CO2 nav globālās sasilšanas cēlonis
Autors egleskoks @ 18 decembris, 2008
CO2 daudzums atmosfērā patiešām nav cēlonis sasilšanai, vairāk sekas. Taču vispirms kontekstā svarīgā informācija.
Šorīt uzskrēju virsū blogam, kurā apspriež jaunākās Zemes magnētiskā lauka izmaiņas. Doma sekojoša: magnētiskais lauks ir mainījies spēcīgi un negaidīti, izraisot sensāciju pētošo zinātnieku vidū. Ko tas nozīmē praktiski, nevienam nav ne jausmas 
Tāpat, cits blogs ziņo par izmaiņām jonosfērā – tā ir zemāka kā parasti. Arī nav nekādas saprašanas, kāpēc tā notiek un vai tam ir kāda nozīme.
No ģeoloģijas ir zināms, ka Zemes magnētiskais lauks ir mainījies reizi dažos simtos tūkstošos gadu, periods nav pārāk regulārs, taču vidēji ik pēc 200 tūkstošiem gadu.
Mēs zinām, ka lielāki magnēti ietekmē mazākus, pagriežot tos saskaņā ar savu, spēcīgāko lauku. Zemei ir magnētiskais lauks, un arī Saulei ir magnētiskais lauks, daudz spēcīgāks. Un tāpāt arī mūsu galaktikai, Piena Ceļam, ir savs magnētiskais lauks, daudz spēcīgāks nekā Saulei. Mainoties lielākajiem, mainās arī mazākie.
Nesen atklāts, ka Saules ietekmē Zeme “elpo”, ar ciklu deviņas dienas, un var uzskatīt, ka Zeme atrodas Saules atmosfēras augšējos slāņos. Ir arī cita informācija par Saules cikliskumu.
Tāpat ir zināms, ka ass, ap kuru griežas Zeme, nedaudz kūļājas, mainot Saules siltuma sadalījumu pa Zemes virsmu. Ar šo daļēji saistīti ir daudzi citi Zemes klimata cikli, piemēram, Milankoviča cikli.
Kosmosā kaut kas notiek, un mēs uz sava kosmiskā putekļa, saukta par Zemi, kaut ko no tā nedaudz novērojam, un mēģinām izdarīt secinājumus. Paiet daži gadi, rodas jauni novērojumi, un iepriekšējās teorijas sagrūst. Taču vismaz vienu vispārinājumu mēs varam izdarīt: ir daudz dažādu ciklu, kas savstarpēji pārklājas un veido šķietami haotisku ainu. Ja mēs zinātu tos visus, varētu precīzi prognozēt klimata izmaiņas daudzus gadus uz priekšu. Diemžēl mēs to apgalvot nevaram, tāpēc arī mūsu prognozes ir visnotaļ aptuvenas.
Augšminēto iemslu dēļ mēs nevaram viennozīmīgi apgalvot, ka klimata izmaiņu cēlonis ir cilvēka darbība. Varbūt kārtējais cikls? Vienīgais, ko tomēr varam apgalvot, ir – politiķiem šī tēma ir mīļa un kaut kādā veidā ļoti izdevīga. Iespējams, ir plāns tirgoties ar CO2 emisijas kvotām; varbūt kārtējais veids, kā ierobežot jaunattīstības valstu centienus attīstīties; vai gluži vienkārši, kārtējā uzmanības novēršana no būtiskām tēmām.
Ir pietiekoši daudz nopietnu cilvēku, kas nepiekrīt politiski korektajai tēzei, ka “cilvēks ir klimata izmaiņu cēlonis”. Un viņu argumenti vismaz mani pārliecina vairāk nekā politiķu demagoģiskie spriedelējumi un “tautas gudrība”, kas saucas “tā tas ir, jo visi tā saka”. Tiem, kam interesē, var iemest acis piemēram, diskusijā par globālo sasilšanu un Monktona viedoklī par “hokeja nūjas” temperatūras līkni: falsifikācija, kā arī 35 neērtas patiesības: kļūdas A. Gora filmā. Ja ļoti interesē rakties, un ir atbilstošas zināšanas, var lasīt www.climateaudit.org.
Tīri praktiskam un īsam ieskatam pietiek uzmest aci populārzinātniskai ģeogrāfiskai un paleontoloģiskai informācijai par iepriekšējiem miljoniem gadu, kas liek domāt, ka CO2 saturs atmosfērā ar temperatūru nav saistīts, vai arī sasilšana izraisa CO2 satura pieaugumu. Piemēram, krīta periodā (Mezozoja beigas), laikā no 145 līdz 65 mlj. gadu atpakaļ, vidējā temperatūra bija par 4 grādiem augstāka kā mūsdienās, atmosfērā bija pusotru reizi vairāk skābekļa un 6 reizes vairāk CO2 nekā 1700. gadā. Temperatūras un CO2 svārstības Zemes attīstības vēsturē attēlotas šeit. Pat, ja arī šie dati nav precīzi, globālās sasilšanas cēloni tas nekādi neapstiprina.
Viss dabā ir saistīts. Cilvēks ir slinks, tāpat kā visa pārējā dzīvā daba. Arī intelektuāli slinks. Un tam ir jēga – nedrīkst tērēt enerģiju par velti. Un cilvēks ir iedomīgs, šī īpašība izriet no cilvēka kā bara dzīvnieka hierarhiskās dabas, un arī intelektuālā slinkuma. Cilvēkiem nepatīk, ka teorijas sagrūst, jo ir jāmaina savs pasaules skatījums un jāpiepūlas, pārvarot slinkumu un nolaižoties no iedomības mākoņiem. Daudzi to nespēj vai negrib izdarīt pat vienu reizi mūžā. Nenosodīsim viņus, jo tā patiešām ir ērtāk dzīvot. Un par cilvēku ērtībām sola gādāt politiķi
27 janvāris, 2009 18:27
Jūtos krietni piekāsts no A.Gora un viņa filmas, kaut vai grafiks viņa filmā diezgan pamatīgi atšķīrās.
;-P
Kaut gan tā vispārīgos vilcienos esmu gana lasījis/dzirdējis par citām ietekmēm un to ka cilvis ir tikai tāda maza skudriņa…
Bet, lai vai kas ir iemesls, ir tāda sajūta, ka ekosistēmas šupojas vairāk. Lai gan arī tā var būt tikai ilūzija. Tad kad jūties visaizsargātākais, tad patiesībā esi visievainojamākais.
28 janvāris, 2009 11:24
Neviens nenoloiedz, ka klimats nedaudz mainās. Tā tas ir bijis vienmēr. Taču cēlonis – te jau ir par ko pastrīdēties.
29 janvāris, 2009 10:26
Ilustrētajā vēsturē (svaigākais – februāra (2009) numurs – par “mazo ledus laikmetu Eiropa viduslaikos 500 gadus – tad cilvēks CO2 neražoja. Vulkāni ražoja. Maz rakstīto avotu no tiem laikiem ir internetā no arhīviem pārrakstīti teksta formā (ērtai meklēšanai un salīdzināšanai), ja nu vienīgi gatavie pētījumi un populārs pārstāsts no tiem, kas jau arhīvos pabijuši un parakušies.
Pat tik tālu nav jāiet – internetā neatradīsi, ko rakstīja “Padomju Jaunatne” 1988 gadā – Atmodas laikā – ir jāiet uz arhīvu papīrs jāšķirsta – lēni un neefektīvi. Visus arhīvus ir jāliek internetā.
29 janvāris, 2009 11:30
Protams, vairāk jāpieturas pie pārbaudītiem faktiem. Vai pagātne ir pārbaudīts fakts?
29 janvāris, 2009 11:54
Protams, jo mēs te par meteoroloģisku notikumu pierakstiem runājam – temperatūra, mitrums, vējš, nokrišņi, saulaino dienu skaits, jo varbūtība, ka vienīgais rakstītpratējs 500 km rādiusā 100 gadu laikā konkrētā apgabalā regulāri halucinēja par neesošiem laika apstākļiem un viņa vienīgā pieraksti ir saglabājušies arhīvā un mēs tiem ticam ir vispār nekāda.
30 janvāris, 2009 20:30
Cilvēka faktors… Vēl jau ir ģeoloģiskie slāņi, kuru informāciju varam interpretēt zinātniski.
30 janvāris, 2009 21:27
Ir tāda lieta, kā ledāji, kuru slāņi it kā iekapsulējot atmosfēras sastāvu un vēl tie zintnieki tiek pie kaut kādas idejas par temperatūru. Tās gan, protams, visas ir tikai teorijas…
30 janvāris, 2010 09:54
Globālās sasilšanas centrālais un pat a’priori pirmcēlonis ir nekas cits kā baktēriju izdalītais siltums, jā, – neticami gan tas skan, taču tieši šeit meklējama “brīnum-atslēdziņa”, hm, autors šai tēzei ir Aivars Kažis (latvietis) un Internetā vai citos avotos par šādu termāli ģenētisko siltumu datiem nav norāžu, bet man nav finansiāla pamata vēl ko te publicēt vai apcerēt, pie tam, apspriežamā tēma ir, teiksim, DZĪVĪBAI BĪSTAMA, jo … mūsdienās pat visu Latviju galina nost par to, ka LATVIJA ik rītu pamosta smaidoša un optimisma pilna un latvieši joprojām dzimst dziedoši un gardi smejas par mūlāpiem un nelaimēm, tāpēc ar šīm dažām frāzēm no manas puses pagaidām pilnīgi pietiks,-iesākumam.
—
P.s.
Agronomijā to GLOBĀLO SILŠANU dēvē vienkārši par nitrifikācijas procesu, kas reizēm pat izpaužas kā mitra siena (lopbarības) pašuzliesmošana it kā no zibens spēriena, hm, -kodolsprādziena, jā, tik ļoti straujš ir šis siltuma veids (termālsiltums), hm, nelabvēlīgā vidē pat reizēm norisinās cilvēku fiziskā ķermeņa ārēja aizdegšanās no, teiksim, “nezināma avota”, hm, Latvijā zinu 2 gadījumus Viļānu dzelsceļa stacijā, kur pašaizdegās 2 vīrieši, viens nomira strauji, nezinu vai tas 2. ar’ maz izdzīvoja.
—
13 janvāris, 2022 02:13
3filename…
…