Egleskoka emuārs

20 padomi diktatoram, ko izteicis Gēbelss, nacistiskās Vācijas propogandas ministrs. Interesanti vēsturiskā perspektīvā: pat diktatūra ir jābalsta uz tautas mīlestību…

Avots krieviski šeit.

Divdesmit padomu diktatoram un katram, kas par tādu vēlas kļūt

1. Diktatūrai ir nepieciešamas trīs lietas: cilvēks, ideja un sekotājs, kas gatavs veltīt dzīvi cilvēkam un idejai, un arī atdot par tiem savu dzīvību, ja nepieciešams. Bez cilvēka diktatūra irbezcerīga; ja trūkst idejas – tā nav iespējams; ja nav sekotāja, tad tāda diktatūra ir vienkārši neizdevies joks.

2. Vajadzības gadījumā, diktatūra var rīkoties pretēji parlamenta gribai, taču tā nekad nedrīkst rīkoties pretēji tautas gribai.

3. Sēdēt uz durkļiem nav pārāk ērti.

4. Diktatora sākotnējais uzdevums – padarīt populāru to, ko viņš vēlas, padarot tautas gribu par savējo. Tikai šādā gadījumā tautas masas viņu atbalstīs un viņam pievienosies.

5. Diktatora augstākais uzdevums ir sociālais taisnīgums. Ja cilvēki sajutīs, ka diktators pārstāv mazskaitlīgo bagāto buržuāziju, ar kuru viņiem nav nekā kopīga, tad diktatorā uzskatīs par visļaunāko ienaidnieku un ātri gāzīs.

6. Dikatūras varēs glābt tautu tajā gadījumā, ja zinās labākus valdīšanas veidus par iepriekšējiem, ar kuriem cīnās, un ja viņu vara tik stingri balstīsies tautā, ka tās būs atkarīgas nevis no ieroču spēka, bet no saviem sekotājiem.

7. Dikatoram nav jāseko vairākuma gribai. Tomēr tam jāspēj izmantot tautas gribu.

8. Vadīt partijas un masas ir tas pats, kas vadīt tautu. Tas, kurš noved postā partiju, novedīs tautu bezdibeņa malā. Politiskā māksla nebūt nav viltus ceļāuz citu rēķina iegūt ministra amatu.

9. Diktatūrām jāprot izdzīvot ar savu pašu gara spēku. Nav pieļaujams, ja labās idejas nāk no oponentiem, bet tās, kas nenāk no oponentiem, ir sliktas.

10. Nevajag kaunēties no oratora spējām. Par tām jākaunas tikai tad, kad darbi neseko vārdiem. Skaisti runāt ir labi. Drosmīgi rīkoties vēl labāk. Tipiskais reakcionārs, kā likums, neprot ne runāt, ne rīkoties. Viņam kaut kādā veidā ir izdevies nokļūt pie varas, taču viņam nav ne jausmas, ko ar to iesākt.

11. Nekas nav tik pretējs diktatora domāšanas veidam, kā buržuāziskā objektīvisma jēdziens. Diktatūra jau pēc savas būtības ir subjektīva. Tā obligāti nostājas kādā pusē. Ja tā cīnās par balto, tad obligāti jānostājas pret melno. Ja tā nenotiek, rodas briesmas, ka cilvēki sāks apšaubīt tās godīgumu attiecībā uz balto.

12. Dikatūra atklāti pauž, kas tā ir un ko tā vēlas. Nekas tai nav tik svešs, kā slēpšanās aiz ārējas izkārtnes. Tai ir drosme ne tikai rīkoties, bet arī izteikt paziņojumus.

13. Diktatūras, kas slēpjas aiz likuma, lai piešķirtu sev likumības ilūziju, ilgi neizvilks, pat ja arī viņu rīcība pauž pretējo. Tās iet bojā savas nekompetences dēļ, atstājot aiz sevis haosu un apjukumu.

14. Tikai tie, kuriem trūkst drosmes iestāties partijā, lielās, ka ir pārāki par partiju. Kad grūst pasaules, kad tiek satricināti pamati, kad revolūcionārā degsme pārņem veselas tautas un valstis, ir jāstājas partijā, ir jābūt par vai pret. Tas, kas apstājas pusceļā, kļūs par upuri paša neizlēmībai, jo viņu saplosīs pretrunas.

15. Varbūt tas skan smieklīgi, taču tā tas ir: dikatora būtība nedrīkst būt atkarīga no viņa vārda. Var valdīt, pat ja esi Ivanovs vai Petrovs. Taču par tiesībām saņemt titulu ir jācīnās. To nevar iegūt ar viltu.

16. Īsts diktators ir atkarīgs tikai no sevis, kamēr tā neīstais līdzinieks slēpjas aiz noteikumiem un juridiskiem paragrāfiem, lai attaisnotu savu rīcību.

17. Viss ģeniālais ir vienkāršs, un viss vienkāršais ir ģeniāls. Sīkiem ļautiņiem patīk slēpt savu niecību aiz sarežģītām lietām.

18. Armijas eksistē tādēļ, lai aizsargātu valsti no ārējiem draudiem, un nevis tāpēc, lai apspiestu tautu uzurpatoru saujiņas interesēs. Dikatūra, kas nespēj aizsargāties ar savu atbalstītāju palīdzību, ir pelnījusi gāšanu.

19. Primo de Rivera [Spānijas diktators, kas zaudēja varu 1930.g.] krita tādēļ, ka viņa vara balstījās uz ieročiem, taču tautā viņš bija iekarojis bija tikai naidu un nicinājumu.

20. Musolīni vekums ir neizkustināms, jo viņš ir savas tautas elks. Viņš Itālijai ir atgriezis to, kas vienmēr ir bijis pats labākais un drošākais valsts pamats – uzticēšanos.