Austersēņu audzēšanas tehnoloģija
Autors egleskoks @ 20 janvāris, 2009
Pleurotus ostreatus, austersēne. Attēls no www.fungi4schools.org
Nolēmu padalīties ar savu pieredzi austersēņu (Pleurotus ostreatus, angļu oyster mushroom, tree oyster, japāņu hiratake, tamogitake) audzēšanā. Ne katrā veikalā tās var nopirkt, lai gan sēnes tīri labas. To audzēšana ir elementāra un pieejama katram, jo audzēšanas tehnoloģija ir vienkārša.
Īss sēnes un dzīves cikla apraksts
Sporas dīgst uz gandrīz jebkura mitra, celulozi saturoša substrāta, un sēne attīstās kā gaiši pavedieni, noārdot celulozi, līdz sēņotne ir kolonizējusi visu substrātu. Tad parādās augļķermeņi, sākumā kā nelielu, apaļu bumbulīšu sakopojumi tumši brūni pelēkos toņos, vēlāk kā cepurīšu sakopojumi ar kātiņiem sānos. Sēnes apakšā lapiņas, kurās attīstās sporas. Cepurītes izaug 5-20 cm diametrā, un dažu dienu laikā apkalst un savīst, kaisot sporas vējā. Latvijā nereti sastopamas arī savvaļā, parasti uz nokaltušu vai kalstošu lapu koku stumbriem un celmiem, pavasarī un rudenī, kad mitrs gaiss, gadās arī vasarā. Sēņošanai var meklēt bebru nogāztas apses un bērzus, tārpainas reti.
“Sēkla”
Iesākumā vajadzīga “sēkla”, substrāta gabaliņi ar micēliju, no kura sēne aug tālāk. Tepat Latvijā, Carnikavas dārzniecībā ir tāda SIA Spora, kura tieši nodarbojas ar austersēņu micēlija audzēšanu, pats kādreiz pirku no Kozlovskas kundzes, laba manta. 1 micēlija vienība ir puskilograms graudu, kas apauguši ar micēliju. Ledusskapī tādu var glabāt kādu pusgadu vismaz, sēne nenosalst. Ir noteikti arī citi audzētāji.
Var darīt arī tā: atrodam savvaļas sēni. Sagriežam gabaliņos un sajaucam plastmasas maisiņā ar novārītām, mitrām lapu koku zāģu skaidām vai atejas papīra rulli, maisiņu aizsienam un noliekam siltā vietā, kur netiek klāt kukaiņi un gaidām kādu mēnesi. Sēņotnes gabaliņi sāks pūkoties, sēņotne augs kokā vai papīrā, un drīz vien jums būs savs sēklas materiāls. Tiesa, kad pats to izmēģināju, maisiņā bija iekļuvušas drozofilas un viņu kāpuri apēda visu sēņotni.
Substrāts
Der jebkurš galvenokārt celulozi saturošs materiāls, sākot no zāģu skaidām un salmiem un beidzot ar griķu sēnalām un makulatūru. Pats esmu mēģinājis ar salmiem un skujkoku skaidām, tāpēc stāstīšu par šiem.
Jo smalkāk sasmalcināts substrāts, jo labāk. Austersēnes aug arī koka bluķos, taču tad sēņotne daudz spēka patērē, laužoties cauri koksnei, un kolonizācija notiek lēnāk. Vislabākās ir griķu sēnalas, ko var dabūt no maizniekiem, jo tās ir smalkas, viegli birstošas un viegli blīvējamas, pie kam lētas un maz inficētas ar pelējumu. Pats ņēmos ar kviešu salmiem, jo tie bija pa rokai. Ideāli, ja salmus var sasmalcināt, taču arī nesmalcinātiem nav ne vainas, tikai vairāk darba ar blīvēšanu. Vislabākie ir sausi salmi, kas gadu vai vairāk nostāvējuši sausā vietā, jo pa šo laiku tur esošās sīkbūtnes ir novecojušas un vairs tik sparīgi neaug, kad salmus samitrina, un mazāk konkurē ar austersēnēm. Skujkoku skaidās sēne aug lēnāk, jo traucē sveķi un skābā vide.
Substrātu jādezinficē, lai iznīcinātu vai vismaz novājinātu konkurējošās sīkbūtnes, jo sevišķi zaļo pelējumu. Parasti to dara, lielā traukā noplaucējot ar karstu ūdeni. Der arī citas metodes, internetā bija ziņas par ūdeņraža peroksīda un celtniecības kaļķu izmantošanu – tos piejauc ūdenim, kurā izmērcē substrātu. Izmēģināju ar kaļķiem, darbojās. Parastais celtniecībā izmantojamais kaļķis ir kalcija oksīds (CaO), kas saskaroties ar ūdeni izveido diezgan stipru sārmu, kas tad arī iznīcina sīkbūtnes. Pamazām savienojoties ar CO2, veidojas krīts, CaCO3, nekaitīgs savienojums, kas plaši izplatīts dabā. Vienīgais, Latvijas kaļķakmeņos, no kuriem pie mums taisa kaļķus, ir daudz magnija (Mg), kura pārmērīgs daudzums austersēnēm esot kaitīgs. Pēdējā laikā man radušās nelielas aizdomas par kaitīgiem piejaukumiem kaļķos (skat. piezīmi šīs lapas beigās).
Tātad, ņemam lielu trauku. Manā gadījumā, tā ir 200 litru muca bez augšējā vāka. Kārtīgi piebāžam ar salmiem, noliekam šķērsām koku vai akmeni, jo pēc tam liesim virsū ūdeni, un salmi centīsies uzpeldēt. Pēc tam pa virsu uzmetam vienu riktīgu lāpstu ar kaļķi, un mucu pielejam ar ūdeni, kaļķis šķīst un ieskalojas salmos. Atstājam uz kādām 12 stundām, taču ne ilgāk par dažām diennaktīm, jo tad sārms pāriet par krītu un sākas pūšana. Pēc tam mucu gāžam otrādi uz kāda režģa un ļaujam salmiem notecēties, lieks ūdens mums nav vajadzīgs. Mucu atgāžam atpakaļ, un ķeramies pie substrāta pildīšanas maisos.
Maisi
Tipiski, sēņu audzētāji izmanto pabiezus polietilēna maisus, apmēram o,3 mm biezus, 90×45 cm. Biezums vairāk ir svarīgs tādēļ, lai blīvēšanas procesā maiss nesaplīstu un to varētu ērti pakarināt. Esmu mēģinājis arī ar atkritumu maisiem, nekraujot pilnus ar substrātu, vai vienkārši ietinot plēvē un ieliekot augļu kastē. Galvenais, lai attālums līdz virsmai nepārsniegtu apmēram 15-20 cm, jo tad vidū veidojas bezskābekļa apstākļi. Tā vismaz literatūrā raksta.
Vēlams, lai maisi būtu jauni, jo tie ir praktiski sterili. Jau lietotos maisus der dezinficēt tāpat kā salmus vai skaidas. Ja lietotajā maisā ir bijis pelējums, labāk tādu otrreiz neizmantot, jo pelējuma sporas ir izturīgas un tur atrodas lielā skaitā.
Ja mitrajiem salmiem brīvi piekļūst daudz skābekļa, rodas labvēlīgi apstākļi nevis austersēņu, bet tinteņu attīstībai. Pašam vienreiz tā eksperimentējot gadījās – izauga tintenes(Coprinopsis atramentaria), kuras arī esot ēdamas, vismaz teorētiski un bez alkohola 
Sēšana
Pieņemsim, ka izmantojam standarta polietilēna maisus. Uzvelkam tīrus gumijas cimdus, lai sārmainais ūdens nesaēd rokas. Ja salmi karsēti, der arī tīras rokas. Ņemam salmus no mucas, liekam maisā, laiku pa laikam uzkaisot graudus ar micēliju. Šeit galvenais ir vienmērīgi sajaukt, lai sēņotnei augot jāpārvar mazāks attālums. Labi saspiest arī nenāk par skādi, lai ekonomiskāk izmantotu maisus un iegūtu vairāk sēņu no viena maisa. Pēc instrukcijas, viens micēlija maisiņš aiziet uz vienu substrāta maisu, taču esmu licis arī vienu ceturto daļu, un nav nekādas starpības, tāpat 20C temperatūrā raža ienākas apmēram mēneša laikā.
Ja vajadzīgs, pavairošanai var izmantot arī sēņotnes caurvītos salmus no apsēta maisa, kad tie ir balti, sajaucot ar svaigu substrātu apmēram 1:4 jaunā maisā. Kamēr sēņotne ir jauna un augoša, tā labi konkurē ar pelējumiem un citiem mikroorganismiem, vienīgi jāsargā no mazām, melnām mušiņām, kuras atgādina drozofilas, taču ir tumšākas un asākiem spārniem, sugu precīzi nenosaukšu, vairojas pūstošos augļos un dārzeņos. Tās sadēj olas sēņotnē, un kāpuri sagrauž sēņotnes pavedienus, maisa saturs izskatās tieši kā tārpu pārpilnā bērzlapes kātā. Ja mājās ir silts pieliekamais, ir risks, ka sēnes inficēsies ar mušu kāpuriem.
Pēc salikšanas maisos maisiem nogriežam stūrus, lai notek liekais ūdens, un maisus sabakstam ar nelielu nazi, pietiek ar kādiem 10 -15 caurumiem pa visu virsmu. Te vēlāk parādīsies sēnes.
Raža
Kā jau minēju, pirmā raža ienākas apmēram mēneša laikā, ja temperatūra ir ap 20-24 grādiem, augstāka par 30 vairs augšanu nepaātrina (rakstu pēc atmiņas). Telpa vēlams mitra, lai maisi lēnāk žūtu. Lai apkarotu zaļo pelējumu, telpas mitrumu der turēt virs 80% procentiem (pelējumam tik liels mitrums nepatīk) un nodrošināt vieglu gaisa kustību, jo arī tas nepatīk pelējumam. Droši vien esat ievērojuši, ka iekosts ābols, kas stāv atvilktnē vai plastmasas maisiņā, sapel daudz ātrāk nekā uz galda stāvošs. Sargāties no pelējuma ir svarīgāk, ja audzē masveidā, taču dažu maisu dēļ censties nav vērts, pilnīgi pietiek ar elementāras tīrības ievērošanu, salmus pakojot. Pelējuma sporas ir visur, atšķiras tikai daudzums.
Lai sēnes izaugtu glītas, dīgšanas brīdī tām vajadzīga gaisma, ne pārāk spēcīga. Līdz tam audzēt var tumsā. Jo tumšāks, jo vairāk cepurīšu veidojas čemurā, jo tās gaišāk krāsotas un jo sīkākas un jo sēnēm garāki kātiņi. Ja gaismas daudz, kātiņu praktiski nav, cepurīte no virspuses ir tumši pelēka vai brūna, atkarībā no sēņotnes šķirnes (celma). Sēnes novāc, kad cepurītes 4-10 cm diametrā, nevajag gaidīt, līdz tās sapūkosies. Novāc ar laušanu, ja griež, kāta paliekās vieglāk iemetas pelējums. No maisa, kur ir ap 15 kg mitru salmu, pirmā raža ir apmēram 2-3 kg sēņu. Pēc apmēram pusotra mēneša sēņotne ražo atkal, tikai katra nākošā raža ir ap 60% no iepriekšējās, maiss paliek manāmi vieglāks. Pēc trešās ražas parasti sākas pelēšana un/vai mušas, sēņotne ir novecojusi un mirst. Beigta sēņotne ir brūnā krāsā, pusšķidra.
Pirms vairākiem gadiem kāds mans paziņa arī audzēja austersēnes, maksājot iepircējai firmai par “apmācībām” plus sēņotni. Beigās nekāda sadarbība neiznāca, jo sēnes iepirka visai negribīgi, piesienoties pie sēņu kvalitātes – precei nepareizs izskats, nav cepurītes 4-6 cm diametrā utt. Vārdu sakot, uztaisīja naudu ar “apmācībām”.
Ēšana
Parasti ēd ceptas vai vārītas, principā tāpat kā gailenes vai baravikas, personiski garšo zupā kopā ar pupiņām. Ir raksturīgā austersēņu garša, kas nedaudz atšķiras no meža sēņu garšas. Izlasījis, ka var ēst arī nevārītas, sagriezu kādus 300 gramus, sajaucu ar sīpoliem un skābo krējumu un nolocīju, eksperimentālā kārtā. Nekādas ļaunas sekas nemanīju, ne vēders sāpēja, ne kā savādāk. Varbūt man vienkārši kuņģis labi gremo
Veiksmīgu audzēšanu un labu apetīti. Starp citu, ir vēl arī citas sēnes, kas viegli audzējamas, ne tikai austersēnes un šitaki.
Piezīme 2009. g. oktobrī.
Palasījos par kaļķu iegūšanas tehnoloģiju, un radās aizdomas par iespējamu sēņu piesārņojumu ar smagajiem metāliem. Kaļķus iegūst, apdedzinot kaļķakmeni augstā temperatūrā, apmēram tūkstots grādos. Lai šādu temperatūru iegūtu, vienkāršākais veids ir fosilā kurināmā izmantošana, dedzinot izsmidzinātus naftas produktus, akmeņogļu pulveri vai dabasgāzi. Dabasgāze ir salīdzinoši tīra, taču no naftas un jo sevišķi akmeņoglēm kaļķos paliek izdedžu daļiņas. Ir zināms, ka akmeņogļu izdedžos ir dažādi metāli, piemēram, vanādijs, arsēns, torijs, dzīvsudrabs. Cik daudz šo metālu var nokļut sēnēs no kaļķiem, ir vēl nezināms jautājums, un vajadzīgs veikt laboratoriskas pārbaudes.
Par naudas taisīšanu ar austersēnēm (2009. gada novembris)
Iemetu aci dažās lapās, kurās tirgo ar austersēnēm saistītus produktus. Zemāk īss apskats.
Bioloģisks produkts, austersēņu biezzupa sausā veidā. 3,5 unces par 6 USD, sanākot 4 porcijas. Ne tikai austersēnes. Tai pašā websaitā tirgo arī citas žāvētas sēnes, piemēram gailenes (7 USD par 1 unci) un šitakē. Bioloģiski audzētas žāvētas austersēnes maksā 4,50 USD par 0,5 uncēm (1 unce = apmēram 28 grami). Citā saitā šis produkts iet par 12,75 USD par pusmārciņas iepakojumu (apmēram 200 g).
Kaut kāds uztura bagātinātājs no austersēnēm. Šķiet, ka satur B vitamīnu. 180 kapsulas, katra pa 400 mg, 18 USD iepakojums. Domāju, kaut ko līdzīgu varētu uzražot arī no baravikām
Kādā vīnu tirdzniecības saitā var nopirkt mazu, jauku komplektiņu ar audzēt iesāktām sēnēm, kuras ražos apmēram pēc nedēļas. Par nelielu un taisnīgu 30 USD samaksu. Citā adresē līdzīgs komplektiņš, kas sausā veidā sver 235 gramus, maksā 16 angļu mārciņas. Neslikta cena par dažām sēnēm.
Secinājums. Vislielākā pievienotā vērtība rodas, ja austersēnes tirgo ar kādu “odziņu”, kā jau pieminētajos audzēšanas komplektiņos un kā bioloģiski tīru produktu. Austersēņu pulveri ķīnieši var saražot lēti un daudz, par to nav šaubu, un tur līst nevajadzētu – būs vilšanās.
Starp citu, Latvijā neesmu redzējis nevienu bērnu komplektiņu ar skudru māju, dažādiem augiem, circeņiem un tamlīdzīgām mazām, dzīvām mantiņām, kuru galvenā vērtība ir iespēja novērot dzīvības attīstību.
26 februāris, 2009 12:50
Labs raksts, es arī audzēju,bet līdz pārdošanai netiku, jo laikam arī samaksāju firmai par mācībām un materiālu un viss, jo nevarēju savāk daudzumu, kas nepieciešams, lai nodotu.
Sēnes visiem draugiem dalījām, gatavoju kā karbonādes, novārīju un izklapēju (tikai cepurītes), ļoti garšīgas, kā čipsi.
Vienīgā nelaime, sēnes izdala sporas un visi ģimenes locekļi, kas bija iesaistīti audzēšanā, tika pie nelāga klepus, ko izraisīja sporas, firma par tādām blakus parādībām nestāstīja.
sēnes smukas, patika darboties, laikam jau būs jāatsāk, vienīgi, kur lai ņemu sēņotni?
26 februāris, 2009 16:06
Jā, sporas neiesaka elpot, tāpēc labāk sēnes audzēt telpā, kurā ilgi neuzturas, un lielākās audzētavās lietot putekļu maskas.
Sēņotni vēl pirms 3 gadiem pirku no SIA Spora, vadītāja Genovefa Kozlovska, atrodas Carnikavas dārzniecības teritorijā. Telefonu gan esmu pasējis.
6 aprīlis, 2009 10:43
Paldies visiem austersēņu cienītājiem par uzticību!
Ja vēl kāds grib pamēģināt audzēt austersēnes, tad labprāt dalīšos pieredzē, un varu piedāvāt micēliju par Ls 2,-/kg
Ar cieņu
SIA “Spora” direktore
Genovefa Kozlovska
26 44 15 66 /mob./
22 aprīlis, 2009 07:25
Sveiki, Inese rakstīja kad viņas sēnes nepieņēma vai tapēc, ka par maz? Cik tad ir jāizaudzē? Var būt varat padalīties ar tām firmām kas izsniedz licenzi un pēc tam nepieņem produkciju. ES arī domāju ar to nodarboties bet pasērfojot par netu izskatās, ka nav vērts rokas smērēt!!!
25 jūlijs, 2009 23:32
kā var dabūt to 80% mitrumu telpā?
7 septembris, 2009 20:41
Sveiki!
Savā laikā (2003 gadā)nedaudz nodarbojos ar austersēņu audzēšanu, pēc “tehnoloģijas” – uz skaidām. Problēma – nebija apjoma, a dēļ 2 kg braukt uz Rīgu (90km) neatmaksājās. Lielākā tehnoloģijas “problēma” – karstais ūdens (diezgan daudz sanāk vārīt, kas protams prasa līdzekļus). Ieinteresēja pieeja ar kaļķiem! JAUTĀJUMS – Vai šādu variantu var izmantot uz skaidām? Cik ilgi jāmērcē? Vai ūdenim jābūt siltam vai aukstam?
Kas attiecas uz mitrumu telpā – sēnes var apsmidzināt ar miglotāju, tikai nesmidzināt tieši virsū!!! Vēl – es savā laikā izmantoju vecu putekļusūcēju, pūšot ienākošo gaisu caur ūdeni.
8 septembris, 2009 12:36
Izmēģināju arī ar skaidām, skujukoku. Arī auga, lai gan ne tik ātri kā uz salmiem, taču tur, iespējams, bija problēmas ar mitrumu – tā bija plakana, liela kaste, kā arī pašās skaidās esošie sveķi bremzē sēņotnes augšanu. Toreiz ūdeni nekarsēju nemaz, bija ziema, nāca auksts no akas, un jaucu klāt to kaļķi. Nedzēstie kaļķi dezinficē savu sārmaino īpašību dēļ, kas ir spēcīgākas, ja šķīduma temperatūra lielāka. Taču sildīt sanāk lielāka ķēpa nekā piemest kādu puskilo kaļķu papildus. Variantā ar skaidām bija jāseko, lai skaidas neuzpeld pa virsu, lai visas ir iegremdētas šķīdumā.
Mērcēšanas ilgums bija apmēram diennakti, es tā lēsu, ka pa to laiku nedzēstie kaļķi pāriet krītā. Vienreiz aizmirsu, ka salmi iemērkti, noturēju nedēļu – kad ņēmu ārā, bija jau iesmakuši. Tāpēc secinu, ka dezinfekcijai pietiks ar 12-24 stundām, pēc izņemšanas salmus notecinot uz sieta, lai notek liekais mitrums un piekļūstot skabeklim, krītā pāriet atlikušais sārms. Skaidas ir blīvākas nekā salmi, tāpēc tām notecinot gaiss piekļūst sliktāk.
23 septembris, 2009 10:21
paraadijaas maisaa zali punkti ,ko lai dara?
23 septembris, 2009 17:17
Ja salmos, tad droši vien pelējums. Pavēro ilgāk, kas notiks, ja paliek tumši zaļi, ūdeni atgrūdoši plankumi, tad tiešām zaļais pelējums. Ja tiešām pelējums, maisu var norakstīt.
Varbūt nobildē un atsūti bildi, citādi grūti iedomāties.
24 septembris, 2009 07:28
taadi zalgani pleki ir , tad iznaak kad visi maisi jaamet aaraa?
24 septembris, 2009 09:04
Ja pelējums, tad droši vien. Pēc manas pieredzes, pelējums ieviešas pēc otrās vai trešās ražas caur sēņu kātu vietām. Tas ir normāli. Ja pelējums ir pirms pirmās ražas, kaut kas nav kārtībā ar dezinfekciju – varbūt jau lietoti maisi, iepelējuši salmi, vai kaut kas tamlīdzīgs. Nezinot konkrēto procesu, grūti pateikt.
24 septembris, 2009 09:35
es audzēju skaidās
25 septembris, 2009 00:22
interesē kur un par kādu cenu šīs sēnes gala rezultatā tiek iepirktas?
vismaz internetā ar to informācju ir tā pašvaki par to iepirkšanu..
25 septembris, 2009 08:54
Lieta tāda, ka tās sēnes var diezgan viegli izaudzēt, tāpēc iepirkuma cena ir diezgan maza. Kādreiz, vēl “treknajos” gados, ap 2003.-2004. gadu, es dzirdēju par 60-90 santīmiem kilogramā. Dažreiz tās var redzēt lielveikalos, taču sēnēm ir īss realizācijas termiņš, 2 dienas maksimums, jo viņas apkalst. Un šī iemesla dēļ lielveikali diezgan diktē cenas – viņiem vajag svaigas preces nepārtrauktu piegādi, un nepārdoto preci jāņem atpakaļ. Droši vien, ka tur ir kādi piegādātāji, kas ražo lielos apjomos un uz stingriem noteikumiem.
Tirgū cilvēki tās ne visai pazīst, daudz pircēju nebūs. Tad jau drīzāk jādomā par pārstrādi.
28 septembris, 2009 10:27
vislabākais sēņu audzētājs ir Aigars
6 oktobris, 2009 16:39
Kā jūs bijāt domājis sēnes pārstrādāt?
6 oktobris, 2009 17:32
Nekā. Droši vien varētu žāvēt, bet neesmu mēģinājis.
6 oktobris, 2009 18:26
Par žāvēšanu es arī domāju,jo izskatās,ka svaigās sēnes būs grūti realizēt.Šur tur esmu interesējies par realizāciju,bet cena nav pieņemama.Veicu aprēķinus un secināju,ja pa 2 Ls neiepērk kg,tad nav jēga mocīties.Cik reāli ir uz ārzemēm exportēt?Varbūt esat interesējies.
17 oktobris, 2009 09:17
Paldies visiem,kas dalījušies ar savu pieredzi,jo arī es esmu uzsākusi austersēņu audzēšanu un Jūsu pieredze man ļoti noderīga.Cik esmu intresējusies[jo audzinu arī citas kultūras]tad par realizācīju uz ārzemēm,varam sākt domāt,ja varēsim produkcīju nodrošināt vairumā un tas nozīmē,ka mums vairākiem audzētājiem vienkārši būs jāapvienojās,lai spētu nodrošināt viņu prasīto daudzumu.Grūtības sagādās papīru noformēšana……Bet es domāju,ka mēs to spēsim…
18 oktobris, 2009 15:54
Dzintra vai jūs lūdzu nevarētu atsūtīt savus kontaktus uz manu e-pastu alex221483@inbox.lv.
21 oktobris, 2009 13:39
Ko Jūs domājat par sadarbību ar SIA Rafl kura piedavā gan maisus, gan micēliju, kā arī pieņem izaudzētās sēnes?
23 oktobris, 2009 10:32
Nav ne jausmas, neesmu sadarbojies.
28 oktobris, 2009 09:35
Vai pagrabā (ir liels) var audzēt? Ir mitrs, vēss. Vai nepieciešama lielāka minimālā temperatūra plusos nekā pagrabā?
28 oktobris, 2009 09:49
Var, tikai vēsumā sēnes augs lēnāk nekā optimālajā temperatūrā, kura ir ap 25 grādiem. Ja pagrabā ir 10 grādi, tad varam apmēram aprēķināt, cik ilgi būs jāgaida raža. Ja katri 10 grādi izmaina bioloģisko reakciju ātrumu apmēram divas reizes, pirmo ražu var nākties gaidīt attiecīgi 2-3 mēnešus. Ja laiks nav šķērslis, tad var droši mēģināt.
Jāpadomā par gaisa cirkulāciju, lai kavētu pelējuma attīstību. Iesaku vispirms izmēģināt ar nelielām partijām, līdz 10 maisiem. Ja nesanāks, zaudējumi būs nelieli, un varēs mēģināt vēlreiz.
Kad sēnes sāks augt ārā no maisiem, jānodrošina pietiekoša gaisma kādas astoņas stundas diennaktī, citādi sanāks daudz sīkas cepurītes uz gariem kātiem. Paši ēst varēs, taču pārdot būs grūti. Ja gaismas pietiekami, sēnes būs tādas kā bildē, vai pat īsākiem kātiem. Tāpēc iesaku laikus padomāt par apgaismojumu, vislētākās no elektrības patēriņa viedokļa sanāk dienasgaismas spuldzes. Var arī laicīgi iznest gaismā verandā vai kur citur. Dzīvojamās telpās turēt neiesaku, jo no sēnēm lielā daudzumā birst sporas, tās var izraisīt alerģiju.
28 oktobris, 2009 19:16
Esmu sākusi austersēņu audzēšanu, pagaidām gan vēl mācos to darīt. Un īsti nevaru saprast- pirmā raža, nu tā nekas, pēc tam sēnes- tādas sausas, gariem kātiem, dažām veidojas brūngani kātiņi. Audzēju pietiekami lielā pagrabā zem mājas, mitrums 75%, temp.vidēji 15 grādi, pa dienu deg dienasgaismas lampa, audzēju skaidās un esmu nesaprašanā, ko daru nepareizi.
29 oktobris, 2009 06:25
Gari kāti parasti ir no gaismas nepietiekamības. Par brūnajiem kātiem nudien nezinu, varbūt var pakonsultēties pie Genovefas Kozlovskas (kontaktinformācija šīs lapas trešajā komentārā), viņa ar austersēnēm nodarbojas jau ilgus gadus un noteikti varēs palīdzēt.
4 novembris, 2009 12:59
Sveiki.Esmu pilnigs iesaaceejs.Man ir doma kaadus maishus pakarinaat kurtuvee ,privaatajaa maaja,savaam vajadzibaam(uztura daudzviedibai).Domaaju maisus pildit ar lapkoka zaagu skaidam no zaagetavas un salmiem.Ieberot to visu 200L.mucaa bez augshas, cik man jaapiebr kalkhis,un vai no taa visa man kaut kas sanaaks.
4 novembris, 2009 17:19
Apmēram lāpsta, bez kaudzes. Tas ir aptuveni. Tātad, salaižam mucā ūdeni apmēram līdz pusei, iejaucam kaļķi, samaisam, un beram iekšā skaidas, salmus, uzliekam slogu, lai nepeld pa virsu. Gaidam diennakti, notecinam ūdeni, pagaidam dažas stundas, tad skaidas jauc kopā ar micēliju un pilda maisos.
Lai sanāktu, galvenais priekšnoteikums ir tīrība, un sablīvēt sapildīto materiālu. Ja lapu koku skaidas, tas ir baigi labi, tajās aug griezdamās, vismaz ozolu un ošu un apšu skaidās.
Domāju, ka sanāks, jāmēģina.
5 novembris, 2009 18:22
Es arī gribētu nodarboties ar sēņu audzēšanu. Gribēju vaicāt par to gadījumu, ja koka bluķīšos urbj iekšā caurumus un tur to micēliju liek. Ar ko parasti taisa ciet tos caurumus? Laikam jau to pavasarī dara vai kā?
5 novembris, 2009 20:13
Gadalaiks nav svarīgs, ka tikai pietiekoši silts un kad sēnes no bluķa ārā aug, gaišs.
Caurumus var aiztaisīt ar koka puļķiem, tikai jāskatās, lai tie puļķi nežūst. Bluķim labāk atstāt mizu, tad lēnāk kaltīs, un galus arī var ar parafīnu vai ko tamlīdzīgu nosmērēt, lai ūdens lēnāk iztvaiko.
Protams, jāskatās, lai bluķītis nav iebojāts – tad tajā aug arī citas sēnes, un konkurēs ar austersēnēm.
5 novembris, 2009 20:28
Paldies par atbildi! Tad jau mēģināšu tagad rudenī kādu daļu saveidot.
9 novembris, 2009 08:32
Labdien. Vai kādam ir informācija par firmu RAFL, kas piedāvā audzēt sēnes, pārdodot tehnoloģiju un garantē iepirkšanu.Gribētu zināt vai tā tas reāli arī notiek.
9 novembris, 2009 11:18
Nezinu, neesmu saskāries. Cik nu pats saprotu, izaudzēšana galīgi nav šķērslis, galvenās grūtības sagādā pārdošana.
10 novembris, 2009 14:56
Jā, izskatās, ka tā tas reāli arī notiek. Vismaz vakar biju tai firmā tio visu skaidrojot. Sēnes patērē šķiet ka Grindekss priekš zālēm un vēl neatceros kāda tieši lielfirma garšvielu un mērču ražošanai. Pavisam neliela dala un arī ne vienmēr nonāk kādā Rimi vai Maximā.
Firma piedāvā tehnoloģiju un arī visu nepieciešamo materiālu audzēšanai. Pašam nepieciešams sagādāt skaidas, ko bērt maisos un telpas, kur audzēt. process notiek visu cauru gadu.
Izskatās, ka sev priekš paēšanas var tādā veidā izaudzēt pinīgi noteikti. Lai reāli gūtu peļņu, tad droši vien ka pietiekoši nopietni apjomi ir nepieciešami.
Šobrīd šī tirgus niša izskatās tāda pabrīva, kas mani tā drusku izbrīna un vedina uz domām, ka ne vienmē viss ir tik vienkārši.
10 novembris, 2009 14:57
Aizmirsu piebilst, ka firma arī garantēti iepērk izaudzētās sēnes.
11 novembris, 2009 00:30
Tad jau var mēģināt. Katrā ziņā ja arī ir kādas grūtības, tā tomēr nav raķešu zinātne
13 novembris, 2009 00:38
Labdien, Egleskoks. Izlasīju par metodi “ar kaļķi”, gribu precizēt- vai nedzēsto kaļķu vietā drīkst izmantot būvm.veikalā pieejamo baltkrievu balto kaļķi. Ja nemaldos šis ir dzēstais. Kur var nopirkt nedzēsto? Vēl man interesē, vai pēc skaidu izņemšanas no mucas un notecināšanas, tās nav jāskalo? Vai sēnēm nesanāk par sārmainu substrāts. Par sābekļa klātbūtni skaidās, vai man viņas jāizklāj plānā kārtā, pirms pildīt audzējamā maisā un sablīvēt?
Man ir pieejamas siltas pagraba telpas. Cik liela loma vēdināšanai. Ventilācijas praktiski nav, var būt pietiek ar uzstādītu ventilātoru, kas kustinātu gaisu?
Iepriekš pateicos par atbildi.
Par SIA RAFL. Valmierā, tikšanās reizē ar potenciālajiem audzētājiem, firmas pārstāve stāstīja, ka iemesls viņu reklāmai avīzēs, par audzētāju piesaisti, esot austersēņu trūkums aukstajos mēnešos un izdevīgi partneri sēņu realizācijai. Piezvanīju uz firmu un piedāvāju lielu daudzumu sēņu- atbilde bija: mēs iepērkam sēnes tikai no klientiem, kuri ir noslēguši ar mums līgumu(49Ls+20Ls).Vai viņiem tik ļoti vajag sēnes?…
13 novembris, 2009 01:09
Būvmateriālu veikalos pārdod tikai nedzēsto kaļķi (pamatā kalcija oksīds), dzēstais ir nestabils stāvoklis un ātri pāriet kaļķakmenī (kalcija karbonātā jeb krītā). Dzēsto kaļķi ar šādu nosaukumu nekad nepārdod, to sauc par krītu, un mūsu vajadzībām tas neder. Ja tas ir kaļķis, tad mēs to varam lietot.
Skaidas es skalojis neesmu, un auga tāpat (puslāpsta kaļķa pulvera uz 200 l mucu ūdens). Sārmainums strauji samazinās notecināšanas laikā, kad gaisa CO2 savienojas ar šķīdumā esošo CaOH2. Kad ūdens notek, tā vietu aizpilda gaiss ar skābekli. Skaidas pēc notecināšanas var likt maisos, nav jēgas daudz auklēties. Vismaz es tā nedarīju, un auga labi.
Par ventilāciju. Ventilācija ir svarīga, lai kavētu pelējuma attīstību. Ja pagrabs ir tīrs, tad par to var nesatraukties. Kad sāks augt sēnes, ventilācija vēlama, lai pašam nav sporas jāieelpo lielā daudzumā. Var izlīdzēties arī ar respiratoru. No pāris maisiem nekas, taču ja visa telpa pilna ar ražojošiem maisiem, tad gan sporu būs manāmi daudz.
Bija man viens paziņa, kas arī noslēdza līgumu un audzēja sēnes, kuras pie nodošanas tie paši līgumslēdzēji ar dažādām atrunām centās nepieņemt. Nezinu, vai tas bija RAFL, taču cena bija līdzīga, ap 60 Ls (tas bija ap 2004-2005. gadu).
13 novembris, 2009 10:59
Ervīn un citi potenciālie RAFL klienti, arī es ievācu ziņas par šo firmu. Manuprāt no viņiem jāuzmanās. Pēc Lursoft datiem – finansiāli viņi ir mīnusos. Vēl svarīgs arguments- melošana par realizācijas partneriem .Sazvanīju GRINDEKSA izejmateriālu sagādes atbildīgo- viņi noteikti neizmanto nekādā veidā (kaltētas, svaigas) austersēnes…
21 novembris, 2009 19:16
Biju Rafl klients. Mazliet sāku audzēt ap 30 maisu bija. Tikai uzsāku par vēlu. Sākās ziema un sali. Nevarēju nodrošināt siltumu. Labākais laiks no aprīļa līdz oktobrim. Nav jāuztraucas par apkuri.Jautājums Egleskoka kungam: vai sēnēm obligāti jābūt piekārtā stavoklī, vai arī var audzēt līdzīgi kā šampinjonus(noklāt skaidas plānā kārtā un nosegt ar plēvi)? Ar tiem maisiem baigā ķēpa ja grib audzēt vairāk
22 novembris, 2009 09:57
Man šķiet, ka tieši maisi nav obligāti, bet obligāts ir noblīvējums. Un arī piekārt nav obligāti, vienkārši piekārtiem mazāk iespēju, ka tur piekļūs netīrumi vai peles sāksk dzīvot. Pats mēģināju audzēt plānās kastēs, kam sienas no režģa un iekšpusē plēve – izauga tīri labi. Taču bija arī viens neizdevies eksperiments – sakrāvu čupā un apsedzu ar plēvi. Diemžēl izauga tintenes, nevis austersēnes
Lasīju, ka indieši dara tā: ņem tīru platmasas taras kasti, blīvi sabāž iekšā salmus ar micēliju un krauj vienu uz otras. Taras kastes ir izturīgas, vienu uz otras sakraujot, apakšējās sablīvējas, un pa šķirbām vēlāk aug ārā sēnes. Pieļauju, ka iežuvums salmiem ir lielāks nekā no maisiem. Pats mēģinājis neesmu, tāpēc nevaru teikt, ka darbojas.
Vēl viens variants bija kastē ieklāt tīru plēvi, zem kuras auklas; kad iekšā samet salmus vai skaidas ar micēliju, paku aizloka un pārsien ar auklām. Ideāli protams būtu izmantot dezinficētu salmu ķīpu presētāju, kam iebaro slapjus salmus kopā ar micēliju un iepako plēvē – tas būtu riktīgi rūpniecisks piegājiens.
Vēl viena ideja bija ņemt polietilēna paku ar lapu koku skaidu briketēm, sacaurumot, iemērkt ūdenī, lai uzbriest, un tad kaut kā piešaut micēliju. Var gadīties, ka uzbriestot skaidas paku saplēstu.
Vārdu sakot, jāeksperimentē, domāju, ka rūpniecisko tehnoloģiju var izstrādāt diezgan ātri, cikls ir apmēram mēnesis, un daudz naudas tas neprasa.
22 novembris, 2009 10:17
Vēl viena ideja: ņem sieta žogu vai citu sietu, sarullējot un sastiprinot uztaisa cauruļveida konteineru, kas atgādina koka stumbra daļu. Piepilda ar sausiem salmiem, tad mērc iekšā kaļķūdenī vai plaucē, pēc izvilkšanas kaut kā piebaksta ar micēliju (ar dobu trubu sasprauž? Tas jāizdomā), tad ietin pakošanas plēvē kā preču paleti un noliek, lai sēnes aug, neaizmirstot sabakstīt tajās pusēs, kurās vēlama sēņu augšana.
24 novembris, 2009 15:16
Sveiki vēlētos uzzināt cik apmēram dziļi micēlija ir jāiebaksta skaidās vai salmos
24 novembris, 2009 17:04
Pats dziļums nav principiāli svarīgs. Svarīgi ir, lai micēlijs būtu vienmērīgi izkliedēts visā substrātā un neiežūtu. Micēlijs visātrāk kolonizē tos substrāta apgabalus, kas tuvāki micēlijam. Tātad, jo vienmērīgāka būs micēlija izkliede un jo vairāk tā būs, jo ātrāk notiks kolonizācija. Cik ātri tas notiek un kāda ir atšķirība, un kāds ir pats ekonomiskākais micēlija daudzums uz substrāta vienību, ir atkarīgs no substrāta sastāva un izcelsmes un nosakāms eksperimentāli. Piemēram, ja audzējam salmos, tad vienā salmu maisā iekaisām 1 paku micēlija, otrā puspaku un trešajā ceturtdaļu. Noliekam vienādos apstākļos un skatamies, no kura maisa sēnes aug vairāk un ātrāk, ja ir kāda atšķirība.
28 novembris, 2009 13:34
S.O.S. Sēņu audzēšanā esmu pilnīga iesācēja, audzēju skaidās, telpā mitrums 75 procenti, sēnes ar smidzināšanas metodi mitrinām divas reizes dienā. Logs ir atvērts diennakti un gaisa kustināšanai izmantoju ventilatoru. Sēņu ķekari aizmetušies daudz un lieli, bet kad nedaudz paaugas nokalst. Ko es daru nepareizi? Lūdzu palīdziet!
29 novembris, 2009 23:48
Hmm, īpatnēji. Parasti tiešām gadās, ka daži aizmetņi nokalst, un izaug tikai apmēram 5 spēcīgākie, bet ka nokalst visi… nav gadījies. Varbūt varat atsūtīt kādu bildi?
30 novembris, 2009 15:26
http://foto.inbox.lv/fidelina2/SEeNES
Tādas nu viņas izskatās, bet vai nevarētu būt ka viņas ir noslīkušas? Jo laikam esmu pārlējusi? Vai var smidzināt ūdeni pa tiešo uz sēnēm? Būšu pateicīga par jūsu atbildi.
1 decembris, 2009 16:30
Apskatījos. Uzreiz redzams, ka par maz gaismas. Tāpēc ir mazas cepurītes uz gariem kātiem.
Tur, kur maisos redzami tumši brūni plankumi, sēņotne ir atmirusi. Vietumis netālu no iegriezumiem. Iegriezumi ir baigi lielie, 5 cm gari; varbūt tos vajag mazākus – tik, cik ar nazi iedur, kādu 1-1,5 cm platus, ne vairāk. Ja platāki, var gadīties, ka sēņotne pie iegriezuma iežūst. Maisus iegriež tūlīt pēc aizpildīšanas, citādi sanāk sagraizīt sēņotni, kad tā izaugusi.
Maisu apakšpusē krājas liekais ūdens, maisam vajag nedaudz nogriezt stūrīšus, lai liekais ūdens notek, uzreiz pēc iepakošanas. Citādi maisa apakšdaļā sēņotne no pārmērīga mitruma atmirst. Un pamēģini iztikt bez smidzināšanas, jo pats nekad neesmu smidzinājis, un izauga normālas sēnes. Ja telpā vajadzīgs lielāks mitrums, var mēģināt samitrināt grīdu. Galvenais ir, lai maisā iekšā ir optimāls mitrums – lai liekais ūdens dabū notecēt. Tas arī ir galvenais piekāršanas iemesls. Ja maisā mitrums normāls, ārējais vairs nav tik ļoti būtisks.
1 decembris, 2009 16:33
Piemirsu piebilst par ventilatoru – varbūt bez tā var iztikt. Jo kaut arī gaisa mitrums 80%, vējš tomēr diezgan stingri žāvē.
2 decembris, 2009 13:21
var būt ka ne uz diennakti atstāt logu, bet vēdināt 2-4 reizes dienā
2 decembris, 2009 13:26
Labdien, visiem!
esam uzsākuši eksperimentu austsēņu ražošanā – palasot netā info, gan arī nopērkot micēliju no sia rafl(kaut arī smadzeņu skalotāji viņi vien ir). Tagad gaidam pirmo ražu – 76 maisus unvēl gandrīz tikpat jau ir iesēti un parādījies zirnekļu tīkli. Mitrinam ar gaisa mitrinātāja palīdzību – tajā 6 litri strādā bez papildināšanas ap 20 stundām (taupa laiku, nav jāsmidzina), bet ir jautājums kā uzzināt vai papildus ir vajadzīgs ūdens sēnēm vai nē???
Paldies!
2 decembris, 2009 13:38
ka arī esam redzējuši ka RIMI pārdod austersēnes pa 3.80ls/kg – sapakotas paciņās
2 decembris, 2009 13:55
Daudz interesantāk būtu uzzināt, par cik tas RIMI iepērk. Varu saderēt, ka tās nāk no Lietuvas, jo RIMI direktors esot lietuvietis
2 decembris, 2009 14:01
Cik esmu novērojis, pati sēņotne ūdeni atgrūž, ja lej virsū – ūdens apaļos pilienos notek. Pats ar smidzināšanu nodarbojies neesmu, jo kad audzēju, man bija telpa ar betona grīdu, zem kuras pēc 10 cm bija gruntsūdens, mitrums visu laiku turējās 75-90% robežās.
Par cik pašam pieredzes ar laistīšanu nav, nevarēšu atbildēt. Ja substrāts ir plastmasas maisā, un telpā ir daudzmaz mitrs (virs 70%), droši vien, ka mitruma pietiks. Jāeksperimentē, jāsalīdzina raža ar laistīšanu un bez laistīšanas.
7 decembris, 2009 21:36
Labdien. Esmu skolniece un rakstu zīnātniski pētniecisko darbu par austersēņu audzēšanu. Ir ļoti vajadzīga aptauja. Jūs man ļoti palīdzēsiet, ja atbildēsiet uz pāris jautājumiem.
Ar kādiem trūkumiem/problēmam bija jāsastopās sākot un turpinot austersēņu audzēšanu?
Kādi bija iemesli sākt nodarboties ar austersēnēm?
Būšu jums ļoti pateicīga.
Ar cieņu, Natālija.
8 decembris, 2009 01:15
Problēmas: 1. un galvenā – pieredzes trūkums biznesā un līdz ar to problēmas ar realizāciju un darba plānošanu.
Sākums bija vienkārša interese, tāda sportiska. Ar attieksmi “un šito es arī gribu izmēģināt”
29 maijs, 2011 19:39
visi tik kko runaa runaa sliktu par tam uzspirceju firmaam bet newiens nestasta kas ir bijushi to pashu ralf klients un tieshaam audzejis un naw uzspirkusi aizvestas senes. :@
visi tik pienemumus liek tad pastastat tiesam realu situaciju newis kko par to ka vini ir minusos vai naw.
riebjas lasiit sitos komentarus ka bij rakstits – vini noperk un izgaz mezzaa tas senes un dalu pasi noeed nu ta prieksh kam viniem pirkt un gazst tajaa mezaa?
gribetu tiesam realu pirceeju dzirdeet kas uzsperk un kads kas audzejis..
23 jūlijs, 2011 22:33
svejki!!kaut kas dzirdeja par firmu kas saucas musu maja2 ???
6 jūnijs, 2012 20:18
Vai vēl nodarbojies ar austersēņu audzēšanu? interesē uzsākt audzēšanu.
12 jūnijs, 2012 00:16
Vairs ne. Ja ir vēlēšanās, var apskatities austersenes.lv.
8 maijs, 2014 22:38
Daudz izdevīgāk ir audzēt trifeles. Visa informācija http://www.truffland.com
12 janvāris, 2022 23:36
3inconsiderate…
…