši tās ir darbojušās vislabāk.
23 novembris, 2011 12:31
Rekur tev bišķi informācija par Laffer curve: http://motherjones.com/kevin-drum/2011/11/raw-data-laffer-curve-rich . Atsaucoties uz Paul Krugman, rādās, ka progresīvā nodokļa augšējā robeža būtu ap 70-76%. Līdz šiem rādītājiem nodokļu ieņēmumi augs.
Tā ka nevajag fantazēt ka samazinot nodokļus, budžeta ieņēmumi pieaug. Bija viens izņēmums – ja esošie nodokļi ir jau virs 76%, varbūt.
24 novembris, 2011 00:04
Musu pensiju sistema nav labaka par MMM, iemaksa vieni- sanem citi, pedejie paliek zaudetaji. Taa kaa nav nekaadas garantijas ka valsts pastaavees peec 30 gadiem, naakas vien pasam veidot ietaupijumus. Autors vareji iet ari talak secinajumos- no PVN tieshaam nav jegas ja reali vinu maksa tikai gala pirceji, no dazadiem nodokliem ari nav jegas ja beigas viss tiek samests viena katlaa un sadalits, tad lai valsts pasaka NODOKLIS stradajosiem no algas- 60% , bizensmeniem 50%, VID neko citu nedara ka parbauda pvn parmaksajumus un nodoklu iekasesanas pareizibu, Vacija piem nodoklus aprekina valsts, VID ari aprekina tikai nesaka uznemejiem- rekiniet pasi, algojiet nodoklu gramatvedi ja nebus pareizi sods 10 tukst.
24 novembris, 2011 00:41
Krabei: Kā jau pats Krugmans norāda, tā līkne attiecas tikai uz vienu maksātāju daļu, bagātākajiem. Bagāto attieksme pret naudu ir citādāka: ja jāizvēlas starp naudu un drošību, viņi izvēlas pēdējo, jo daži tūkstoši šurp vai tur neko daudz neizšķir.
Nabadzīgākiem cilvēkiem, ieņēmumu sarukums par 15% var izrādīties stipri jūtamāks, jo sevišķi, ja jātaupa uz ēdiena rēķina. Tāpēc arī viņu iecietība pret valdības izgājieniem ir stipri mazāka. Piemēram, pirms neilga laika, pārtikas cenām pasaules tirgū ceļoties par 20-30% (tas bija pirms kādiem 2 -3 gadiem), Haiti, Ēģiptē un vēl šur tur izcēlās nemieri pārtikas dēļ.
Ir vēl kāds būtisks aspekts: no kurienes gan Tu ņēmi, ka lieli nodokļu ieņēmumi valstij ir kaut kas labs? Cik esmu runājis ar dažādiem cilvēkiem no biznesa un valdības aprindām, viņi lēš, ka apmēram 50% nodokļu naudas valsts dažādos veidos iznieko.
Mūsdienās pasaule ir atvērta. Ja te žņaugs ar nodokļiem, bagātie savu biznesu pārcels uz offšoriem, un neviens neko neizdarīs. Valsts paliks ar pliku pakaļu un veselu baru diedelnieku, kuru jau tāpat pietiek.
24 novembris, 2011 00:46
Pilnīgi piekrītu. Jebkuram cilvēkam nepatīk, ja viņam atņem pusi no nopelnītā, dara to ar draudiem un augstprātīgi, un iegūto naudu pēc tam pa pusei nodzer, pa pusei izdala citiem.
Kad cilvēkiem kaut kas nepatīk, viņi pret to cīnās. Pat ja jācīnās pret pārspēku.
24 novembris, 2011 01:06
Karuunai:
Avotus saviem apgalvojumiem varētu? Citādi sanāk spēle vienos vārtos.
Par apgraizīšanu: tas nekādā veidā nenorāda, ka Somālija nav kārtības. Tikpat labi Somāļi varētu apgalvot, ka mēs te esam sātana pielūdzēji, jo lietojam pretapaugļošanās līdzekļus. Kultūras atšķirības.
Protams, ka zālēm ir blakusefekti. Mana kaimiņiene, kamēr bija dzīva, to varēja apliecināt.
Rekets bija iespējams tāpēc, ka: mainījās sabiedriskā kārtība, un iepriekšējie uzvedības modeļi vairs nedarbojās, bet jaunie nebija izstrādāti; tāpēc, ka ieročus kurš katrs nevarēja iegādāties, un tāpēc, ka bija liels bezdarbs, kas juku laikos ir neizbēgams. Tāpēc, ka padomju valsts sabrukumu veicināja citas valstis un pieraudzīja, lai te būtu kārtīga īpašuma izlaupīšana – konkurentus nevienam nevajag. Zinu, ka par to avīzēs neraksta
Somālijas pirātisms patiesībā ir cīņa pret jūras piemēslošanu. Tikko kā valsts sabruka, “uzņēmīgi” ļautiņi sāka tās teritoriālajos ūdeņos izgāzt radioaktīvos atkritumus. Attiecīgi, daži no šiem kuģiem tika nolaupīti. Otra lieta – jau jau tur ir tik spēcīgi pirāti, ka ar viņiem netiek galā lielvalstu flotes, tas tomēr liecina par šo te pašu pirātu spēku. Vai arī par to, ka lielvalstis pirātismu izmanto kā ieganstu militārai klātbūtnei reģionā, un netieši sekmē pirātismu.
Nejauc kopā zāles ar Somāliju. Somālijas stabilitāti garantē sabiedrība, tās kultūra. Tāpat kā mums.
Esošās struktūras pastāv tikai un vienīgi tāpēc, ka centralizēta valsts ir visizdevīgākā struktūra agresīviem kariem; tā spēj piespiedu kārtā mobilizēt resursus, lai atņemtu vēl vairāk resursu kaimiņiem. Tādējādi, tā ir sistēma, kas reiz sākusies, stabili uztur sevi un pavairo. Kā slimība. Kad tā kādu laiku ir noticis, visi aizmirst, ka var arī savādāk. Atšķirība starp brīvo tirgu un valsti ir atšķirība starp brīvprātīgu sadarbību un piespiešanu.
24 novembris, 2011 09:42
egleskokam tupajā galā ir iemetusies trupe, bet klauni ir vajadzīgi
24 novembris, 2011 10:02
Internets ir pilns ar anonīmiem, emocionāliem klauniem, kuru vienīgā prasme ir personiski apvainojumi
29 novembris, 2011 14:16
Egleskoks: Ja tu nonāc pie tā, ka tās ir tikai kultūras atšķirības, tad man skaidrs ir viens: Es negribu dzīvot Somālijas “stabilajā bezvaldības” kultūrā. Es gribu dzīvot tādā valstī, kurā ir valdība un demokrātija, reliģijas brīvība utt. un iespēja atrast darbu un tērēt nopelnīto naudu sev un savai ģimenei. Es gribu saņemt policijas aizsardzību un medicīnisko aprūpi, kad tā ir vajadzīga, kā arī adekvātu izglītību sev un pēcnācējiem. Un man nav iebildumu, ja par to visu ir jāmaksā nodokļi, ja vien tas notiek demokrātiskā un saprātīgā kārtībā, ieskaitot šo nodokļu racionālu izmantošanu.
29 novembris, 2011 23:31
“ja vien tas notiek demokrātiskā un saprātīgā kārtībā, ieskaitot šo nodokļu racionālu izmantošanu”
- Lūk, te nu nevar nepiekrist. Taču, tas ir vēlamais stāvoklis, kas vēl nav sasniegts, un uzdrošinos apgalvot, ar līdzšinējām metodēm tā arī netiks sasniegts, jo nav efektīvas kvalitātes kontroles valsts izdevumiem.
Problēma ir atgriezeniskajā saitē. Ja cilvēks tērē sevis pelnītu naudu, saite starp pelnīšanu un tērēšanu darbojas līdzsvarojoši: ja gribi vairāk tērēt, ir vairāk jāstrādā vai jādomā. Tāpēc katrs pats sev parasti ir diezgan saprātīgs saimnieks.
Gadījumā, kad vieni tērē citu nopelnīto, šī saite darbojas pilnīgi citādi: līdzsvars novirzās tēriņu virzienā, jo tērētāji nav spiesti strādāt proporcionāli tēriņiem. Tāpēc līdzsvars iestājas, kad tērētāju piepūle līdzekļu ieguvei līdzsvarojas ar labumu, ko var iegūt no iztērēšanas.
Protams, te ir runa par valsts un nodokļu maksātāju attiecībām. Mums kā nodokļu maksātājiem situācija ir nelabvēlīga, jo nodokļu tērētāji (valsts un budžeta iestādes), lai optimizētu tērēšanu, daļu no iekasētajiem līdzekļiem iegulda iekasēšanas atvieglošanai (likumdošana, nodokļu maksātāju izsekošana, represijas pret nemaksātājiem). Līdzsvars nobīdās par labu iekasētājiem – mēs maksājam vairāk, taču saņemam par to pretī mazāk. Jo vairāk viņi saņem, jo vairāk spēj novirzīt “iekasēšanas uzlabošanai”, finālā sabiedrība sadalās divās klasēs – vergos un kungos, kurus tie apkalpo. Šis process parasti notiek vairāku paaudžu garumā, jo bērni parasti ir pieraduši pie valsts “uzbraucienu” līmeņa un ļauj tai vairāk vaļas kā viņu vecāki. Par to liecina vēsture.
Šāda divšķiru sabiedrība ir kaut kas pavisam pilnīgi atšķirīgs no mērķa, kuram tika palielināti nodokļi, proti, vispārējā labuma veicināšanas. Par to tad arī mana cepšanās
Domāju, ka Tu arī šeit piekritīsi.
30 novembris, 2011 13:15
- “Visas valstis, kurās maksā nodokļus ir iznīkušas.”
Jā un visi, kam ir divas kājas ir miruši vai kādreiz mirs, bet tas nenozīmē, ka trīskājainie dzīvos mūžīgi. Un kādas tad ir tās valstis, kurās ir pozitīvs iedzīvotāju pieaugums? Pārsvarā 3. pasaules valstis. Pastāv tendence, ka valstīs, kurās pieaug labklājība, samazinās dzimstība. Labklājība ietver lielākus ienākumus un iespēju maksāt lielākus nodokļus, kas atgriežas kvalitatīvas izglītības, sociālās aizsardzības, sabiedriskās kārtības, dažādu zinātnes, infrastruktūras, u.c. projektu veidā, kas atkal palielina valsts konkurētspēju. 3. šķiras valstīs vai valstīs, kur nenotiek centralizēta projektu realizācija nekā tāda nav. Valstīt kur ir augsts izglītības līmenis arī samazinās dzimstība, un pēc tavas loģikas – izglītība iznīcina valstis. Nopērc un izstudē kādu formālās loģikas mācību līdzekli – palīdz pret putru galvā.
Tas pats attiecas uz apgalvojumu “…Mogadīšo atrodas viena no 100 labākajām Āfrikas universitātēm”, tātad Somālijā viss ir kārtībā. Tā ir privāta augstskola, ko neuztur Somālijas valsts, bet Saūda Arābijas finansējums. Nepietiek, ka izlasa n-tos avotus, tie vēl ir jāsaprot, vai vismaz jāizmanto korekti.
- “Deviņdesmito gadu bandītisms… bet uzņēmēji, kas apvienojās savu interešu aizstāvībai”.
Klaji meli vai arī tu dzīvo kādā dīvainā realitātē.
“Valsti patiesībā nemaz nevajag vadīt, cilvēku sabiedrības ir pašregulējošas” – tieši centralizēta spēka struktūru iejaukšanās likvidēja bandu iniciēto pašregulāciju, kur brutālā veidā valda stiprākais.
Ja jau tik ļoti patīk piesaukt sociālo filoģenēzi, tad visi tie modeļi, kas eksistē, ir eksistējuši vai kādreiz eksistēs arī ir tevis piesauktās pašregulācijas augļi nevis kāda tur Kreatora mākslīgs veidojums. Sociālā evolūcija visā savā krāšņumā – ar izaugsmes potenciālu un strupceļiem.
Pēc šādiem un līdzīgiem spriedelējumiem, ar kuriem pilns raksts un komentāri, apgalvojums ka tev pašam pietiek veselā saprāta izdzīvošanai, teikšu: OK, tikai ne manā teritorijā un ne uz mana rēķina. Vēl jo vairāk, ja nozieguma novēršana tavuprāt ir morāls pagrimums.
Ja jau esi tik saprātīgs, tad kāpēc nenopelni tika daudz, ka mierīgi pietiek pašam un nodokļiem. Tad nevajadzēs cepties par niekiem. Bet ja tomēr nevēlies maksāt nodokļus, tad nemaksā. Jā, tomēr grauž vainas apziņa un ir nepieciešams kaut kāds atbalsts no citiem.
Kārtējais neaktuālais, emocionālais raksts, kur loģiski argumenti aizstāti ar slikti pamatotiem saukļiem.
3 decembris, 2011 00:15
Nekad neesmu teicis, ka “Visas valstis, kurās maksā nodokļus ir iznīkušas”. Te bija cita nianse: pārmērīgi nodokļi iznīcina valstis. Līdzībās runājot, tie divkājainie, kas pārmērīgi dzer, priekšlaicīgi mirst, nevis visi, kas ēduši maizi, ir nomiruši.
Lai cik tas paradoksāli nebūtu, izglītība tik tiešām iznīcina valstis, taču esošās finanšu sistēmas kontekstā. Paskaties pats: jo izglītotāks cilvēks, jo vairāk viņa enerģijas aiziet šīs izglītības uzturēšanai, karjerai un tā tālāk. Cilvēka enerģija nav bezgalīga, tādēļ kādā no jomām tās sāk pietrūkt. Augsta dzīves līmeņa uzturēšana prasa lielu darbu no vecākiem, nodrošinot bērnu materiālā nodrošinājuma un izglītības iespējas. Vēl viens būtisks aspekts: intensīvu darbu darot, it īpaši ražošanā vai birojos, mātei vienlaikus nav iespējams pieskatīt bērnus. Attiecīgi, jāmaksā auklei, kura arī grib dzīvot daudzmaz labi. Pie augot bērnu skaitam, pieskatīšanas izdevumi pieaug gandrīz proporcionāli. Turpretī lauku apstākļos, bērni ne tikai var pieskatīt viens otru un piedalīties lauku darbos, bet visai ātri kļūst par produktīvu darbaspēku. Aptuveni zinu, man ir divi bērni
Par Saūda Arābijas finansējumu Mogadišo universitātei dzirdu pirmo reizi. Ja tā ir, acīmredzot situācija tur ir pietiekoši stabila, lai šo finansējumu varētu izmantot atbilstoši.
Par 90. gadiem. Vabūt bija tā: Tātad ir bandu pašregulācija (savdabīga, bet pašregulācija
), griež viens otram galvas. Pēc laika saprot, ka tā reti kurš nodzīvos ilgāk par 40 gadiem. Prātīgākie meklēja izeju no situācijas, centās iekļūt varas struktūrās, ko arī varēja novērot. Bandīti arī ir dažādi, no atklātiem truliķiem līdz ģēnijiem. Tāpat, arī uzņēmēji darīja tāpat. Robežas starp uzņēmējiem un bandītiem bija stipri izplūdušas. Kas tad sanāk? Turpinājās pašregulācija, izmantojot esošos apstākļus, varas struktūras, tikai citiem līdzekļiem. Līdzsvars nobīdījās legālā biznesa virzienā, jo vairums saprata, ka kaut kādi likumi ir vajadzīgi. Vai tas pats būtu panākts bez centralizētas varas? Nepārprotami, jo cilvēki attīstās. Tā nav dīvaina realitāte, tikai cits realitātes traktējums.
“OK, tikai ne manā teritorijā un ne uz mana rēķina. Vēl jo vairāk, ja nozieguma novēršana tavuprāt ir morāls pagrimums” – ui, atkal patvaļīgas interpretācijas. Taču daži vārdi: vispirms jāvienojas par to, kas ir noziegums. Daži no tā saucamajiem noziegumiem nav nekādi noziegumi. Bet tā ir vesela saruna, kurai būtu laiks citreiz.
“Ja jau esi tik saprātīgs, tad kāpēc nenopelni tika daudz, ka mierīgi pietiek pašam un nodokļiem” – nu, tas ir arguments no sērijas “show me your money, if you are so smart”, kas nāk no kultūras, kur visus dala ‘lūzeros’ un ‘vinnētājos’. Tā ir demagoģija, jo neņem vērā esošo finanšu sistēmu, kura spiež cilvēkus šādi dalīties. Visi nav vienādi un nekad tādi nebūs. Taču katram ir tiesības izvēlēties, ko darīt ar sava darba augļiem. Man ir dziļi pretīgi, ka mani ar kādu tur dekrētu piespiež dalīties ar cilvēkiem, kurus nemaz nepazīstu, un kuriem varbūt tā mana nauda būs ieguldījums kārtējam zelta podam vai ļergas pudelei. Es pats gribu izvēlēties, ko pabalstīt. Lūk, cik vienkārši.
Kas attiecas uz vērtējumiem – loģika katram sava
4 decembris, 2011 21:17
Secinājums no apgalvojuma “Nodokļi iznīcina valstis” ir sekojošs, ja valstī maksā nodokļus, tad tā iet bojā, tātad “Visas valstis, kurās maksā nodokļus ir iznīkušas”. Saprotu, ka vārdu kārtības maiņa teikumā var radīt apjukumu. Loģika katram sava – jā, un to sauc par “privāto loģiku”, kam ir maz sakara ar sengrieķu akadēmisko disciplīnu. Tā ļauj grozīt un locīt faktus pēc saviem ieskatiem, jo spēles likumus diktē pats autors atbilstoši savām iegribām un vēlmēm.
Enerģijas un resursu sadalei varam izmantot analoģiju ar sugu izdzīvošanas stratēģijām – daudz pēcnācēju, bet minimālas rūpes un apmācība vai maz pēcnācēju, bet daudz enerģijas tiek tērēts rūpēm un apmācībai. Jo primitīvāks organisms, jo vairāk tiek izmantots pirmais variants. Līdzīgi ir attīstītām un neattīstītām sabiedrībām. Neattīstītās sabiedrībās bērni ātri kļūst par ražošanas dalībniekiem, taču viņi ir mazkvalificēti un maz efektīvi. Bet ja runājam par pieskatīšanu – kāda starpība, lauki vai pilsēta. Arī pilsētas apstākļos bērni var pieskatīt viens otru un veikt mājsaimniecībā noderīgas funkcijas.
Par Mogadišo tā ir tiesa, un tas liecina par vienu – Somālija pati nav spējīga radīt tādu augstskolu, bet ir tādā stāvoklī, ka tai ir jāpieņem Arābu Līgas žēlastības dāvanas. (Protams privātā loģika ļauj izdarīt arī citus secinājumus).
Par tām bandām: te nav ņemts vērā būtisks spēlētājs – policija, kas gadu no gada kļuva spēcīgāka un zemessardze, kurai sākotnēji bija dotas ļoti lielas pilnvaras un tā ir centralizētās varas iejaukšanās. Taču interesanti ir tas, ka pašam nemanot tu nonāc pie tā, kas tiek nepārtraukti novērots – kārtība rodas no haosa un tā saucamā pašregulācija ved no vienkāršākām uz sarežģītākām struktūrām ar augstāku centralizācijas pakāpi. Tas, kas pašlaik mums ir – tie arī ir tās pašas pašregulācijas rezultāti. Šie procesi ir spēcīgāki par entropiju. Cilvēki nonāk pie likumiem un varas centralizācijas. Tā netiek novērota tikai visprimitīvākajiem nomadiem.
Pats jau arī ziņošanu par noziegumu (nodokļu nemaksāšanu) nosauci par morālu pagrimumu. Interesanti, ko tad tu uzskati par pavļikiem morozoviem – tos kuri tevi kavē neievērot likumus, vai arī tos, kas uz ielas aptur kabatas zagli, liecina tiesā par kūlas dedzinātāju vai ziņo par satiksmes noteikumu pārkāpēju, resp. aizstāv tas tiesības. (Atkal iespējas privātā loģikas fantāzijas lidojumam)
Tā nav dalīšana win-lose, tas ir loģisks turpinājums apgalvojumam, kas esi pietiekoši saprātīgs (droši vien jebkurā sfērā), lai pats par sevi parūpētos, utt.. “katram ir tiesības izvēlēties, ko darīt ar sava darba augļiem” – tikai pēc nodokļu nomaksas, jo par to esam vienojušies ilgstošas pašregulācijas rezultātā. Un ja kāds savu pensiju tērē “kārtējam zelta podam vai ļergas pudelei” – tad atbildēšu ar taviem vārdiem “katram ir tiesības izvēlēties, ko darīt ar sava darba augļiem”, jo pensija un ierēdņa alga arī ir pašregulācijas rezultāts. Pretīgi ir tikai tāpēc, ka spēja abstrahēt un vispārināt kopējo ainu ir pārāk vārga. Man ir pretīgi apmaksāt kaut kādu bērnu izglītību un veselības aprūpi, zinot, ka viņu vecāki nemaksā nodokļus.
5 decembris, 2011 11:36
Ja valstī maksā nodokļus, tā kādu laiku pastāv. Nelaime tāda, ka ar laiku nodokļu daļai ir tendence pieaugt, jo to veicina atgriezeniskā saite: jo vairāk nodokļu ievākti, jo vairāk tos iespējams ievākt (novirzīt resursus ievākšanai). Spaidīti nodokļu maksātāji tiecas pamest šādu sistēmu ar aizbēgšanu vai iekļūšanu likumīgo nemaksātāju kārtā. Loģiski, ka valsts tad mirst no nodokļu trūkuma, kā to varam novērot Latvijas gadījumā. Šķietami paradokss – valsts dzīvo tikai tad, ja nodokļu nav ne par maz, ne par daudz. Tāpēc, jā – nodokļi nogalina valstis, abos variantos.
Kāpēc Tu domā, ka tad, ja par bērniem valsts nerūpējas, to nedarīs arī paši iedzīvotāji? Tieši otrādi, viņiem paliks vairāk līdzekļu tieši bērnu audzināšanai un izglītošanai. Kopumā, audzināšanas mērķus un līdzekļus nosaka kultūra, zināšanu kopums. Sevišķi, ja ir redzamas izglītota cilvēka priekšrocības darba tirgū. Ja šādu priekšrocību nav, nevienam izglītība neinteresēs. Un tas ir tikai praktiski.
Nosauc kaut vienu praktisku darbu, ko Rīgā pilsētas apstākļos var veikt bērns, palīdzot vecākiem kaut kā piepelnīties vai nodrošinot saimniecību. Ja vien tas nav ķīniešu bērns, kurš mājās gatavo kurpju šņores.
Mogadišo Universitātes lietā apgalvojums “nav spējīga radīt” ir pāragrs. Piemēram skatīt List of Universities in Somalia.
Zemessardze ir tie paši cilvēki, kas no vienas puses, pieder pie centralizētās varas, no otras puses, tomēr pārstāv varu uz vietām. Vai pašorganizācija neizbēgami noved pie centralizācijas? Diezin vai, kaut arī nereti notiek tieši tā. Centralizācija parasti notiek tad, kad centrs atrod iespēju, kā baroties no citām teritorijām, pārsvarā tam izmanto nodokļu sistēmu. Kam ir lielāki resursi, tam ir lielākas iespējas iegūt varas instrumentus. Zemessardze deva iespēju neapmierinātiem cilvēkiem (tai skaitā uzņēmējiem) iespēju likumīgi aizstāvēt savas intereses ar ieroču palīdzību, ko centrālā vara izmantoja konkurenta-reketa apkarošanai, un pēc tam tika vaļā no zemessardzes kā reģionāli pusneatkarīgas struktūras, aizvietojot tās funkcijas ar policiju un profesionālu armiju. Pēdējās ir daudz kontrolējamākas centralizēti ar naudas plūsmām algu veidā, kamēr zemessardze darbojās pa lielai daļai uz brīvprātības pamatiem un tāpēc finansiāli bija maz ietekmējama.
Likumi mēdz būt visādi. Likumi var būt arī nerakstīti – kā tautas sapulce nolēma, tā arī ir. Vai tas obligāti nozīmē netaisnību? Diezin vai. Tāpat kā formālo likumu kaudzes nebūt negarantē taisnīgumu un likumību.
Redzi, jautājums par neziņošanu ir atkarīgs no morāles pamatiem. Ja mēs uzskatām, ka morāls ir viss, kas rakstīts likumdošanā, tad varam droši sagaidīt, ka kādu dienu mums liks izvārīt zupā savus bērnus un pašiem apēst. Nebūs nekādu vērā ņemamu iemeslu, kāpēc to nedarīt. Ja tomēr pieturamies pie morāles principiem, kādi tie ir formalizēti desmit baušļos, skatījums uz likumiem kļūst citāds, proti, daži vai pat daudzi no likumiem kļūst amorāli, nelikumīgi. Nodokļu jautājumā tas ir pārkāpums bauslim “Tev nebūs zagt” – ņemt to, kas nav tavs. Valsts cenšas atņemt to, kas nepieder tai, un vēl cenšas iestāstīt, ka apzagtais patiesībā ir zaglis. Tas saucas “smadzeņu pišana” no valsts puses.
Visa cilvēku sabiedrība dzīvo no produktīvo īpatņu darba augļiem. Tas ir cilvēku sugai raksturīgs: bērni un veci un slimi nespēj par sevi rūpēties. Katrs produktīvais indivīds pats izvēlas, par kuriem neproduktīvajiem rūpēties. Tas ir normāli un pašregulējoši. Tikko šāda regulācija zūd, rodas iekšsugas parazītisms, kad pilnīgi normāli un potenciāli produktīvi īpatņi dzīvo no citu darba augļiem. Praksē to sauc par valdošo slāni, ierēdņiem, aristokrātiem un tamlīdzīgi. Lai šo parazītismu īstenotu, ir vajadzīga vara, kas sākas kā brutāla vardarbība un paaudžu gaitā beidzas ar smadzeņu čakarēšanu, lai ar pasaules uzskata palīdzību paverdzinātu cilvēkus un legalizētu parazītismu. Valsts un visa pārējā sistēma var būt arī ir pašregulācijas rezultāts, taču ne jau brīvprātīgas. Cilvēks piedzimst un jebkurā kultūrā tiek indoktrinēts bez savas brīvas izvēles. Piemēram, viņam tiek iedvesta ideja, ka zagļi ir visi tie, kas nekalpo parazītiem. Ka parazītisms ir obligāts nosacījums kopējai labklājībai un tamlīdzīgi.
Ja Tev ir pretīgi apmaksāt citu izglītību, tad iesaku padomāt par to, kāpēc Tu to tomēr dari. Varbūt ir vienkāršāk ir pašam to nedarīt, nevis censties piespiest citus maksāt līdzīgi sev?
5 decembris, 2011 14:05
“Ja Tev ir pretīgi apmaksāt citu izglītību…piespiest citus maksāt līdzīgi sev?” – tieši to pašu var jautāt tev, varbūt vienkāršāk ir maksāt, nevis citus mudināt uz pretējo.
Par centralizāciju, nodokļiem, varu un sabiedrības struktūru jau ir diskutēts līdz nelabumam. Atgādināšu: vienā pusē ir industriāli attīstīta sabiedrība, otrā – viduslaiku naturālā saimniecība.
“Šķietami paradokss – valsts dzīvo tikai tad, ja nodokļu nav ne par maz, ne par daudz” – optimāls funkcionēšanas režīms nav paradokss vai brīnums – tā ir pašregulācijas svārstību tuvošanās līdzsvara punktam. Un šajā gadījumā nodokļi valsti nenogalina. Savukārt beznodokļu sabiedrība tālāk par pirmatnējo kopienu netiks – valsts pat nesāks pastāvēt. Prakse, kas ir novērota līdz šim – valsts bez nodokļiem nevar pastāvēt. Tāpēc adekvāts apgalvojums būtu: pārmērīgi nodokļi nogalina valsti. Un nevajag jaukt nodokļu iekasēšanu ar nodokļu izlietošanu. Var droši apgalvot, ka saprātīga lieluma nodokļu iekasēšana, bet nejēdzīga izlietošana nogalina valsti.
“Kāpēc Tu domā, ka tad, ja par bērniem valsts nerūpējas, to nedarīs arī paši iedzīvotāji?” – tāpēc, ka vecākiem garas stundas ir jāstrādā mazatalgots un mazkvalificēts darbs. Kāpēc mazatalgots un mazkvalificēts? Tāpēc, ka arī viņu vecākiem (neizglītotiem zemniekiem) tieši tāpat nebija laika un spēju saviem bērniem iemācīt kodolfiziku. Likumsakarību ķēdīte nav redzama? Ja tiecamies uz primitīvu naturālo saimniecību, tad izglītība tiešām nav iespējama un nav vajadzīga.
“Nosauc kaut vienu praktisku darbu, ko Rīgā pilsētas apstākļos var veikt bērns” – nu nevajag jau par pilnīgu plānprātiņu iztaisīties.
“Mogadišo Universitātes lietā..” – stop, tu minēji, šo augstskolu kā Somālijas labklājības piemēru tikai tāpēc, ka tā ir Āfrikas augstskolu 100 topā. Tad lūk – neviena cita Somālijas augstskola nav šajā 100-niekā. Un tāpēc Somālijā viss ir OK, jo tur IR kaut kādas augstskolas? Arī Baltkrievijā un Ziemeļkorejā ir augstskolas.
…
Ilgi smējos un nevarēju parakstīt, bet nu saņēmos un turpinu.
Zemessardze, kā jau militāra struktūra, ir stingi organizēta ar ļoti strikti izteiktu varas vertikāli un hierarhiju – atšķirība starp parastu mednieku kolektīvu vai peintbola klubu ir milzīga. Par militārajām organizācijām vēl centralizētākas ir grūti atrast. Zemessardze 90-to sākumā pildīja vēl neizveidotās policijas un armijas funkcijas un arī tur sastājās daudz bandītu un parastu atsaldeņu. Tas bija starpposms no pilnīga haosa uz centralizētu kārtību. Zemessardze pati ir izgājusi attīstības fāzes un joprojām pilda savas pamatfunkcijas, bet ļoti daudziem tā vairs nav tik pievilcīga stingrās disciplīnas dēļ. Un tā nav “reģionāli pusneatkarīgas struktūras”. Ja jau centralizēts un vara ir sinonīmi vārdam slikti, tad var salīdzināt, kas ir labāk – centralizēta un disciplinēta policija vai tipiska 90-to aina ar piedzērušiem zemessargiem, kuri no automātiem apšauda automašīnas.
“smadzeņu pišana” – ir savārstījums, ka likumi ne vienmēr ir likumi, jo tie ne vienmēr atbilst tavām privātajām vēlmēm un iegribām. Ja esam vienojušies par vieniem spēles noteikumiem, tad spēlējam pēc tiem vai aicinam tos mainīt, nevis aicinam tos neievērot.
“Valsts cenšas atņemt to, kas nepieder tai, un vēl cenšas iestāstīt, ka apzagtais patiesībā ir zaglis.” Beidzot ir atrsts vainīgais. Beidzot tu zini, kas tavā dzīvē nav kārtībā. Kāpēc bērnībā gribējās nogalēt tēti un pārgulēt ar mammu, kāpēc sētnieks ziemā nav notīrijis ietvi, kāpēc piens saskābst un kāpēc benzīns ir tik sasodīti dārgs. Valsts. Valsts un indivīds ir šī duālisma pretmeti, kas savijušies nebeidzamā Rainiskā tumsas un gaismas cīņā. Nost ar Valsti un Ierēdņiem – identiski ar 20. gs. sākuma revolucionāru saukļiem. Nekur tālāk, tāpat kā minētie revolucionāri, neesi ticis. Tev laikam nav nekādas sajēgas par organizāciju socioloģiju un organizāciju psiholoģiju, tāpēc apgalvojumi ir tik drosmīgi un nekompetenti vienlaikus. Parazītisms ir un būs jebkurā sistēmā, arī beznodokļu sabiedrībā. Tāpat kā vara, hierarhija un noslāņošanās.
“ka kādu dienu mums liks izvārīt zupā savus bērnus un pašiem apēst” – tas daudz ko izskaidro – dzīve tavā dīvainajā realitāte ir bīstama un murgaina. Saprotu, ka šādā realitāte tiešām nav komfortabla un izmisīgi gribas kaut ko mainīt. Iesaku aizliegt velosipēdus, jo tos teorētiski ir iespējams izmantot kodoldalīšanas reakcijās – tātad kodolkaram.
5 decembris, 2011 15:05
P.S. Jūtu ka tūlīt sekos iznīcinošs pārmetums par sarkasmu u.c. emocionāli un revolucionāri kontrargumenti. Bet “Tas ir normāli un pašregulējoši.” Tas sit pušu skaistumu no iekšām. Godīgi.
7 decembris, 2011 15:22
Neskrien pa priekšu notikumiem, tas būs beigās
Jā, es cenšos pievērst citus savai ticībai. Tāpat kā Tu
Tas, ka industrializētās sabiedrības ir centralizētas, vēl nepierāda, ka industrializācija ir centralizācijas sekas. Ņemsim kaut vai Ķīnu vai Romas impēriju, kas ilgi bija centralizētas valstis.
Sabiedrības attīstību lielā mērā nosaka izglītība, taču pēdējā nav iespējama, ja trūkst laika mācībām. Tikko parādās brīvais laiks, daļa cilvēku to iegulda zināšanu apguvei, cik nu tas iespējams. Mācības var būt arī ne-akadēmiskas, kaut vai dabas novērojumi vai lauksaimniecības eksperimenti. Sabiedrības, kuras ilgi nav postījuši kari, kas nogalina zināšanu nesējus, parasti ir uzkrājušas ievērojamas un nereti visai īpatnējas zināšanas par savu vidi un pasauli. Rakstītā valoda mācību procesu ievērojami paātrina.
Vai šim procesam ir vajadzīgi nodokļi? Ne obligāti. Ir vajadzīgi resursi, lai nodrošinātu iespēju mācīties. Nav starpības, kā tos iegūt – ar savu vai citu darbu.
Nodokļu ievākšana un izlietošana nav viena no otras atdalāmas. Tāpat kā darbs un tā rezultāts. Arī nodokļu ievākšana un tērēšana ir process, kuram var iestāties dažādi līdzsvari atkarībā no iesaistīto pušu “spēles” noteikumiem.
Vai valsts bez nodokļiem nespēj pastāvēt? Droši vien, ka var, kaut gan nemitīgi tiek apgalvots pretējais. Valsts ir teritorijas instinkta izpausme, un instinktam nav vajadzīgas likuma sankcijas.
Par bērnu darbu – nu tiešām, nosauc kaut vienu. Apvainojumi plānprātībā nav arguments
Jā, Ziemeļkorejā Un Baltkrievijā ir augstskolas. Tās ir stingri centralizētas valstis, cik zināms. Mums arī ir augstskolas. Mēs tik ļoti centralizēti neesam. Un Somālijā arī ir augstskolas, un Somālijā nav pat valdības. Tātad nevar teikt, ka izglītība nevar dzīvot bez nodokļu naudas. Attiecīgi, valsts loma industrializācijā nav obligāta.
Par zemessardzi – jā, sākumā tur bija visādi cilvēki. Taču ne jau visi, ne tuvu ne visi bija alkoholiķi un piedzīvojumu meklētāji. Savukārt disciplīna nozīmē, ka cilvēki ievēro norunāto kārtību. Disciplīna nav sinonīms hierarhijai. Ja pat tagad zemessardze nav pusneatkarīga, tad kādreiz tā faktiski tāda bija. Jebkurš cilvēks ar ieroci ir vismaz daļēji neatkarīgs, ja ir gatavs to pielietot. Gan bandīts, gan zemessargs, gan policists.
Kā jau teicu, manu piekrišanu likumiem neviens neprasīja, tātad acīmredzams, ka savu piekrišanu tos ievērot neesmu devis. Pats apgalvoji, ka cilvēki cenšas pārkāpt likuma robežas. Viens no šādas pārkāpšanas veidiem ir likumu izdošana, kas pārkāpj vienlīdzīgu tiesību principu.
Varbūt arī parazītisms būs jebkurā sistēmā, taču tā izmēri ir maināmi. Tāpat jautājums par varu un hierarhiju, kas ir cilvēka dabas pamatā – viss atkarīgs no līdzsvara. Briesmīgi kļūst tad, ja nav varu kontrolējošu atgriezenisko saišu, ja līdzsvars ir nobīdīts galēji. Valsts ir šāda līdzsvara nobīde par labu tiem, kas valstī ieņem varas pozīcijas. Ja šī nobīde ir neliela, var iztikt. Ja notiek tā, ka jebkurš no varas pozīcijas augšām var darīt da jebko, un viņam par to nekas nav, ir pavisam nelāgi. Kaut kā sagadās, ka šāda situācija parasti rodas stingri centralizētās valstīs. Citiem vārdiem, ja valsts centralizē varu, kāda ir garantija, ka vara netiks izmantota nekrietnos, pret saviem pilsoņiem vērstos nolūkos? Nav nekādu garantiju, jo centralizācija nozīmē, ka vairums varas pieder “centram”.
Freidiskā ironizēšana “par manu dzīvi” nav nekas cits, kā vien emocijas, kā argumenti tie ir nederīgi. Tāpat neizpratne par piemēru ar bērnu vārīšanu zupā ar attiecīgi pārspīlētiem secinājumiem
7 decembris, 2011 16:20
Piemērs ar bērnu vārīšanu zupā un “Valsts cenšas atņemt to, kas nepieder tai, un vēl cenšas iestāstīt, ka apzagtais patiesībā ir zaglis. Tas saucas “smadzeņu pišana” no valsts puses.” ir tik muļķīgi emocionālie pārspīlējumi, nevis argumenti, ka neko citu kā ironiju nav pelnījuši.
Pilnīga putra un neizpratne. Ziloņu reizināšana ar zvirbuļiem un kvadrātsaknes vilkšana no burkāna. Kāda gan var būt diskusijas kvalitāte, ja te ir pilns ar tādiem apgalvojumiem, kā “Ķīna vai Romas impērijas, kas ilgi bija centralizētas valstis, bet nav bijušas industriālas”. Ja tu pats nespēj saskatīt šī apgalvojuma absurdumu, tad tas jau velk uz diagnozi. Redzu, ka sākas nekompetences evaņģēlija nākošais, bet ne pēdējais aplis, kuru devīze ir: saki ko gribi, bet man ir taisnība.”
OK, lai tā būtu.
8 decembris, 2011 12:12
Piemērs ar vārīšanu zupā bija ilustrācija tam, ka likumi var nokļūt pretrunā ar vienlīdzības un līdztiesības principu.
Ja jau man ir putra un neizpratne, un pārspīlējumi, tad lūdzu, apgaismo mani. Vai vismaz formulē to, kas Tev ir pašsaprotami.
Piemēram, vai tad Ķīna un Roma nebija centralizētas valstis, un vai tās tādas nebija ilgstoši? Vai tās bija industrializētas? Attiecīgi jā, jā un nē. Ja vēlies pierādīt pretējo, tad tas ir jāpamato ar faktiem, vai vismaz citādu, loģisku interpretāciju, nevis personiskiem apvainojumiem.
Citādi tiešām nesanāk diskusija.
20 janvāris, 2012 15:51
taisam nodokļnemaksātāju brālību!!!!