﻿<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
		>
<channel>
	<title>Komentāri iekš: Latvija un parādi. Vāks.</title>
	<atom:link href="http://egleskoks.lv/2009/01/latvija-un-paradi-vaks/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://egleskoks.lv/2009/01/latvija-un-paradi-vaks/#utm_source=rss&amp;utm_medium=rss&amp;utm_campaign=latvija-un-paradi-vaks</link>
	<description>Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.</description>
	<lastBuildDate>Sat, 05 Feb 2022 08:24:23 +0000</lastBuildDate>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.1-alpha</generator>
	<item>
		<title>No: 2intimate</title>
		<link>http://egleskoks.lv/2009/01/latvija-un-paradi-vaks/comment-page-1/#comment-3925</link>
		<dc:creator>2intimate</dc:creator>
		<pubDate>Wed, 12 Jan 2022 22:54:28 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://egleskoks.wordpress.com/?p=275#comment-3925</guid>
		<description>&lt;strong&gt;3burmese...&lt;/strong&gt;

...</description>
		<content:encoded><![CDATA[<p><strong>3burmese&#8230;</strong></p>
<p>&#8230;</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>No: egleskoks</title>
		<link>http://egleskoks.lv/2009/01/latvija-un-paradi-vaks/comment-page-1/#comment-141</link>
		<dc:creator>egleskoks</dc:creator>
		<pubDate>Tue, 20 Jan 2009 12:24:34 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://egleskoks.wordpress.com/?p=275#comment-141</guid>
		<description>Tieši tā, no mums nekas nav vajadzīgs, tāpēc jāsāk ar to, ka pašiem jāpieprasa no sevis. Pārtika un vēl šis tas vienkāršs ir pirmais.
Mēs jau faktiski esam pārgājuši uz eiro, jo lats ir piesiets eiro. Un nevajag aizmirst, ka arī eiro ir tikai un vienīgi papīrītis, kurš apgrozībā nonāk caur kredītiem, sākumā no ECB, vēlāk no bankas, kas kredītu izsniedz gala saņēmējam.
Jēga tam visam ir tāda, ka ir jāievieš nauda, kura NENONĀK apgrozībā kā kredīts, bet kaut kā citādi. Jo kredīti ir jāatdod ar procentiem, un naudu šiem procentiem nevar dabūt nekā savādāk, kā tikai aizņemoties no jauna. Vai šo aizņēmumu ir izdarījis atdevējs, vai viņa binesa partneris, nav svarīgi, jo jēga paliek tā pati: bankām atdodamās naudas daudzums vienmēr ir lielāks nekā apgrozībā esošās. Līdz ar to rodas apstākļi, kad atdevēji ir spiesti viens otram pārkost rīkli, lai tikai atdotu naudu, citādi draud bakrots. Kamēr šo sistēmu neizmainīs, viss pārējais ir tukša runa, ko arī vēsture pierāda.</description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Tieši tā, no mums nekas nav vajadzīgs, tāpēc jāsāk ar to, ka pašiem jāpieprasa no sevis. Pārtika un vēl šis tas vienkāršs ir pirmais.<br />
Mēs jau faktiski esam pārgājuši uz eiro, jo lats ir piesiets eiro. Un nevajag aizmirst, ka arī eiro ir tikai un vienīgi papīrītis, kurš apgrozībā nonāk caur kredītiem, sākumā no ECB, vēlāk no bankas, kas kredītu izsniedz gala saņēmējam.<br />
Jēga tam visam ir tāda, ka ir jāievieš nauda, kura NENONĀK apgrozībā kā kredīts, bet kaut kā citādi. Jo kredīti ir jāatdod ar procentiem, un naudu šiem procentiem nevar dabūt nekā savādāk, kā tikai aizņemoties no jauna. Vai šo aizņēmumu ir izdarījis atdevējs, vai viņa binesa partneris, nav svarīgi, jo jēga paliek tā pati: bankām atdodamās naudas daudzums vienmēr ir lielāks nekā apgrozībā esošās. Līdz ar to rodas apstākļi, kad atdevēji ir spiesti viens otram pārkost rīkli, lai tikai atdotu naudu, citādi draud bakrots. Kamēr šo sistēmu neizmainīs, viss pārējais ir tukša runa, ko arī vēsture pierāda.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>No: hai Eglesnuuja</title>
		<link>http://egleskoks.lv/2009/01/latvija-un-paradi-vaks/comment-page-1/#comment-140</link>
		<dc:creator>hai Eglesnuuja</dc:creator>
		<pubDate>Tue, 20 Jan 2009 09:46:37 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://egleskoks.wordpress.com/?p=275#comment-140</guid>
		<description>mums par visu ir jaamaksaa eiraas (krediti par majokli, par edamo un apgerbu ko visu parsvaraa importejam) un musu lati vai citi tugriki nevienam nav vajadzigi, par tugrikiem vai citiem taloniem nemaz nav ko vieteja tirguu nopirkt, nerazhojam neko.

Vai tomer nav logiskaak nekavejoties jau sogad pariet uz eiro, lai izbeigtu spekulacijas par devalvacijaam, intervenceem, rigiboriem un citaam valutas mahinacijaam, kas nervozee tautu. Uznemumi lai maksaa algas eiraas, cenas lai nosaka eiraas. Kur ņemsim papīrīšus? tos mums nevajag, visiem normaliem darbalaudim ir norekinukartes. Visi eirolati mums bus elektroniski.
Ar ko jāsāk - visiem stradajoshiem vienlaicigi piem. no 1.aprilja jaiet pie darba devejiem ar darba liguma papildinajumu - piesiet algu EIRO.

ko tas dos? valdiba mums aiz muguras nevarees taisit visadas eiro-lata mahinacijas,
ja sanjemsim eiro, un sāksim tos eiro pārāk daudz tērēt uz importu, tad tie eiro ātri beigsies un būs jādomā ko varam sarazhot lai pie tiem eiro tiktu, nepastarpināts stimuls eksportēt jo citadi pie importetas preces netikt.

Bet kas notiek tagad? mees terejam par daudz, un valdiba lai noturetu lata kursu nepartraukti aiznjemas un viss turpinaats, turpinam tik teereet.</description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>mums par visu ir jaamaksaa eiraas (krediti par majokli, par edamo un apgerbu ko visu parsvaraa importejam) un musu lati vai citi tugriki nevienam nav vajadzigi, par tugrikiem vai citiem taloniem nemaz nav ko vieteja tirguu nopirkt, nerazhojam neko.</p>
<p>Vai tomer nav logiskaak nekavejoties jau sogad pariet uz eiro, lai izbeigtu spekulacijas par devalvacijaam, intervenceem, rigiboriem un citaam valutas mahinacijaam, kas nervozee tautu. Uznemumi lai maksaa algas eiraas, cenas lai nosaka eiraas. Kur ņemsim papīrīšus? tos mums nevajag, visiem normaliem darbalaudim ir norekinukartes. Visi eirolati mums bus elektroniski.<br />
Ar ko jāsāk &#8211; visiem stradajoshiem vienlaicigi piem. no 1.aprilja jaiet pie darba devejiem ar darba liguma papildinajumu &#8211; piesiet algu EIRO.</p>
<p>ko tas dos? valdiba mums aiz muguras nevarees taisit visadas eiro-lata mahinacijas,<br />
ja sanjemsim eiro, un sāksim tos eiro pārāk daudz tērēt uz importu, tad tie eiro ātri beigsies un būs jādomā ko varam sarazhot lai pie tiem eiro tiktu, nepastarpināts stimuls eksportēt jo citadi pie importetas preces netikt.</p>
<p>Bet kas notiek tagad? mees terejam par daudz, un valdiba lai noturetu lata kursu nepartraukti aiznjemas un viss turpinaats, turpinam tik teereet.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
</channel>
</rss>
